Atslēgvārdi:

Piemānot lasītāju 5

Atsakoties no žurnālistikas pamatvērtībām un kļūstot par politisku instrumentu izdevēju rokās, mediji ne tikai riskē zaudēt auditorijas uzticību un tādējādi piedzīvot finansiālu neveiksmi, bet var arī iedragāt sabiedrības uzticību visai mediju videi.

Iesaki citiem:

Žurnālistika nevis vienkārši pārnes realitāti, bet piedāvā versiju par to. Realitātes interpretācija notiek nemitīgi — tai nav obligāti jābūt negodīgu motīvu vadītai, interpretāciju pieprasa mediju rutīnas. Medija kapacitāte ir ierobežota, tas nevar izstāstīt par visiem dienas notikumiem, tādēļ kādu notikumu medijs atzīs par ziņas vērtu un iekļaus, bet kādu citu atstās ārpus savas dienaskārtības. Tālāk notikums ir jāieliek kādā interpretācijas rāmī. Aprakstīt vai parādīt realitāti absolūtas patiesības vai objektivitātes kategorijās nav iespējams, tāpēc nevajadzētu uz to pretendēt, bet cienīt patiesību un objektivitāti kā vērtību. Mediju pētnieki ir trāpīgi formulējuši, ka visi mediju ziņojumi ir realitātes konstruēšanas rezultāts, tomēr dažas konstrukcijas ir vairāk ticamas nekā citas.

Apspriežot Ventspils mēra Aivara Lemberga aizturēšanu un apcietināšanu, divi lieli Latvijas preses izdevumi — Diena un Neatkarīgā Rīta Avīze — atkārtoti uzrādīja pretenzijas uz savas unikālās patiesās realitātes ainas atsegšanu. Nebūtu nekas iebilstams, ja katrs laikraksts realitāti saredz citādi un izvēlas atšķirīgus interpretācijas rāmjus, tomēr tam nevajadzētu nozīmēt atkāpšanos no labas žurnālistikas prakses.



Oponējošā reakcija

Dienu pēc Lemberga aizturēšanas un apcietināšanas, 15. martā, Diena uzsver Lemberga nodarījumu smagumu un detalizēti izklāsta apsūdzības. “[..] iespējamo kriminālnoziegumu klāsts papildināts ar jaunu apsūdzību būtiskos noziegumos,” uzsver Diena savā pirmās lapas rakstā[ 1 ]. Neatkarīgā turpretī apraksta un novērtē aizturēšanas detaļas, mazāk pievēršoties apsūdzībām, ziņu rakstā novērtējot: “Jāatzīst, ka šī centība no KNAB puses bija visai dīvaina, jo A. Lembergs devies Rīgas virzienā”[ 2 ]. Arī dienu vēlāk, 16. martā, Diena turpina detalizēti skaidrot Lembergam uzrādītās apsūdzības, bet Neatkarīgā turpina detalizēti atreferēt Lemberga advokātu argumentus, proporcionāli ievērojami mazāk dodot vārdu kritizētajai prokuratūrai.

Abu rīta laikrakstu oponējošā reakcija uz Lemberga aizturēšanu un apcietināšanu nav pārsteidzoša, bet drīzāk turpina iepriekšējos ideoloģiskos rāmjus. Līdzīgas vizuālās un tekstuālās stratēģijas Diena un Neatkarīgā bija izvēlējušies pagājušā gada jūlijā, kad prokuratūra Lembergam uzrādīja apsūdzības. Diena toreiz pirmajā lapā lika lielu treknu virsrakstu “Apsūdzēts” (šogad — “Apcietināts”), bet Neatkarīgā pirms gada virsrakstā konstatēja, ka “Lemberga popularitāte piespiež arī Ģenerālprokuratūru iesaistīties priekšvēlēšanu melnajā kampaņā” (šogad — “Ģenerālprokuratūra sarīko atriebības akciju pret Lembergu”). Abi preses izdevumi konfrontējas jau ilgāku laiku arī citu tematu apspriešanā.



