Atslēgvārdi:

Pilsoņi visu zina vislabāk? 20

Politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos, var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Rodas jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi?

Iesaki citiem:
Aizkari
Foto:Fatty Tuna

Jaunās valdības veidošanas process daļai Latvijas sabiedrības, iespējams, devis vielu pārdomām par divu klašu pilsoņiem. Pirmās klases pilsoņiem ir tiesības būt pārstāvētiem valdībā, līdz ar to viņi arī drīkst piedalīties protestos un cēli nest Latvijas simbolus.

Savukārt otrās klases pilsoņu pārstāvjiem vienmēr jāsēž uz rezervistu soliņa opozīcijā, viņu iešana ielās nav demokrātiska un Latvijas karoga izmantošana demonstrācijās nav pieņemama. Viņi var cerēt, ka līdzvērtīgi pirmās klases pilsoņiem kļūs tikai tad, kad sāks uzvesties kā pirmās klases pilsoņi, proti, balsos par „pareizajām” partijām.

Taču aptuveni 17% Latvijas iedzīvotāju politiskās līdzdalības iespējas ir vēl krietni ierobežotākas. Tie ir gan Latvijas nepilsoņi, gan tā sauktie trešo valstu piederīgie jeb imigranti,[1] kuri nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vēl jo vairāk - imigranti netiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas skar viņus tieši, piemēram, caur konsultatīvajām padomēm ar efektīvu imigrantus pārstāvošu nevalstisko organizāciju līdzdalību. Viņi arī nedrīkst iesaistīties politiskajās organizācijās un nedrīkst rīkot protestus.[2]

Arī politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos, var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Tas liek uzdot jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi? Vai imigrantiem nav jābūt līdzvērtīgām iespējām piedalīties pilsoniskajās un politiskajās aktivitātēs, realizējot savu potenciālu un radošumu?


Sākam pamanīt

Lai gan līdz pat 2011.gada 11.oktobrim Latvijā nebija noteiktas imigrantu integrācijas politikas,[3] regulāras aktivitātes šajā jomā notiek kopš 2009.gada, pateicoties Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondam. [4] Tas ir vienīgais sabiedriskais finansējums imigrantu integrācijas veicināšanai Latvijā. Taču fonds pārsvarā atbalstījis pakalpojumu nodrošināšanu imigrantiem, kā arī apmācības tiem darbiniekiem, kas strādā vai strādās ar šo mērķgrupu. Arī Igaunijā un Polijā līdzšinējās fonda atbalstītās aktivitātes liek aizdomāties, ka mūsu sabiedrības imigrantam ir gatavas rezervēt tikai pakalpojuma saņēmēja lomu, un daļu līdzekļu tiek veltīta, lai ‘tiktu galā’ ar šiem jaunpienācējiem.[5]

To daļēji var izskaidrot Maslova piramīdas principi - vispirms ir jānodrošina pamata vajadzību apmierināšana (drošība), bet pilsoniskā un politiskā līdzdalība (pašizpausme) var sekot pēc tam. Tādējādi, nākošajās Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ikgada programmās Latvijā lielāks uzsvars tiks likts arī uz atbalstu imigrantu līdzdalības veicināšanai. Arī Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam ļauj cerēt uz būtiskiem uzlabojumiem šajā jomā. Piemēram, plānots atjaunot Nacionālās integrācijas centru imigrantu līdzdalības atbalstam, kā arī 2012.gadā izveidot konsultatīvo padomi par imigrantu integrāciju. Svarīgi, lai šajā padomē pēc caurspīdīgiem atlases kritērijiem iekļauj gan nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar imigrantiem, gan arī imigrantus pārstāvošās organizācijas. Diskusijās par imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu un valdības rīcībpolitiku tas ļaus ņemt vērā arī pašu imigrantu viedokļus.

Tā kā jaunā valdība ir nolēmusi atbildību par integrācijas politiku nodot Izglītības ministrijai, šobrīd nav pilnīgas pārliecības, ka pamatnostādnēs iekļautie pasākumi tiks īstenoti, un, vai to īstenošana neaizkavēsies. Tā ir jau piektā reize pēdējo trīs gadu laikā, kad atbildība par integrācijas politiku ir mainījusies.[6] Tas apgrūtina sistemātisku darbu šajā jomā, un likumsakarīgi, ka Latvijas likumdošana un rīcībpolitika (arī par imigrantu politiskās līdzdalības iespējām) saņem kritisku vērtējumu Imigrantu integrācijas politikas indeksā.[7]


Pašvaldību vēlēšanu tiesības

Tas, ka politiskā līdzdalība tiek rezervēta tikai pilsoņiem, visspilgtāk redzams partiju nostājā par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un iedzīvotājiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Izņemot Saskaņas centru, to neatbalsta arī vairums 11.Saeimā ievēlēto politisko partiju. Arī sabiedrības nostāja ir visai noraidoša – pēc 2009.gada pētījuma datiem 43% aptaujāto bija negatīva attieksme pret pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, kamēr 27% to atbalstīja, bet 24% respondentu bija neitrāla attieksme.[8]

