Pētījums par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata jaunajās ES dalībvalstīs 15

  • Organizācija:ILGA Europe (International Lesbian and Gay Association)
  • Gads:2004
  • Valoda:angļu

PĀRSKATA ANOTĀCIJA

Iesaki citiem:

Pētījums “Meeting the challenges of accession” Surveys on sexual orientation discrimination in new member states parāda diskrimināciju, ar ko saskaras geji, lesbietes un biseksuāļi jaunajās ES dalībvalstīs. Pētījums skaitļos un ar praktiskiem piemēriem atklāj diskriminācijas apjomu ģimenē, veselības aprūpē, izglītībā, darbā, mājokļu pieejamībā, armijā un baznīcā. Ir sastopama tieša un netieša diskriminācija, uzmākšanās un psiholiģiska vardarbība. Atsevišķas sadaļas pētījumā ir veltītas diskriminācijas pēc seksuālās orientācijas izpausmēm Latvijā.



(“Meeting the challenges of accession” Surveys on sexual orientation discrimination in new member statespdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 12.07.2004 12:00
Un kādu tieši "vēlamo rezultātu" Jūs gribētu sasniegt ar viendzimuma laulībām?

1. efekts varētu būt minētā viendzimumu pāru un homoseksualitātes kā tādas normalizācija sabiedrības acīs - tas palīdzētu mazināt neiecietību un vardarbību (gan fizisku, gan emocionālu) pret g/l.

2. efekts varētu būt vienlīdzīgo tiesību principa īstenošana, kas arī mazina neiecietību un galvenais - dod iespēju laulāties tiem viendzimuma pāriem, kas to vēlas. Tā teiktais liberālisma svētais iespēju vienlīdzības princips tiek īstenots dzīvē.

3. efekts varētu būt, ka tiek korekti, humāni un cienījami sakārtotas tās pilsoņu un iedzīvotāju mantiskās un ar kopdzīvi saistītās lietas, kas līdz šim ir bijušas atstātas pašplūsmā, nereti radot nevienlīdzību starp partneriem un problematizējot kopdzīves koncepciju kā tādu starp viendzimuma pāriem, tādējādi nemotivējot viņus/viņas dzīvot kopā.

4. efekts, ja tiktu legalizētas laulības un ieviesta iespēja arī viendzimuma pāriem adoptēt bērnus - daudzi bērni iegūtu stabilas ģimenes. Par uzvedības normām šādās ģimenēs un bērnu audzināšanā nevajadzētu uztraukties vairāk nekā heteroseksuālās ģimenēs. 1970-tajos gados veiktais Speyer pētījums secināja, ka bērnus nevar pavedināt uz homoseksualitāti (seduce to homosexuality) - proti, viendzimuma vecāki nevar ieaudzināt bērnam homoseksualitāti. Tāpēc arguments par kaut kādu ļaunumu (kādu tieši?), ko it kā nodarītu viendzimuma vecāki, ir nepamatots.

Vai ir vēl kādi "vēlamie efekti" - būtu lietderīgi tos lietišķi izsvērt.

Bet es tomēr nevaru saprast kā viendzimuma laulības varētu ietekmēt heteroseksuāļu un homoseksuāļu vēlmi radīt pēcnācējus un tos pienācīgi audzināt???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 12.07.2004 00:41
Nu un paldies dievam, ka Latvijā neieredz pederastus - tas tikai norāda, ka dzimtā zeme un tauta vēl nav galīgi sačkarētas! Es jau neaicinu šaut pederastus nost, bet tikai liegt viņiem tiesības strādāt valsts varas un pārvaldes aparātā, tiesu varas sistēmā un institūcijās, kuras saistītas ar bērnu audzināšanu, kā arī lai izbeidz reklamēt savu pretīgo dzīvesveidu un kliegt par kaut kādu tur diskrimināciju - izdzimteņus diskriminēt nav nekāds grēks un tas nav nekas pretlikumīgs, vai arī atļausim lai augstākos posteņus valstī ieņem zoofīli un nekrofīli? Visā pārējā, lai pederati dupsē viens otru uz nebēdu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.07.2004 17:14
Ja Aleksis varētu paskaidrot ko tieši viņš domā ar demogrāfijas un homoseksualitātes jautājumu sapludināšanu...

