Pētījums: Latvijas imigrantu integrācijas politika - visnelabvēlīgākā Eiropā 0

Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina 28.februārī publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums. Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.

Iesaki citiem:

Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina 28.februārī publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums. Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.

MIPEX integration policy index III - Latvian results

View more presentations from Centre for Public Policy PROVIDUS.

Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā. Piemēram, būtiski samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu, imigrantiem ir plašāk pieejama izglītība un investoriem ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļaujas. Turklāt, īstenoti vairāki projekti imigrantu integrācijas veicināšanai. Vienlaikus pētījuma autori atzīst, ka imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas nav gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Turklāt Latvijai trūkst saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus – aptuveni divus procentus no valsts iedzīvotājiem. Tas izskaidro, kāpēc Latvija jau atkārtoti MIPEX indeksā ierindota pēdējā, 31. vietā. Arī 2007.gada pētījumā Latvijā īstenotā imigrantu integrācijas politika tika atzīta  par  visnelabvēlīgāko.

„Pētījums liecina, ka mums ir imigrācija, bet nav imigrantu integrācijas politikas,” saka LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. „MIPEX arī rāda, ka mums nav ne mazāko cerību piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo nav nekāda pamata, lai viņi šeit brauktu,” viņš piebilst.

Sorosa fonda – Latvija integrācijas programmas direktore Liesma Ose uzsver pretrunas Latvijas iedzīvotāju viedokļos par imigrāciju. „Sabiedriskās domas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta augsti izglītotu imigrantu iebraukšanu. Bet uz jautājumu, kādās jomās viņi Latvijā strādātu, seko atbilde – apkalpojošajā sfērā.”

Britu padomes vadītāja Latvijā Dace Melbārde aicina sakārtot imigrantu integrācijas jautājumu, kamēr imigrantu skaits Latvijā nav pārāk augsts. Viņa arī uzsver, ka pētījuma mērķis ir nevis kritizēt vai pamācīt, bet gan veicināt diskusijas par to, cik pamatota ir esošā imigrantu integrācijas politika. Tāpēc nevalstiskās organizācijas un pētnieki strādās pie neatliekamo darbu saraksta, ko piedāvāt lēmumu pieņēmējiem.

Viens no uzlabojumiem, varētu būt dubultpilsonības pieļaušana. „Tas, ka cilvēkam ir iespējas iegūt papildus jeb dubultpilsonību, nenozīmē, ka viņš ir mazāks patriots. Tas tikai atvieglo viņa dzīvi,” saka Arābu kultūras centra priekšsēdētājs Abu Meri.

Maija beigās Rīgā notiks konference, lai eksperti un atbildīgās valsts institūcijas varētu diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX: www.mipex.eu) analizē, vai ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices, Kanādas un ASV valdības sniedz vienlīdzīgas tiesības, atbildības un iespējas visiem iedzīvotājiem, kā to paredz arī ES dalībvalstu pieņemtie starptautiskie standarti. Plašāka informācija par MIPEX pieejama mājas lapā www.mipex.eu , Twitter: #MIPEX

MIPEX līdzfinansē Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, projektu vada Britu padome un Migrācijas politikas grupa.

Papildus informācija: Dace Akule, PROVIDUS pētniece, tālr. 67039258, 29443520, akule@providus.lv

 

Par Imigrantu integrācijas politikas indeksu (MIPEX):

  • MIPEX salīdzina valstu rādītājus 148 politikas indikatoros. Tas nodrošina objektīvus un salīdzinošus datus, kā arī interaktīvu interneta rīku, lai palīdzētu politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un pētniekiem izvērtēt, salīdzināt un uzlabot integrāciju.
  • MIPEX analizē situāciju visās 27 ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Šveicē, Kanādā un ASV.
  • Indeksu līdzfinansē Eiropas Savienība (Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds); iniciatīvu vada Britu padome kopā ar Migrācijas politikas grupu, kas ir galvenais pētniecības partneris. Pētījumā bija iesaistīti vairāk nekā 37 nacionāla līmeņa partneri.
  • Pirmais Imigrantu integrācijas politikas indekss tika publicēts 2004.gadā, otrais – 2007.gadā. To izmanto valdības, nevalstiskās organizācijas un mediji. Plašāka informācija www.mipex.eu
  • Trešā MIPEX publikācija iekļauj jaunas valstis (Bulgārija, Rumānija un ASV), kā arī jaunu politikas jomu – izglītību. Tāpat pētījumā iekļauti papildus indikatori par darba tirgus integrāciju un politikas īstenošanu.
  • MIPEX III nav migrācijas pētījums, bet gan pētījums par legālo imigrantu integrāciju. MIPEX neuzdod jautājumu par nepieciešamību palielināt vai samazināt imigrantu skaitu. Tā vietā MIPEX analizē jau sabiedrībās dzīvojošo legālo imigrantu integrāciju.
  • Par idejām un viedokļiem, kas izteikti pētījumā, ir atbildīgi projekta autori. Ne Britu padome, ne Eiropas Komisija nevar uzņemties atbildību par šīm idejām vai viedokļiem, vai to tālāku izmantošanu.
  • Visi partneri, kas ir iesaistīti pētījumā, ir neatkarīgi akadēmiķi un eksperti, kas pārzina savas valsts integrācijas politiku un ir pieredzējuši salīdzinošo pētījumu veikšanā. Visi pētījuma dati ir izgājuši vairākas kvalitātes pārbaudes.
  • Pētījumā imigranti tiek definēti kā legālie ES valstu iedzīvotāji, kuri nav ES valstu pilsoņi.
  • 1Skat. Stokholmas programmu: http://bit.ly/hv2aYg
  • 2Skat. ES 2020 stratēģiju: http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf

Par Britu padomi:

  • Britu padome ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir veidot ilgtermiņa partnerattiecības starp cilvēkiem un organizācijām Latvijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs. Galvenās Britu padomes darbības jomas ir radošas un atbildīgas sabiedrības veidošana, izglītības iespēju paplašināšana un iemaņu attīstīšana, starpkultūru dialoga veicināšana Eiropā, uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas attīstība, kā arī kultūras, zinātnes un mākslas sadarbības veicināšana starp Latviju un Lielbritāniju, kā arī citām pasaules valstīm. Britu padome ir dibināta 1934.gadā, savu darbību Latvijā tā uzsāka 1992. gadā. Šodien Britu padome ir lielākā starptautiskā labdarības organizācija, kurā strādā 7900 darbinieki 110 valstīs un teritorijās visā pasaulē.

Par Migrācijas politikas grupu:

  • Migrācijas politikas grupa ir neatkarīga bezpeļņas Eiropas domnīca ar misiju veicināt noturīgas un pozitīvas izmaiņas, kas ved pie atvērtām un iekļaujošām sabiedrībām (www.migpolgroup.org).

 ES logo.JPG

MIPEX ir izdots projekta “Outcomes for Policy Change” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds

 MIPEX_1.jpg Logo.JPG 
 
British_Council.gif  MPG.png 
   
 

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!