Raksts

Piezīmes pirms došanās uz Iekšējo Īriju


Datums:
05. janvāris, 2006


Autori

Uģis Šulcs


Foto: A. Jansons © AFI

Darbu trūkuma dēļ politiskajai elitei ir jāpievēršas citiem dvēseļu zvejas instrumentiem, izmantojot ekshibicionismu, “netīro kampaņu”, vēlētāju sarīdīšanu un citus paņēmienus. Vai tas beigsies ar vēlēšanu biļeteniem, kas drukājami rullīšos?

Jaunais gads beidzot ir klāt, un daudzi no jums to ir sagaidījuši televīzijā, vērojot Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras elites pašdarbības un profesionālo kolektīvu sniegumu. Taču tā kā šis ir arī vēlēšanu gads, tā nebija benefice, bet tikai intermēdija. Īstā izrāde vēl ir priekšā.

Esošā Saeimas sasaukuma laikā ir īstenojušies praktiski visi Latvijas politikas stratēģiskie mērķi, radot politiskajām partijām vīzijas deficītu, līdz ar to arī vēlētājiem vairs nav iemesla samierināties ar vīzēm. Tāpēc partiju priekšvēlēšanu programmu aizpildīšanai atlikuši tikai labāku apavu apsolījumi, taču vēlētāji jau labu laiku zina, ka solīts makā nekrīt. Ieviestie reklāmas ierobežojumi vēl vairāk apgrūtina politiķu iespējas stāstus par Apsolīto zemi novadīt līdz masām. Labi iecerētie politiskās reklāmas ierobežojumi, kuru mērķis bija iedzīvināt principu “neklausieties manos vārdos, raugieties manos darbos” patiesībā panākuši gluži pretējo. Darbu trūkuma dēļ politiskajai elitei ir jāpievēršas citiem dvēseļu zvejas instrumentiem.

Brīnumlīdzeklis un citi āķi

Pirmkārt, tas ir jau pieminētais ekshibicionisms. Tomēr tas ir salīdzinoši nevainīgs, jo nodara kaitējumu tikai dažu ar īpašām vajadzībām apveltītu pilsoņu estētiskajām jūtām un pašcieņai.

Kā otrs ierocis Latvijas politikas arsenālā būtu jāmin “netīrā kampaņa”, kas jau vecā gada nogalē ir nesusi pirmos augļus. Šis ierocis ir jau bīstamāks, jo tā pielietošanas rezultātā jau tā nabadzīgais politisko pozīciju spektrs tiks pakļauts papildus dekonstrukcijai un vēl vairāk noplicināts. Piemēram, jaunlaicēniem tiek atņemts pret korupciju imūno tēls, tēvzemieši spiesti taisnoties par Krasta apstiprināto Abrenes dāvinājumu, sociķiem un citiem kreisajiem problēmas rada viņus pārstāvošo tautas kalpu vāji slēptā buržuāziskā dekadence, bet viscaur pilsoniskie tautpartijieši sākuši bubināt par sociāliem budžetiem. Jau iepriekšējie divi Saeimas sasaukumi ievērojami cieta no šīs stratēģijas pielietošanas, kas izpaudās nespējā veidot stabilas un loģiskas parlamenta vairākuma atbalstītas valdības koalīcijas.

Trešā priekšvēlēšanu stratēģija vismaz ārēji varētu būt visbīstamākā, jo tā balstīta vēlētāju mobilizēšanā, atsevišķas pilsoņu grupas pretstatot pārējām. No vienas puses, šī stratēģija ir sena un efektīva, jo iedarbina instinktu līmenī iekodētos pašaizsardzības mehānismus, bet, no otras puses, tās radītās plaisas sabiedrībā neizzūd otrā rītā pēc vēlēšanām, un savstarpējās neiecietības apburtais loks var novest pie krāšņas, bet bīstamas uguņošanas.

Ceturtais brīnumierocis Latvijas politiķu rokās ir Satversmes grozījumi. Tas patiešām ir brīnumierocis, jo ar to iespējams gan draudēt, gan pielietot realitātē visu trīs iepriekš aprakstīto stratēģiju ietvaros. Kā pēdējā piemērs būtu minami nesen Valsts prezidentes apstiprinātie Latvijas pilsoņu pareizo seksuālo prakšu noteikumi.

Izzūdot politiskajām vīzijām, iekļūšana Saeimā no mērķa savu politisko uzstādījumu realizēšanai pārvēršas par līdzekli sava statusa saglabāšanai. Šī uzdevuma ietvaros tiek īstenota piektā, jau par tradicionālu kļuvusī, stratēģija – vēlēšanu likuma grozīšana, kuru nolūks ir minimizēt iespējamo politiskās elites rotāciju. Tomēr šis ierocis gadu laikā ir notrulinājies, jo drīzumā loģiski pamatojamu ierobežojumu noteikšanas iespējas būs izsmeltas, ja vien, izmantojot brīnumieroci, netiek īstenoti kardināli Latvijas politiskās sistēmas pārkārtojumi.

Statusa saglabāšanas ietvaros Saeimu jau labu laiku izmanto arī kā tiesiski vajāto patvērumu. Līdz šim gadījumos, kad tautas kalps nav rupji pārkāpis korporatīvās ētikas kodeksu, kā to savulaik atļāvās Ādamsons, parlaments minēto uzdevumu ir pildījis veiksmīgi. Kā redzams, šī nevainojamā reputācija piesaista arvien jaunu interesentu uzmanību.

Patricieši un viņu dievišķi svaidīts senjors

Pēdējā sasaukuma laikā Saeima ir piedzīvojusi arī citas transformācijas, kas liecina par zināmām Latvijas varas struktūras izmaiņām un citu aktieru pieteikumu uz jaunu lomu varas dalījumā. Apstākļos, kad par parlamentāriešu galveno uzdevumu kļūst statusa uzturēšana, viņi tā vārdā ir gatavi atteikties no Satversmē ierakstītā varas monopola. Tā vietā, lai norādītu Satversmē noteikto vietu mūsu pārlieku aktīvajai prezidentei (kura, noteikti vislabāko mērķu vadīta, labprāt uzņemtos ne tikai Saeimas un Ministru kabineta, bet arī ANO ģenerālsekretāra funkcijas), tautas kalpi pašrocīgi ļauj daudzus Jēkaba ielā un Brīvības bulvārī pieņemamus lēmumus izšķirt Rīgas pilī. Piemēram, partijas rāmi gaidīja vairākas nedēļas, kamēr Valsts prezidentei labpatiksies nominēt Emsi un pēc tam paklausīgi veica sarunas par jaunajam premjeram piemērotas koalīcijas izveidi. Arī prezidentes Austrumu politiku, par ko post factum uzzināja, šķiet, ne tikai laji, kusli apšaubīt atļāvās tikai Ārlietu ministrija.

Protams, parlamenta vājums var būt tikai šķietamība, bet prezidente – tikai kārtējais instruments Latvijas polittehnologu rokās. Otrkārt, var izteikt pieņēmumu, ka šāda situācija radusies tikai iesaistīto personu rakstura īpašību dēļ. Taču tik pat labi var pieņemt, ka tas liecina par institucionālām izmaiņām Latvijas politikā un par tuvināšanos kāda Dr.habil.iur. sapnim par prezidentālu republiku.

Taču visloģiskākais šķiet trešais pieņēmums, jo tas tikai institucionalizētu jauno politisko situāciju, ko varētu raksturot kā neofeodālu. Proti, apstākļos, kad politiskā un ekonomiskā elite lielā mērā pārklājas, tautas kalpi sāk veidot patriciešu slāni, kur savstarpējo nesaskaņu risināšanai ir nepieciešams senjors. Šādai arbitra lomai nav piemērots līdzšinējais suverēns, kurš pats sirgst ar personības dalīšanos un pie ierobežotas teikšanas tiek reizi četros gados. Tāpēc vajag visas tautas tēvsmāti, zemes saimnieku, dievišķas providences svaidītu prezidentu.

Kā baznīcu piemin, tā baznīca klāt! Vēl toreiz, kad Mūsu Tēvs Debesīs, kā arī viņa Dēls un Gars caur saviem vikāriem liedza svētību valsts svētkiem, kļuva skaidrs, ka klēram sakāms savs vārds Latvijas politikā. Kopš tā laika publiskas lūgšanas Saeimā kļuvušas par ikdienu un atsaukšanās uz Svētajiem rakstiem likumdošanas procesā – par normu. Jau pērn valdības vadītājs droši varēja teikt, ka dzīvojam kristīgā valstī, un tas ir saprotams, jo feodālai varas struktūrai ar laicīgu leģitimitāti nepietiek.

Eiropa bez iedvesmas

Taču visa minētā dēļ nevajadzētu grimt latviešiem piedēvētajā melanholijā un nodarboties ar paššaustīšanu. Visā Eiropā politiskās partijas strauji zaudē identitāti un parlamenti līdz ar to veidotajām valdībām arvien retāk spēj īstenot konsekventu politiku. Diemžēl visai paplašinātajai Eiropai trūkst iedvesmojoša nākotnes redzējuma. Vismaz daļēji tajā vainojama Eiropas Savienības jaunajai situācijai neatbilstošā politiskā struktūra. Taču tas jau ir cits stāsts.

Tomēr šeit vēl piebilstams, ka jau 2004.gadā vērojām politiskās elites gaišāko galvu centienus nomainīt Saeimu pret Eiropas Parlamentu (EP). Šāda “politiķu aizplūšana” notiek visās jaunajās dalībvalstīs. Iespējams, šajā tendencē slēpjas izeja no šķietamā politiskā tuksneša, jo ambiciozi politiķi no Austrumeiropas varētu atdzīvināt senilo Eiropas politiku. Vienīgi pastāv risks, ka nacionālajiem parlamentiem pārvēršoties par to, kas līdz šim bija EP – vieta, kurp nosūtīt politiskajā arēnā par liekām kļuvušas vai nenozīmīgas personas, – bet EP nekļūstot par pilnvērtīgu lēmējinstitūciju, turpmāk vēlēšanu biļetenus būs jādrukā rullīšos un uz mīkstāka papīra.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!