Atslēgvārdi:

Pieaugušo izglītība. Kurš uzstādīs kursu? 5

Diskusijā piedalās Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova, Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības (ES) jautājumos Sanita Pavļuta - Deslandes, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta nodaļas vadītāja Inta Vadone, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško, Labklājības ministrijas Darba departamenta nodaļas vadītājas vietniece Dace Avotiņa, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Karīna Janova, Latvijas Universitātes profesore Tatjana Koķe, Kurzemes reģiona attīstības aģentūras rīkotājdirektora pienākumu izpildītājs Kristiāns Godiņš un Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece izglītības jautājumos Unda Ozoliņa.

Iesaki citiem:

Plānotajā ES struktūrfondu (SF) sadalījumā nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam ir pārāk maz uzmanības pievērsts cilvēkresursiem. Skatījums uz cilvēkresursiem ir pārāk šaurs, tas būtu jāpaplašina un jāpievērš lielāka loma mūžizglītības jautājumiem. Kā Jūs vērtējat esošo IZM izstrādāto priekšlikumu par to, kādās jomās plānots ieguldīt struktūrfondus, un to atbilstību Nacionālajam attīstības plānam.

Karīna Janova: Esošais IZM piedāvājums ir ļoti vispārīgs un tas nerada skaidru priekšstatu par pasākumiem un aktivitātēm, kas tiks finansētas. Tāpat nav skaidrs, kā radušies programmā iekļautie rezulatatīvie rādītāji. Pašlaik kā finansējuma saņēmēji ir norādītas institūcijas, kam ir valsts deleģējums darboties sabiedrības integrācijas jomā. Kas tās par institūcijām? Vai gala saņēmējiem nebūtu jābūt cilvēkiem – noteiktām mērķagrupām? (skatīt prezentāciju Pieaugušo izglītība un ES struktūrfondi (98.00 KB))

Inta Vadone: IZM ir uzdevums sekot līdzi visai izglītības sfērai, rūpēties no maģistrantūras un doktorantūras programmām līdz sākotnējai profesionālajai izglītībai jauniešiem, un arvien aktīvāk iejaukties pieaugušo profesionālajā izglītošanā. Kāpēc ministrija paredzējusi grantus cilvēkiem, kuri ir pārsnieguši 35 gadu robežu? Pēc mūsu apsvērumiem cilvēki līdz 35 gadiem ir visvairāk iesaistīti formālajā izglītībā. Daudzi no viņiem ir vēl studenti. Tāpēc ministrijas jaunā iniciatīva ir sniegt atbalstu tālākizglītībā tiem, kuri jau aktīvi atrodas darba tirgū un grib iegūt jaunu izglītību, grib uzsākt jaunas studijas. Atbildot uz jautājumu par vadības kapacitātes uzlabošanu, mūsuprāt, ir nepieciešama skolu vadības uzlabošana, jo izglītības iestādēm, attīstot pieaugušo izglītību, rodas jauns uzdevums. Vadībā jāiegulda, lai nodrošinātu kapacitāti.

Esam saņēmuši pārmetumus par to, ka profesionālās izglītības iestāžu programmas neatbilst darba tirgus vajadzībām, tāpēc nepieciešams turpināt skolu specializāciju atbilstoši reģionālajiem attīstības plāniem un investīciju stratēģijām.

Ingrīda Mikiško: Latvijā izveidojies spēcīgs pieaugušo izglītotāju tīkls. Ja nākamajos septiņos gados netiek plānots finansiālais atbalsts, mēs riskējam šo sistēmu pazaudēt vispār. Pašlaik pieaugušo izglītības centri ir visos piecos reģionos un Rīgā. 21 centrs ir Latvijas rajonos, bet pieci lielajās pilsētās. Pieaugušo izglītības koordinatoru tīkls ir izveidots arī vietējās pašvaldībās. Bieži vien pieaugušo izglītības koordinatori ir brīvprātīgie vai arī tiem ir cits pamatdarbs. Katrā Pieaugušo izglītības centrā vidēji ir trīs līdz četri darbinieki un aprīkotas divas vai trīs mācību auditorijas. 2005.gadā astoņu mēnešu laikā 33 organizācijās ir notikuši 1117 kursi un apmācīti 23276 cilvēki. Rodas jautājums, kāpēc operacionālajās programmās, kas tiek plānotas uz septiņiem gadiem, ir paredzēti tik mazi līdzekļi.

