Atslēgvārdi:

Pēc tautas sapulces 1

Tautas sapulce ir notikusi. Es piedalījos. Biju kādus 20 metrus no skatuves un kliedzu līdz ar visiem — „Atlaist Saeimu!” Es redzēju prezidenta apjukušo seju, bet sapratu, ka šobrīd nav cita veida, kādā likt viņam izjust sabiedrības izmisumu. Mana māte pie TV ekrāna bija raudājusi, iejuzdamās prezidenta vietā: „Un tas „suņu bars” tikai kliedz — atlaist Saeimu, atlaist Saeimu...”.

Iesaki citiem:

Lai prezidenta kungs piedod, ka mēs burtiski izsitām viņu no cilvēka cienīgas situācijas. Bet tobrīd visa sabiedrība bija šoka stāvoklī. Un mēs ļoti gribējām lai viņš to saprastu. Un nākamreiz lai mierīgi pagaida, kamēr stihija norimst, un tad lai saka: „Es jūs sapratu. Bet tagad saprotiet arī jūs...”. Sarunas, dialoga formā.

Bet par ko tad šoreiz īsti tas dialogs bija un vai vispār bija? Kādi mēs atklājāmies šajā dialogā un ko tālāk?

Domāju, ka sapulce līdz šim sabiedrību ignorējušajiem lika kaut ko saprast. Ne visiem? Droši vien. Nu ko, iesim vēl. Tā domāja lielākā daļa sapulcējušos un visi tie simtu simti, kas gāja parakstīties Pētera baznīcā un citās vietās. Vai tautas tiesības atlaist Saeimu ir īstais deputātu darbības kontroles mehānisms? Bet šobrīd tas patiesi „nostrādāja”.

Daudzi jautā — kas tad ir noticis ar Aigaru Kalvīti un TP gada laikā pēc 9. Saeimas vēlēšanām? Tautas partija uzvarēja vēlēšanās nelikumīgi, bet viņu uzvarā bija klāt arī kāds pozitīvs faktors, kāds sabiedrības attīstībai nepieciešams apstāklis — droša, izlēmīga rīcība pretstatā abstraktiem ideāliem un neskaidriem mērķiem. TP ierocis bija spēks un izlēmība, kas pamatoti izraisīja sabiedrības simpātijas. Taču tam pamatā bija nauda, naudas vara un naudas iegūšanas ideoloģija. To mēs ieraudzījām tikai pateicoties tiesiskuma un taisnīguma principiem un to aizstāvjiem, kurus viņi centās novākt no ceļa. Tāda ir aizgājušā gada notikumu loģika.

Kāda ir šobrīd aizsāktā dialoga jēga? Kaut gan Saeimas vīri „saprot” tikai atlaišanas draudus, tā nav varas cīņa pret varu. Tas ir saprāts pret varu. Jā, demonstrāciju forma dažbrīd ir aizskaroša un rupja un ļauj varai ņirgāties par „kvaukšķiem”. Tomēr tautas kustībā slēpjas arī mirkļa un mūžības vienotības iespēja.

Es atvainojos Aigaram Kalvītim to manu tautiešu un līdzcilvēku vietā, kas zīmēja, apzīmēja, sauca un arī vēl sauks viņu necilvēciskā vārdā. Tādi nu mēs šobrīd esam, pareizāk, esam kļuvuši, dzīvodami necilvēciskos apstākļos — mūsu kopīgās neizglītotības, nekulturālības un „ne-politikas” apstākļos. Mēs esam viens otra spogulis. Līdzšinējās attiecībās mēs palēnām zaudējam savu cilvēcisko cieņu un pašcieņu un tas izpaužas daudzās dzīves jomās — medicīnā, izglītībā, uz ceļiem, bet pirmkārt visā Latvijas politiski ekonomiskajā situācijā. Mēs nevaram izdzīvot, izskolot bērnus, uzturēt veselību.Mēs prasām algas un to valdība kaut kā, „ar mokām” saprot un piekāpjas. Bet aiz tā slēpjas kas cits. Mēs prasām saprātīgu politiku un to viņi nesaprot un nevar nodrošināt. Vara un varas apziņa ir īslaicīga, bet sabiedrības attīstība un kultūra — ilgstošs process. Tieši tas ir nonācis strupceļā. Un to „kalvītiskā” domāšana nav sapratusi.

Iveta Kažoka šajā portālā ir labi atklājusi Kalvīša īstermiņa politiskās domāšanas aplamības[1]. Bet ko likt vietā? Vai politiķu vidū ir kāds profesionālis, kas var izvest no strupceļa? Vai profesionāļu vidū ir kāds, kurš gatavs kļūt par politiķi? Vai ir vēl kāds cits, kaut vai pagaidu pragmatisks paņēmiens, kā saistīt stratēģisku redzējumu ar varas īslaicīgumu? Tas būtu ideālais variants. Praktiski ir jānodrošina profesionālisma un politikas saistījums kā stratēģija un taktika.

Mēs atguvām Alekseju Loskutovu. Prezidents atnāca uz sapulci. Pārkāptā cilvēcības sarkanā līnija ir atjaunota. Dialoga princips ir sācis darboties. Tie ir mūsu panākumi. Bet realizēt saprāta un varas vienotību ir mūsu kopīgais mērķis.


______________________

[1] http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60410

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brīvības iela - lasītājiem 09.11.2007 19:25
Latvijas Saeimā nevajag vecu, nostāvējušo balsošanas mašīnu/automātu!... Nepārtrauktā plūsmā katrreiz jāievēl citi, - jauni un garīgi intelektuāli, organizatoriski un saimnieciski spējīgi, savas prasmes pierādījuši cilvēki - kā saka - "svaigas asinis" no reālās dzīves novadiem!

Mēs, pilsoņi, nedrīkstam ievēlēt deputātus ilgāk kā uz vienu sasaukumu! Labākos - nu tikai ar nosacījumu par viņu neaizstājamu potenciālu un unikālu lietderīgumu - vēl varbūt tikai uz otru termiņu! Un pietiek! Arī pašreizējā starpposmā (līdz nākošām vēlēšanām) jau ir jāpāriet uz individuālu personību kandidēšanu.
Pirmais skaidrākais solis šai virzienā būtu pašu pašreizējo deputātu izstāšanās no esošajiem "kantoriem" - frakcijām un partijām, kā to ļoti pareizi jau izdarīja V. Lācis. Bet mēs paskatīsimies, ko viņi katrs domā, ko ierosina un spēj aizstāvēt kā individuālas personības un ko katrs atsevišķi spēs izdarīt visas valsts un Latvijas pilsoņu labā šai atlikušajā periodā!
Tas būtu ļoti pārliecinošs katra deputāta IZPĒTES TESTS un galīgā vērtējuma KRITĒRIJS!
Tā būtu gandrīz vai vienīgā nekļūdīgā Saeimas sastāva attīrīšanas metode.

Citi autora darbi
Vajag just

To vajag just 8 Autors:Gatis Ozoliņš

Bremzes 255x203(2)

Bremzes vēsturei 6 Autors:Gatis Ozoliņš