Raksts

Piespiedu līdztiesība


Datums:
01. decembris, 2009


Autori

Madara Siliņa


Foto: Pamela

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu var samazināt līdz minimumam.

Latvijas rādītāji dzimumu līdztiesībā ir labāki nekā mūsu kaimiņvalstīs,[1] bet vienlaicīgi atklāj nozīmīgu nepilnību — ja rādītāji ir salīdzinoši labi, problēmu šobrīd varam nerisināt. Realitāte ir cita — ik gadu Latvijā palielinās cilvēktirdzniecība, diskriminācija darba attiecībās, īpaši — darbu uzsākot, kā arī iestājoties grūtniecībai, savukārt, finansējums problēmas risināšanai samazinās. Šis finanšu un jo īpaši intelektuālo resursu trūkums negatīvi atspoguļojas arī starptautiskajos reitingos, un kritums tajos rada bažas par sieviešu un vīriešu vienlīdzības attīstības perspektīvu nākotnē.

Eiropa liek

Lielākā daļa uzlabojumu valstī ir notikuši līdz ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā (ES).[2] Tā var ietekmēt dalībvalstis ar juridiski saistošajiem ES līmeņa tiesību aktiem, kas obligāti jāpārņem, kā arī ar pieredzes apmaiņu, valstu ziņojumiem, darba grupām un neformālām sarunām, kam ir ieteicošs raksturs. Kā viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem ir finansējuma saņemšanas kritēriji, no kuriem dzimumu līdztiesība ir viens no svarīgākajiem. Tomēr process Eiropas tiesību un vērtību pārņemšanā ir divpusējs, un liela loma ir pašai valstij, vērtību izpratnei un vēlmei tās pārņemt.

Analizējot Latvijas vēlmi pārņemt dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu ES, jāatzīst, ka šo jautājumu ieviešana tiesību aktos ir notikusi lielā steigā, jo izmaiņas norisinājušās, galvenokārt sākot ar 2004. gada martu, kad tika pieņemts liels skaits likumu labojumu, lai valsts tiesību sistēma atbilstu aquis communautaire (ES tiesībām) un tiktu īstenoti ES iestāšanās kritēriji. Pēc iestāšanās sarunu beigām process ir palēninājies. Šobrīd pret Latviju ir uzsākta pārkāpumu procedūra par ES direktīvas[3] savlaicīgu nepārņemšanu. Līdz 2009.gada 25. augustam Latvijas valdībai bija jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu.[4] Lai gan šī ir Latvijai pirmā pārkāpumu procedūra un Latvija pārņemto direktīvu skaita ziņā[5] ir septītajā vietā ES, tomēr normatīvu īstenošanā mēs esam vieni no pēdējiem. Te jāuzsver, ka rīcībpolitikas īstenošanu dzīvē un institūciju savstarpējo mijiedarbību ES nekontrolē un soda sankcijas nepiespriež, līdz ar to atklājas galvenā problēma Latvijā — politika realitātē netiek īstenota.

Valdība un Saeima bremzē

Problēmu — politikas lēno īstenošanu un aquis pārņemšanu — saasina dzimumu līdztiesības integrētās pieejas[6] īstenošanas veids valstī. Šīs pieejas ietvaros pieņemtie rīcībpolitikas dokumenti[7] ir saskaņā ar ES prasībām, bet politikas īstenošana de facto atklāj valsts nespēju iedziļināties problēmās, izvēlēties iedarbīgākās metodes to risināšanā, kā arī veikt izpēti, kā ES finanšu līdzekļu izlietojums palīdz sasniegt mērķi. Ilgtermiņa politikas trūkums parādījās „treknajos gados” — valsts izveidotās rīcībpolitikas stratēģijas tika veidotas nevis pēc vajadzībām, bet pēc pieejamajiem finanšu resursiem, NVO un institūciju ieplānotajiem pasākumiem attiecīgajā laika posmā.[8] Kā piemērs tam kalpo Latvijas Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007–2010. gadam. 2007. gadā tās īstenošanai bija pieejami tikai 5% no nepieciešamā finansējuma, bet šobrīd ekonomiskā krīze programmas īstenošanu ir samazinājusi līdz minimumam. Tas arī atspoguļojas oktobrī Labklājības ministrijas mājas lapā publicētajā atskaitē par programmas īstenošanu 2007. un 2008. gadā — lielākā daļa pasākumu nav īstenoti vai tiek pārcelti uz vēlāku laiku finansējuma trūkuma dēļ.[9] Ņemot vērā, ka Latvijas Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai ap 75% no finanšu līdzekļiem sastāda ES finansējums, kā arī NVO īstenotie projekti, šim finansējumam samazinoties, samazinās arī programmas realizācija.

