Atslēgvārdi:

Pēc revolūcijas 38

Latvijas Žurnālistu savienības kongress bija revolucionārs — tālākie notikumi parādīs, vai atbildība par profesionālās organizācijas nīkuļošanu būtu jāuzņemas iepriekšējai vadībai, vai arī nīkuļi esam mēs paši, žurnālisti, gan LŽS, gan ārpus tās.

Iesaki citiem:
Kurpnieks 255x203
Foto:Mirando

Šīs būs dažas pavisam subjektīvas pārdomas, atskatoties uz 29.martā notikušo Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) kongresu. Tos lasītājus, kas sagaida analītiskus secinājumus par Latvijas žurnālistikas vājo pašregulāciju vai žurnālistu profesionālās organizācijas nākotnes vīzijām, laipni aicinātu pievērsties citām portāla apakšnodaļām. Jo runa būs par sīkumiem.



Sīkums Nr.1. Apziņošana

Vienu dienu manā e-pasta kastītē pienāca vēstule, kas saturēja īsu 13.martā publicētu aģentūras LETA ziņu ar atsauci uz oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis. “Marta beigās notiks Žurnālistu savienības kongress,” vēstīja virsraksts. Sūtītāja bija kāda mana kolēģe. Kolēģe, nevis LŽS, no kuras tā arī nekāds aicinājums nepienāca. Vēlāk kongresā diskusijas par LŽS biedru apziņošanu — it kā pilnīgāko sīkumu un pašsaprotamu lietu — kopumā izvērtās krietnu desmit minūšu garumā.

Nu jau bijusī LŽS valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska argumentēja, ka ne visi organizācijas biedri izmanto e-pastu. Pieļaujot iespēju, ka atsevišķi LŽS biedri tiešām nelieto tik ikdienišķās “jaunās” tehnoloģijas, sāku prātot, vai tikai runa šajā gadījumā nav par ko citu? Piemēram, par domāšanu, ja atmetam spriedelējumus par tēmu “Mazāk delegātu – mazāk trokšņa”? Šo pieņēmumu palīdzēja risināt viens no kolēģiem-senioriem. Viņš kaunināja jaunāko paaudzi, norādot, ka kongresa ievadā zināms laiciņš pagājis, kamēr atrasts protokolists — sak', kas tā par lietu, ka žurnālists neprot rakstīt! Atturoties oponēt pieredzējušajam kolēģim, tomēr atļaušos šajā replikā saskatīt zināmu priekšstatu par profesiju kopumā. Žurnālists = pildspalva/rakstāmmašīna/dators. Skan lepni, nudien.

Ir saprotama senioru nostāja, kritizējot jaunākās paaudzes žurnālistus, piemēram, par viņu “nepieklājību”, pārtraucot ar starpsaucieniem gados vecākos runātājus. Taču tagad, atceroties un respektējot profesionāli un dzīves pieredzes ziņā patiesi godājamo kolēģu aizrādījumus, uz mēles niez jautājums — vai un kā viņi gājuši līdzi pārmaiņām vai vismaz centušies to darīt? Vai arī pieredze ir pāri visam — tā bez jebkādām ierunām dod tiesības kritizēt, nevis tapt kritizētam?



Sīkums Nr.2. Kongresa gaita

Katrs delegāts, reģistrējoties kongresam, saņēma balsošanas karti un Latvijas žurnālistu ētikas kodeksu, kas pieņemts LŽS konferencē 1992.gada 28.aprīlī. Un viss. Neesmu bijis šādu pasākumu delegāts, šķiet, kopš Latvijas Kultūras foruma 90.gadu sākumā, tāpēc nav īstas sapratnes par to, ko šādos lielos saietos mēdz delegātiem dalīt. Bet nu gribējās jau iepriekš palasīt kaut vai L.Azovskas pārskata referātu un revīzijas komisijas vadītāja ziņojumu (abi tika nolasīti kongresa laikā), par darba kārtību nemaz nerunājot. Īpaši tādēļ, ka L.Azovska sniedza vēsturisku atskatu par LŽS saistību un cīņu par savu mītnes vietu, Reiterna jeb Žurnālistu namu, pati atzīstot, ka šī tēma ne visiem esot izprotama. Īpaši tādēļ, ka revīzijas komisijas pārskatā tika izklāstītas LŽS naudas lietas, kurām sekot līdzi allaž ir vieglāk, skaitļu virtenes redzot, nevis tikai dzirdot.

Visai dīvaina arī likās prasība debatēm pieteikties dienu iepriekš. Droši vien, tā vajag. Tas nekas, ka iedvesma kāpšanai tribīnē kādam delegātam varētu rasties, tikai uzklausot citus kolēģus. Jo žurnālistiem — radošas un reizumis pat impulsīvas profesijas pārstāvjiem — tak’ vienreiz jāiemācās visu neatlikt uz pēdējo brīdi gluži kā rakstu nodošanu un vismaz kongresā jākļūst konstruktīviem.

Tieši to aicināja arī L.Azovska, sava pārskata ievadā secinot, ka kongresa gaisotne neesot konstruktīva. Šis konstatējums apliecināja, cik nepieciešamas iekšējās diskusijas un ne tikai šādos lielos saietos vien — kaut vai tādēļ, lai varētu saprast, kā pasauli redz citi kolēģi. Jo es kongresa atmosfēru labprātāk raksturotu kā spriganu un mundru. Arī jautājumus par Žurnālistu nama apsaimniekotājas, SIA Reiterns saistību ar LŽS un pašu L.Azovsku, kurai pieder 50 procenti šīs uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla, es nesauktu par pārmetumiem vai apvainojumiem, kā to darīja ilggadējā LŽS vadītāja, bet gan par konstruktīvu interesi. Ak jā, starp citu, informāciju par SIA Reiterns piedāvātajiem pakalpojumiem ikviens var gūt, apmeklējot adresi www.reiterns.lv. Vienkāršu, bet jauku un pārskatāmu lapu izveidojuši. Malači. Un tas, ka LŽS nav nekādas lapas, protams, ir kārtējais sīkums.

Vai nu sīkums, vai arī tradīcija. Kā sacīt jāsaka, tā nu iegājies — nav LŽS savas mājas lapas un viss. Jo grūti iedomāties, ka virtuālās telpas izstrādē, piemēram, nevarētu piesaistīt topošos žurnālistus, tādējādi gan dodot iespēju praktizēties prasmēs, gan (protams!) ietaupot līdzekļus. Tāda pati tradīcija kā līdzšinējās LŽS vadības vēlēšanas, kurās visupirms ievēlēts jaunais valdes priekšsēdis, kas savukārt piedāvājis savus kandidātus darbam valdē. Esmu pārliecināts, ka godātais Miervaldis Mozera kungs delegātiem tiešām tikai atgādināja kongresu tradīciju, un aizdomas par to, ka šajā priekšlikumā slēpies kāds viltīgs nodoms, piemēram, bez garām diskusijām ievēlēt iepriekšējo vadītāju, radušās tikai žurnālistu profesijas radīto blakņu iespaidā — būt aizdomīgam gandrīz par visu un vienmēr.

Šoreiz kongress lauza tradīcijas, vienojoties, ka visupirms tiks vēlēta LŽS valde. Ikviens delegāts varēja izvirzīt neierobežotu skaitu pretendentu, bet balsot drīkstēja ne vairāk par septiņiem — delegāti atzina, ka tas būs optimālākais valdes locekļu skaits. Kopumā tika izvirzīti 13 pretendenti, kas saņēma šādu balsu skaitu: Ivars Āboliņš (žurnāls Klubs) — 7 balsis, Modris Slava (laikraksts Āres) — 9, Dainis Kārkluvalks (Talsu vēstis) — 14, Aiva Kanepone (žurnāls Ieva) — 17, Līga Menģelsone (mediju grupa Tops) — 17, L.Azovska — 18, Dita Arāja (Politika.lv) – 24, Viola Lāzo (bijusī politiķe) — 25, Miervaldis Mozers (Latvijas Universitāte) — 25, Rita Ruduša (Politika.lv) – 26, Ainārs Dimants (Biznesa augstskola Turība) — 27 un Aleksandrs Mirļins (mediju eksperts) — 31. No pēdējiem septiņiem, kas ieguva visvairāk balsu un tika ievēlēti valdē, tikai A.Dimants piekrita kandidēt uz valdes priekšsēža amatu. Par A.Dimantu balsoja 30 no aptuveni 40 kongresa delegātiem.



Sīkums Nr.3 Tālāk

Esmu viens no tiem vairāk nekā 40 žurnālistiem, kas LŽS iestājās pagājušajā gadā. Kad kopā ar kolēģiem rudenī ieradāmies Mārstaļu ielas namā un bijām nokārtojusi visus “papīrus” iesniegšanai valdē, L.Azovska pavaicāja — sakiet godīgi, kāpēc jūs tagad stājaties savienībā? Tobrīd šajā jautājumā, gluži kā vispārējā namā valdošajā atmosfērā, man bija grūti saskatīt ko līdzīgu suminājumam: “Esiet sveicināti Latvijas Žurnālistu savienībā, kolēģi!” Katrā ziņā biju iedomājies, ka koleģiālā atsaucība būs lielāka. Bet tas jau atkal no sīkumu sadaļas.