Viedokļus — komentāru lapā

Privātajiem medijiem atšķirībā no sabiedriskā radio un televīzijas ir tiesības iestāties par konkrētām ideoloģiskām nostādnēm un izrādīt savas politiskās simpātijas (arī tad, ja redakcijas politika nav skaidri definēta, bet eksistē tikai neformālos komunikācijas kanālos), tomēr tas vienlaikus neatceļ žurnālistikas pamatvērtības. Saskaņā ar anglosakšu žurnālistikas principiem[ 3 ] ziņas žanrs pieprasa apgrieztās piramīdas struktūrā[ 4 ] izklāstīt faktus un viedokļus, tiecoties atsegt maksimāli pilnīgāku realitātes ainu arī tad, ja tā ir pretrunā ar laikraksta idejisko nostāju. Laikraksta pozīcijai un vērtējumam ir jāseko komentāru lapā.

Aprakstot Lemberga aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī tam tālāk sekojošo notikumu attīstību, Dienas un Neatkarīgās teksti uzrāda žanru robežu izpludināšanu.

Diena cenšas stingri ieturēt pašas aizsākto tradīciju Latvijas žurnālistikā — ziņu nošķiršanu no komentāriem, tomēr brīžiem nespēj ziņu materiālos atturēties no novērtējošās leksikas, kas drīzāk iederētos komentāru lapā. Piemēram, aprakstot reakcijas uz iespējamo tā saukto “Lemberga stipendiātu” sarakstu, nekavējas novērtēt, ka “prokuratūras rīcība ir tikai loģiska”, izsaka šaubas, vai “stipendiātu” publiskošana “palīdzētu lietas izmeklēšanai” un prognozē, ka drīzāk “tas izsauktu pretēju reakciju un radītu situāciju, kas izmeklēšanu Ventspils lietā pārvērstu par politisko farsu, apgrūtinot tisībsargātāju darbu”[ 5 ].

Neatkarīgā, šķiet, pilnībā likvidējusi žanru robežas. Faktoloģiskais materiāls sapludināts ar žurnālista subjektīvajiem spriedumiem, tomēr žurnālisti baidās uzstāties atklāti. Tā vietā ziņu lapās iepludinātie žurnālista spriedumi un secinājumi pasniegti kā tādi, kas ir patiesi paši par sevi un nepieprasa papildus pierādījumus vai argumentāciju. Piemēram: “Lai gan Ģenerālprokuratūra un KNAB jau iepriekš iesaistījušies politiskajos procesos, uzstādamies kā to virzītāji, pēdējā laika darbību intensitāte un atbalsts šīm aktivitātēm visaugstākajā politiskajā līmenī rāda, ka dota zaļā gaisma fundamentālām pārbīdēm varas elitē”[ 6 ] vai “Tiesībsargi un viņu politiskie atbalstītāji gan Latvijā, gan ārvalstīs baidās riskēt sagaidīt tiesvedības beigas Kuldīgā. [..] Pat ja uz to brīdi līdz tiesai beidzot nonāktu materiāli otrajā krimināllietā — tā dēvētajā Aivara parka lietā, rastos pamatotas šaubas par prokuratūras apkopoto pierādījumu nopietnību”[ 7 ], vai arī pierakstīti kādai klāt neesošai trešajai personai (atsauces tiek dotas uz grūti identificējamiem informācijas avotiem, lielākoties ir tikai “Neatkarīgās avoti” un “Neatkarīgās rīcībā esošā informācija”). Ja tā ir analītiskā žurnālistika, tad trūkst analīzes, jo lielākoties raksti ir pārpludināti ar spekulatīviem minējumiem, kurus nebalsta spēcīgs faktu kopums.



Nemaksā par mānīšanos

Žanru jaukšana nav laba žurnālistikas prakse, jo lauž vienošanos ar lasītāju. Ziņu un komentāru lapām ir atšķirīgas funkcijas un izmantotie izteiksmes līdzekļi. Uzdot komentāru par ziņu materiālu nozīmē piemānīt savu lasītāju. Ja žurnālists vēlas uzstāties ar savu subjektīvo pozīciju, nevajag slēpties un pasniegt savu komentāru kā ziņu, bet aizstāvēt savu pozīciju atklāti komentāru lapā. Tas ir tikai godīgi pret saviem lasītājiem.

Ja motivācija šādai uzvedībai ir mediju īpašnieku ietekme un centieni pakļaut medija saturu konkrētas personas interesēm (un nevis vienkārši neprofesionāla žurnālistika), tad tā visticamāk ir ļoti īslaicīgu mērķu vadīta, jo, publikai kļūstot kritiskākai pret mediju saturu, lasītāji varētu vairs negribēt maksāt par mānīšanos, un šāda stratēģija var izrādīties peļņu nenesoša. Tomēr ļoti iespējams, ka laikraksta uzdevums nav pelnīt, bet kalpot par sabiedrisko attiecību instrumentu sava īpašnieka rokās. Šo pieņēmumu stiprina Aināra Dimanta pētījumā konstatētais, ka Neatkarīgā “izdevējiem ir galvenokārt politisks instruments, nevis ilgtermiņa projekts preses biznesā”[ 8 ]. Dimants arī atzīmē, ka sekmīgāk redakcijas autonomija darbojas tajās mediju institūcijās, kurās investējuši Rietumu uzņēmumi. Tomēr iespējamo mediju īpašnieku iejaukšanos redakcijas autonomijā ir grūti plašāk analizēt, jo, kā vienlaikus norādījuši iepriekšējie pētījumi, informācija par mediju īpašniekiem Latvijā ir ierobežota.[ 9 ]

Dažādu pozīciju pārstāvēšana nodrošina informācijas daudzveidību, tomēr tas kalpo sabiedrības interesēm tikai tiktāl, kamēr laikraksta idejiskā nostādne nekavē kvalitatīvas žurnālistikas praksi. Laikrakstiem ir tiesības pozicionēt savu individuālo ideoloģisko nostāju, tomēr tai nevajadzētu apklusināt tos viedokļus, kas konfliktē ar laikraksta redakcionālo līniju. Žurnālistikai nevajadzētu pārvērsties par savu īpašnieku jeb izdevēju vai redakcijas vadītāju pasludināto ideoloģiju izkliegšanu, uzspiešanu lasītājiem un konfliktējošo vērtību un ideju sistēmu apkarošanu. Atsakoties no žurnālistikas pamatvērtībām, kas vispirms postulē viedokļu un balsu daudzveidību, laikraksti ne tikai riskē zaudēt auditorijas uzticamību un tādējādi piedzīvot finansiālu neveiksmi, bet var arī iedragāt sabiedrības uzticamību visai mediju videi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liene 04.04.2007 14:42
tradīcijas, tas, protams, ir labi. bet ir lietas kam jāmainās. apgrieztās piramīdas pricips sen jau vairs nekam nav derīgs - tikai ziņu aģentūrās. elektronisko mediju attsistība diktē savu, un dienas presee ar sausu zinju, kā apgrieztu piramīdu, nekur tālu netiks... bet analītiskus rakstus un fīčerus apgrieztas piramīdas veidā nu neuzrakstīsi..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - nitro 04.04.2007 11:36
Atšķirībā no raksta autora, kurš ir rūpīgi izpētījis, ko raksta, cienītais, Jūs esat izvēlējies vienu citātu un ignorējis pārējos. Jūsu citēto es rakstīju februārī, kad Lembergs vēl nebija arestēts. Savukārt 10. martā, kad lieta sāka jau virzīties notikumu virzienā, laikraksta Diena blogā es rakstīju šādus vārdus:

"Katrā ziņā būtu labi, ja epopeju ap Aivaru Lembergu kaut kad novestu līdz beigām, jo tad mūsu laikraksti varētu pievērsties citām lietām. Neatkarīgās gadījumā vairs nebūtu jāmeklē skaļākie un histēriskākie epiteti par tiem, kuri A. Lembergu izmeklē. Savukārt Diena vairāk varētu atgriezties pie profesionālas un objektīvas žurnālistikas principiem. Tā, piemēram, šodien rakstā par Laini Kamaldiņu, autore pašu iznīcināšāko citātu -- "Viņš ir bīstama persona, domāju, pat valstiski bīstama, jo viņam nav morālo sliekšņu" -- ir piedēvējusi "zinošam avotam", nevis kādai, piemēram, vārdā nosauktai personai..."

J. Juzefoviča citētās Anglosakšu tradīcijas Latvijā ir vajadzīgas, nepārprotami tās ir vajadzīgas, lai tomēr nodrošinātu rakstā minēto žanru atšķirtību. Pilnīgi piekrītu J. Juzefovičam, ka 15. un 16. martā arī Diena atradās ļoti tālu aiz korektuma robežām šajā jautājumā, taču vienalga to nevar kopumā salīdzināt ar Atkarīgo, kura lai nu kā, bet pirmām kārtām darbojas kā Aivara Lemberga publicitātes nodaļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.04.2007 08:35
Nevaru piekrist Bezvārdim, ka Latvijas presē nebūtu konkurences. Ja vēlamies iejusties caurmēra Latvijas iedzīvotāja prioritātēs, ir ļoti derīgi palasīt gan "Latvijas Avīzi" gan "Času". Savukārt, lietišķā informācija vislabāk atrodama avīzēs "Biznes&Baltija" un "Dienas Bizness". Atbalstot šos izdevumus, mēs veicinām preses izdevumu konkurenci, lai nebūtu tikai divi spēlētāji - "Diena" un "Neatkarīgā".

Strīds par "anglosakšu tradīciju" vai "padomju tradīciju" man neko nedod. Kāds labums, ja avīze nodalījusi ziņas no komentāriem, ja komentāri ir pilnīgi garām un ziņas ir tendenciozi atlasītas. Salīdzinot Aivara Ozoliņa("Diena") un Viktora Avotiņa("NRA") viedokļus - svarīgākā atšķirība, manuprāt, ir, vai cilvēks kaut ko domā, vai tikai atražo mītus un agresīvas klišejas. Spilgts piemērs ir, A.Ozoliņa aprakstītā LŠŠ ("Lemberga-Šlesera-Šķēles sazvērestība"), kas pirms Saeimas vēlēšanām dažādos locījumos parādījās neskaitāmās viedokļu slejās. Tikmēr citi žurnālisti domā ar savu galvu neatkarīgi no tā, kādi vēji pūš. Ar to negribu teikt, ka man viss pie NRA patiktu - kaut vai J.Paidera raksti, kur aci nepamirkšķinot melnu var pataisīt par baltu. Lai kaut ko kritizētu, ir jāsalīdzina žurnālisti nevis izdevumi!

Par maniem paradumiem - "Času" reizēm pērku kioskā, "Latvijas Avīzi" abonē mana sievasmāte, pārējo pāršķirstu darbavietā; mums ēdamistabā ir daudz visādu biznesveidīgu izdevumu. Konkrēti "Dienai" ir saturīgs izklaides pielikums ar teātru un koncertu uzskaitījumu. Ar NRA iepazīstos neregulāri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nitro 03.04.2007 23:09
Atšķirībā no žurnālistikas pasniedzēja Streipa (viņa viedokli par Dienas profesionāli nevainojamo tikumu iepretim NRA absolūtajiem grēkiem skat.: http://politika.lv/?id=508&did=13521), šī raksta autors norāda, ka atkāpes no standarta ir abiem laikrakstiem.

Bezvārža komentārā par "vienošanās ar lasītāju" daļa taisnības, proti, tas ir normatīvi teorētisks jēdziens, tomēr to es interpretēju kā aicinājumu uz diskusiju par to, vai šādas pieejas mūsu žurnālistikā ir vajadzīgas un vai vajadzīga ir anglosakšu tradīcija kā tāda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis 03.04.2007 20:39
Ir tomēr atšķirība starp Dienas un Neatkarīgās 'interpretācijām'. Lembergs tik tiešām bija 'apsūdzēts' un 'apcietināts' (vai tad nebija?). Tātad Dienas virsraksti nedod nekādu lielo interpretāciju, ja nu vienīgi to, ka šis fakts ir ārkārtīgi nozīmīgs. Neatkarīgā turpretī jau dod savu sazvērestības teorijās balstīto informāciju ("Lemberga popularitāte piespiež arī Ģenerālprokuratūru iesaistīties priekšvēlēšanu melnajā kampaņā” (šogad — “Ģenerālprokuratūra sarīko atriebības akciju pret Lembergu”). Nezināmu iemeslu dēļ tomēr raksta autors savā tekstā it kā liek noprast, ka abi veidi ir vienādi attiecībā uz 'atkāpšanos no žurnālistikas standartiem'. Tālāk autors secina, ka 'abi laikraksti jau pirms tam konfliktējuši'. Kā tieši šīs dažādās interpretācijas norāda uz laikrakstu savstarpējo konfliktēšanu? Piemērs: arī Apollo.lv 14. martā publicē ziņu ar virsrakstu "Lembergs apcietināts", delfi.lv savukārt raksta: "Lembergs apcietināts sakarā ar "Ventspils amatpersonu" lietu". Vai tas norāda, ka apollo, delfi un Diena, kas visi savos virsrakstos vienkārši konstatē faktu ir konfliktā ar Neatkarīgo, kas izvirza sazvērestības teorijas?Autors: "Žanru jaukšana nav laba žurnālistikas prakse, jo lauž vienošanos ar lasītāju" Jūsu vārdiem sakot, jūs baidāties uzstāties atklāti. Tā vietā tekstā iepludināt savus spriedumus un secinājumus pasniedzat kā tādus, kas ir patiesi paši par sevi un nepieprasa papildu pierādījumus vai argumentāciju :-) Bet, ja nopietni, par kādu te vienošanos ar lasītāju ir runa? Lasītājs savu vienošanos izpauž katru reizi, kad atkārtoti nopērk vienu vai otru preses izdevumu. Laikam bijāt domājis kādu teorētisku konstrukciju, kas izlolota 'anglosakšu tradīcijā'. Bet kas teicis, ka šeit pastāv tāda anglosakšu tradīcija? Drīzāk gan pastāv padomjlaiku tradīcija. Un, ja ņem vērā, ka Neatkarīgā izveidojās no Cīņas, kas pārtapa par Neatkarīgo Cīņu, bet pēc tam par Neatkarīgo Rīta Avīzi un tagad ir Neatkarīgā, tad nav nekāda izbrīna, ka viņi turpina šo pašu tradīciju, kas nekādi nebalstās Jūsu piesauktajā 'anglosakšu tradīcijā'. Neatkarīgajai ir savs pastāvīgs lasītāju loks, un tā, šādi rakstot, nekādu vienošanos ar lasītāju nav lauzusi. Tas pats attiecas uz Dienu.Par Jūsu domu, ka publika varētu sadumpoties un negribēt vairs pirkt šādus laikrakstus... Nu par ko Jūs runājat? Vai tad viņiem ir izvēle? Pieņemsim, man nepatīk ne Diena, ne Neatkarīgā. Ko tad es lasīšu? Čas vai? Divi laikraksti nav nekāds brīvais tirgus, bet Jūsu arguments balstās tieši brīvā tirgus principā. Būsim reāli - mums pastāv divu laikrakstu monopols un šķiet, ka nav cerību, ka tas varētu kaut kā mainīties. Abi šie laikraksti, protams, lielā mērā smeļas savu dzīves jēgu no otra 'nolikšanas pie vietas', bet tas nekādā veidā neatrisina anglosakšu tradīciju alkstošā lasītāja (ja tāds pastāv) problēmu.

Tas nu tā - par Jūsu argumentiem. Bet kopumā galvenajam argumentam, ka Diena un Neatkarīgā abas divas nav ideālas, bet Neatkarīgā no ideāla ir tālāk nekā Diena, varu pilnībā piekrist. Pieaiciniet žurnālistu savienības priekšsēdi Aināru Dimantu (kurš gan šķiet ir attālinājies no aktīvās žurnālistikas), un risiniet šo problēmu. Tikai, re, kur ir galvenā problēma - monopolstāvoklī nevienam nav nekāda stimula mainīties. Ja nu vienīgi godaprāts...

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 218 Autors:Jānis Juzefovičs