Raksts

Pingvīnu Jaunais gads


Datums:
01. janvāris, 2009


Autori

Dita Arāja


Mums esot jābūt kā pingvīniem. Kad viņiem jāizdzīvo skarbos apstākļos, tad šie aukstumizturīgie putni saspiežoties cieši viens pie otra un izdzīvojot.

Plecu pie pleca. Tā mūs, uzrunājot Vecgada vakarā, krīzi pārvarēt aicināja valdības vadītājs Godmanis. Skaisti jau. Atceramies taču burvīgo filmu par ceļojošo cilti – par pingvīniem, kas šķērso milzu sniega laukus, lai radītu pēcnācējus. Par tēviem, kas uzcītīgi zem savām spalvām silda olas, gaidot izšķiļamies mazuļus. Un arī par maziem pingvīniņiem, kuri kļūst par dabiskās atlases upuriem, piemēram, sastopoties ar ronēniem.

Skaists salīdzinājums – Latvijas cilvēki kā pingvīni. Plecu pie pleca. Kā savulaik, izcīnot valsts neatkarības atjaunošanu. Skaisti, ja vien valsts vadītājiem, stāvot uz krīzi nesošā Jaungada sliekšņa, būtu pieticis spēka un godaprāta kaut vai vārdos uzņemties atbildību. Kaut vai vārdos pateikt – jā, mēs – valdošā koalīcija – esam vainīgi pie tā, ka jums, Latvijas iedzīvotāji, tagad būs jātop par pingvīniem, lai tikai izdzīvotu šajā skarbajā laikā. Šajā laikā, kuru tuvojamies “trekno” gadu eiforijā nemanīja neviens valdošais, kas tautu baroja ar saulaina pozitīvisma murgainiem tekstiem. Un tagad – Vecgada vakarā – man gan prezidenta krēslā sēdošais Zatlers, gan premjers Godmanis māca, ka tikai visi kopā mēs pārvarēsim krīzi. Ja būsim vienoti.

Vienoti? Jā, kā pingvīns – plecu pie pleca un augumu pie auguma – es sajūtos jau ikdienā pārpildītā sabiedriskajā transportā. Bet kāpēc gan man jābūt vienotai ar Zatleru, Godmani un kompāniju? Vai viņi – cilvēki, kas sevi iedomājušies par valstsvīriem – līdz šim ir jutuši vienotību ar tiem, kuriem nu no 1.janvāra tiek uzkrauts milzīgs nodokļu slogs? Vai viņi ir domājuši par vienotību laikā, kad tauta prasīja atlaist Saeimu un kad milzu vēlētāju daļa šo savu gribu izteica referendumā? Vai šie cilvēki ir gribējuši būt vienoti ar tautu, kad patrieca KNAB vadītāju un tagad, kad vilcinās iecelt jaunu profesionālu korupcijas apkarotāju, bet, iespējams, nespēj vien atrast lielāko kretīnu? Vai valdošajai koalīcijai interesēja vienotība, Zoodārzā par prezidentu izvēloties korumpētu dakteri? Un visbeidzot – vai šiem cilvēkiem bija svarīga vienotība, kad viņi savu sīko interešu vārdā spieda pedāli līdz grīdai, valsti neapdomīgi novedot tadā krīzē, kādu piedzīvojam patlaban un kuru jutīsim vēl ilgu laiku?

Nē, tad šie tā saucamie valstsvīri par tautas vienotību nedomāja vis. Tad viņiem svarīgāka bija savu un partiju sponsoru kabatu piepildīšana. Taču tagad, kad valsts ir izzagta līdz sīkākajam santīmam, tad gan valdošā kompānija atceras par tautu. Un pat Vecgada vakarā tai uz pleciem uzkrauj atbildību, kas pēc tiesas un taisnības būtu jāiznes tikai un vienīgi LŠŠ bandai, piepalīdzot visiem tās ielikteņiem un līdzskrējējiem.

Nē, Godmani un Zatler, no manis nekādu vienotību ar Jums nesagaidīsit! Jā, es maksāšu par Jūsu bezatbildību, jo citu izvēli Jūs man neesat atstājuši, taču es esmu vienota tikai ar savu tautu – ar šīs valsts cilvēkiem, kas nav pelnījuši tādus vadītājus, kādi tie mums ir patlaban. Un es ar savu tautu vienota būšu, prasot atbildību no Jums, bezatbildīgie vadītāji. Mēs, žurnālisti, atbildību no Jums, bezatbildīgajiem, prasīsim, pildot profesionālos pienākumus, un mēs, Latvijas tauta, atbildību no Jums, bezatbildīgie, prasīsim ar visiem līdzekļiem, ko vien var atļauties pilsoniskā sabiedrība, kas šajā valstī ir nīdēta, bet, cerams, pavisam vēl nav iznīdēta.

Es ceru, ka tieši šādu vienotību valdošie nākamgad sagaidīs no vēlētājiem, par kuriem ir ņirgājušies visus savas „treknās” valdīšanas gadus un turpina pat gadu mijā. Ja šajā laikā, kas piepildīts ar nedrošību un baisām nojautām, valsts vadītājiem (?) nav vārdu, ar kuriem no sirds uzrunāt savu tautu, tad prātīgāk bija, klasiķa Širaka vārdiem runājot, izmantot iespēju paklusēt un aprobežoties tikai ar pieticīgu Jaungada sveicienu. Ar tikpat pieticīgu, kāds būs Jaunais 2009.gads, un ar tikpat pieticīgu, kāda ir Latvijas valstsvīru kompetence, zināšanas, atbildība un godaprāts.

Pingvīni jau izdzīvos. Jo ir rūdījušies visus šos gadus, kas „trekni” bija vien „treknajiem”, ne visai pingvīnu ciltij. Bet vai gaidāmajos liesajos gados izdzīvos arī tie, kas pingvīnus aizveduši līdz kritiskajai izdzīvošanas līnijai? To rādīs Jaunais Liesais gads.

Laimīgu mums visiem Jauno gadu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!