Taču tagad, jau pēc kongresa, L.Azovskas jautājums liek aizdomāties atkal un atkal. Līdzīgi kā viena liela daļa kolēģu, arī es vēlos, ka kopīgiem spēkiem mēs izveidosim LŽS par īstu profesionālo organizāciju un tā nebūs tikai starptautiskā žurnālistu organizācijas karte makā, kas garantē atlaides kādā ārvalstu muzejā. Protams, liela atbildība par LŽS pašreizējo stāvokli jāuzņemas pašiem organizācijas biedriem. Jo nav nekā vieglāka kā pārfrazēt sakāmvārdu par kurpnieku, kuram pašam nav apavu. Kurš gan cits ir vainīgs pie tā, ka mēs, žurnālisti, nesanācām kopā, lai patriektu no LŽS sekretāra amata Leonardu Pāvilu, kurš vienlaicīgi sēdēja (turklāt vairākus gadus) arī Tieslietu ministrijas preses sekretāra krēslā? Kurš gan cits, ja ne mēs, žurnālisti, nepieprasījām L.Azovskas atkāpšanos no LŽS vadītājas amata, viņai kandidējot gan Rīgas domes, gan parlamenta vēlēšanās, gan strādājot par Rīgas domes priekšsēdētāja ārštata padomnieci ārlietu jautājumos?

Pilnībā piekrītu L.Azovskas atziņai pārskata referātā, ka LŽS ir notikusi vērtību pārvērtēšana. Tāpēc uzskatu, ka šis ir pietiekami labs brīdis, lai ikviens no mums — tagadējie LŽS biedri (ar un bez parādiem) un ārpus savienības esošie —atrastu paši sevī atbildi uz pašu vienkāršāko un naivāko jautājumu: varbūt beidzot mēs varam sākt ko darīt kopīgās lietas labā? Vai arī secināt, ka LŽS ir tikai un vienīgi mākslīgs veidojums, tāpēc šī bodīte ir jāklapē ciet. Taču arī tas ir jāizlemj visiem kopīgi.

Tiesa, lielākos darītājus gan esam zaudējuši. Es domāju tos interneta visziņus, kas izmaiņas LŽS vadībā komentēja ar secinājumiem “nebūs nekas labāks”, “Sorosa fonda filiāle” vai “[LŽS] valde — kauns visiem Latvijas žurnālistiem”. Vai nu tie ir ļoti kautrīgi ļaudis, kam ceturtdienas pasākumā pietrūka dūšas kāpt tribīnē un atlika izmantot vien anonimitātes varonību, vai arī viņu tur nebija klāt vispār, kas tādējādi dubultā apliecina viņu disidentismu un līdz ar to arī varēt spēju. Bet varbūt tomēr lietderīgāk domāt par to, kā un ko darīt, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc nav jēgas neko uzsākt? Jo ir tik daudz lietu, ko mēs nevaram īstenot. Tāpēc varbūt sākt ar mazumiņu — izdarīt to, ko varam?



Pēdējā rindkopa

Piekritīšu tiem lasītājiem, kas aizrādīs, ka iepriekš esmu runājis par sīkumiem. Taču tieši sīkumu nesakārtotā esamība vien liecina, ka žurnālistiem nepieciešams tikt galā ar pašsaprotamajām pamata lietām, lai varētu diskutēt par daudz nozīmīgākām tēmām. Vienīgi žēl, ka par cunftes sīkajām problēmām nākas runāt portālā Politika.lv, jo citas vietas vienkārši nav. Tāpēc patiešām ceru, ka itin drīz varēsim strīdēties un vienoties paši savā virtuālajā telpā un ne tikai tur vien. Diskutēt par visu, kas sakrājies sirds profesionālajos — žurnālistikas kā aicinājuma un pārliecības — kambaros. Sākot ar mediju teorētiķu divcīņām tik netveramu matēriju kaujaslaukos, kādi parastajam praktiķim liekas nesasniedzami, un beidzot ar risinājumu meklējumiem pavisam necilām profesijas problēmām, ko citkārt mēdz dēvēt par sīkumiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (38) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Ivaram Āboliņam 24.04.2007 19:30
Kā datorists nejūtu atbildību par Latvijas žurnālistu profesionalitāti. Savukārt tas, ko daru šeit, ir garāmskriešana, gaidot savā serverī uz "deployment"-iem. Šie komenti nav ne ar ko tukšāki salmi par rakstu pamatmasu žurnālos "Klubs" vai "Santa" - te nekritizēju Jūs, bet tukšo žurnālu koncepciju kā tādu. Zinātājs jau arī gan sakarīgi domā, gan logjiski raksta - tikai nezkāpēc atbalsta "Dienu". Argumentācija mums ir kā tirgussievām ("abstraktā domāšana", par kuru ironizēja Hēgelis - sk. Wer denkt abstrakt ). No sērijas: Ak Tev patīk Diena - nu tad Tu esi "zilais". Un viņš atkal pretī - Ak Tev nav pretīgs NRA?! Tad tu esi stulbs un nemāki "vērtējoši lasīt avīzes". Bet tas vienalga ir interesantāk nekā lasīt to sviestu, ko raksta Latvijas žurnālisti. Ceru, ka viņus pārāk neapgrūtinām ;)

Kas attiecas uz žurnālistu profesionalitāti, tad, manuprāt, ir vērts ikdienā palasīt visu to, kas ir pielinkots lapai www.aldaily.com (teiksim, 2 peles klikšķu attālumā no viņu sākumlapas). Ja savukārt kādam mamma ir pastniece, dzīslās deg pusaudžu ziņkāre un angliski lasīt slinkums, tam atkal noderēs "Klubs". Jedem das Seine.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Āboliņš - Andrim un Zinātājam 24.04.2007 17:49
Manuprāt, Jūsu diskusija ir bezjēdzīga un ne pa tēmu.
Ja Jums patiešām rūp Latvijas žurnālistika, tad esiet aktīvi un darbojoties, nevis slēpjoties zem kaut kādiem pseidonīmiem kuļat tukšus salmus. Jo neba Jūs par žurnālistu profesionalitāti diskutējat, bet gan par avīzes nostādnēm, vēl iepinot visā iekšā gejus, kuri nu toč šoreiz ne pie kā nav vainīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Zinātājam 24.04.2007 17:05
Paskatieties apkārt - šādas ģimenes pastāv.

Nekādu problēmu. Bet vai Jūs uzskatīsiet par labāku tādu žurnālistiku, kura vispirms tiecas pievērsties dotajā sabiedrībā tipiskām problēmām, vai arī mēgjina aplūkot eksotiku. Kādu attieksmi vislabāk paust pret ķīnieti ar zaļām acīm un zaļu bārdu, un kā viņu saukt, lai "nepaustu diskriminējošu attieksmi"? Ko darīt, ja divas afrikāņu izcelsmes lezbietes, kurām Latvijā ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, pēkšņi būs adoptējušas meitenīti no Taizemes, kura ir inficēta ar AIDS? Ļoti interesanti taču - laist Latvijā (gjimenes apvienošanās taču!) vai nelaist (nafig Latvijai slima taizemiešu meitenīte)? Arī Jūsu minētās ziņas par Ļedjajevu ir sava veida eksotika. Pateicos par labojumu un atvainojos par savu ignoranci. Jāatzīst, ka galīgi neesmu interesējies par šo kristietības novirzienu - brīnos, kā Jūs tik senas un specifiskas lietas tik labi atceraties? Cits neoprotestantisma novirziens, kas iegaumē kompromatus par saviem konkurentiem?

Ja tik ļoti satrauc, tad jāiet pie ārsta. Lai gan jāpiekrīt Jums, ka šis, kā jebkurš cits temats labi parāda atšķirības. Es teiktu - starp žurnālistiku un pasūtījuma rakstiem.

Sabiedrībai bīstami homofobi zem Politika.lv komentētāju maskas? Piespiedu psihiatrisko ārstēšanu viņiem! :))
Par praidisma tēmu, protams, diskutēt var bezgalīgi. Bet daļai sabiedrības (t.sk. man) kļuvis skaidrs, ka tie ir pēc būtības religjiski vai pat sholastiski strīdi - nebeidzams "dialogs" starp tradicionālistu un praidistu ticības postulātiem. Neviens otram savu patiesību pierādīt ar logjiskiem argumentiem nevar. Labākais, ko ko avīze var darīt šajā situācijā ir informēt par būtiskākajiem notikumiem šajā jomā un neieņemt kādu vienu sektantu pozīcijas. Jo globālā mērogā gan A.Ļedjajevs, gan J.Cālītis ir īpatņi, par kuriem vērts interesēties attiecīgajam religjijas lietu departamentam pie Tieslietu ministrijas. Mani neinteresē arī visu krutkas tirgoņu adreses manā mikrorajonā - lai gan policistiem tas amata dēļ ir jāzina.