Visplašāk izmantotais arguments pret tiesībām nepilsoņiem vēlēt pašvaldību ir - visas līdzdalības iespējas var iegūt naturalizācijas ceļā. Pastāv arī uzskats, ka plašāku tiesību piešķiršana mazinās motivāciju naturalizēties. Jāatzīst, ka tikai 45% pilsonības pretendentu tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās nosaukuši kā ļoti svarīgu naturalizācijas iemeslu.[9]

Par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā var kļūt ārvalstnieks, kurš Latvijā dzīvojis vismaz 10 gadus.[10] Taču nopietnākais šķērslis naturalizācijai ir dubultpilsonības aizliegums.[11] Tas nozīmē - lai pretendents varētu kļūt par Latvijas pilsoni un iegūt visas politiskās līdzdalības iespējas, viņam ir jāatsakās no savas pilsonības.[12] Turklāt, šobrīd diskutētais priekšlikums pieļaut dubultpilsonību Eiropas Savienības, NATO un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu pilsoņiem nepalīdzēs visiem trešo valstu piederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Pētījumi liecina, ka ne visi trešo valstu piederīgie tiecas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Daļa neuzskata, ka pārzina vietējo situāciju, lai kompetenti balsotu. Tikmēr citi uzskata, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt iespējām izvēlēties savus pārstāvjus darbam pašvaldībā.[13] Tam piekrīt arī Ašruns Fernando – students no Šrilankas, kas Latvijā dzīvo jau 7 gadus. „Cilvēkiem, kas te dzīvo pastāvīgi un maksā nodokļus, vajadzētu dot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. (...) Latviešiem jādod pirmā vieta [ietekmēt lēmumus], jo tā ir viņu zeme. Tomēr, ja cilvēks te dzīvo 10 un 15 gadu, un viņam te ir viss, tad viņam arī ir jādod iespējas līdzdarboties. [Imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem] jābūt kopā, jo tad tiešām tā ir integrācija, kopiena.”[14]

Būtisks šķērslis, lai uzlabotu imigrantu līdzdalības iespējas Latvijā, ir pārsvarā negatīvā sabiedrības attieksmes pret imigrantiem, kas līdz šim ‘sasējusi arī politiķu rokas’ šajā jomā. Taču pamatu optimismam dod valdības rīcība, pieņēmot integrācijas politikas vadlīnijas, kā arī sāktais darbs pie migrācijas politikas pamatnostādnēm[15]. Mums ir jādomā, kādus cilvēkus mēs vēlamies uzņemt savā sabiedrībā, un vai mēs katram šīs sabiedrības loceklim nodrošinām aktīvas līdzdalības iespējas.

__________________________

[1] Pēc Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2011.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 319 267 nepilsoņi, 37 964 personas ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, 7519 ar termiņuzturēšanās atļaujām.

[2] Latvijas situācijas analīze pieejama politikas apkopojumā “Ierobežojumi kvalitatīvai imigrantu politiskai līdzdalībai Latvijā” http://www.providus.lv/public/27537.html un pētījumā “ Political participation of third country nationals on national and local level: Latvian country report” http://www.providus.lv/public/27535.html

[3] Par imigrantu integrācijas politikas dokumentu uzskatāmas “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam”, kas tika apstiprinātas valdībā 2011.gada 11.oktobrī.

[4] Trīs gados kopš sākušās fonda aktivitātes Latvijā ieviesti 48 projekti (2007.gada, 2008.gada un 2009.gada ikgada programmas). Fonda aktivitātes 75% apmērā finansē no ES finansējuma, 25% - no Latvijas budžeta līdzfinansējuma.

[5] Latvijas, Igaunijas un Polijas situācijas analīze pieejama salīdzinošajā pētījumā „Political Participation of Third Country Nationals in Estonia, Latvia and Poland”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, http://www.providus.lv/public/27517.html

[6] Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta slēgšanas, 2009.gada janvārī par imigrantu integrācijas politiku bija atbildīga Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Pēc tās slēgšanas, ar 2009.gada maiju šo funkciju pārņēma Tieslietu ministrija. Ar 2011.gada 1.aprīli par imigrantu integrāciju atbildēja Kultūras ministrija.

[7] 31 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu vidū Latvija politiskās līdzdalības rādītājā ierindota 27.vietā. Kopumā Latvijas likumdošana un rīcībpolitika imigrantu integrācijas jomā novērtēta kā vājākā 31 valstu vidū. www.mipex.eu

[8] Makarovs, V., Dimitrovs, A., (2009) „Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi”.