Bez finansējuma samazināšanas, dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu apgrūtina arī Saeima, kas samērā maz ir pievērsusies dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai aktualizētu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu, 2003. gada 9. oktobrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ietvaros tika izveidota Dzimumu līdztiesības apakškomisija. Taču NVO vairākkārt uzsvērušas šis apakškomisijas deputātu[10] neizpratni un nevēlēšanos iesaistīties auglīgās diskusijās, tā vietā demonstrējot savu stereotipos balstīto izpratni. Lai gan sēdēs notikušās diskusijas ar nevalstisko sektoru attīstīja NVO iniciatīvas, kā arī dzimumu līdztiesības jautājuma iekļaušanu ministriju darba programmās, reālu valsts politiku tas neveicināja.

Minētās apakškomisijas vietā 2007. gada 15. novembrī tika nodibināta Saeimas Sieviešu deputātu grupa sadarbībai ar citu valstu parlamentārietēm. Grupas galvenie darbības virzieni bija „paplašināt sadarbību ar sievietēm citu valstu parlamentos, veidot dialogu ar nevalstiskajām organizācijām un veicināt līdztiesības problēmu izpratni sabiedrībā.”[11] Tomēr NVO pārstāvju viedoklis šajā jautājumā liecina par skeptisku attieksmi pret Saeimas Sieviešu deputātu grupu kā pret „sieviešu klubiņu.”[12]

Piemērus Saeimas deputātu attieksmei pret dzimumu vienlīdzības jautājumiem var atrast Saeimas sēžu stenogrammās. Tā Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) 2007. gada 6. decembra Saeimas sēdē, runājot par Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ieteikumu apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Leldi Dimanti saka: „Juridiskā komisija [..] konstatēja vienu interesantu faktu: pēc šīs kandidatūras apstiprināšanas Valsts kontroles padome sastāvēs tikai no sievietēm. Tā ka Juridiskā komisija vērš uzmanību uz to, ka nākotnē vajadzētu vairāk uzmanības tomēr pievērst dzimumu līdztiesībai.”[13] Taču fakts, ka 81 no 100 Saeimas deputātiem ir vīrietis un valsts augstāko amatpersonu un viņu padomnieku amatos galvenokārt ir vīrieši, netiek pieminēts. Dz. Rasnača attieksmi un līdztiesības jautājumu neizpratni atceras arī Kristīne Dupate, kas apakškomisijas sēdēs piedalījās kā biedrības Marta eksperte: „Jūs — feministes, jūs — feministes, jūs gribat tāpat kā Briselē, kad čurājošam puisītim čurājošu meitenīti pielikt klāt! Tāpat jūs gribat, lai Brīvības piemineklī arī kaut ko maina? Lai pieliek Mātei Latvijai vēl tēvu Latviju klāt?”[14] Arī citās intervijās deputātu izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem tiek raksturota visai skarbi: „Viņi vienkārši bija pilnīgi neizglītoti šajos jautājumos un nemaz nesaprata, par ko ir runa!”[15] ES projektu ietvaros rīkotie semināri ir palielinājuši izpratni sabiedrības, bet ne deputātu un ministru domāšanā, un to pierāda minētie izteikumi.

