Raksts

Pilsoņu “karstā elpa” politiķu pakaušos


Datums:
19. novembris, 2007


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Šodienas Upsalas reģiona vietējā laikraksta Uppsala Nya Tidning izlaidumā tiek vēstīts par vecās vikingu pilsētas Sigtūnas pilsoņu iniciatīvu klimata pārmaiņu seku novēršanā. Daži vecāka gadagājuma iedzīvotāji nonāca pie secinājuma, ka viņu dzīvesveids neesot „bijības pilns pret Dieva radību” – nereliģiski runājot, kaitē apkārtējai ekosistēmai. Viņi apvienojušies nelielā grupā un iesnieguši savus priekšlikumus komūnai (vietējai pašvaldībai) par to, kā vietējā līmenī varētu novērst apkārtējās vides degradēšanos.

Kāda aizraujoša priekšzīme! Ne jau tādēļ, ka es būtu aizrautīgs „zaļo vērtību” cienītājs, bet man pie sirds iet „sirmo pilsoņu” iniciatīvas gars kā tāds – jo, pirmkārt, pilsoņi darbojas, lai novērstu problēmas, nevis gaida valsts iejaukšanos. Otrkārt, tie nav „zaļie”, kuri Zviedrijā parasti mēdz būt jauni, radikāli un politiski aktīvi. Šie pilsoņi ir ekonomisti, inženieri, mācītāji, kuri nāk no izteikti pilsoniskas (buržuāziskas, ja Jums tīk) vides. Treškārt, viņi to dara vietējā līmenī – jo, patiešām, ne vienmēr vajag rakstīt vēstules parlamentam vai valsts galvai, lai panāktu politikas izmaiņas. Protams, ka nevajag aizmirst par nacionālo līmeni un informēt politiķus par savām gaidām.

Tomēr ļoti daudz var mainīt arī ikkatra līdzdarbība vietējā līmenī. Piemēram, šie Sigtūnas aktīvie pilsoņi liek priekšā komūnai ieviest speciālus noteikumus vietējiem veikaliem, kuriem būtu pienākums cenas lapiņā iekļaut informāciju arī par preces ražošanā radīto CO2 izmešu daudzumu. Gadījumā, ja pilsoņus interesētu, vai attiecīgā prece ir videi draudzīga, viņiem būtu informācija par preces izcelsmes vietu un CO2 izmešu daudzumu, kas radies transportējot preci uz Sigtūnu.

Ja mēs atgriežamies Latvijā, tad man atmiņā nāk, ka latviešiem rūp vides problēmas un tās spēj iekustināt cilvēkus uz „lielām lietām”. 80. gadu beigās Vides aizsardzības klubs iekustināja pārmaiņu kustību Latvijā, kas noveda pie režīma maiņas. Vērojot Tautas sapulci un pārējos „lietussargu piketus”, ir skaidrs, ka liela daļa pilsoņu vēlas nostiprināt tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus. Bet kā lai padara šo vēlmi un interesi par tiesisku un demokrātisku Latviju ilgtspējīgu? Paši par sevi tiesiskuma un demokrātijas principi spēj, tomēr ne ilgstoši, mobilizēt plašas pilsoņu grupas politiskai līdzdarbībai. Daudzi sūdzās, ka principi ir “cēli”, bet pārāk abstrakti. Katram esot svarīgāk savas ikdienas problēmas – kā uzturēt ģimeni vai kā nodrošināt, lai bērni augtu drošā vidē. Citiem vārdiem – tiekties pēc laimes (vai labklājības).

Tiekties pēc laimes var apzinot domubiedrus. Un to mēs protam darīt, jo satiekoties ar paziņām pažēlojamies par dzīves problēmām, kuras izrādās visai līdzīgas esam visiem. Nākamais solis būtu iesaistīties šo ikdienas problēmu risināšanā. Piemēram, aizejot uz pašvaldības sēdēm, kuras saskaņā ar likumu ir atklātas. Nereti pilnīgi pietiek, ja politiķiem tiek uzdoti pavisam vienkārši, bet loģiski jautājumi. Piemēram: Ko Tu, pagastveča kungs, esi darījis, lai attīstītu sadzīves atkritumu savākšanu manā pagasta pusē? Tur vēl joprojām atrodas jauniešu izmētātas plastmasas pudeles kopš pagājušā nedēļas „tusiņa”. Šķiet, ka vietējā sētniece neliekas ne zinis par sava darba pienākumu kārtīgu izpildi. Pilsoņu interese un līdzdarbība liktu pašvaldības politiķiem sajust, ko īsti nozīmē pienākums atskaitīties par padarīto daudz reālākā un saprotamākā veidā. Pilsoņu “karstā elpa” politiķu pakausī, proti sajūta, ka viņi tiek kontrolēti, radītu nopietnu kavēkli politiķiem korumpēties.

Esmu pārliecināts, ka ikkatram jāspēj saskatīt, ka iesaistoties vietējo problēmu risināšanā var īstenot un nostiprināt tiesiskās un demokrātiskās valsts pamatprincipus. Tad arī augtu iespējamība, ka šādas pilsoņu iniciatīvas grupas varētu mainīt arī veidu, kā tiek īstenota politika mūsu valstī. Tas savukārt vairotu uzticību gan valsts institūcijām, gan cits citam.

Nebūt nevajag izvēlēties tik abstraktu lietu kā klimata sasilšanu, var taču sākt ar ikdienas problēmu risināšanu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!