Man nekas nav pretī, ja praidisms tiek atzīts par atsevišķu religjiju - kaut vai par "Latvijai tradicionālu religjiju" (līdzās katoļiem, luterāņiem un pareizticīgajiem). Bet man nebūs pieņemami, ja praidistu izpratne par labu un ļaunu (visi viņu homo-iecietības postulāti un viendzimuma laulāšanās) kļūs par oficiālo LR valsts doktrīnu, tiks mācīta skolās (sk. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=1506... ), un atkritēji tiks sodīti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - Andris 24.04.2007 15:06
Tikai nesaprotu, kāpēc jebkura diskusija, kura ir par Dienu pret NRA vai citām politiski jūtīgam un nozīmīgām tēmām, daži kā Pankūkas Pētersonei un Jūs pārvērš par diskusiju par homoseksualitāti un tās atspoguļošanu medijos.

Ja tik ļoti satrauc, tad jāiet pie ārsta.

Lai gan jāpiekrīt Jums, ka šis, kā jebkurš cits temats labi parāda atšķirības. Es teiktu - starp žurnālistiku un pasūtījuma rakstiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - Andris 24.04.2007 15:04
Vēlāk aptuveni 60 cilvēku koris, kuru diriģēja A.Ļedjajevs, pie viesnīcas aicināja veidot Latvijā kristiešu valdību, homoseksuālus cilvēkus pamest Latviju, kā arī svētīja iekšlietu ministru

Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) un kliedza "respekts policijai", kura viņus nemaz necentās izklīdināt.Diena novēroja epizodi, ka vienu brīdi ļaudis pie viesnīcas bija izklīduši, bet tad, ierodoties A.Ļedjajevam, ļaudis atkal sagāja kopā un kā lūgšanā atkārtoja katru teikumu, ko izkliedza mācītājs.

Diena, 2006. gada 24. jūlijs

Varbūt teiksiet, ka Diena melo?

Pirms radīt eksotiskas homoseksuālas gjimenes, kur spēlēties ar mākslīgo apaugļošanu vai adoptēt bērnus
Paskatieties apkārt - šādas ģimenes pastāv.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Zinātājam 24.04.2007 13:25
Var piesieties Jūsu izklāsta detaļām - 2006.gada "draudzības dienās" uz ielas nebija ne "fašistu" ne arī sludinātāja Ļedjajeva. Jocīgi, ja latvieši paši savā zemē izmanto vārdu "fašists" nevis precīzai kādas kustības apzīmēšanai, bet kā lamuvārdu - tas piestāv tikai kādiem vecākās paaudzes padomju ļaudis. Toties vienam Jūsu konstatējumam pilnībā piekrītu:

Kur, nu, vēl kāds sakarīgs medijs, lai kaut kādai sūdu mešanai paustu atbalstu.

Kā mēs zinām, sūdu mešanu neatbalstīja ne LA, ne NRA, ne arī kāda cita nopietna avīze. Ir tomēr aplami uzskatīt (kopā ar avīzi "Diena"), ka esot tikai divas alternatīvas - "Mozaīkas" aizstāvētā homopropaganda vai sūdu mešana. Pret agresīvu homopropagandu daudz iedarbīgāki ir miermīlīgi protesti, ko rosina lielās kristīgās konfesijas. Valsts politikā, darbavietās un izglītības iestādēs vissaprātīgākais ir ASV bruņoto spēku lozungs "Don't ask, don't tell" - cilvēka seksualitāte ir privāta lieta, par kuru nav jāinteresējas darba devējam, ar kuru nav jāplātās, un nav arī citiem jātenko vai jādiskriminē, ja kāda cilvēka seksuālā identitāte kļūst zināma.

Bet "Diena" šīs vienkāršās lietas nespēj saprast - Latvijas apstākļos aktuālāks ir nevis lasītāju diskusijas jautājums "Kāpēc nepieņemt varavīksni?", bet "Kāpēc visiem bērniem nav fizikas skolotāju?". Gluži tāpat kā jautājumu "Kāpēc mums vēl nav eitanāzijas?" pārtrumpo jautājums - "Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nav normālas veselības aprūpes (t.sk. paliatīvās aprūpes)?" Pirms slimam cilvēkam piedāvāt iespēju skaisti nomirt, viņam būtu jāpiedāvā vismaz teorētiska iespēja normāli dzīvot un ārstēties. Pirms radīt eksotiskas homoseksuālas gjimenes, kur spēlēties ar mākslīgo apaugļošanu vai adoptēt bērnus, ir jānodrošina elementāras lietas jau esošiem skolēniem. Ja kāds sāks "uzlabot Latvijas tēlu" ar cilvēktiesību fasādi (mērkaķisms pakaļ Beļgjijai un Kanādai), tas ātri nonāks pie liekulības, kāda bija varbūt vienīgi Katrīnas II laikos Krievijā - būs Potjemkina sādžas, kur eirokomisāriem demonstrēt mūsu "sasniegumus", būs "muižnieki", kas atbrīvoti no jebkādiem pienākumiem valsts un sabiedrības priekšā, būs dzimtcilvēku dumpji un vienlaikus aristokrāti sajūsmināsies par Rietumeiropas apgaismības idejām.

NRA un LA vismaz pamatjautājumos nepazaudē veselo saprātu. Tad kādēļ "Diena" šajos homo-jautājumos nostājas ārprāta pusē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - labdien 1, Andris 24.04.2007 11:29
Varu tikai piekrist, ka nožēlojami būtu, ja būtu tikai Diena. Taču nožēlojami ir jau tagad. Jo konkurence ir tikai šķietama. Varbūt kas mainīsies, ja LA ne tikai strādās bez pasūtījuma, bet arī ar kvalitāti. Vai, kad NRA tiks pārpirkta un visi "redaktori" iztriekti ārā ar mietu.

Par pride (protams, protams, tas ir galvenais Dienas kritikas iemesls. HAHA) - tas arī bija neticams notikums Latvijas sabiedrībā, kad kaut kādi "kristieši" (nu, labi. Manuprāt Jaunā paaudze ir sekta, kas tikai Ringoldam Balodim saprotamu iemeslu dēļ ir reģistrēta kā baznīca) brūk virsū minoritātei, apmētājot cilvēkus, kas iznākuši no baznīcas ar sūdiem. Vai tas pats protests pie Latvijas, kur kaut kādi fašisti un tamlīdzīgie radikāļi kopā ar Ļedjājevu tusēja. Tas nevienā tiesiskā un demokrātiskā valstī nevar tikt uzskatīts par parastu ikdienas notikumu. Kur, nu, vēl kāds sakarīgs medijs, lai kaut kādai sūdu mešanai paustu atbalstu.

Un te ir jānošķir divas lietas. Proti, viena ir tā, ka Tu mājās skandē "p.... nāvi!". Pavisam cita lieta ir, ja Tu ej ielās un vērsies pret šīs grupas tiesībām. Jo te nav vairāk runa par viedokli, bet gan par aicināšanu uz cilvēktiesību pārkāpšanu. Un valsts LPP personā uzklausa šos murgus, lai gan neko jēdzīgu reālai bērnu atbalstīšanai Latvijā nav izdarījusi. Vai ir?

Par Lembergu - tas ir gada notikums, ja viens no trīs oligarhiem valstī beidzot tiek saukts pie atbildības. Tas ir prātam neaptverams taisnīguma triumfs, ja prokuratūra biedzot ir kļuvusi tik spēcīga un neatkarīga, lai spētu pieķerties šādām lietām.

ZZS vislabāk pārstāv Lemberga interses, taču, protams, skata pēc jāpārstāv arī Zaļie un Zemnieki. Vienīgi, vai ir reāli kaut kas izdarīts. Ne tikai atsevišķos gadījumos, bet gan sistēmas sakārtošanai.

Par cilvēku nespēju vērtēt medijos rakstīto - ja tā nebūtu, tad NRA un LA nebūtu bijusi tik liela tirāža un puse Latvijas nevāvuļotu par Sorosa tīkliem, kas ir NRA izdomājums. (Iesaku paskatīties vēlēšanu laika komentārus un rakstus NRA, ja par to vēl ir šaubas.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

labdien 1 - zinātājam 24.04.2007 08:28
pag, no kura laika neatkarīgajā latvijā medijus sāk iedalīt pēc - uz vāka Lembergs, uz vāka nav Lembergs? tad ejam vēl tālāk - vajadzēja apskatīties Dienas vāku, kad notika homīšu gājiens. tajā dienā NRA bija izcils vāks, ko atbalstīja 99 procentu LV iedzīvotāju. ejam tālāk - Diena ar saviem līdzskrējējiem aplauzās vēlēšanās. ja jau NRA tik slikta, kāpēc šajās Saeimas vēlēšanās tieši viņu aizstāvētā pozīcija uzvarēja? kas attiecas uz finansēm - nenāk par ļaunu atgādināt, kā Diena savulaik tika no valsts paņemta un tam sekojošās mahinācijas. Dienas privatizētaji izmantoja tos pašus likumā noteiktos ieročus ko Lembergs. kāpēc Diena nesēž? kāpēc vārds "neatkarīgā" jums liek domāt tikai par vienu šī vārda nozīmi? ja LV publiskajā telpā būtu tikai Diena, tad Latvijas būtu nožēlojama... tas nu ir fakts! bet NRA šajās slejās tiek lādēta tikai par vienu - par savas pozīcijas nemainīšanu attiecībā pret praid gājienu un homoseksuāļu izrādīšanos. viss pārējais ir tikai naids, kas šajā situācijā vairāk dod labumu tieši NRA izdevējam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Zinātājam 23.04.2007 19:44
Un tas ir tas, kas nav iemācīts ne lasītājam, ne pat jaunajiem "žurnālistiem". Cilvēki nespēj vērtējoši lasīt avīzes.