[9] Par svarīgākiem iemesliem aptaujātie atzinuši vēlmi iegūt ES pilsonību, kā arī ciešās saites ar Latviju (dzīve Latvijā). Avots: „Nepilsoņu viedoklis par Latvijas pilsonības iegūšanu”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2011.gads.

[10] Personai jābūt dzīvojušai Latvijā vismaz 5 gadus ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ko persona var pieprasīt (nokārtojot latviešu valodas pārbaudes) pēc 5 gadu dzīvošanas valstī ar termiņuzturēšanās atļauju.

[11] Zepa, B., Šūpule, I. (red.) (2009) „Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

[12] Pilsonības likums prasa pretendentam iesniegt paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu.

[13] Zepa, B., Šūpule, I. (red.) (2009) „Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

[14] Video blogs ar Ašrunu Fernando latviešu valodā pieejams šeit http://youtu.be/CU-50u4gOJ0

[15] Migrācijas politikas pamatnostādnes jāsagatavo 2012.gadā. http://www.emn.lv/lv/konference/

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs - autorei 08.11.2011 13:08
Un tomēr labākais veids ir naturalizācija. To pierāda arī naturalizācijas statistika ES.
Naturazilācijas apjomi pieaug, un tas ir normāls politisks līdzdalības process. Kļūda ir valstij auklēties ar visām marģinalizētajām grupām - dot viņiem tiesības piedalīties vēlēšanās. Tas grauj sociālo kontraktu. http://eudo-citizenship.eu/docs/Eurostat-news-citizenship-acquisitions-June2011.pdf

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

http://www.ir.lv/blogi/politika/referendums-ir-antikonstitucionals Nepilsoņiem ir visas tiesības un priekšrocības iegūt pilsonību, cienīt valsti un valsts valodu u.t.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dace Akule - Zanux 04.11.2011 12:20
Negribu atkārtoties, bet tomēr raksta un pētījuma mērķis ir rosināt uzlabot pilsoniskās un politiskās līdzdalības iespējas, kur pašvaldību vēlēšanu tiesības ir tikai viens no jautājumiem, lai arī ļoti svarīgs.

Par iemesliem, kāpēc nepilsoņi nenaturalizējas - tie noteikti ir daudzveidīgi, sākot no tā, ka daļa to emocionāli nevēlas, jo jūtas šīs valsts atstumti un uzmesti, beidzot ar to, ka daļa nevar nolikt eksāmenus, jo latviešu valodu tādā līmenī vairs nevar iemācīties. Gan jau arī ir tādi, kas vēl naivi tic, ka kādu dienu pilsonība vienkārši tiks 'uzdāvināta', piemēram, tāpēc, ka kādi politiķi vēl nesen (EP vēlēšanas 2009.gadā) solīja šo panākt ar Eiropas Savienības palīdzību. Visi šie iemesli parādās gan PMLP pētījumā http://www.pmlp.gov.lv/lv/par_pmlp/publikacijas/Nepilsonu_at..., gan Eurocivitas pētījumā http://politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/17591/ .

Mans jautājums ir - vai mēs varam atļauties uzvelt visu vainu par nenaturalizēšanos tikai uz pašu indivīdu, vai tomēr atzīstam arī savas valsts politikas un publisko diskusiju ietekmi uz šo indivīdu? Manuprāt, mēs šajos 20 gados esam pieļāvuši daudz kļūdu (no kurām ir jāmācās!), kuru rezultātā daļa nepilsoņu, kas varētu nokārtot eksāmenu un kļūt par Latvijas pilsoni, to dažādu iemeslu dēļ nedara. Un viņus nemotivē vēl 2011.gadā izskanošie paziņojumi, ka Latvijas pilsoņi - SC vēlētāji ir okupanti, kolonisti...

Jautājums par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, pēc būtības ir jautājums par to, kā mēs domājam, kā šie cilvēki balsos, ja tāda iespēja būtu? Acīmredzot, arī Jūs uzskatāt, ka šie cilvēki balsos tikai par SC. Taču Eurocivitas pētījums rāda - par SC un citām partijām, kas iestātos par krievvalodīgo tiesībām, balsotu aptuveni 35% aptaujāto nepilsoņu (lai gan, iespējams, šis rādītājs ir audzis, pateicoties 2010.gada un 2011.gada koalīcijas sarunām). Pārējie pētījumā aptaujātie saka, ka balsotu par partijām, kas vismaz ņem vērā krievvalodīgo intereses (18%), nav naidīgi pret krievvalodīgajiem (24%), un 16% saka - viņu apsvērumos par partiju izvēli nedominē partiju attieksme pret krievvalodīgajiem.