"Sapludināt" ir par stipru teikts. Demogrāfijas daudzi aspekti (imigrācija, mūža ilguma tendences, heteroseksuālo pāru reproduktīvā uzvedība) nav ar homoseksualitāti tieši saistīti. Gluži tāpat arī vairāki homoseksualitātes politikas jautājumi (piemēram, diskriminācijas novēršana) nav tieši saistīti ar demogrāfiju.

Ir tomēr viens aspekts, kurā demogrāfijas un homoseksualitātes jautājumi sastopas - viendzimuma partnerattiecību juridiskais statuss kā arī šo pāru adopcijas tiesības. Civillikuma "Ģimenes tiesībās" ir veselas nodaļas par bērniem, aizbildnības attiecībām, utml. Šī likuma burts un gars lielā mērā ir vērsts uz to, lai Latvijā veidotos stipras ģimenes, lai bērni justos aizsargāti. Šajā likumā ik uz soļa var atrast punktus, kuri ierobežo indivīda brīvību realizēt savu brīvību, ja, teiksim, no tā cieš bērni. Sk. http://www.tm.gov.lv/str/952_1-%20GIMENES%20TIESIBAS.htm
Vienkāršāk sakot, sabiedrības kopīgās intereses šajā likumā bieži vien ir primāras, salīdzinot ar indivīda tiesībām. Negribu teikt, vai tas ir pareizi vai nepareizi, bet tāda nu ir bijusi likumdevēja griba.

GAG pētījumā izteikta rekomendācija mainīt Latvijā pastāvošās ģimenes tiesības. Lai to varētu ņemt par pilnu, ir vajadzīgs pamatojums - kā piedāvātās izmaiņas veicinās visai sabiedrībai vēlamus uzvedības modeļus, t.sk. dzimstību un bērnu audzināšanas kvalitāti. Pretējā gadījumā man rodas aizdomas, ka viendzimuma laulību legalizācija var būt vienkārši politisks gājiens, kurš padarītu homoseksuālu uzvedību pieņemamāku heteroseksuālās (un heteronormatīvās) sabiedrības acīs, bet nedotu nekādu citu plašākai sabiedrībai vēlamu efektu.

Lūdzu man oponēt, ja neesmu kaut ko pamanījis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 09.07.2004 15:12
Ja Aleksis varētu paskaidrot ko tieši viņš domā ar demogrāfijas un homoseksualitātes jautājumu sapludināšanu...

Vai es pareizi sapratu, ka Aleksis uzskata, ka geju tiesību nostiprināšana un viendzimuma laulības var ietekmēt pilsoņu auglību un viņu reproduktīvo uzvedību??????

Tāda tēze prasītu pasakidrojumu!!! Kā šīs divas lietas ir saistītas????

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.07.2004 16:26
..., ir jāapzinās, ka savdabīguma saglabāsāna nevar būt pašmērķis. Neviens mūs tikai par savdabīgumu saulitē necels.

Ir dažu veidu savdabīgums, kas visai atmaksājas un var būt pašmērķis arī visnotaļ pragmatiskam cilvēkam. Teiksim, 19. gadsimtā Latvijas vācietim viņa vāciskums nozīmēja piekļuvi "labajai sabiedrībai"; latviešu valoda tajā laikā tika ieskatīta par neizglītotu bauru valodu un ignorēta. Mūsdienās ar angļu valodu ir līdzīgi - ja cilvēkam tā ir jau no bērnības un tekošā līmenī, tad tā ir vērtība, turklāt visai nopietna un "taustāma". Ir mūsu spēkos panākt, lai arī latviešu valoda būtu tā, kura vismaz te Latvijā paver visas durvis un augsti kotējas.