Nu nevajag tādus vispārinājumus - kamēr nav ar citiem kopā lasītas avīzes un apspriests izlasītais, tikmēr neviens plašsaziņas līdzekļu eksperts nevar pateikt, cik "vērtējoši" tauta spēj vai nespēj lasīt avīzes. Laiks apzināties, ka Latvijā nav nevienas pirmšķirīgas avīzes. Un visam te ir jāskatās uz pirkstiem. Es neesmu NRA fans. Ir tikai viena lieta, kas man rada iebildumus - pārliecīgais entuziasms, ar kuru tiek sists jau zemē nogāztais Aivars Lembergs un kritizēta viņam draudzīgā avīze NRA. Ar pilnu atbildību un buudams pie skaidras saprashanas :)) uzskatu, ka ZZS vislabāk paarstāv manas un manas augstskolas (LLU) intereses. Un tas nav tādēļ, ka es nelasītu "Dienu" - manuprāt, nebūtu grūti parodēt Aivara Ozoliņa viedokļu stilu. Tāpat kā jebkura cita cilvēka, kuram galvā ir jau "pabeigts" patiesības modelis un visi, kas tajā nesatilpst, ir ienaidnieki.

Labām avīzēm nav nevienam nekas jāpierāda - visi zin, kas ir "New York Times" un kas ir "New York Post". Katra apkalpo citu auditoriju, un visi ir ar to mierā. Bet tie, kas skaļi brēc "ķeriet zagli" - visi taču tāpat zina, kas viņi tādi ir. Tādēļ, ja "Diena" kādā aspektā vēlas paarsniegt "Vakara Ziņu", "Rīgas Balss" (vai manispēc NRA) līmeni - tad tas jāpierāda ar ikdienas darbu, teiksim, ar čaklu pētniecisko žurnālistiku. Un par citu izdevumu kritiku ir jāaizmirst - to izdarīs paši lasītāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - labdien 1, Andris 23.04.2007 18:41
Jūs gan esat NRA fani. Vai nepietiek ar vienošanās tekstā paredzēto iespēju publicēties NRA? Zinātniska (no žurnālistikas teorijas skatpunkta) satura analīze, manuprāt, ir lieka laika izšķiešana. Pietiek aplūkot Dienas un NRA pirmo vāku dienu pēc Lemberga aresta.

Par citu avīžu interesēm - jo domājat Dienu, LTV1, Sorosistus, "dažu orientāciju cilvēkus" un visu pārējo tīklveida farsu, tad interesanti, no kuriens šo informāciju esat ņēmuši? Ka tik ne no tās pašas NRA :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

labdien 1 - - zinātājam 23.04.2007 16:46
vai jūs esat veicis NRA satura analīzi par LSDSP pieminēto laika posmu? ja neesat, tad tāda zilo gulbīšu čivināšana vien sanāk. bet par streipu - kārlim būtu jākaunās, ka viņš dzīvo latvijā... lai gan - dažām orientācijām vārds "kauns" nozīmē kaut ko citu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Zinātājs 23.04.2007 15:10
> ... atgādināšu, ka LSDSP apliecinaja NRA rakstu pērkamibu

Tas, ko apliecina vai neapliecina LSDSP, vairumam cilvēku nav nekāds arguments. Atcerēsimies Imanta Burvja skandālu ar partijas sponsoru doto naudu.

Par NRA (un jebkuru citu periodisko izdevumu) ir būtiski pavisam citi jautājumi - vai informācija šajā avīzē ir aktuāla, kvalitatīva un interesanta. Reizēm tā tas ir un reizēm varbūt var labāk - bet ne jau to šai avīzei pārmet Streips un Zinātājs. "Pērkamība" ir absurds kritērijs - NRA tāpat kā citas avīzes ir orientēta uz peļņas gūšanu un savu stakeholder-u interešu apmierināšanu. Visas avīzes ir pērkamas - vienīgi dažās sniegtā informācija ir kvalitatīva, un tās ciena savu lasītāju. Ja kāds ir paarliecināts, ka NRA paarkāpj likumus, lai velk šo avīzi uz tiesu - K.Streips, starp citu, ir nasks uz tiesāšanos. Šoreiz viņam, acīmredzot, trūkst faktu. Kā būtu ar 8.bausli? Nepatiesa liecība pret savu tuvāku? Vai arī te kādam revolucionārā sirdsapziņa liek gānīties par NRA?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinātājs - labdien 1 23.04.2007 14:32
Tas jau gan nav nekads Streipa baļķis, bet gan fakts. Ko turklat pastiprina rakstiska vienoshanas starp Lembergu un LSDSP (atgadinashu, ka LSDSP apliecinaja NRA rakstu perkamibu!). Pec vienoshanas publiskoshanas to var absoluti droshi apgalvot.


NRA ir perkama avize.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

labdien 1 23.04.2007 09:21
Cien. Rudušas kundze!

Prieks, ka spējat saskatīt skabargas. Pamēģiet ieraudzīt Streipa komentārā baļķus.

Piem. (..) bet Neatkarīgā ir avīze, kuras darbiniekiem būtu jākaunās par vārda "Neatkarīgā" piesavināšanos (..)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - labdien 18.04.2007 14:02
Jūsu komentārs tika izdzēsts, jo saturēja personisku verbālu uzbrukumu vienam no komentāru autoriem. Portāls politika.lv aicina lasītājus ievērot pieklājības normas un izvairīties no replikām, kas aizskar rakstu vai komentāru autorus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 17.04.2007 20:04
atvainojiet, pēdējais komentārs izdzēsās tehnisku iemeslu dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Upleja Sanita 17.04.2007 13:08
Jāatzīst, ka esmu galīgi pasīva šīs organizācijas biedre. Iestājos pirms
gadiem sešiem, kad devos uz ASV, ar mērķi iegūt starptautisko žurnālista
karti. To gan ne reizi neesmu izmantojusi un biedru naudas arī neesmu
kopš tā laika maksājusi. Savienība gan arī nav likusies par mani ne
zinis kopš laika, kad samaksāju savu pirmo biedra naudu. Atceros arī to,
ka iestāšanās prasīja zināmu laiku, jo valde nebija spējīga savākties uz
sēdi, kur šādas lietas parasti formāli izskata. Tiktāl par vēsturi. Tagad esmu ļoti priecīga, ka par mani sabiedriski aktīvākie kolēģi ir sasparojušies un ķērušies klāt savienības reanimācijai. Turu īkšķus, lai viņiem izdodas. Būs arī man jāsaņemas un jāaktivizē sava dalība, jo es uzskatu, ka no aktīvas, modernas žurnālistu savienības ir gan jēga.
Turklāt šis ir tas gadījums, kad mūsu pašu rokās ir šo jēgu radīt un
uzturēt.
Atbildot skeptiķiem, kuri neredz nišu šādai organizācijai, es tai redzu
nišu gan ētikas problēmu risināšanā, gan individuālu žurnālistu tiesību
pārstāvēšanā. Tas, ka mums ir divi “karojoši” dienas laikraksti vēl
nenozīmē, ka nevar ķerties vērsim pie ragiem un sākt to ētikas lietu
kustināt. Kaut kad un ar kaut ko ir jāsāk. Iespējams, ja visus šos gadus
būtu bijusi stipra, ietekmīga un par augstiem ētikas standartiem
karojoša žurnālistu savienība, tādu divu nometņu nemaz nebūtu. Arī žurnālistu pārstāvniecības lauciņā savienībai būtu gana ko darīt, jo patlaban jau izdevēju asociācija stāv stipri tālu no mūsu, ikdienas žurnālistikas druvas kopēju reālajām vajadzībām un problēmām. Tas ir arī saprotami, jo viņi pārstāv izdevēju pusi, ne redakcijas. Kurš tad vēl
labāk zinās problēmas, nepieciešamos likumu labojumus un tamlīdzīgas
lietas, kas palīdzētu un atvieglotu mūsu ikdienas darbu. Pašiem vien būs
roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kinokritiķe nellija - publikai 13.04.2007 23:43
Filmu redzējusi neesmu, bet mans vīrs,Valsts Kontroles preses sekretārs, jaunais LŽS valdes loceklis Rolands sižetu atstāstīja. Tādēļ svēti paužu savu vērtējumu. Sabiedriskais labums man svarīgāks nekā Oļiņietei dievvārdi. Neskatieties uz maniem īpašumiem un darba vietu, klausieties uz mana nevainīgā vīra darbību interneta likumdošanā. LŽS - šai filmai - jāsaņem Kārļa sabiedrības labums. Un, ja pat Kārlis sācis snaikstīties, tas ir lāb, nu tas ir lāb.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga - Skaidrotājam 13.04.2007 08:21
Es nerunāju par ideālistu, bet gan par naivumu! un tas nav viens un tas pats! ideālisti protams taisa revolūcijas! un tas virza pasauli - i nemaz neapstrīdu!

p.s. paldies par paskaidrojumiem. katram savs!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele 13.04.2007 01:20
Izskatās, ka LŽS reanimēšanai ir cerīgs efekts – pat cilvēki, kas neredz šai organizācijai nekādu jēgu (kā Kārlis) iesaistās diskusijā par to :)

Jāatzīstas, arī es neesmu šai organizācijai redzējusi jēgu un tāpēc neesmu tās biedre. Tas, ka LŽS līdz šim ir nodarbojusies ar mediju videi marginālām lietām ir tikai viens no maniem iemesliem.