Par citu trešo valstu valstspiederīgo (imigrantu ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju, piemēram, Krievijas pilsoņiem) šādu pētījumu nav, taču šis pētījums par nepilsoņu attieksmēm liecina - viņi varētu izvēlēties balsot ne tikai par SC, ja citas partijas viņus uzrunātu. Un tad jāvaicā, vai šīs partijas vēlas runāt ar nepilsoņiem? Vai tās ir gatavas arī runāt krievu valodā, jo daļai nepilsoņu saziņa šajā valodā var būt vieglāka/ ērtāka, vai tomēr principiāli turēsies pie saziņas tikai un vienīgi valsts valodā (te arī, protams, ir mediju loma)? Lai arī nelielas izmaiņas šajā jautājumā ir bijušas šī gada priekšvēlēšanu kampaņā (piemēram, atsevišķi Vienotības deputāti ar vēlētājiem sazinājās arī krieviski), izskatās, ka vairums tā saukto latviešu partiju drīzāk principiāli nepiekrīt pozīcijai, ka galvenais saziņā ir tas, ka abas puses saprotas, nevis kādā valodā tiek runāts.

Tā kā vairums politiķu - kas var lemt par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu - mainīties nevēlas, nemainās arī Saskaņas Centrs, kuram sava elektorāta acīs konkurentu nav (jo citas partijas ar SC vēlētāju nerunā un nepiedāvā savu, viņuprāt, kvalitatīvāko piedāvājumu). Un tāpēc risks, ka visi nepilsoņi pašvaldību vēlēšanās balsos tikai par SC, nemazinās. Un tāpēc mēs izvēlamies upurēt cilvēktiesības, nedodot pastāvīgajiem iedzīvotājiem iespēju noteikt cilvēkus, kas lemj par tiltu būvēšanu, ielu labošanu, skolu celšanu utt. par viņu nodokļu maksātāju naudu pašvaldībā, kurā viņi dzīvo. Vai tiešām šo tiesību piešķiršana apdraud valstsnācijas stabilitāti?

Piekrītu, ka lielākai dažādībai gatavas ir sabiedrības, kuras veido indivīdi, kas paši apzinās savu identitāti un nejūtas, ka to šī lielākā dažādība apdraud. Bet varbūt Jūs pārspīlējat Latvijas iedzīvotāju identitāšu vājumu?

Par sava vārda lietošanu diskusijā - diskusijas būtība jau nemainītos, taču tas dotu iespēju lasītājiem saprast, vai diskutētājs par saviem viedokļiem ir gatavs pastāvēt, parakstoties ar savu identitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanux 03.11.2011 21:50
Lūk, te nu mēs arī nonākam līdz tam, ka nevajag vienā īsā rakstā jaukt visas lietas kopā, ja beigu beigās autore vēlas rast argumentus par labu vēlēšanu tiesību piešķiršanai nepilsoņiem/imigrantiem.

Piekrītu, ka no diskusijas viedokļa nav korekti atbildēt ar pretjautājumu. Tomēr tādi rodas - kāpēc piešķirt vēlēšanu tiesības pašvaldībās šiem cilvēkiem, kuriem ir salīdzinoši vienkārši iegūt pilsonību, bet viņi to nedara, jo kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas (autores minētajos pētījumos iemesli ir bezgala parokāli)? Vai tas tiešām kalpotu par labu Latvijas valstsnācijas stabilitātei, kas tāpat ir gana trausla? Vai tas tiešām kalpotu par pamatu integrētas sabiedrības veicināšanai? Vai tiešām tas liktu nepilsoņiem un imigrantiem pārslēgt TV pulti no Krievijas TV propagandas kanāliem uz LTV1 producētajiem garlaicīgajiem priekšvēlēšanu raidījumiem, lai kvalitatīvi izdarītu izvēli? Vai to dara pat LV pilsoņi?

Mana atbilde 'pret' ir tāda, ka integrēt kaut ko var tikai sabiedrība, kas pati ir nostiprinājusies un spējīga piedāvāt savu modeli iebraucējiem - savas vērtības, vienotu sociālo atmiņu, vīziju par nākotni vispārējās līnijās. Pie tam nācija ir tik stipra, ka spēj integrēt citādo, nezaudējot un pat stiprinot savējo. Nezinu, vai mums ir daudz ko mācīties no tā, kas paveikts.

p.s.Ar savu vārdu nevaru reģistrēties, jo tas ir lietotāju reģistrā aizņemts; un vai zinot vārdu mainītos manu argumentu nozīme?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dace Akule 03.11.2011 17:43
Novērotājam, Zanux - es necentos izvairīties no diskusijas ar argumentiem, bet gan nesākt diskusiju par jautājumiem, par kuriem nav šis raksts (vai nu tā ir SC neņemšana valdībā, vai citi imigrantu integrāciju ietekmējošie faktori'). Tāpēc arī atļāvos norādīt uz citām publikācijām, kas runā par šiem citiem jautājumiem.