Līdzšinējie finansējuma avoti ir Ziemeļvalstu ministru padome, “Gruntvig” un “Leonardo da Vinči” programmas. Eiropas Sociālais fonds pašlaik finansē nacionālo programmu. Iesniegti trīs jauni projekti. Esam piesaistījuši vairāk nekā pus miljonu eiro.

Pēdējie pētījumi rāda, ka Latvijā palielinās analfabētisms. Cilvēkiem nav pietiekamas pamatprasmes un pamatzināšanas. Cilvēki 25 vai 30 gados attopas, ka viņiem nav pamatizglītības, un vienīgā iespēja, kā to iegūt, ir, mācoties vakarskolā.

Mēs operacionālajās programmās nesaskatām izglītības pieejamības paplašināšanos, kas uzturēs pieaugušo izglītības centrus. Nav paredzēta arī pieaugušo izglītības tīkla koordinācija, sevišķi nacionālajā līmenī. Mēs gribam skaidri zināt, kādus pasākumus ministrija ir ieplānojusi.

I.Vadone: Mūžizglītība ir visas izglītības sistēmas ietvars. Tai jānodrošina cilvēkresursu attīstība valstī kopumā, jānodrošina atšķirību izlīdzināšana starp reģioniem. Līdz ar to izglītības politikas īstenošana daļēji ir arī Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Reģionālās ministrijas atbildībā.

Es gribētu iebilst, ka galvenie starpnieki pieaugušo izglītībā Latvijā ir pieaugušo izglītības centri. Mēs esam plānojuši attīstīt koledžas kā otras izglītības iespēju nodrošinātājas.

Mēs esam plānojuši arī citas aktivitātes, kas nav minētas sadaļā par mūžizglītību. Pamatprasmju apguve ir vispārējās izglītības jautājums, tāpēc tā ir minēta sadaļā, kas skar vispārējās izglītības jautājumus, tajā skaitā vakarskolas. Tik kompleksā dokumentā visu ir ļoti sarežģīti aprakstīt.

Ir paredzēta viena aktivitāte sociālā dialoga sadarbības attīstībai. Mēs ceram, ka tiks veicināta sadarbība starp dažādiem sektoriem – darba devēju, darba ņēmēju un izglītotāju dažādos līmeņos.

Par pieaugušo izglītības koordinatoriem ir labs jautājums, jo tad, kad sākām nacionālo programmu mūžizglītībā, pašvaldības solīja uzturēt savu koordinatoru darbu. Vai mēs ejam atkal uz centralizāciju, lai pilnīgi visu nosaka ministrijas un centri?


Problēma ir tā, ka tos jautājumus, kurus Jūs uzrunājat, dokumentā neviens neredz.

I. Vadone: Es domāju, ka mēs nemācējām pietiekami skaidrā latviešu valodā to uzrakstīt.

Sanita Pavļuta - Deslandes: Faktiski šodien nav pretrunas nevienā pusē. 3.aprīlī būs valdības sēde. Tajā paredzēts izskatīt visus problēmjautājumus un dot uzdevumu attiecīgām ministrijām precizēt opernacionālās programmas.