Otrs ir pārliecība, kas ar katru darba gadu medijos tikai nostiprinās – nekas neaizstāj žurnālista/redaktora individuālo izvēli par to, ko viņš raksta un zem kā parakstās. Attaisnojumus vienmēr var atrast un aizvējā vienmēr ir siltāk, bet izvēle katram ir ik uz soļa, ja vien runa joprojām ir par domājošām būtnēm.

Jā, jā, spēcīga žurnālistu organizācija nozīmētu skaidru profesionālo standartu nospraušanu un tad jau pa iemītu taku ikvienam ir vieglāk iet nekā purvā, bet pati šī dzīvotspējīgās organizācijas izveide nav iespējama, kamēr žurnālisti (vismaz kaut kāda kritiskā masa) paši sevi neapzinās kā brīvus indivīdus ar izvēles iespējām un pienākumu.

Atgriežoties pie Kārļa jautājuma par organizācijas jēgu, man šķiet, ka lielā izvēle ir starp to, vai šī organizācija ir (NVO likuma vārdiem runājot) sabiedriskā labuma vai biedru labuma organizācija. Respektīvi, vai tā ir žurnālistu organizācija tikai savu interešu dēļ vai dēļ tiem labumiem vai draudiem, kādus normāli funkcionējošā demokrātiskā sabiedrībā rada mediju darbība un ietekme.

Es personīgi stātos sabiedriskā labuma LŽS. Uzskatu, ka tāda organizācija būtu ietekmīgāks partneris arī attiecībās ar citiem mediju vides spēlētājiem/regulētājiem – izdevējiem, valsti. Protams, cunftes jautājumi tādā gadījumā būtu jāskata plašākā sabiedrības interešu kontekstā, ar tējas vakariem savā namiņā būtu par īsu.

Piemēram, es uzskatu, ka labs darbs, ko šāda organizācija varētu pasākt, ir Izglītības ministrijā lobēt t.s. mediju prasmes (‘media literacy’) ieviešanu kā obligātu mācību priekšmetu skolā, lai mācītu bērnus kritiski izvērtēt informāciju un tad mums pēc 15 gadiem nebūtu tik bezcerīgi jādīc, ka ‘tantes’ nesaprot, ka viņām skalo smadzenes.

Šāds LŽS darbs būtu ar paliekošu (pat pieaugošu) vērtību arī tad, ja kādā brīdī izrādītos, ka pašai žurnālistikai vairs nav ļoti skaidras nākotnes un robežu – atliek tikai cerēt, ka mēs te Latvijā plūstoši nepāriesim no ‘vēl nav’ uz ‘vairs nav’.

Te es domāju pārmaiņas, ko mediju darbā un mediju patēriņā izraisa internets, par ko mediju profesionāļi un pētnieki nopietni diskutē valstīs, kur šī ietekme ir neapstrīdama norma.

‘Parastu’ aculiecinieku vai autoru vēstījumi par dažādiem notikumiem internetā var sasniegt auditoriju, kas simtgadīgai avīzei ar pastāvīgi krītošu tirāžu ij sapņos nerādās. Vai šis fakts nozīmē, ka saļogās žurnālistikas profesionālie standarti un tās uztvere sabiedrībā? Vai šo ‘parasto’ autoru jāsauc par žurnālistu? Kurš to izlemj – lasītājs vai organizācija, kas noteikusi saviem biedriem darba standartus un vērtības?

Vai, paši kļūstot par 'žurnālistiem', ikdienas ‘patērētāji’ izglābtu sevi no mediju ietekmes atkarības un tad arī jautājums par to, kādām interesēm kalpo mediji, kādi ir to darba standarti un kas ir žurnālista profesija, pārvērstos par iekšēju biznesa jautājumu un LŽS varētu atgriezties pie arodbiedrības vai kluba statusa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - Skaidrošana 12.04.2007 20:32
Manuprāt beidzot visiem "sakarīgajiem" medijiem ir jāsāk skaļi runāt par to, kas īsti ir NRA un tamlīdzīgi "kabatmediji". Un, ka tas nav kaut kāds karš starp diviem medijiem, kas vispār būtu kādā veidā salīdzināmi. Tas būtu apmēram tāpat, kā meklēt kompromisu starp kuklusklanu un tumšas ādas krāsas cilvēku.

Vienīgais "sakarīgais", kas avīzē "Diena" pastāv, ir redakcijas sektantisms. Dažreiz tas izpaužas nenormāli un bez jebkāda iemesla. Pagaidīsim līdz šīsvasaras praidistu "draudzības dienām", un kārtējo reizi pārliecināsimies, ka Diena apmēram mēnesi kļūs par "Mozaīkas" ruporu (katrā numurā būs 1-2 raksti, komentāri vai vēstules par gaišzilo vai rozā tematiku, vai arī par šādu vai tādu "neiecietību"). Protams, NRA un LA nav ideālas, bet vismaz saglabā kaut kādu ārēju piedienību. Jebkurā gadījumā, ja avīzes galvenais uzdevums ir nevis informēt, bet ietekmēt savu lasītāju, tad cilvēki ar laiku to sajutīs un pārstās ņemt to visu par pilnu.

Vienlaikus neiebilstu, ka "Diena" šādi rīkojas - padomju laikā cilvēkos bija vēl lielāks cinisms attiecībā pret tā laika presi. Par Latvijas notikumiem tagad raksta arī pietiekami daudzās mājaslapās un blogos - katrs var izvēlēties. Šādā situācijā viedokļu elites (opinionated elites) un tādi komentētāji kā Aivars Ozoliņš vai Kārlis Streips ar savu tieksmi visu ietekmēt, riskē zaudēt vienīgi paši savu ietekmi. Tā vairs nav mana darīšana.

Citādi vienkāršā tante politika.lv nelasa un ne Dienā, ne LTV 1 ziņās, ne LR1, ne kur citur tante nevarēs atrast informāciju, ka NRA ir NOPIRKTA. Un tā tie cilvēki tic Sorosa tīkliem, Lemberga dievišķumam un KNAB/prokuratūras/prezidentes "sorosismam". Jo varbūt viņiem tīk NRA pielikumi par mājsaimniecību.

Jūs, būdams tāds tumšas ādas krāsas cilvēku fans, nupat izrunājaties kā viszinīgs kultūrtrēģeris, kurš tūdaļ mežoņus vedīs pie civilizācijas. Pilsoniskā sabiedrībā, runājot par sabiedriski politiskām lietām, NEPASTĀV tāds jēdziens kā "vienkāršā tante". Kādēļ gan Jūsu viedoklis (vai tāpēc, ka Jūs lietojat kādus citus plašsaziņas līdzekļus, vai esat nez kādā vidē "insaiders"?) būtu ar kaut ko "pārāks" nekā tiem cilvēkiem, kuri lasa NRA ar visiem mājsaimniecības pielikumiem?! Ja reiz tā gribat sorosisko postmodernismu un morālo relatīvismu, tad arī esiet gatavi saņemt to pašu pretī :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaidrošana - Aigai 12.04.2007 19:41
Man gan nešķiet, ka Dita tik ļoti pārspīlētu. Latvijas mediju vide ir vienkārši apsmiekls. Un ideālisms nav slikta lieta. Paralēli vēlmei nopelnīt vairāk naudas, tas virza pasauli. Un, ja paliktu tikai pirmais, tad nezin kāda tā pasaule būtu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaidrošana - Laura 12.04.2007 19:39
>> Piem., karš starp Dienu un Nra. Kā lai tauta izloba patiesību?


Manuprāt beidzot visiem "sakarīgajiem" medijiem ir jāsāk skaļi runāt par to, kas īsti ir NRA un tamlīdzīgi "kabatmediji". Un, ka tas nav kaut kāds karš starp diviem medijiem, kas vispār būtu kādā veidā salīdzināmi. Tas būtu apmēram tāpat, kā meklēt kompromisu starp kuklusklanu un tumšas ādas krāsas cilvēku.

Citādi vienkāršā tante politika.lv nelasa un ne Dienā, ne LTV 1 ziņās, ne LR1, ne kur citur tante nevarēs atrast informāciju, ka NRA ir NOPIRKTA. Un tā tie cilvēki tic Sorosa tīkliem, Lemberga dievišķumam un KNAB/prokuratūras/prezidentes "sorosismam". Jo varbūt viņiem tīk NRA pielikumi par mājsaimniecību.


P.S. Visbrīnišķīgākais, runājot par izglītību, ir NRA jauno žurnālistu skola "Noruna". Ļoti atbilstošs nosaukums "medija profilam". Kāpēc kāds uz turieni iet? Bastoja Streipa lekcijas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skaidrošana - Laura 12.04.2007 19:39
>> Piem., karš starp Dienu un Nra. Kā lai tauta izloba patiesību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga - Ditai 11.04.2007 22:32
nevajag arī pārspīlēt! neviens nemirst! vieta nemēdz būt tukša un nevajag pārspīlēt savu vietu pasaules vēsturē! piedodot, bet naivumu neuzskatu tomēr par vienu no labākajām īpašībām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - Visiem, kas rakstījuši pirms šim :) 11.04.2007 20:56
Vispirms Ivaram. Esmu rakstījis arī par Dienu, Ivar, paskatieties V-Diena blogos, bet nepārprotami un neapstrīdami un skaidri un bez šaubām un ... nu, sapratīsit, ka tā ir pilnība, Diena ir profesionāla avīze, lai arī tai demagoģija reizēm pavīd attiecībā uz to pašu Lembergu, bet Neatkarīgā ir avīze, kuras darbiniekiem būtu jākaunās par vārda "Neatkarīgā" piesavināšanos, jo Ventspils interešu kontrolēta avīze neatkarīga nav un nav un nav un nav un nav. Galvenais, Diena tomēr lielākoties (un pat galvenokārt) savu viedokli patur 2. lappusē. Neatkarīgajā, it īpaši tajos "darbos", kurus rakstījuši censoņi Uldums Dreibergs un Ritis Rozenblats, klāja demagoģija ir visās lappusēs. Esmu arī rakstījis, ka ne mirkli nenosodu visu Neatkarīgo, esmu liels Sandra Vanzoviča un Marčello daiļrades fans, jau daudzus, daudzus gadus esmu atbalstījis Neatkarīgās Ziemassvētku vecīša akciju. Bet grozies kā gribi, Neatkarīgā ir Ventspils interešu rupors un viss. Ivar, latviešos diemžēl ir ļoti sliktā indeve teikt, ka par šo cilvēku, lūk, neko sliktu nevar teikt, tāpēc, ka arī citi cilvēki ir slikti. Es tomēr pastāvu pie tā, ka var teikt sliktu par vienu konkrētu cilvēku (vai šajā gadījumā avīzi) pilnīgi neatkarīgi no tā, ko dara vai nedara citi cilvēki (avīzes). Un teikšu tomēr vēlreiz -- un Diena un Neatkarīgā NAV liekamas vienos svara kausos. Zviedrijas karalis nekad nav uzstājies Dienas komentāru lappusē un nav diktējis tās saturu. Toties Ventspils fīrers, vismaz pirms tam, kad viņš nonāca aiz restēm, Neatkarīgajā gan parādījās tās komentāru lappusē un gan arī, ja arī netieši, diktēja tās saturu. Un, ja kas, Ventspils fīrers ir parādījies arī Dienas komentāru lappusē, ko Neatkarīgajā nevarētu teikt par tiem, kuriem tomēr viņa nodarbes Latvijā šķiet nepieņemamas.

Edgar un Inga un Dita, prims stāties iekšā organizācijā, man tomēr no organizācijas gribētos zināt, kas tiks darīts, kā un kāpēc. Es nevarētu piedalīties LŽS diskusijās un nerunāt par to, ka Mediju nama laikraksti kaitē žurnālistikas videi, vai es tur nebūtu vienkārši atmosfēras bojātājs? Tas, ko es domāju par šīm lietām, jau tā ir labi zināms. "Vecā" LŽS ārpus 1992. gadā pieņemtā kodeksa attiecībā uz mediju ētiku nedarīja absolūti neko, vismaz es neko tādu neesmu pamanījis, un sabiedriskajiem procesiem es tomēr sekoju gan.

Un Dita -- es nesmīkņāju, nudien ne. Bet otrs vieglākais blakus tam, ka var stāvēt malā un smīkņāt, ir domu biedriem sanākt kopā un gudri runāt un pārējiem māt ar galvu par to, ka jā, tas cilvēks nu gan gudri runā. Tie no mums, kuri esam piedalījušies šajā politika.lv diskusijā, visi varētu sanākt kopā un teikt jā, Latvijas žurnālistikas vidē ir lielas problēmas. Jā, tas ir slikti, ka Ventspils avīzes ir tik demagoģiskas un žurnāli ir kļuvuši tik ļoti uzbāzīgi ar savu smieklīgo paparaci pieeju (jo nav Latvija paparaci vide, un nav Andra Šķēles dēls Toma Krūza bērns). Mēs barotos viens no otra savā sašutumā. Varu vienkārši atgriezties pie tā, ko teicu pirmajā komentā -- man nav īsti skaidrs, ar ko LŽS būtu jānodarbojas. Tā nedrīkst būt organizācija, kura ir pašmērķis. Tā varbūt varētu palīdzēt veidot ciešākas saites starp profesiju un akadēmisko vidi, lai nav tā, ka Dienai ir jājūtas, ka tai ir jāmāca pašai savi žurnālisti un LU Žurnālistikas katedrai ir jādomā, ka tās mērķis ir nevis izaudzināt žurnālistus, bet gan veidot komunikāciju pētniekus. Varbūt tā var būt kā Ētikas padome, bet tad saku atkal, es Neatkarīgo apsūdzētu gandrīz vai katru dienu, lai ar kāda man nebūtu cieņa pret attiecīgā laikraksta redaktori. Varbūt, ka kaut vai šie komenti politikā.lv, kā saki, rosinās diskusiju solīti pa solītim, mazliet pa mazlietiņam. Bet patlaban mūsu profesija Latvijā tomēr atrodas četrās dažādās jomās, starp kurām ir ļoti, ļoti plaša plaisa. Vienā četrstūra malā stāv profesionālā latviešu žurnālistika, otrā stāv demagoģiskā latviešu žurnālistika (tajā skaitā līdz izmisumam melīgā melu lapele, kura melīgi melojot apgalvo, ka tā esot lasītākā avīze Latvijā -- Rītdiena), trešajā -- profesionālā krievu prese, un ceturtajā -- demagoģiskā krievu prese. Patlaban plaisa starp šīm četrām jomām vismaz profesijas un profesionālās izpratnes ziņā šķiet nepārvarama. Ja šajā ziņā esmu pesimists, tad tas ir no lielas, lielas pieredzes. Es nekad neteikšu "ak, tie trakie jau var ņemties, bet no tā tāpat nekas nesanāks", bet es tomēr gribu zināt, ko tie trakie taisās darīt. Kolēģa I. Bērziņa pieminētais apstāklis, ka abas lielās avīzes kopīgi taisās piešķirt balvu -- nezinu, vai tā ir minētās plaisas pārvarēšana, drīzāk gan tā ir acu pievēršana pret nepārvarāmiem jautājumiem. Bet vai tā ir labāk? Vai tā ir labāk, ja Diena un Neatkarīgā viena otru aprej 2. lappusē, bet SIA Diena un Mediju nams čupojas un kopīgi priecājas?

Nevaru, nu nevaru pieņemt domu, ka Latvijas žurnālistu cunftei vajag pieņemt domu šādu: Jā, mūsu profesijā darbojas visādi ļaudis. Daži profesionāli, daži no koka izkrituši bet vienalga sevi par žurnālistu saucoši -- bet tas nekas. Meklēsim kopējo. Tusosimies kopā. Lai smīkņā citi, Dita, bet mūsu profesijā tomēr ir tāda lieta, kā standarti un ētika un profesionālais lepnums. Mūsu postsovjetiskajā mēdiju vidē šie jēdzieni ir staipīti līdz nepazīšanai, bet tas ne mirkli nenoņem patiesību tam, ka šādi standarti un šāda ētika tomēr pastāv. Varbūt tas ir "mazākais naīvi" domāt, ka Latvijas žurnālistu savienība varētu palīdzēt šos principus tomēr uzturēt, lai neteiktu -- uzstāt uz tiem. Un tomēr arī publiski pateikt to, ko mēs visi cits citam stāstām, kad ejam cits pie cita ciemos. Bet vai naīvums vienmēr ir pati sliktākā īpašība?

Vienu vārdu sakot (un atvainojos, ka vakara stundā esmu sarakstījis tik garu penteri) -- piedodiet augstprātību, bet es tomēr gribu, lai LŽS man vispirms pasaka, kāpēc man tajā būtu jāiestājas. Ar to, ka "mūsu visu atbildība ir kvalitatīva Latvijas mediju vide" nepietiek -- nu jau LU ir burtiski simtiem tagadējo un pagājušo studentu, kuri no manis ir dzirdējuši lekcijas par to, kas ir "kvalitatīva mediju vide" un dzirdējuši arī pārdomas par to, ka Latvijā šī vide patlaban ir stipri mazāk kā kvalitatīva. Savu ziedojumu šim procesam tomēr esmu devis. Kā jau teicu, es apsveicu tos kolēģus, kuri centīsies LŽS reanimēt. LŽS jaunajā valdē ir vismaz divi cilvēki, kuri nekautrējoties man pateiks, ja būs kaut kas tāds, ko tajā visā varu darīt arī es. Bet patlaban es tomēr šaubos. Stipri vien šaubos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dita Arāja - Streips&Bērziņš&Co 11.04.2007 17:16
Stāvēt malā un smīkņāt ir visvieglāk. Ja kāds domā, ka LŽS tūlīt sāks darboties kā soģis un nu tik kritizēs un nories neētiskos, tad, manuprāt, tas ir, mazākais, naivi un patiesībā izskatās pēc situācijas liekas saasināšanas. Ir labi, ka vispār ir notikusi vismaz kaut kāda sakustēšanās. Ir labi, ka ir kaut maza saujiņa domubiedru, kam nav vienalga, kas notiek ar Latvijas žurnālistiku. Man jau ilgus gadus ir sāpējis, ka Latvijas žurnālistika mirst. Un visiem viss vienalga. Tādēļ pirmām kārtām LŽS es redzu nevis kā arodbiedrību, bet profesionālu apvienību.

Vispirms, manuprāt, ir tiešām jāsaprot, ko mēs pašreizējā sastāvā gribam un varam izdarīt. Manuprāt, labi būs tad, ja organizācija raisīs diskusiju par Latvijas žurnālistikas kvalitāti vispār. Pamazām. Palēnām. Soli pa solītim iegūstot autoritāti, kas pēc šiem ilgajiem pasivitātes gadiem būs ļoti, ļoti grūti. Un vēl grūtāk tas būs tad, ja kolēģi, kuru vārds ir zināmā mērā brends, publiski pateiks - ak, tie trakie jau var ņemties, bet no tā tāpat nekas nesanāks.

Kolēģi, lūdzu neesiet pasīvi! Lūdzu jau pašos pirmsākumos nenorobežojaties ar "viņi" un "mēs". Tagad LŽS ir jāpulcina pēc iespējas vairāk biedru, lai no "večuku klubiņa" tā lēnām, ļoti lēnām pārverstos par ietekmīgu organizāciju, kas spēj formulēt un paust savu viedokli un sadarboties ar citām mediju organizācijām.

Mūsu visu - žurnālistu - atbildība ir kvalitatīva Latvijas mediju vide.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inga Spriņģe 11.04.2007 16:11
Nav laika rakstīt garu komentāru, jo jāstrādā:), taču vēlos izteikt savu atbalstu Edgaram, Ivaram un pārējiem revolucionāriem. Tuvākajā laikā noteikti iestāšos LŽS, jo nav nekā vieglāka kā kritizēt

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Galzons - Ingum Bērziņam 11.04.2007 15:20
Ingu, vai pats sevi arī redzi kā vienu no tiem "jums", kuriem esi izklāstījis savu vīziju un kuri varētu vismaz sarosīties, vai arī līdzīgi kā kolēģis Streips nesaskati lielu jēgu no LŽS, precīzāk - no līdzdalības šajā organizācijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingus Bērziņš 11.04.2007 13:56
Ievadā gribu pateikt, ka lielā mērā piekrītu Lemešonoka teiktajam kongresā, ka LŽS kļūt par kopēju profesionālo standartu, ētikas un ombuda institūcijai tajā Latvijas mediju vidē, kāda tā pašreiz ir, ir utopiski. Tad jau labāk, lai paliek par pensionēto žurnālistu klubiņu, kur satikties pie tējas tases. Protams, ka Lemešonokam un man diametrāli atšķiras ideoloģiskā bāze, kāpēc mēs tā to redzam, bet objektīvā aina jau no tā nemainās.

Streipa un Āboliņa komentāros ir trāpīgi ilustrēts, ka ir bezjēdzīgi šobrīd Latvijā kādam uzņemties unificēta izsvērēja lomu par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem ir bezcerīgi. Kā jūs iedomājaties konstruktīvu sarunu ar Ēķi un Liepiņu par slēptās reklāmas jautājumiem, ar Milleru par privacy neaizskaršanu, ar "Mediju namu" par neatkarību no īpašnieku diktāta? Nu, re!

Es domāju, ka jaunajai valdei pirmais uzdevums ir sakārtot domas un saprast, ko šī organizācija īsti vēlas darīt. Ja tā ir individuālu darba ņēmēju apvienība (žurnālistu nevis žurnālistikas, kā jau to norāda nosaukums), tad tā nekādi nevar atvēzēties uz konceptuāla profesionālās ētikas standartu problēmu risinātāja lomu. Jo ikdienas mediju darba rutīnā šādu problēmu sakne nekādi nav saistāma ar sterīlu vakuumā darbojošos žurnālistu, kas ir vai nu ņēmis kukuli, vai bijis paviršs, ko tad LŽS ombuds varētu čiki-briki viegli konstatēt. Bet realitātē ir redakcijas nostāja, ir pašcenzūra, ir bailes no īpašniekiem, ir bailes no reklāmdevēju interesēm, utt, utt. Tieši tas pats attiecas uz organizācijas darbību likumdošanas izstrādē. Es, piemēram, labprāt gribētu sadarboties ar stipru profesionālo lobiju, lai beidzot nokārtotu gaisā pakārto interneta mediju statusa jautājumu likumdošanā, bet es nedomāju, ka žurnālistu savienība man te kaut kā var līdzēt.

Ja jūs izvēlaties palikt par indivīdu apvienību, tad labāk sekojiet Lemešonoka piemēram un rīkojiet tikšanās klubus pensionētajiem žurnālistiem, kādu LŽS-ā ir ne mazums, organizējiet viņiem interneta apmācības kursus, lai ir pozitīvas pārmaiņas jautājumā, kas Galzonam sāp, apmaksājiet žurnālistikas patriarhiem trenažieru zāli, kā to dara Teātra darbinieku savienība ar saviem večukiem, utt.

Ja jums tomēr ir ambīcijas uz profesionālo standartu ieviešanu un vīziju par mediju vidi, kurā reiz korumpēts glumš pašcenzūrains skribents tiks izstumts no cunftes, bet korumpēts, glumš redaktors sajutīs nepieciešamību iztaisnot plecus un akcionāriem pateikt - "nē, mani reportieri rakstīs taisnību, nevis tā, kā tev vajag!", tad vismaz pirmais solis ir momentā sūtīt savus delegātus uz Rudzinska/Kolāta iestādi un uzsākt sarunas par kaut kādu kopīgo sadarbības padomi, kas tad ķertos pie vides uzlabošanas kopumā. Tur var arī nekas nesanākt, bet būsit vismaz sarosījušies. Jo paskat, ko viņi taisās darīt - Ašerādens ar Mediju namu ir nosēdies pie viena galda, lai organizētu Preses naglu. Tātad viņi ir gatavi tusiņa pēc draudzīgi kādam iedot sudraba figūriņu par publikāciju, kuru nākamajā rītā otrs savā avīzē nosauks par tendenciozu vēmekli. Vai nav ņirdzīgi? A LŽS stāvēs malā un plātīs rokas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Āboliņš 11.04.2007 13:09
Latvijas žurnālisti ir tādi, kādi viņi ir. Un ar to gribam mēs to vai nē, ir jāsamierinās. Cits jautājums ir par kopēju vidi - to gan var mainīt.
Tāpēc man šķiet, ka nav taisnība Kārlim Streipam. Nevar jau pašā saknē paziņot, ka vieni mediji ir labie un ētiskie, bet citi sliktie un neētiskie. Tas tā nav un, ja teiz kolēģis iesāka runāt par to, kas notiek NRA, varbūt varēja paturpināt un parunāt arī par to, kas notiek Dienā. Jo, lai gan situācijas pēc būtības ir pilnīgi atšķirīgas, runāt par kaut kādām neapstrīdamām ētikas latiņām Dienā, protams, nevar.
Pirms aptuveni četriem mēnešiem runāju ar kādu kolēģi no NRA un aicināju viņu stāties LŽS. Viņš atbildēja noraidoši un starp visai murgainajiem argumentiem par sorosistu organizāciju pavīdēja arī tādi, ka cilvēki no Dienas ir pārāk augstprātīgi un uz NRA kolēģiem skatās no augšas. Man šķiet, ka tā bieži vien arī ir. Un tas spilgti redzams arī Kārļa rakstītajā. Ja mēs LŽS celsim ar šādu attieksmi, tad nedomāju, ka tiksim tālu.
Man vispār liekas, ka šāda te žurnālistu pašpretnostatīšanās visizdevīgākā ir izdevējiem, jeb citiem vārdiem sakot - kapitālistiem. Un, jo ilgāk mēs skatīsiemies viens uz otru ar aizdomām un neuzticību, jo vairāk mūsu profesija zaudēs.

Tas pats, manuprāt, attiecas arī uz Ētikas padomi un Ētikas kodeksu. Ja, piemēram, padomē netiks iesaistīti pēc iespēkas lielāku mediju spektru pārstāvoši cilvēki es šaubos vai tā būs reāli funkcionētspējīga. Tāpēc, man šķiet, ka jaunajai LŽS vadībai vajadzētu pielkit maksimālas pūles, lai zem mūsu savienības karoga sapulcinātu visu lielāko mediju pārstāvjus. Tad LŽS varētu kļūt arī par vietu, kur paši žurnālisti savā starpā, varbūt dažreiz arī augstākos toņos, izrunā savstarpējās pretrunas un neskaidrības, nevis pulcējoties nelielos bariņos apspriež pretējās nometnes darbus un nedarbus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Pelane 11.04.2007 12:41
Vairāk sliecos tomēr domāt, ka tirgus ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas parāda reālo situāciju. Piedodiet, bet ja tauta izvēlas vairāk lasīt Privātas dzīves rakstus, tad laikam būtu nevietā teikt, ka "dzeltenā" žurnālistika ir kas slikts un mazāk ētisks par "lielo" žurnālistiku. Katram medijam savu vieta, savs laiks un sava pozīcija. katrs medijs maksā noteiktu cenu un pārdotais apjoms ir kritērijs, kas parāda - kuram īstenībā tic. Nedomāju, ka kāds ir gatavs pirkt avīzi, kuras uzrakstītais šķiet nepieņemams. Reizēm ir svētīgi paskatīties uz tirgu un situāciju tajā no ciparu puses un ne tikai no mūsu emociju vai pieļāvumu viedokļa par to, ko uzskatam par pareizu esam. nav balts vai melns. viss ir krāsains. Tāpat kā Dienā strādā daudz profesionālu žurnālistu, arī NRA tādi ir. abos gadījumos jautājums ir par medija pozicionējumu tirgū.

Turklāt, spēja taujāt politiķiem pēc atbildēm uz jautājumiem zināmā mērā liecina par savu daļu varas izpausmi. Bet es nedomāju, ka atbilžu saņemšana ir varas realizācija. Varas realizācija ir spēja piespiest rēķināties ar konkrētā žurnālista viedokli, neatkarīgi no medija, kur viņš publicējas. Līdz ar to žurnālistika ir un būs personību sacensība, kuras ļoti bieži ir grūti vai pat neiespējami ielikt kādos rāmjos un diez vai tas pat ir vajadzīgs.

Ētika ir viens no šiem rāmjiem. Protams, katrai nozarei ir vajadzīga pašregulāciju, kas daudzās profesijās arī vainagojas, nosakot robežas - to drīkst darīt, bet to darīt jau būs slikti. taču - ir arī jāapzinās, ka nevar izstrādāt universālus noteikumus visiem un ka tie arī tiks ievēroti. tad jau tālāk ir jautājums -vai tiks veidota ētikas komisija? vai tiks veikta izmeklēšana un kā tiks kontrolēta šo principu ievērošana? vai tikai neizveidosies atkal situācija, ka formāli jau tas ētikas kodekss būs - a labums no tā kāds? Katrs žurnālitiskā strādājošais jau zina - kas ir labi, un kas ir slikti. kur tiek pārkāptas robežas un kur nē. cik tālu katrs var iet, lai saņemtu informāciju. jā, iespējams, izmantojot pat negodīgus no ētiskā viedokļa paņēmienus, bet - iegūtā informācija var būt ļoti nozīmīga visai sabiedrībai. Tad kas izsvērs - kas ir tiesīgs nosodīt? un vai šeit neparādīsies ļoti neētiskais teiciens, ka mērķis attaisno līdzekļus? arodbiedrības (par kādu ari uzskatu savienību) galvenais uzdevums ir aizstāvēt darba ņēmēju pret darba devēju. Samaksas, darba apstākļu jautājumi. Reālas, taustāmas lietas. protams, vienlaicīgi arī nenoliedzu diskusijas par nozares attīstību un nākotnes perspektīvu.

Turklāt -kategoriski un absolūti nevēlos piekrist, ka jaunie žurnālisti ir sliktie - nē! tāpat kā savulaik mūsu paaudze sāka strādāt žurnālistikā, tā arī tagad jaunie sāk. vieglāk jau ir pateikt - ka viņi stulbi, ka nesaprot ko raksta, un raksta tā kā liek, turklāt vēl jauc tirgu, jo gatavi strādāt pa mazu naudu. Šīs problēmas visas patiesi pastāv. bet bieži vien daudzs lietas ir saistītas ar pieredzes trūkumu un nevis vēlmi "pārdoties" visiem pēc kārtas. varbūt drīzāk palīdzēt viņiem? varbūt te arī ir viens no savienības uzdevumiem - dalīties pieredzē un apmācīt, iedrošināt jaunos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zane Zālīte 11.04.2007 10:48
"Sīkums" bija arī tas, ka LŽS kongress tika organizēts darbdienā, kad dienas mediju žurnālistiem ir gandrīz neiespējami kaut kur tikt, ja vien laikus nav paņemta brīvdiena.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 11.04.2007 10:47
No "sīkumiem" tomēr veidojas kopējā aina, un paldies E. Galzonam par šīs ainas izgaismošanu. Pats nekad neesmu bijis LŽS biedrs, jo atklāti runājot es šajā organizācijā nekādas īpašas jēgas neesmu saredzējis. Tā iesaistījusies batālijās ap personāljautājumiem Latvijas televīzijā, tā pielikusi roku konkursa "Žurnālistikas cerība" rīkošanā, kā minēja E. Galzons, tālajā 1992. gadā tā izstrādāja žurnālistikas ētikas kodeksu.

Vēl vairāk (un visu cieņu kolēģiem, kuri šo pārdomu risināšanu uzņēmušies manā un daudzu citu vietā), nav īsti skaidrs, ar ko LŽS būtu jānodarbojas. Arodbiedrības mūsdienu pasaulē vairs īpaši nav modē, LŽS rokās nav sviru, ar kurām patiešām mainīt darba tirgu, kurā mēs visi darbojamies. Pie jauna kopsaucēja par žurnālistikas ētiku nenonāksim nekad, kamēr vien pastāvēs situācija, kurā viens liels laikraksts pilda Aivara Lemberga un Ventspils naftas interešu publicitātes biroja, nevis "neatkarīga" preses izdevuma lomu, situācija, kurā pietiekami daudz tomēr valstī ir izdevumu, kuri "paparaci" bildes iegūšanai ir gatavi darīt da jebko. Būtu jau jauki, ja LŽS šādām nebūšanām pievērstu uzmanību, kā to uzskatāmi šajā pašā portālā pirms nedēļas lieliski izdarīja kolēģis Jānis Juzefovičs. Taču jāšaubās, vai no tā būtu īpašs sausais atlikums. Minētajam A. Lemberga publicitātes birojam jautājums par žurnālistikas objektivitāti ir absolūti pie vienas kājas, turklāt tā pati instance aktīvi spirinājusies pret centieniem noteikt, cik tad īsti politiskās partijas priekšvēlēšanu laikā izdevušas par reklāmu. Kāda vēl runa par ētiku?

Un pats pēdējais -- LŽS sev leģitimitāti nodrošinās tad, kad būs pilnīgi atklātas šķietamās mahinācijas tās īpašuma pārvaldīšanā. Tā nu reiz ir lieta, kuru žurnālisti prot -- izurbties cauri papīriem un noteikt, vai procesā patiešām bijis tik kliedzošs interešu konflikts, kā šķiet cilvēkam, kurš par to lasījis tikai fragmentāru informāciju. Paldies E. Galzonam par materiālu. Vēlu veiksmi un izturību tiem, kuri gatavi LŽS tomēr drusku vairāk izcelt saulītē no ēnainās telpas, kurā tā darbojusies līdz šim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laura 10.04.2007 22:34
Daži politiķi klaji sludina, ka politika ir karš (K.Leiškalns, L.Mūrniece). Nevis - māksla, kā darīt labāku sevi un pasauli (V.Havels). Diemžēl arī dažiem žurnālistiem žurnālistika kļuvusi par karu.Piem., karš starp Dienu un Nra. Kā lai tauta izloba patiesību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 10.04.2007 21:44
Cien. Galzon un varbūt vēl citi!

Es arī kādu laiku pabiju tajā biedrībā. Ar to, kas tajā notiek, varbūt var vilkt kaut kādas līnijas ar to, kas notika ar mani - piedzēries autovadītājs uzbrauca un "izsita mani no aprites". Gan tieši, gan netieši.Un kur tad it kā galvenais ž-kas uzdevums - atspoguļot notiekošo. Te nu mēs esam. Ar visu taču ir tā. Par jaunajiem arī man ir savs viedoklis. Viņi taču ir gudrāki par visiem, kas ir kaut kāda pieredze, ja to vēl tur "zem pūra". Un - kas maksā naudu, tam spēlē mūziku. Tādus nu ir izaudzinājuši dimanti, mozeri utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lana 10.04.2007 21:36
"sīkumu nesakārtotā esamība" - Edgar, nevajag parcensties ar parlieku sarezgitu, bet bezsaturisku frazu veidosanu. Tacu ar idejisko pusi raksta viss ir kartiba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mameha 10.04.2007 20:30
Baisi sviestains tas pasakums izklausijies, bet ņemot vērā bijušo vadību, ko gan citu varēja sagaidīt ... Nu kuros kongresos/saietos vēl mūsdienās "lasa referātus", nevis sniedz konspektīvu pārskatu ar PPT palīdzību?! Sīkums protams :) Labi ir tas, ka beidzot kaut kas ir mainījies un dinozauri ir pastumti malā. Vēlu veiksmi jaunajai LŽS vadībai!

PS Autoram - tā vietā, lai žēlotos, ka Tev par šo jārunā Politikā.lv, varēji priecāties, ka ir vismaz viens Tavā cunftesbrāļu vidū samērā populārs nopietns interneta medijs, kas šīm lietām pievēršas!

Citi autora darbi
Kalnmeiers 255x203

Mācos un strādāju 1 Autors:Edgars Galzons