Esmu priecīga diskutēt par politisko un pilsonisko līdzdalību, un to, kā Latvijā var veidoties saliedētāka sabiedrība. Protams, ka Latvijas sabiedrība atšķiras no daudzu ES valstu sabiedrības. Mums ir nepilsoņi, un daļa to trešo valstu piederīgo, kas iebrauc Latvijā tagad, arī nāk no bijušās PSRS republikām. Tā ir Latvijas specifika. Šajā kontekstā jāsaka, ka nevar teikt, ka Latvijai imigrantu integrācija ir jauna joma. Tieši pretēji - mums vajadzētu mācīties no tā, ko esam paveikuši, no politiskās līdzdalības izslēdzot Latvijas nepilsoņus. Varbūt mēs esam gatavi nopietni apsvērt pašvaldību vēlēšanu tiesības piešķirt nepilsoņiem un personām ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju? Kas ir argumenti pret?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kubriks - autorei 03.11.2011 16:25
Cik klašu izglītība ir vajadzīga, lai lietotu vārdu "klase" atbilstoši?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanux 03.11.2011 14:01
Es, protams, arī varētu ieteikt autorei iepazīties ar lērumu visādu pētījumu un viedokļu. Stāsts nav par to, bet par metodoloģiju un argumentiem.

Pie dalījuma svarīgos un mazāksvarīgos pilsoņos mēs varam nonākt ikvienu vēlēšanu rezultātā, ja vien visu 100 deputātu pārstāvētās partijas nebūs valdībā. Tāds ir demokrātijas pamatlikums.

Pirms runāt par politisko un pilsonisko līdzdalību ir jākonstatē problēmas būtība. Turpinot autores ieteikto stilu, ieteiktu iepazīties ar pamatotu un izsvērtu Sarmītes Ēlertes rakstu: Identitāte un integrācija, kas bija publicēts delfos ap 23. septembri. Tajā viņa atbild uz jautājumu, kāpēc ar pilsonisko līdzdalību vien ir par maz, lai veidotu saliedētu sabiedrību Latvijā. Latvija šajā ziņā noteikti ir citāds stāsts, nekā citas ES valstis. Arī t.s. imigrantu profils Latvijā ir citāds.

Tas, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1998. gada, pats par sevi nav nekas slikts. Piekrītu, ka ir daži panti, kuri patiešām būtu jāgroza, bet dubultpilsonība nebūt nav pants numur 1. Ja sabiedrībā nav radusies sajūta, ka tas jāmaina, tad tas arī nav jādara. Dubultpilsonības ieviešana nav starptautisks pienākums, bet iespēja, ko valsts var izmantot. Tas, ka daļai ir jāizdara izvēle nav nekas ārkārtējs un nekādu lielo pienesumu pie saliedēšanas es neredzu. Drīzāk Latvijai jādomā kā saliedēt pilsoņus, no kuriem daļa vieglās naturalizācijas rezultātā ir tikpat marģinalizēti kā nepilsoņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


novērotājs - autorei 03.11.2011 12:34
Cenšos izsekot autores diskusijiai ar Zanux. Ierosinu autorei runāt ar argumentiem nevis atsaukties uz n-tajiem iepriekšpaustajiem viedokļiem blogos, pašas veiktiem pētījumiem Providusā un citiem atsauču materiāliem. Tas ir veids, kā debati pārtraukt. Tas ir tik snobisks stils, kas rakturīgs vājiem politiķiem (nerunāju par tematu, bet visu reducēju uz citiem avotiem). Tādā veidā Putins atbild preses konferencē uz jautājumiem. Vai tad cienījamā Providus pētniece nespēj diskutēt par tematu, atmetot pašas aizspriedumus un snobismu? Providus taču raksturo Open Society ideāli un vērtības nevis vienas patiesības multiplicēšana. Novēlu būt atvērtākiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule - Zanux 03.11.2011 11:58
Paldies par viedokli! Atbildēšu uz būtiskāko kritiku:

1. Raksta ievads tika izvēlēts kā aktuāla ilustrācija par Latvijas iedzīvotāju līdzdalības procesiem un rezultātu. Ir ne tikai pilsoņi un nepilsoņi, bet - pateicoties neveiksmīgai komunikācijai par to, kāpēc SC nav valdībā - daļā sabiedrības ir radies priekšstats par dalījumu svarīgākos un mazāk svarīgos pilsoņos. Nevēlos iegrimt diskusijā par SC, varu tikai norādīt uz manu blogu par šo jautājumu. http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62503

2. Rakstā pamatā pētījums par trešo valstu piederīgo politiskās un pilsoniskās līdzdalības iespējām Latvijā. Tāpēc netiek runāts, piemēram, par izglītības vai nodarbinātības lomu imigrantu integrācijā (šos jautājumus PROVIDUS ir pētījis un par tiem rakstījis jau iepriekš, piemēram, pētījumā "Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā", politikas apkopojumā "Ierobežojumi imigrantu bērnu tiesībām Latvijā" un caur līdzdalību Imigrantu integrācijas politikas indeksa veidošanā, visas publikācijas pieejamas PROVIDUS mājas lapā).