Ir taču dabiska vēlme atstāt mantojumā saviem bērniem šo zemi labākā stāvoklī, nekā to saņēmām mēs paši. Lai viņi jau no sākta gala te rīkotos ar pilnu saimnieka apziņu. Savukārt, ja risināsim demogrāfiskās problēmas tikai ar imigrāciju, tad vēl nav zināms - vai konkrēti mūsu bērni būs ieguvēji. T.i., vai kopīgais valstiskais labums, imigrācijai pateicoties, izaugs tik strauji, ka pat sadalot to visiem, katram iznāks vairāk? Vai arī būs gluži otrādi - būs savos ierobežotajos resursos jādalās ar svešiem ļaudīm un jākonfliktē ar viņiem. Un vai kādreiz šo svešo nesaradīsies tik daudz, ka Latvija vairs tradicionālajā nozīmē nepastāvēs? Un latviskā savdabība, kura šībrīža Latvijā cilvēku vismaz zināmā mērā palīdz "iecelt saulītē", pēc 1-2 paaudzēm nevienam nebūs vajadzīga, tāpat kā ASV indiāņu valodas.

Homoseksuālisma apspriešana saistībā ar ģimenēm, adopcijas tiesībām, utml., neizbēgami velk līdzi šo demogrāfisko jautājumu. Un tā kā ģimene jau šobrīd un arī nākotnē ir saistīta ar kaut kādu materiālo labumu pārdali (sociālajiem pabalstiem un atvieglojumiem, utml.), tad arī homoseksuālistu priekšlikumus var vērtēt, izejot ne vien no indivīda brīvības (jo tad pietiktu ar vienkāršu nediskrimināciju) bet gan sabiedrības interesēm saistībā ar to vai citu demogrāfijas tendenču veicināšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 07.07.2004 13:33
Aleksim:

Bet nav jau tik vienkārši, ka katrai valstij ir nepārprotāmas nacionālas intereses. Par neatkarību Tev taisnība, bet par pārējo var vēl ilgi diskutēt. Piemēram, demogrāfiskā krīze: manuprāt, ir aksioma, ka liebērāla demokrātiska sabiedrība nevar mēģināt piespiest cilvēkus dzemdēt bērnus, ja indivīdi paši to nevēlas. Un likt viņiem, piemēram, apmāksāt bezdarbnieku bērnu izglītību labā augstskolā, nav īsti civilizēti. Toties var atvieglot adopcijas procedūru, ja piemēram, veintuļa labi nodrošināta sieviete vēlas adoptēt. Arī ja pāris, kam ir izglītība un nauda, bet bērnu nevar būt - piemēram, divas sievietes, vēlas adaptēt. Un vēl: bez zināmas kontrolējamas imigrantu plūsmas nevar atrisināt Eiropas demografisko tendenču izraisītas problēmas. Un nekas traģisks - gudri, strādāt gatavi cilvēki neatkarīgi no ādas krasas un dzimtās valodas mums Eiropā noteikti noderēs. Regulēt šo plūsmu var, ja tikai tiek atzīts, kas tas principā nav slikti. Ko dažas sapratīgas valstis jau dara. Ja kāda maza, lepna bet ne īpaši konkurētspējīga (Eiropas līmenī) valsts vēlas sasniegt labklājību globalizācijas apstākļos, ir jāapzinās, ka savdabīguma saglabāsāna nevar būt pašmērķis. Neviens mūs tikai par savdabīgumu saulitē necels.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.07.2004 18:44
Social Contract: valsts nav biedrība, tajā katra pilsoņu grupa un pat katrs atsevišķs pilsonis ir tiesīgs bīdīt savas idējas.

Noteikti Tev taisnība; valsts salīdzinājums ar organizācijām bija nekorekts. Ja nu tomēr GAG vēlas ne tikai patērzēt par diskrimināciju, bet tiešām kaut ko izmainīt, tad jau bez uzticības veidošanas Latvijā tik un tā nevar iztikt. Citādi sanāk tāpat kā katoļu kustībai "Par dzīvību" ar abortu aizliegšanu - parunāt par to var, bet neviens neko mainīt netaisās.

Valstij nedrikst būt tikai viena ideoloģiska orientācija - tā nav partija, un nedod Dievs mums atgriezties tur, kur valsts nosaka visu iedzīvotāju uzskatus

Piesliešanās vienas partijas ideoloģijai un tās rīcības programmai ir tomēr kaut kas pavisam cits nekā patriotisms plašā nozīmē. Ideoloģiju jomā ir vajadzīga daudzveidība. Un, protams, lojalitāti nevar izmērīt un to nevar padarīt par kaut ko obligātu, bet ir taču nožēlojami, ja mūsu valstī joprojām dzīvo cilvēki, kuri principā apšauba to, vai vajag nostiprināt Latvijas neatkarību un Latvijas tautas suverenitāti pār savu zemi, kopt latviešu valodu un kultūru, risināt demogrāfijas krīzi un citas mūsu valstij raksturīgas problēmas.

Protams, katra ideoloģija piedāvā citus līdzekļus un pieejas šādu kopīgo nacionālo mērķu sasniegšanā, kā arī akcentēt tās vai citas nianses. Ne visi nacionālo interešu jautājumi Latvijā ir nepārprotami formulēti - mums varētu noderēt programmatiski dokumenti (piemēram ASV tādi ir "Neatkarības Deklarācija", Monro doktrīna par ASV ārpolitiku Rietumu puslodē, Linkolna "Getisburgas uzruna", F.D.Rūzvelta "New Deal" un daži citi).

Bet tas, ka pie mums viss vēl nav ģeniāli vienkārši un vienlaikus pietiekami autoritatīvi uzrakstīts, nenozīmē, ka Latvijai nebūtu savu nacionālo interešu, vai ka tās nevajadzētu censties saprast un respektēt. Arī tad, ja uzskatām, ka indivīdu interesēm ir priekšroka, tomēr prātīgi indivīdi respektēs arī valsti, kurā viņi dzīvo un šīs valsts (kā organizācijas) dabisko mērķi - saglabāt savu eksistenci un savdabību mainīgajā pasaulē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 06.07.2004 17:36
Aleksi,

Salīdzinājums ar draudzi vai biedrību nav vietā: valsts nav biedrība, tajā katra pilsoņu grupa un pat katrs atsevišķs pilsonis ir tiesīgs bīdīt savas idējas. Valstij nedrikst būt tikai viena ideoloģiska orientācija - tā nav partija, un nedod Dievs mums atgriezties tur, kur valsts nosaka visu iedzīvotāju uzskatus. Tā kā nav skaidrs, kāpēc atsevišķi valsts pilsoni nevarētu, piemēram, bīdīt geju parnerattiecību reģistrācijas idēju, un kritizēt valsti, ja tā nav atsaucīga (lai tikai nepiespiež tos, kas negrib, stāties viendzimuma partnerattiecībās!).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.07.2004 16:21
To Social Contract:

Atbildības sajūta kopumā ir tik tiešām vērtīga personības īpašība un tā cilvēkiem vai nu piemīt vai nepiemīt neatkarīgi no viņu politiskās pārliecības vai dzimumidentitātes. Noteikti var atrast homoseksuāļus, kuriem raksturīga iejūtība pret līdzcilvēkiem, atbildības sajūta un citas nobriedušas personības pazīmes. Bet, lai piedalītos Latvijas likumu veidošanā, cilvēkiem bez tam būtu jābūt arī valstij uzticamiem un vismaz jāmēģina saprast un respektēt Latvijas ilgtermiņa intereses. Pēdējā īpašība ir pat svarīgāka, jo par politiķiem mēdz taču teikt: "Viņš ir nelietis, bet vismaz mūsējais nelietis".