Vēl viena problēma, kurai jāpievērš uzmanība, ir informēšanas kampaņas. Tās ir nepieciešamas, bet jāveido atbilstoši valsts stratēģijai un jābalsta uz iepriekšējiem pētījumiem par jomām, kurās dzimumu līdztiesība ir visvājākā, nevis bez iepriekšējas izpētes jāveido bukleti, brošūras un videospēles,[16] neanalizējot to pienesumu problēmas risinājumam sabiedrības informētībai ilgtermiņā. Piemēram, daudz lielāka uzmanība būtu jāvelta cilvēktirdzniecības problēmai, jo starptautiski ir atzīts Latvijas kā tranzīta un mērķa valsts statuss[17] un situācija pasliktinās, bet iekšpolitiski šos jautājumus risina tikai NVO, kas nodarbojas ar upuru aprūpi.

Pašvaldība neizprot

Pašvaldības ir atbildīgas par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu vietējā mērogā. Taču jāatzīst, ka dzimumu līdztiesība tajās tiek risināta atkarībā no vadītāju izpratnes un uzņēmības. Pašvaldības vairāk apzinās problēmas un risina tās, piemēram, veidojot bērnu dienas centrus, taču neizprotot dzimumu līdztiesības definīcijas, tās galvenokārt saistot ar sieviešu emancipāciju un radikālo feminismu, nevis vienlīdzību — vienādu algu par vienlīdzīgu darbu, vienādas sociālās garantijas un karjeras iespējas.

Definīciju neizpratne ir raksturīga visiem politikas līmeņiem, bet lielākā atšķirība starp nacionālo un pašvaldību līmeni ir tā, ka pēdējā notiek aktīva sadarbība ar NVO, līdz ar to politiķiem ir salīdzinoši augstāks informētības līmenis par problēmām un reālo situāciju. NVO arī ir tie, kas piedāvā dažādus risinājumus un veicina sabiedrības informētību, veicot pārrunas ar politiskajiem aktieriem, un piedalās ES struktūrfondu projektu īstenošanā. Pašvaldības uzsver, ka valstij būtu nepieciešams dzimumu līdztiesības īstenošanu reģionos veicināt ar regulāras ilgtermiņa politikas palīdzību, īpaši atbalstot arī mazās administratīvās vienības.

NVO kā ķīlnieki

Politikas īstenošanā lauku reģionos īpaši liela loma ir NVO, kas „eiropeizācijas” laikā ir attīstījušās un cenšas veidot dialogu ar valsti, lai veicinātu politikas īstenošanu.[18] Taču NVO īsteno nelielu daļu no visas rīcībpolitikas, un veiksmīgai politikas izstrādei ir nepieciešams valsts atbalsts. Lai gan liels uzsvars arī Latvijas dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģijās tiek likts uz nevalstiskā sektora attīstīšanu, NVO ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus īsteno par saviem budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā pastāv vēl viena problēma — Latvijā NVO netiek uztvertas kā līdzvērtīgas partneres lēmumu veidošanas procesā. Vienīgās organizācijas, kas uztur regulāru trīspusēju dialogu ar valsti, ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem nodarbojas tikai darba apmaksas un apstākļu jomā. Tomēr organizācijas, kas ilgāk sadarbojas ar valsti un kam dzimumu līdztiesība nav galvenais darbības mērķis, pielāgojas valsts attieksmei, ka dzimumu līdztiesība nav aktuāla tēma.

Atšķirībā no valsts īstenotajiem projektiem NVO pēc ES finansēto projektu termiņu beigām turpina to mērķus savā darbībā, piesaistot citu fondu līdzekļus. Tāpat nevalstiskais sektors atšķirībā no valsts sektora dzimumu līdztiesības jautājumus risina visas Latvijas mērogā, iekļaujot krievvalodīgo sabiedrības daļu,[19] personas ar īpašām vajadzībām u.c. Lai gan NVO aktīvi darbojas sieviešu tiesību jomā, joprojām valstī netiek attīstītas vīriešu tiesību aizstāvības organizācijas. Šī dzimumu līdztiesības jautājumu vienpusēja apskate ir viens no galvenajiem šķēršļiem, [20] jo sabiedrības attieksmes maiņai nepieciešams visu iedzīvotāju dialogs un informēšana.

Ņemot vērā, ka situācija līdz šim bija balstīta ES finansiālajā atbalstā un entuziastu uzņēmībā NVO ar nelielu valsts atbalstu, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu var samazināt līdz minimumam. Pēc piecu gadu dalības ES starptautiskie finanšu fondi uzsver, ka Latvija ir attīstīta valsts un problēmas ir atrisinātas vai var tikt atrisinātas ar iekšpolitiskiem mehānismiem.

Lai novērstu jebkādu diskrimināciju, kuras pamatā ir izpratne un izglītotība, ir nepieciešama reāla valsts ilgtermiņa stratēģija, kas nav balstīta tikai ES finansējumā, bet tiek izprasta valsts augstāko amatpersonu vidū un veicināta no valsts puses. Tam ir jāsakņojas izpratnē, ka eiropeizācijas process veicina sabiedrības izaugsmi un līdz ar to valsts labklājību, nevis ir piespiedu īstenojama darbība — ES prasību ķeksītis.

_______________________

[1] Starptautiskajos reitingos dzimumu līdztiesības jomā Latvija ir salīdzinoši labās vietās – Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) veidotajā The Global Gender Gap Report 2009 esam 14.vietā pasaulē, pagājušajā gadā bijām četras vietas augstāk – 10.vietā, bet 2007. – 13.vietā, 2006. – 19.vietā. Pēc Eiropas Savienības reitingiem par atalgojuma atšķirību ES ietvaros ar 15,4% lielāku vidējo algu vīriešiem nekā sievietēm esam priekšā kaimiņvalstīm (Igaunijai 30,3%, Lietuvai – 20, 0%).

[2] ES tiesību un vērtību, tai skaitā vienlīdzības, pārņemšana jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs var tikt analizēta ar Klaudio Radaelli (Claudio Radaelli) un Tanja Bērcela (Tanja Börzel) eiropeizācijas konceptu. Skatīt, piemēram, The Politics of Europeanization / Edited by Featherstone K., Radaelli C. M. – Oxford [etc.]: Oxford University Press, 2003.

[3] Ar šo direktīvu tika grozīta Padomes Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, nosakot vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā.

[4] Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa. Eiropas Komisija vēršas pret Latviju saistībā ar tiesību aktiem dzimumu līdztiesības jomā, 25.06.09, http://www.esia.gov.lv/lat/jaunumi/?doc=1717

[5] Tieslietu Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. Informē valdību par ES direktīvu pārņemšanas procesu Latvijā, 02.09.2008., http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/tm_info.html?news_id=2396

[6] Angļu val. – gender mainstreaming. Šī pieeja nosaka dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu katras politikas veidošanā, nevis īstenojot atsevišķu dzimumu līdztiesības politiku ar savu budžeta līniju. Latvijā politikas koordināciju veic Labklājības ministrija.

[7] Trīs secīgi galvenie politikas plānošanas dokumenti nacionālā līmenī ir – Ministru Kabinets koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā, pieņemta 2001. gada 16. janvārī, kā arī divas programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā (2005. – 2006. gadam un 2007. – 2010. gadam). Visus galvenos valsts politikas plānošanas dokumentus skatīt Labklājības ministrijas mājas lapā – http://www.lm.gov.lv/text/330

[8] Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai tiek veidotas apvienojot visu institūciju un NVO plānotos pasākumus attiecīgajā laika periodā, nevis balstoties uz veiktajiem pētījumiem par līdztiesības problēmām, veidojot stratēģiju to risināšanai.

[9] Labklājības ministrija. Informatīvais ziņojums par Programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010. gadam iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu 2007.-2008. gadā, 30.03.2009., http://www.lm.gov.lv/text/330

[10] Apakškomisijas sastāvā bija Roberts Jurķis, Ināra Ostrovska no Jaunā Laika, no Latvijas Sociālistiskās partijas – Sergejs Fjodorovs, Latvijas Pirmās partijas pārstāves Ingrīda Labucka, Inese Šlesere, Tautas partijas deputāti Mihails Pietkevičs, Elita Šņepste, no Zaļo un Zemnieku savienības Leopolds Ozoliņš un Arvīds Ulme, kā arī Tautas Saskaņas partijas deputāts Vitālijs Orlovs, TB/LNNK Pēteris Tabūns un PCTVL pārstāvis Andris Tolmačovs.

[11] Saeimas preses dienests. Par Dzimumu līdztiesības apakškomisiju // Latvijas Vēstnesis. – 2008. – No. 29 (3913) // http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=171245

[12] Siliņa, M., Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikas īstenošana Latvijā, bakalaura darbs aizstāvēts 2009. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē // Pielikums, intervija Nr. 1. – Intervija ar A. Ābeltiņu un L. Marcinkēviču, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētāju Ariadnu Ābeltiņu un priekšsēdētājas vietnieci 2009. gada 24. aprīlī – 89. lpp.

[13] 9. Saeimas 2007. gada 6. decembra sēdes stenogramma // Latvijas Vēstnesis. – 2007. – No. 200 (3776) // http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=167853

[14] Siliņa, M., Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikas īstenošana Latvijā, bakalaura darbs aizstāvēts 2009. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē // Pielikums, intervija Nr. 4. – Intervija ar K. Dupati, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāju, 2009. gada 21. aprīlī. 129. lpp.

[15] Turpat., Intervija Nr.1. – Intervija ar A. Ābeltiņu un L. Marcinkēviču, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētāju Ariadnu Ābeltiņu un priekšsēdētājas vietnieci 2009. gada 24. aprīlī. – 89. lpp.

[16] Šī darba autorei telefoniski intervējot Jelgavas vidusskolu direktoru vietnieces mācību darbā, tika secināts, skolās dzimumu līdztiesības jautājumi tiek aktualizēti ar ES projektu starpniecību. Atsevišķas ģimnāzijas Jelgavā īsteno pasākumus skolēniem un vecākiem ārpus stundām, bet galvenokārt šīs tēmas tiek pārrunātas audzināšanas stundās vai integrētas sociālo zinību un politikas stundās. Jelgavā bija divas skolas, kuras pēc mācību pārziņu informācijas nav piedalījušās semināros un „šad tad” iekļauj šos jautājumus stundu programmās. Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Ritma Tīrumniece atzina, ka problēma šo jautājumu integrēšanai stundās ir jau tā sablīvētā mācību programma, kuras ietvaros skolotājiem atliek ļoti maz laika papildus tēmu apskatīšanai. Attiecīgo skolu bibliotēkās, telefoniski aptaujājot, vienīgā skola, kurā materiāli par dzimumu vienlīdzību bibliotēkā atrodas, ir Jelgavas 5. vidusskola. Videofilmas un spēles, kuras tika veidotas ES projektu ietvaros, nevienā skolā nebija pieejamas.

[17] Piemēram, skatīt Trafficking in Persons Report 2009 – Latvia, United States Department of State, 16.06.2009., http://www.unhcr.org/refworld/..

[18] Kā galvenie īstenotāji darbojas resursu centrs sievietēm Marta, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, LBAS, Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīkls, kā arī Lietišķo sieviešu apvienība.

[19] Viens no piemēriem ir Latvijas Sieviešu apvienība. Dibināta piecus gadus atpakaļ, tā apvieno 39 visu tautību sieviešu tiesību aizstāvošās organizācijas un Latvijas reģionos esošos sieviešu klubus, organizējot pasākumus un seminārus plašā mērogā. Kā telefonintervijā atbildēja viena no LSA pārstāvēm, aktivitātes pārsvarā notiek pateicoties aktīvajai organizācijas vadītājai – I. Pētersonei, kuras iniciatīva un kontakti Rīgas pilsētas domē veicina organizācijas darbību un finanšu līdzekļu piesaisti.

[20] Jāpiekrīt K. Dupates teiktajam, ka „[ļ]oti labi šo jautājumu uztver un saprot šķiet ir sievietes, kas vienas pašas audzina bērnus. Jo tur ir dzīves pieredze un tad tas reāli strādā un viņu vidū tas ir populāri. Bet pašas par sevi viņas sabiedrībā tiek uzskatītas par ne veiksminiecēm, tad viņas īpaši nekotējas arī mūsu sabiedrībā.” Sk. Siliņa, M., Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikas īstenošana Latvijā, bakalaura darbs aizstāvēts 2009. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē // Pielikums, intervija Nr. 4. – Intervija ar K. Dupati, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāju, 2009. gada 21. aprīlī. 129. lpp.– 129. lpp.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!