3. Jā, imigrantu integrācijas politika nav ES kompetence. ES darbības šajā jomā var tikai papildināt dalībvalstu veikto, likumdošanas harmonizācija nav atļauta. Taču kopš Lisabonas līguma ES ir tiesisks pamats darboties šajā jomā, un - kā jau teicu rakstā - tieši Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir vienīgais sabiedriskais finansējums, kas Latvijā ir pieejams aktivitātēm šajā laukā, kas ir pozitīvi nevis margināli.

4. Es nekur nesaku, ka dalība pašvaldību vēlēšanās ir panaceja, lai gan tas ir būtisks līdzdalības veids. Arī citi veidi ir pieminēti rakstā - konsultācijas mehānismi par jautājumiem, kas tieši skar imigrantus; nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv imigrantu intereses.

5. Dubultpilsonības jautājums ir svarīgs, jo tas liek trešo valstu piederīgajiem izšķirties starp savu un Latvijas pilsonību. To, ka šī izvēle daļai imigrantu, būtiski ietekmē viņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem, pierāda arī Baltijas Sociālo Zinātņu insitūta pētījums "Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi". Norādīšu arī, ka Pilsonības likums Latvijā nav grozīts kopš 1998.gada, un - kā jau minu rakstā - šobrīd diskutētie grozījumi Pilsonības likumā plāno pieļaut dubultpilsonību ES, NATO un EEZ valstu pilsoņiem. Tātad, daļai Latvijas trešo valstu piederīgo Latvijas pilsonim pienākošās līdzdalības iespējas būs pieejamas tikai tad, ja viņi atsakās no savas pilsonības.

Aicinu arī Jūs savus viedokļus izteikt, neslēpjoties aiz anonimitātes ērtības. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanux 03.11.2011 11:06
Raksts ir bezjēdzīgs, jo visādas problēmas tiek aplūkotas 'pa perimetru'. Izklāstītiem apsvērumiem nav seguma. Kāds sakars ar rakstu ir pirmajā rindkopā izklāstītajam par 1. un 2. klases pilsoņiem? Vai tas ir domāts kā 'uzbrauciens' SC neņemšanai valdībā? Ja tā, tad autorei vajadzētu izlasīt partiju programmas, kurās ir acīmredzamas pretrunas starp SC un V/ZRP ekonomiskām pamatnostādnēm. Vai arī autore ir Eiropeiska tikai attiecībā uz imigrantu integrāciju? Un taču skaidrs, ka tas bija populistiski spraust karoga lentītes uz balsojumu par valdību. Patieso orientāciju visi, kas daudz maz seko politikai tāpat jau zina.

Par politisko līdzdalību nepilsoņiem un/vai imigrantiem atkal ir pavisam cita opera. Nav skaidrs, par ko satraucas autore, jo tieši izglītības joma tiek atzīta par vēlamāko, no kuras integrācijai vispār jāsākas. Beidzot no ārlietām, tieslietām un kultūras - integrācija ir nonākusi vispareizākajā pārziņā. Manuprāt, nav būtiski visādi centri, padomes un vēl sazin kas, kur veģetē eksperti, kas liekās pārzinām visas iespējamās problēmas. Kvalitatīvi veidots izglītības modelis ir labākais starts integrācijai. To atzinis, citastarp, ir arī Iens Buruma. ES šeit piesaukt nav vietā. Ja autore ieskatītos ES līgumā, tad kompetence integrācijas jautājumos ir dalībvalstu kompetence. ES iesaistās tikai, lai palīdzētu, ja nepieciešams (koordinēt u.tml.). Tā kā ES programmas ir marģinālas.

Dalība pašvaldību vēlēšanās nav nekāda panaceja. Šajā sakarā integrācija un izglītība ir vajadzīga arī pamatnācijai. Līdzdalība krītas, tāpat kā uzticība vēlētām institūcijām.

