Atslēgvārdi:

Pilsoniskās sabiedrības izpēte: par skeletu, nevis organismu

Recenzija pētījumam "Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze" (http://politika.lv/temas/pilsoniska_sabiedriba/5707/)

Iesaki citiem:

Pētījuma “Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: 2004. gada situācijas analīze” mērķis ir “noskaidrot pilsoniskās sabiedrības veidošanās situāciju Latvijā, lai iezīmētu aktuālākās problēmas”. Pētījums sniedz vispārēju vērtējumu par nevalstisko organizāciju (NVO) sektora normatīvo regulējumu, kvantitatīvo pieaugumu un finansējumu, kā arī raksturo indivīdu sadarbību un formālo sadarbības tīku ietekmējošos faktorus. Tāpat pētījumā aprakstīta Eiropas Savienības (ES) ietekme uz NVO sektoru.

Sadaļā par faktoriem, kas veicina indivīdu sadarbību autori aizsākuši diskusiju par sadarbības tīklu atvērtību un to viedokļa leģitimitāti. NVO sektora atvērtība ir viens no tiem jautājumiem, kam ir īpaša nozīme interešu aizstāvības jomā. NVO iekšējā demokrātija, biedru skaits un to aktīva līdzdalība piešķir organizācijas viedoklim lielāku svaru un nozīmi. Tomēr jāatzīst, ka autori nepiedāvā kritērijus sadarbības tīklu atvērtības vērtēšanai, kas būtu ļoti noderīgs ieguldījums NVO politikas pamatnostādņu izstrādāšanai, jo iekšēji demokrātiska NVO pilda “demokrātijas skolas” funkcijas un attīsta uz demokrātiskiem principiem balstītus sadarbības modeļus.

Pētījuma sadaļā par NVO veidošanos un ilgtspēju veicinošiem faktoriem veikta plaša likumdošanas analīze un pamatīga argumentācija par nepieciešamību pilnveidot esošos normatīvos aktus. Autori analizē arī jaunās likumdošanas[1] NVO jomā nepilnības. Proti, kaut arī tā ļaus panākt vienotu organizāciju klasifikāciju četros pamatveidos, tomēr skaidrību par organizāciju darbības jomām tas nepanāks. Kamēr oficiālās statistikas par NVO darbību trūkst, jāmeklē citi veidi, kā iegūt informāciju par šiem jautājumiem. Piemēram, NVO projektu pieteikumi finansētājiem ir vērtīgs informācijas avots, kas sniedz informāciju par NVO darbības jomu, darbības pieredzi un detalizētus datus par finanšu situāciju. Šis informācijas avots līdz šim ir bijis maz izmantots.

Jau minētajā sadaļā apkopoti arī jaunākie dati par izmaiņām NVO sektorā pēdējo gadu laikā: NVO skaita pieaugums un to budžetu dinamika. Augsti jāvērtē pētnieku centieni atklāt faktisko aktīvo NVO skaitu Latvijā, salīdzinot reģistrēto sabiedrisko organizāciju skaitu un gada pārskatu iesniegušo organizāciju skaitu. Tādējādi autori nostiprina vienu no rādītājiem, ar kuru noteikt aktīvi darbojošās organizācijas Latvijā.

Sadaļā par faktoriem, kas veicina indivīda un NVO līdzdalību politikas veidošanā, autori identificē vairākus problēmjautājumus, kas kavē iesaistīšanos politikas veidošanas un īstenošanas procesos. Viens no tiem ir jēdziena “sabiedrībai svarīgo jautājumu” lietošana un izpratne attiecība uz publisko apspriešanu. Pētījumā ierosināts normatīvajos aktos noteikt vispārīgus faktorus, kas noteiktu publiskās apspriešanas rīkošanu. Tāpat pētījumā analizēts, kādā veidā detalizēta mehānisma trūkums kavē publisko iestāžu un NVO sadarbību. Neskatoties uz to, publiskās apspriešanas un valsts pārvaldes sadarbība ar NVO Latvijā notiek un tam ir neskaitāmi pozitīvi rezultāti. Šo pētījuma sadaļu būtiski varētu uzlabot praktiskās pieredzes apkopojums un izvērtējums. Likumdošanas analīze ir tikai viens no jautājuma izpētes aspektiem, kas jāpapildina ar piemēru analīzi. Pretējā gadījumā mūsu rīcībā ir tikai vispārīgas ziņas un pietrūkst zināšanu par NVO un valsts pārvaldes sadarbības pozitīvo pieredzi, ko varētu lietot plašāk.

Tāpat šo sadaļu būtiski papildinātu ‘otrās puses’ – valsts pārvaldes viedoklis par sadarbību ar NVO. 1991. gadā Latvijā bija reģistrētas 50 sabiedriskās organizācijas, 2003. gadā kopējais NVO skaits sasniedzis 7704. Līdz ar to valsts pārvaldes sadarbības partneru skaits konsekventi pieaug katru gadu. Tāpat arī valsts pārvaldes darbu apjoms, īpaši jau pēc pievienošanās ES, pieaug. Šajā sakarā ir svarīgi analizēt, kādi ir valsts pārvaldes ierobežojumi šajā situācijā, kad sadarbības partneru un apspriežamo jautājumu apjoms aizvien paplašinās.

Pētījuma izskaņā analizēti faktori, kas izriet no Latvijas iestāšanās ES. Šajā sadaļā izklāstīta ES finansējuma pieejamība NVO iniciatīvām un atklāts NVO pārstāvju viedoklis un zināšanu apjoms par ES finansējuma pieejamību. Šī sadaļa sniedz nepieciešamo pamatinformāciju par ES ietekmi uz NVO sektoru, tomēr plašāka analīze par to, kas jāmaina, lai Latvijas NVO varētu aizstāvēt sabiedrības intereses Eiropas līmenī, vēl jāpēta.

Noslēgumā jāatzīst, ka pētījumā pietrūkst konstruktīvas NVO sektora kritikas. Līdz šim pilsoniskās sabiedrības attīstības ierobežojumi meklēti likumdošanā un ekonomiskajā situācijā, bet samērā reti ir izskanējis vērtējums par pašā NVO sektorā nepieciešamajām izmaiņām. Piemēram, vērtējot ārvalstu donoru palīdzības programmas pilsoniskajai sabiedrībai, pētnieki ir noraizējušies, ka nauda pievērš ne tikai patieso aktīvistu uzmanību, bet arī negodīgu plānu realizētājus. Dažiem darbs NVO kļūst par dzīves stilu, nevis par problēmu risināšanas veidu[2].

Kopumā pētījums ir vērtīgs informācijas avots par NVO sektoru regulējošo normatīvo bāzi. Tas apkopo oficiālo statistiku par NVO skaitu un budžetiem. Tāpat pētījumā atrodams sabiedrības viedokļa izklāsts par līdzdalību formālos un neformālos sadarbības tīklos. Šī informācija ir profesionāli sagatavota un prezentēta lasītājiem. Pārfrāzējot, šis pētījums ir ‘skelets’ diskusijai par NVO sektora nākotni Latvijā. Tomēr tas neparāda Latvijas organizāciju ‘muskuļus’ un prasmes, kā arī ligas un netikumus.


______________

[1] Biedrību un nodibinājumu likums; Sabiedriskā labuma organizāciju likums.

[2] Carothers, T. Aiding Democracies Abroad, 1999, Carnegie Endowment for International Peace, Washington D.C.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!