Viens tīkls valstī ir izglītības iestāžu tīkls, bet ir arī otrs tīkls, kas neparādās Izglītības ministrijas dokumentā. Tas ir Nodarbinātības valsts aģentūras tīkls, kurš izmanto tos pašus resursus un Labklājības ministrijas dokumentos parādās zem nosaukuma “pārkvalifikācija”. Pasniedzēji būs tie paši, telpas, iespējams, būs tās pašas, bet tie ir dažādi tīkli. Trešais ir Profesionālās izglītības centrs, kurā ir vairāki klubi – pašvaldības klubs, darba devēju klubs, asociācijas utt. Ir jāpaskatās, lai precīzi nodefinētu auditorijas, lai precīzi nodefinētu iespējamos tīklus. Bet tas nav opernacionālo programmu uzdevums, tam ir jānāk pirms tām. Pēc tam var strādāt konkrētām aktivitātēm un kritērijiem.


Vai un kādi partneri iesaistīti operacionālo programmu sagatavošanā?

I.Vadone: Saruna ir bijusi ar piecām ministrijām. Mēs nevaram pilnībā apmierināt tās intereses, ko paudusi, teiksim, Kultūras ministrija.

Kristians Godiņš: Ja aģentūras un pašvaldības nāk ar iniciatīvu, tad varbūt kaut kas notiek. Te nav sistemātiskas sadarbības.

Ilze Stobova: Šobrīd Labklājības ministrija uzsākusi ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas modeļa izstrādāšanu un notiek pārrunu process par to, kā šo darba tirgus prognozēšanas funkciju pārnest uz Ekonomikas ministriju (EM). Šim modelim būs jāparāda gan vidējā alga, gan reģionu attīstība, gan pieprasījums pēc nozarēm. Tas parādīs, kā Latvija sociāli ekonomiski attīstīsies 15 gadus uz priekšu. Ekonomikas ministrija kā valsts ekonomiskās attīstības prognozētājai jāredz, kādas nozares attīstās, kādi speciālisti nepieciešami un jādod pasūtījums izglītības jomā, kādas mācību programmas jāveido. Tas nepieciešams, lai nebūtu tā, ka pēc desmit gadiem, būvinženieri stāvēs rindās tāpat kā tagad ekonomisti, juristi un psihologi. Šāda prognozēšanas modeļa ieviešana ilgtermiņā samazinās izdevumus un jau nākotnē samazinās bezdarbu, veidos cilvēkresursus ar augstu vērtību. (Skatīt prezentāciju Par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku)


Vai to ir iespējams integrēt esošajās operacionālajās programmās?

I. Stobova: To nav īsti jāintegrē esošajās programmās. Tas ir process, kas šobrīd jau notiek.

K.Janova: Struktūrfondi ir konkrēts līdzeklis, kā šo modeli finansēt. Šobrīd Finanšu ministrija ir pateikusi, ka sociālajam fondam nebūs vairāk par 10%, ja nebūs operancionālo programmu piedāvājuma. Pagaidām operacionālajās programmās šie pasākumi neparādās, tātad vairāk arī naudas nebūs.

Tatjana Koķe: Mūžizglītība kopumā ir ļoti nesistemātisks pasākums, jo tas ir neaptverams, visaptverošs un ļoti komplekss. Būtu jāsāk no tā, ka katram resoram vajadzētu ļoti precīzi uzņemties atbildību par savām mērķu grupām, un tad meklēt sakarus ar šīm grupām. Ja mēs runājam par IZM, ir ļoti labi pateikts, ka mūžizglītība ir ietvars. Ja tas ir ietvars, tad kurš ir tas cilvēks vai nodaļa, kas redz, kas no pirmās izglītības pakāpes līdz tālākizglītībai ir darāms katrā izglītības pakāpē, lai īstenotu, iedzīvinātu mūžizglītību?

Unda Ozoliņa: Pirmo reizi par šiem daudzajiem gadiem pašvaldība ir ieraudzījusi savu lomu mūžizglītības jomā un ekonomikas pamatnostādnēs. Tomēr šajā operacionālajā programmā pašvaldība savu vietu vispār neredz.