Dubultpilsonība no metodoloģijas viedokļa absolūti 'krīt laukā' no raksta. Par to pat nav jēgas izteikties. Tāpat kā autores piesauktais imigrants. Vismaz pāris gadus atpakaļ Šrilankas pilsonis iegūstot citas valsts pilsonību zaudēja savu pilsonību. Vai nu tā vēl ir, nezinu. Bet šādos gadījumos LV dubultpilsonības pieļaušana maz ko dotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tikai nevajag 03.11.2011 08:39
Nav tādu " Latvijai visu mūžu atdevis nepilsonis",ir tikai tie ,kas te ieklīda tolaik ,kad Latvijai pašai nebija nekādu tiesību kaut ko noteikt.Un visus 20 gadus kopš atkal Latvija kaut ko var lemt ,šie ļaudis te to vien ir darījuši ,kā centušies panākt savu agrāko privilēģiju atjaunošanu valodu ieskaitot,nevis pūlējušies Latvijas labā.Lielākoties tie nepilsoņi Latvijā dzīvo vismaz 50 gadus ,bet raksta autore grib ,lai valsts vēl māca viņiem latviešu valodu.Ja jau 50 gados viņi nav spējuši to iemācīties ,tad tas ir pilnīgi bezcerīgs pasākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris2 - DaceA 02.11.2011 17:50
Jūs, cien. Dace, uztvērāt mana jautājuma, neapšaubāmi svarīgu, bet vienkāršāko šķautni - "vai Pārstāvniecība pienākas nodokļu nemaksātājiem šeit?".
Es savukārt - kā parasti - mēdzu savās replikās ietver provokatīvākas lietas...
Šoreiz vairāk mani interesētu atbildes uz jautājumu "Ar kādām tiesībām manas Latvijas pārvaldību izvēl Latviju nelaimē pametušie vai/un viņu pēcteči vairākās paaudzēs, kas šeit nodokļus nemaksā?! "
Bet Jums, protams, ir absolūta taisnība, kā saka, no fiskālā viedokļa - neapšaubāmi nodokļu nemaksātājiem šeit ir lielāks materiāls iespaids uz Latvijas šī brīža nebūšanām. Bet morālo jautājumu vairāk ir pret daudzpaaudžu Latvijas pa(uz)metējiem.
Manā skatījumā ikviens Latvijai visu mūžu atdevis nepilsonis tieši Latvijai ir 1000 "aizjūras" gudreļu vērts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Andris2 02.11.2011 16:53
Tas ir labs jautājums un aktuāls tieši šobrīd. Domāju, ka lielāka sabiedrisko pakalpojumu pieejamības sasaiste ar nodokļu maksāšanu (Veselības ministres teiktais) ir solis pareizajā virzienā. Nodokļu nemaksāšanas fenomens daļēji jau arī izskaidro, kāpēc daudzi Latvijas pilsoņi nejūtas tiesīgi prasīt no valsts vairāk, jo izvēlas individuālās stratēģijas parūpēties par sevi un saviem tuvākajiem caur lielākiem ienākumiem, nedaloties ar pārējo sabiedrību. Tā ir liela cīņa ar domāšanas izmaiņām, un prieks, ka par to vairāk sāk diskutēt, arī caur sociālajām kampaņām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris2 02.11.2011 16:47
Taisnīgums ir vienkāršs:
1) Nav Pārstāvniecības - nav nodokļu!
2) Nav nodokļu - nav Pārstāvniecības!

Ir tikai laika jautājums, lai šeit dzimušie nepārstāvētie, kad to skaits un aktivitāte sasniegs kritisko masu, vai nu pārtrauktu maksāt nodokļus, vai iegūtu likumīgu Pārstavniecību bez jebkādām pazemīgām naturalizācijām.
Cita lieta, ka vietējie šeit dzimušie naturalizēšani norakstītie ir tik gļēvi, ka šo pirmsdzimšanas nozieguma bezvainas-vainu uztver ar pazemību.
Tas, lūk, patiesi ir iemesls viņiem neko nedot - gļēvām "lupatām" Pārstāvniecība nepienākas !

Ir cits aspekts!
Kāpēc lemšanā par Latvijas pārvaldi un nodokļu sadalīšanu ir tiesīgi izvirzīt savu Pārstāvniecību tie, kas Latvijā nodokļus nemaksā šobrīd un dažs pat nav maksājis visas dzīves garumā nekad, kaut ienākumi ir lielulielie ?!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Novērotājs 02.11.2011 15:58
Diemžēl putra definīciju jautājumā ir radusies visai pamatīga, jo nepilsonis tiek uzskatīts par trešo valstu piederīgo ES kontekstā un Latvija arī plāno izmantot Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu nepilsoņu integrācijai. Bet skaidrs, ka tās ir dažādas iedzīvotāju grupas, lai gan pašvaldību vēlēšanu tiesības attiecas gan uz imigrantiem (ne-ES valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā) gan Latvijas nepilsoņiem.

ES kopējie principi iekļauj arī politiskās līdzdalības tiesības. Turklāt pēdējie Eiropas Komisijas paziņojumi šajā jomā (European agenda for the Integration of Third Country Nationals) iekļauj atgādinājumu, ka integrāciju var veicināt arī, piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības (8.lpp).

Nesaprotu Jūsu jautājumu par 12 cilvēkiem no Šrilankas un labumiem sabiedrības integrācijai, kas nāks, ja viņiem būs tiesības balsot pašvaldības vēlēšanās... Jūs nedomājat, ka tas šiem cilvēkiem būs ieguvums un arī mums kā sabiedrībai būs ieguvums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs - Autorei 02.11.2011 15:41
Ok. Tad ir lietderīgi atdalīt nepilsoņus un imigrantus. Lai nepilsoņi izmanto naturalizāciju.
Līdz ar to nav korekti visas grupas salikt vienās kurpēs.

ES kopējie principi nosaka, ka integrācija sākas caur izglītību un diskriminācijas aizliegumu, nevis vēlēšanu tiesību piešķiršanu. Dubultpilsonībai vispār ar to nav nekāda sakara. Vai tad 12 cilvēki no Šrilankas atrisinās integrācijas problēmas, ja varēs balsot pašvaldību vēlēšanās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Novērotājs 02.11.2011 15:29
Naturalizācija nav atbilde tiem trešo valstu piederīgajiem, kuriem ir jāatsakās no savas pilsonības, lai tiktu pie plašākām politiskās līdzdalības iespējām. Turklāt, lai gan jāpiekrīt, ka pats naturalizācijas režīms ir visai liberāls, tas tiek arī kritizēts, piemēram, saistībā ar valsts nodrošināto atbalstu latviešu valodas apguvei naturalizācijas pretendentiem (lūdzu, skatīt politikas apkopojumu, kur ir norādes uz šīs kritikas avotu).

Par NVO konsultatīvajiem mehānismiem - arī par to efektivitāti un jēgu pārsvarā izskan šaubas vairāku iemeslu dēļ, un viens no tiem ir fakts, ka padomes tiek uzskatītas kā vietas, kur NVO tiek informēti par lēmumiem, nevis notiek diskusijas par nepieciešamo lēmumu pirms to pieņemšanas.

Gribu arī uzsvērt, ka pētījumi pierāda - valstis, kas veicina trešo valstu piederīgo līdzdalību, atbalsta to visos līmeņos: uzturot pastāvīgus un kvalitatīvus konsultatīvos mehānismus, atbalstos pilsonisko sabiedrību ar imigrantu iesaisti, piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī atbalstot viņu centienus kļūt par pilsoņiem (Huddleston, T. (2010) Consulting immigrants to improve national policies. European Economic and Social Committee.) No imigranta viedokļa raugoties, valsts, kas atbalsta un gaida viņa līdzdalību dažādos līmeņos pirms naturalizācijas, arī palielina viņa motivāciju kļūt par pilsoni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs - Autorei 02.11.2011 15:10
Naturalizācija taču ir labākā līdzdalības forma, kas attiecas gan uz Eiropas, gan uz nacionālo parlamentu un pašvaldībām. Visi NVO konsultatīvie mehānismi ir taču atvērti.
Atzīsim, ka naturalizācija Latvijā ar Eiropas atbalstu ir radīta kā līdzdalību stimulējoša procedūra nevis ierobēžojums vai mākslīgs šķērslis. Naturalizācija ir kā atslēga līdzdalībai.
Bet ja cilvēki nevēlas ar atslēgu atvērt durvis vai tad jāver visi logi vaļā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


DaceA - Novērotājs 02.11.2011 15:00
Paldies par komentāru! Nav runa par uzspiešanu, bet jautājumu - vai tiešām mēs vēlamies dzīvot sabiedrībā, kuras vienai lielai daļai pastāvīgo iedzīvotāju nav nekādu tiešu veidu, kā ietekmēt lēmumus, piemēram, pašvaldībā, kur viņi maksā nodokļus? Šobrīd Latvija ir viena no 8 ES valstīm, kur pašvaldību vēlēšanu tiesības ir tikai Latvijas pilsoņiem un citu ES valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā. Tādējādi, piemēram, Latvijas nepilsonim, kas te var būt dzimis, ir mazāk tiesību nekā, piemēram, Vācijas pilsonim, kas Latvijā dzīvo 5 gadus. Nav runa par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un imigrantiem Saeimas vēlēšanās, bet gan līdzdalības iespējām citos līmeņos vai caur citām iespējām (NVO, konsultatīvie mehānismi, utt.).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs - Autorei 02.11.2011 14:51
Paldies par rakstu, bet nesapratu tā vēstījumu. No sociālā kontrakta teorijas raugoties, tikai pilsoņi var lemt kā sadalīt varu. Ja pilsoņu vairākums nepiekrīt, ka politiskās līdzdalība ir nepieciešama nepilsoņiem un imigrantiem, tad to nevar uzspiest nedz eskerti, nedz SC. Ja Saeima lemtu pretēji pilsoņu interesēm, tad sociālais kontrakts būtu lauzts. Nedomāju, ka tas veicinātu sabiedrības integrāciju.
Labāks ceļš tomēr ir caur naturalizāciju. Latvijā tā ir viegla un izmaksā indivīdam ļoti lēti salīdzinājumā ar citām ES valstīm, kas MIPEX reitingos politiskās lidzdalības joma atrodas it kā virs Latvijas.

Saistītie raksti
Nerotiska integracija

Neirotiskā integrācija 28 Autors:Ivars Ījabs

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule