Kādā veidā Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas process ir kļuvis necaurspīdīgāks un kā to mainīt?

Vai kopienas metode (community method – lēmumu pieņemšanas metode Eiropas Savienībā, kurā Komisija izsaka priekšlikumu Padomei un Parlamentam, kas pēc tam par to debatē, sniedz grozījumus un piemēro to kā ES likumu) joprojām ir būtiska? Lai dotu dokumentālu atbildi uz šo jautājumu, ir uzmanīgi jāizpēta, kā institūciju savstarpējā sadarbība ir mainījusies, lai apmierinātu jaunās prasības. Kā Eiropas Komisija pielieto savas tiesības uz iniciatīvu? Vai paplašinātajā Eiropas Savienībā balsošanas prakse ir tāda pati kā iepriekš? Nešaubīgi pēdējo 20 gadu laikā ievērojamākā izmaiņa ir Eiropas Parlamenta pieaugošā vara – kāda ir bijusi tā ietekme? Šie ir jautājumi, uz kuriem pētījumā meklētas atbildes.

Visas Eiropas Parlamenta institūcijas visvairāk izmaiņu piedzīvojušas pēdējo 20 gadu laikā – tajā ir vairāk dalībnieku un vairāk funkciju. Lisabonas līgums Parlamentu padara par pilnvērtīgu likumdevēju, tādā pašā līmenī kā Padomi – šī lēmuma rezultātā notikušas ievērojamas izmaiņas asamblejas procedūrās. No šīm izmaiņām vissvarīgākā ir ‘agrāko vienošanos’ parādīšanās.

Šī prakse, lai gan efektīva, aktuālu padara jautājumu par caurspīdīgumu. Eiropas Parlamenta vara tika palielināta ar mērķi padarīt caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanas procesu, kurpretī jautājumu apspriešana un pārrunas šobrīd notiek starp ierobežotu skaitu indivīdu ar ierobežotu iespēju debatēt.

(Co-decision and ‘early agreements’: an improvement or a subversion of the legislative procedure?pdf)