Pētījums: Latvija vēl mācās aktīvi veidot Eiropas Savienības lēmumus

Pirmos piecus gadus kopš iestāšanās ES Latvijai neizdodas savas intereses laicīgi formulēt un aizstāvēt, tāpēc vairākumā gadījumu tā ES politiku pieņem, nevis aktīvi veido. Tas ir galvenais secinājums pētījumā par jauno dalībvalstu pozīcijām, aktivitātēm un rezultātiem par līdzdalību ES politikas veidošanā septiņās jomās, tai skaitā ekonomikā, ārlietās, lauksaimniecībā un enerģētikā.

Iesaki citiem:

Pirmos piecus gadus kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijai neizdodas savas intereses laicīgi formulēt un aizstāvēt, tāpēc vairākumā gadījumu tā ES politiku pieņem, nevis aktīvi veido. Tas ir galvenais secinājums pētījumā par Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltijas valstu pozīcijām, aktivitātēm un rezultātiem par līdzdalību ES politikas veidošanā septiņās jomās, tai skaitā ekonomikā, ārlietās, lauksaimniecībā un enerģētikā.

Redzamākie Latvijas darbības rezultāti bijuši enerģētikas jomā, kur Latvija ir panākusi augstākas emisiju kvotas, kā arī īpašas darba grupas izveidi, kas analizē nepieciešamību radīt starpsavienojumu starp Baltijas un Skandināvijas elektrības tirgiem, lai izbeigtu Baltijas valstu tirgu izolētību. Savukārt, pagaidām neizmantots potenciāls veidot ES politiku ir lauksaimniecības, ES budžeta, kā arī tieslietu un iekšlietu jautājumos, kur Latvijai ir specifiskas intereses un pieredze kā vienai no trūcīgākajām ES valstīm, kura sargā ES ārējo robežu un saņem zemākos tiešos maksājumus.

Pētījums „Not Your Grandfather’s Eastern Bloc” atklāj, kāda varētu būt ES, ja lēmumu pieņemšanu vadītu jaunās dalībvalstis. Horvātija un Serbija mēnešu laikā tiktu uzņemta ES, kā arī sāktos daudz nopietnākas sarunas par Ukrainas un Moldovas pievienošanos. Par spīti ekonomiskajai krīzei, netiktu atbalstīts protekcionisms, bet gan tiktu ieviesta vēl liberālāka ekonomikas politika – brīva darbaspēka un pakalpojumu kustība vienotajā ES tirgū bez ierobežojumiem, kā arī ātrāka Eiro zonas paplašināšana. ES uzņemtos papildus saistības vides aizsardzībā, taču tikai tad, ja tās uzņemas arī ASV, Indijas un Ķīnas valdības, tādējādi neradot iemeslu Eiropas uzņēmējiem pārcelties uz citām valstīm ar zemākām vides prasībām. Negaidot tiktu ieviests Lisabonas līgums. Savukārt lielāka enerģētiskā drošība tiktu nodrošināta, paplašinot atomenerģētikas ražošanu ES.

Par spīti šim vēlmju sarakstam, jaunās dalībvalstis vairumā gadījumu drīzāk seko ES lēmumiem, kurus virza citas ES valstis, nevis pašas aktīvi veido vai „norok” kādu priešlikumu. To izskaidro salīdzinoši zemā jauno valstu kapacitāte identificēt un aizstāvēt savas intereses, jo tās pagaidām mācās, kā darboties ES.  

Pētījumu veicis Open Society Institute-Sofia sadarbībā ar pētniecības centriem jaunajās dalībvalstīs. Latvijā pētījumu veica Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Pētījumi pieejami www.eupi.eu un portālā politika.lv

Sīkāka informācija pieejama pie Daces Akules, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS Eiropas politikas pētnieces, tālr. 67039258, 29443520, akule@providus.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!