Ja es aiziešu uz kādu geju organizāciju vai, teiksim, vecticībnieku draudzi un mēģināšu ieteikt viņiem izmainīt viņu iekšējās kārtības noteikumus, tomēr nekādi neizrādīšu, ka man ir dārgas viņu vērtības un pat nemēģināšu tās apgūt, tad taču saprotams, ka šo organizāciju pārliecinātākie biedri mani nerespektēs un es saviem priekšlikumiem negūšu nekādu atbalstu. Neatkarīgi no tā, cik ilgi būšu tur uzturējies, viņi mani nepieņems par "savējo". Tāpat ir arī tajā gadījumā, ja homoseksuāļu tiesību aizstāvji ne vien apkaro jau esošos likumpārkāpumus, bet mēģina visai sabiedrībai piedāvāt kaut ko jaunu (viendzimuma partnerattiecības, utml.) - nav ko brīnīties, ja citi viņu idejas Latvijā nerespektē.

Racionāli nevar pamatot, ja vairākumam neraksturīgus - piemēram, kosmopolitiskus - uzskatus uzreiz klasificē kā bezatbildīgus.

Nemaz nevajag, lai tie būtu bezatbildīgi. Pilnīgi pietiek tos klasificēt kā "Latvijai svešus un nevajadzīgus".

Neviens nevar teikt, ka mans pienākums ir vispirms atbildība par latviešu zemnieku interešu aizstāvību, un tikai pēc tam - ja vispār- par jaunattīstības valstu problēmām. Jo es, piemēram, esmu gatava izdarīt 3-4 reizes vairāk jaunattīstības valstu labā - tāpēc, ka viņiem grūtāk klājas, un tāpēc, ka mana atbildības sajūta nebeidzas pie Latvijas robežam.

Pasaulē jau tā nevar atdalīt lietas. Palīdzība jaunattīstības valstīm ir ļoti laba lieta - arī no Latvijas redzespunkta. Ja ES būtu mazākas lauksaimniecības subsīdijas, tad varbūt izbeigtos lauksaimniecības produktu pārprodukcija un iespējas tās par dempinga cenām pārdot. Tad jaunattīstības valstis varētu attīstīt ekonomiku un samazinātos viņu imigrācija uz Eiropu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 06.07.2004 12:24
Aleksim:

Diemžēl postkomunistiskajās valstīs (arī civilizēto rietumu valstu konservatīvakajās aprindās) bieži jauc divas lietas: atbildība (sabiedrības priekšā, par savu rīcību, u t.t.) un konservatīvo vērtību hierarhijas respektēšana. Kas nav tas pats. Bezatbildīga rīcība ir, kad es sākumā uzņemos kaut ko darīt, tad to nedaru, vai daru slikti ar sabiedrībai sliktām sekām, un uzskatu, ka viss O.K. Piemērs: "Bet kā var nesolīt?". Vai pieņemu lēmumus, kas skar visas sabiedrības labklājību, balstoties uz savas šauras grupiņas interesēm.

Racionāli nevar pamatot, ja vairākumam neraksturīgus - piemēram, kosmopolitiskus - uzskatus uzreiz klasificē kā bezatbildīgus. Neviens nevar teikt, ka mans pienākums ir vispirms atbildība par latviešu zemnieku interešu aizstāvību, un tikai pēc tam - ja vispār- par jaunattīstības valstu problēmām. Jo es, piemēram, esmu gatava izdarīt 3-4 reizes vairāk jaunattīstības valstu labā - tāpēc, ka viņiem grūtāk klājas, un tāpēc, ka mana atbildības sajūta nebeidzas pie Latvijas robežam. Savukārt, spēlēt ar vairākuma stereotīpiem, ar nodomu piesaucot tam netīkamu grupu (geji, krievi, kosmopoliti) it kā pastāvošu kopīgu identitāti, ir tiešam bezatbildīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.07.2004 09:55
Neviena valsts nav tik svarīga kā indivīda tiesības.

Daži liberālie politiķi tādas lietas tiešām apgalvo. Manuprāt, ir interesantāk runāt par indivīda un valsts (arī par vairākuma un mazākuma) interešu abpusēju saskaņošanu. Jo arī indivīdi nevar iztikt bez valsts, tāpat kā valsts bez indivīdiem. Bet ne jau filozofiska diskusija ir galvenais šo neseno GAG pētījumu un paziņojumu sakarā.

Nereti visdzirdamākajiem Latvijas cilvēktiesību aktīvistiem ir atklātāks vai slēptāks sakars ar ārvalstu interesēm (piemēram Krieviju, vai Eiropas un starptautiskām geju organizācijām tipa ILGA). Protams, es neapstrīdu neviena cilvēka tiesības iestāties pret nejēdzībām un nevainīgu cilvēku pazemošanu. Ir labi, ja kāds vāc faktus un informē par to sabiedrību. Tomēr, ja kādi cilvēki vai organizācijas piedāvā mainīt Latvijas likumus, tad varētu gan vēlēties, lai viņi būtu lojāli pirmkārt Latvijai, nevis, teiksim, Krievijai vai ES geju organizācijām. Jau tagad, diemžēl, pastāv stereotips, ka homoseksuāļi ir kosmpopolīti, kuriem Latvijas nacionālās intereses nerūp. Šo stereotipu var izgaisināt, vai arī - vēl vairāk nostiprināt.

Tādēļ jautājums par GAG un līdzīgu organizāciju politisko identitāti (kas mēs esam, kāda ir mūsu programma) ir būtisks tiklīdz kā tās vēlas sākt darboties valsts politikas līmenī. Tās nav raganu medības, bet vienkārši lielākas atbildības uzņemšanās par savas NVO politisko stāju, lai tā kaut ko varētu panākt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Social Contract 05.07.2004 14:18
Manuprāt, nav korekti aizliegt cilvēkiem atklāti runāt par viņu problēmām, lai pasargātu kādas valsts gaišo imidžu. Neviena valsts nav tik svarīga kā indivīda tiesības. Tāpēc uzskatu Alekša jautājumu par nekorektu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 05.07.2004 13:39
Principā tas nav svarīgi, kuri cilvēki tie bija. Nu ko - taisīsim jaunas raganu medības a la Makartijs vai Ādamsons?

Sabiedriskā organizācija "GAG" - Geju atbalsta grupa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.07.2004 21:59
Latvijas pētījums, par kuru rakstīja iepriekšējais komentētājs, (www.discrimination.gay.lv) nesatur gandrīz nekādu informāciju par to, kuri ir pētījuma autori, ko viņi pārstāv, kad veikts pētījums, utml. "(c) GAG" bija vienīgā norāde, kura varētu zīmēties uz kaut kādu organizāciju, kurai pieder autortiesības uz šiem materiāliem (atradu, ka GAG nozīmē "Gros Auto Grupa"; bet varbūt tomēr nē?).

Viss lielais materiāls izskatās anonīms. Tomēr pētījuma autoriem, acīmredzami, pietika pašpārliecības ieteikt virkni labojumu Latvijas likumdošanā :) Ja kāds zin, kas tie par cilvēkiem, un kura organizācija ir GAG, varbūt varat uzrakstīt. Un kas šoreiz bija tie Latvijas "draugi", kuri akurāt kā Tatjana Ždanoka te vāra cilvēktiesību putru Eiropas Savienības mērogā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lett 02.07.2004 21:28
ILGA-Europe par pamatu savam dokumentam izmantoja petijumus, kurus veica lezbiesu, geju un biseksualu tiesibu organizacijas jaunajas ES valstis. Pilnu Latvijas petijuma tekstu varetu izlasit: www.discrimination.gay.lv

Saistītie raksti

ILGA Europe ilga-europe.org

Citi autora darbi