Pašvaldības uztrauc cilvēki, kas dzīvo uz vietas. Viņi nebrauc strādāt uz Ventspili, Rīgu vai vēl kaut kur. Beidzot jebkādus kvalifikācijas kursus, viņiem tur darba vieta nerodas. Pie labas izglītības cilvēks brauc, bet uz vietas ir jābūt iespējai attīstīt savas pamatprasmes. Domājot par mūžizglītību, mums ir jāpaskatās plašāk.

Dace Avotiņa: Šobrīd ir ideja, ka daļu no mērķa grupām papildus bezdarbniekiem un darba meklētājiem varētu pārņemt Nodarbinātības valsts aģentūra. Bet tas jāskata kompleksi ar finansēm. Jāņem vērā, ka tas, ko Labklājības ministrija savā priekšlikumā pieprasīja bija 300 miljoni, bet tika solīti tikai 90 miljoni. Ja mēs skatāmies kontekstā uz šo finansējuma sadalījumu, mūsu prioritāte paliks sociālās riska grupas.

K.Janova: Tas nav arguments, jo ES fondu finansējums ir ļoti liels. Jautājums ir, kādām aktivitātēm mēs to piešķiram?

I.Vadone: Šobrīd izveidojusies situācija, ka bezdarbnieki ir tie, kam piemīt sociālā stabilitāte, tie dodas uz četrām apmācībām reizē, uz ko iet tā kā uz brīvā laika pavadīšanu.


Ja ministrijas nevar vienoties savā starpā, kurš tad būs tas, kurš tās vienos un strādās pie vienotas koncepcijas?

I.Vadone: Mēs zinām režīmu, kādā ministrijās notiek darbs - uzstādītos termiņos par dažādiem posmiem programmu izstrādē. Sabalansēt visu ministriju viedokļus ir komplicēti.

K. Janova: Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība ir izstrādājusi priekšlikumus. Vai ir cerības, ka priekšlikumi tiks ņemti vērā un pieaugušo izglītībai tiks palielināts finansējums?

I.Vadone: Finansējuma palielināšanu nevaru garantēt. Iesniegtajos priekšlikumos ir pārāk liela detalizācijas pakāpe. Bet mēs skatīsimies, kas jau ir ietverts un kas nav ietverts.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 02.04.2006 21:43
Vai kaarteejais tulkotaaju ''garaam"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 02.04.2006 21:41
Hm, kaapeec citaas valstiis ir muzhilga maaciishanaas ( LLL) , bet pie mums muzhizgliitiiba?? Izgliitiiba ir resurss vai liidzeklis peec buutiibas, kaa var buut muzhilgs liidzeklis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandis Reinvalds 30.03.2006 12:36
Mūžizglītībai paraugs ir Skandināvijas valstis, īpaši Dānija ar 100 Tautas augstskolām. Latvijā vajadzētu būt vairāk kā 100 jauniešiem, kas ir mācījušies kādā no 400 Skandināvijas Tautas Augstskolām. Demokrātiskas pēc savas formas un ietvara - tās pulcē ap sevi jauniešus 15 - 25 gadus vecus un arī visus citus līdz pat 80 gadiem, lai kopā Mācītos un Svinētu Dzīvi. Bieži ir tā, ka politiska partija, baznīca vai uzņēmējs atmaksā šos parasti 4 mēn. kursus kā balvu par kādu labu sasniegumu. Jo šīs skolas ir internāta, parasti ap 50 jauniešiem un 15 skolotājiem. Manas un vel 10 jauniešu studijas Dānijā Dabas Tautas Augstskolā Stēgē 1993.g. atmaksāja Dānijas Ārlietu Ministrijas Demokrātijas un Pasaules Dabas Fonds. Tad, kad mēs prasām vai šādu skolu Dzīvei - Tautas Augstskolu vajag Latvijā - visi vērš skatus uz Latvijas Univeristātes profesoru pusi un prasa, kur ir un kāds ir latviskas Tautas Augstskolas modelis ? Atbildēt ir viegli - tā ir rakstniece Zenta Mauriņa, komponists Jāzeps Vītols, dzejnieks Rieteklis, dievturis Ernests Brastiņš, rakstnieka Raiņa filosofiskais pasaules skatījums. Bet problēma ir tā kā šos latviešu dižgarus mācīt 15 - 25 vecam jaunietim globālā pasaulē ? Skolas pirmsākumi ir Kembridžas Universitāte Anglijā Trīnitī koledža, kur studēja dāņu teologs N.F.S. Gruntviks un viņš atgriezies Dānijā rakstīja un stāstija par Brīvo diskusiju - Dzīvo Vārdu un ciešo saikni starp pasniedzēju un studentu tur. Gruntviku sadzirdēja un pirmā Tautas Augstskola Danijā tika nodibināta 1844.g. Rodingā. Dānijā, no mums latviešu studentiem, pasniedzēji prasīja orģinālus projektus un viņu risinājumus - nevis tikai teksta atstāstīšanu. Mūsdienās Tautas augstskolas ir labklājības simbols, kur parasti no 50 jauniešiem mācās arī 2-3 jaunieši ar kustību traucējumiem ratiņkrēslos. Lai mēs Latvijā varētu Svinēt Dzīvi - mums ir jābūt spēcīgai nacionālai tautsaimniecībai, kas šīs skolas atmaksā.(sandis.reinvalds@apollo.lv)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandis Reinvalds 30.03.2006 11:49
Acīmredzot ar Mūžizglītību šeit katrs saprot sev interesējušo sfēru. Darba devējs visu laiku rūpējās par jaunākām technoloģijām savā ražotnē un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu. Politiķi lemj, kura ministrija Izglītības vai Kultūras sadalīs finansējumu Mūžizglītības projektiem. Universitātes profesore pēta Mūžizglītības vēsturi un politiskās tendences. Sociālais darbinieks savukārt mēģina piesaistīt finansējumu tām cilvēku grupām, kuras slimības vai citu problēmu dēļ nevar atrast darbu. Jautājums diskusijā bija, kurš uzstādīs kursu ? Skaidrs, ka galvenais kursa notiecējs būs Ministrijas ierēdnis (politiķis), kurš pulcēs ap sevi diskusijai pārējos. Pēc ANO datiem Latvija ir 51. vietā pasaulē un skaitās Augsti attīstīta valsts. Mēs paši par to smejamies - bet pasaules kontekstā, kur globālās liberizācijas dēļ gandrīz trīs miljardi dzīvo ar diviem dolāriem dienā, tā ir. Gribētu izvirzīt šī komentāra nobeigumā tēzi - par latviešu tautas neformālām grupām, kuras vēlāk pārtop partijās. Un šeit mēs varētu darīt krietni vairāk, lai šīs grupas - Veidotu, Pamanītu un paši Darbotos tajās. (sandis.reinvalds@apollo.lv)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Vadone u.c. 30.03.2006 05:52
Cienītie ministriju speciālisti! Vai jums nešķiet, ka šis mūžīzglītības jautājums šobrīd ir tik samudžināts un neskaidrs, ka nekādas diskusijas uz ceļa neizvedīs? Tas, ka pasludina to par visas izglītības sistēmas ietvaru vēl neko nenozīmē. Viņš tā arī jāiestrādā, sākumā konceptuāli. Man šķiet ka prof. Koķei ir ko teikt šajā lietā, jo tas "ietvara" koncepts ir viņas dots. Te vajadzīgs filozofiski - loģiski - psiholoģiski - pedagoģiski - resoriski - reģionāls redzējums uz izglītības saturu un tā attīstību cilvēka mūža garumā. Šādu shēmu es varētu piedāvāt, pēc tam jūs varat likt viņā iekšā ko vien gribat. Bet vai kādam tas ir vajadzīgs? Ar cieņu Skolotājs.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne