Atslēgvārdi:

Pirmā Balkānu bezdelīga 1

Horvātiju iestāšanās ES padarīs ekonomiski stiprāku un ilgtermiņā stabilāku, savukārt ES iegūs pamatīgāku mieru un stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.

Iesaki citiem:

Svētdienas, 22. janvāra, vakars. Horvātija tikko noskaidrojusi pirmos tautas nobalsošanas rezultātus par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tie vēsta, ka, tiesa gan, ar zemu līdzdalību, tomēr lielākā daļa balsotāju teikuši pārliecinošu „jā”. Īsi pirms pusnakts Horvātijas nacionālā televīzija pārraida trīs stratēģiski svarīgo kaimiņvalstu — Slovēnijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Serbijas — prezidentu apsveikumus. Tie ir korekti un diplomātiski. Ar visām trim pēc Dienvidslāvijas bloka iziršanas Zagrebai joprojām ir un būs risināmas lietas, taču Horvātija sola, ka nekad nekļūs par šķērsli sarunām ar ES.


Bākuguns pārējiem

No īstenā Balkānu reģiona Horvātija būs pirmā, kurai pēc vairākus gadus ilgām, neatlaidīgām sarunām būs izdevies ielaisties ES ligzdā. Taču no bijušās Dienvidslāvijas gan Horvātija ir otrā valsts, kurai izdevies sasniegt vēsturisko mērķi. Pirmā bija Slovēnija, kas 2004. gada 1. maijā līdz ar vēl desmit citām valstīm, arī Latviju, iestājās ES.

„Mēs pieredzēsim izmaiņas tik daudzās jomās,” saka Zvonimirs Frka Petešičs, kurš vadījis ES referenduma kampaņu Horvātijā un tagad cenšas rast atbildi uz jautājumu, kas mainīsies ne tikai pašā dzimtenē, bet arī Balkānu reģionā kopumā, ņemot vērā, cik ļoti ciešām vēsturiskām, etniskām un ģeopolitiskām saiknēm Balkānu valstis ir saistītas. „Es teiktu, ka politika būs māte visām tām jomām, kurās mēs vērosim pārmaiņas. Horvātijas iestāšanās ES kalpos kā liels stimuls visām pārējām Balkānu valstīm, proti, ka reformas ir vajadzīgas un par tām ir vērts cīnīties, un ka pievienošanās organizācijai nav neīstenojams sapnis. Turklāt Horvātija nieka sešos gados ir panākusi tādas izmaiņas, ko daļa ES valstu ir kopušas sešdesmit gadus,” vērtē Z. F. Petešičs.

Horvātijas iestāšanās ES kalpos kā liels stimuls pārējām Balkānu valstīm, proti, ka reformas ir vajadzīgas un par tām ir vērts cīnīties.



Tam piekrīt arī Horvātijas laikraksta Jutarni List žurnālists Augustins Palokajs, piebilstot, ka pie reizes Zagrebas ilgās sarunas ar Briseli ir parādījušas, cik tomēr sarežģīts un grūts šis ceļš ir.


Pievērs acis robežstrīdiem

Lai izrādītu solidaritāti ar citām Balkānu kaimiņienēm un vēlmi pasniegt roku, Horvātijas parlaments ir pieņēmis likumu, kurā apsola, ka divpusēju strīdu dēļ valsts nekad neliks šķēršļus citām valstīm ceļā uz ES. Kā stāsta A. Palokajs, šādā veidā Horvātija mācījusies no konflikta ar Slovēniju, ar kuru joprojām kopš Dienvidslāvijas iziršanas ir neatrisināts jūras robežas strīds. Kādu brīdi Slovēnija draudēja iebilst pret Horvātijas iestāšanos ES, taču tagad ir solījusi vairs to nedarīt, un, lai atrisinātu abu pušu konfliktu, ir izveidota īpaša tiesa, kas sola rast risinājumu tuvāko gadu laikā. Horvātijai joprojām ir robežstrīdi arī ar Serbiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu, taču līdz ar jauno apņemšanos Zagreba solās tiem stāvēt pāri un neizspēlēt tos kā stratēģisku kārti sarunās ar Briseli.

Horvātijas parlaments ir pieņēmis likumu, apsolot, ka divpusēju strīdu dēļ valsts nekad neliks šķēršļus citām valstīm ceļā uz ES.



Jāatgādina, ka aiz Horvātijas rindā pie ES durvīm patlaban stāv pārējās Balkānu valstis — vistuvāk Serbija, bet krietni tālāk Maķedonija, Melnkalne, Albānija, Bosnija un Hercegovina. Eiropas Komisijas regulārie ziņojumi liecina, ka līdz pozitīvam progresam vēl garš ceļš ejams, ko traucē kara sekas, korupcija, organizētā noziedzība, vāja tiesu vara un citi faktori. Balkānu valstīm, tostarp Turcijai, kas gadiem klauvē pie ES durvīm, nelabvēlīgs ir arī šā brīža ES ekonomikas klimats un krīze eirozonā, un tas neveicina ES vēlmi atvērties jauniem dalībniekiem.

Līdz ar to Horvātijas iestāšanos ES ar cerībām tagad uzlūko arī visai plašā ārvalstīs dzīvojošā horvātu kopiena. Horvātijā darbojas likums, kas atļauj dubultpilsonību, tādēļ par valsts pievienošanos ES referendumā varēja balsot visi Horvātijas pilsoņi, kuri dzīvo ārpus dzimtenes. Patlaban vislielākā horvātu minoritāte mīt kaimiņos — Bosnijā un Hercegovinā. Tiesa gan, atsaucība bija maza, taču tie, kuri piedalījās referendumā, vairumā sacīja nepārprotamu „jā”.


Stingrās robežas

Jau tagad ir skaidrs, ka līdz ar 2013. gada 1. jūliju, kad Horvātija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti, pārmaiņas gaida arī reģiona ekonomisko dzīvi. „Pievienojoties vienotajam ES tirgum, protams, augs tarifu barjeras ar līdzšinējiem tirdzniecības partneriem Balkānos. No otras puses, Horvātija tagad iegūs pusmiljarda patērētāju lielu atvērtu tirgu pārējā Eiropā,” saka Z. F. Petešičs.

Līdz ar 2013. gada 1. jūliju, kad Horvātija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti, pārmaiņas gaida arī reģiona ekonomisko dzīvi.



Zagrebā dzirdu dažādus vērtējumus, kā mainīsies Balkānu tirgus dinamika, kad Horvātijai būs jāpiemērojas ES standartiem un prasībām. Te atsaucas uz Slovēnijas piemēru, kuras preces tūlīt pēc iestāšanās ES Balkānu valstu veikalos kļuvušas dārgākas un tām krities pieprasījums, taču līdz šim neredzēti Slovēnijas pārtikas produkti, piemēram, parādījušies Vācijas tirdzniecības centru plauktos. To, ka cenas tagad varētu augt arī horvātu precēm Balkānu reģionā, eksperti nenoliedz un piebilst, ka daudz ko nāksies pārskatīt un risināt no jauna. „Arī citām Balkānu valstīm, kas vēlēsies eksportēt savu produkciju uz Horvātiju, nāksies piemērot reformas un faktiski pielāgoties, piemēram, ES veterinārajām prasībām. Līdz nākamā gada jūlijam steidzami būs jāatrisina problēmas, kādas patlaban šo nosacījumu dēļ Horvātijai ir ar Bosnijas gaļas produktiem,” secina viens no vadošajiem ekonomikas analītiķiem Zagrebā Gorans Šaravanja. Pretējā gadījumā Bosnijas gaļa pāri Horvātijas robežām netiks.


Trenēti īstā karā

„Horvātijas pievienošanās liecina, ka ES citām valstīm aizvien ir interesanta un pievilcīga,” īsi pēc Horvātijas pievienošanās līguma parakstīšanas Briselē sacīja ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs. Oficiālā līmenī Horvātijas pievienošanos cildina, taču nevienam nav noslēpums, ka tas līdzi nes gan ieguvumus, gan rūpes.

Pēc 2013. gada 1. jūlija, kad Horvātija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti, tās kasē ieplūdīs pirmā lielā naudas summa no ES budžeta, ko ikviena jaunā ES dalībvalsts saņem, lai varētu atsperties un tuvoties kopējam ES līmenim. Horvātijas kasē nonāks 600 miljonu eiro. Turpmākajā laikā atbalsta summa pieaugs, un 2014. gadā kabatā ieripos nedaudz vairāk nekā miljards eiro, līdzīga summa — arī pēc 2015. gada, tomēr tās apjoms vēl nav pilnībā zināms, jo to noteiks saskaņā ar jauno ES septiņu gadu budžetu, par kuru ES valstis vēl vienosies. Savukārt, Horvātija no savas puses pēc iestāšanās 2013. gadā ES budžetā iemaksās pirmos 200 miljonus eiro, kas kopumā nozīmēs, ka, izdodot 1 eiro, Horvātija pretī saņems 3.

Izdodot 1 eiro, Horvātija pretī no ES budžeta saņems 3.



„Horvātija kļūs ne tikai par vēl vienu skaistu pērli ES dažādībā, bet arī par izciliem Vidusjūras vārtiem uz Centrāleiropu. Horvātija ir vienīgā valsts, kas savieno Danubes upi ar Vidusjūras reģionu. Neatsveramas ir Horvātijas zināšanas par reģionu, kurš ilgstoši prasīja īpašu uzmanību no drošības viedokļa, ne velti, horvāti piedalās vismaz 15 starptautiskās misijās visā pasaulē. Mēs esam trenēti īstā karā, un mēs vēlamies izmantot šo pieredzi, lai palīdzētu nodrošināt lielāku stabilitāti visā reģionā un palīdzētu arī citām Balkānu valstīm pēc iespējas ātrāk iestāties ES. Horvātija ir unikāla savā dažādībā,” to, ko no paplašināšanās procesa iegūs ne tikai Zagreba, bet arī ES, uzskaita Z. F. Petešičs.

„Horvātijas iestāšanās abām pusēm ir labas ziņas,” norāda ES paplašināšanās komisāra pārstāve Anka Paduraru. „Horvātijai tādēļ, ka tā būs ilgtermiņa stabilitāte, palielinātas ekonomikas un tirdzniecības iespējas 500 miljonu iedzīvotāju plašā tirgū un būs pieeja strukturālajiem un kohēzijas fondiem. Savukārt ES tas padara stiprāku arī no ekonomikas un kultūras viedokļa, kā arī pamatīgāk noenkuro mieru un stabilitāti pārējā Rietumbalkānu reģionā, ko nedrīkst vērtēt par zemu, ņemot vērā neseno brāzmaino vēsturi. Šie abpusējie ieguvumi kļūst vēl svarīgāki arī tagad, krīzes laikos, kad, tikai kopā esot, Eiropa ir spējīgāka stāvēt pretī globālajiem izaicinājumiem,” — tā A. Paduraru.

ES joprojām paliks Horvātijas galvenais tirdzniecības partneris. Jau šobrīd tā nodrošina 67% Horvātijas ārējās tirdzniecības apjoma. Arī lielākās investīcijas — 99% — ieplūst no ES, veidojot 9,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kā ieguvumus ES A. Paduraru nosauc arī ES likumu un standartu piemērošanu vairākās svarīgās jomās, piemēram, transportā, vidē, enerģijā, kurām ir ietekme ne tikai uz Balkānu reģionu, bet uz visu ES kopumā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
nils freibergs

Zinot horvātu lietu kārtošanas stilu, tai ir lielas izredzes kļūt par Grieķiju II

Saistītie raksti

Croatia (openDemocracy) opendemocracy.net

Citi autora darbi
Lv intereses

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2013/3 2 Autors:Redaktori: Žaneta Ozoliņa, Artjoms Konohovs, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Māris Graudiņš, Guna Japiņa, Mindaugs Jurkins, Anna Marija Legloaneka, Imants Lieģis, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Radio azadi 255x203

Īsziņa no Taleban 1 Autors:Ina Strazdiņa

Iebrauc 255x203

"Krīze ir avīzēs" 85 Autors:Ina Strazdiņa

Skabarga aci

Skabarga Rietumu acī 3 Autors:Ina Strazdiņa

Lido 255x203

Latvju godi Eiropā 3 Autors:Ina Strazdiņa