Foto: Theen
Pieņemtais kapitālsabiedrību pārvaldības likums vērtējams atzinīgi. Tomēr bažas rada valsts spēja likumu izpildīt praksē un motivācijas argumentācija – Latvijas izredzes iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
2014.gada 16.oktobrī galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, ja vien Valsts prezidents to izsludinās. Jaunais likums aizstās līdzšinējo kārtību, par kuru 2011.gadā Domnīcas PROVIDUS pētījumā secinājām, ka Latvijā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība neatbilst labas pārvaldības standartam.
Jaunais likums vērtējams atzinīgi, jo tas ievieš vairākus būtiskus uzlabojumus:
•Pašreiz katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvalda pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums nosaka vienotu kārtību efektīvākai valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai, ieviešot daļēji centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli. Valsts kapitāla daļu turētājs varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, ko būs iecēlis Ministru kabinets. Turklāt Ministru kabinetam būs arī jānosaka iestāde, kas koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo kapitālsabiedrību darbību.
•No 2016.gada padomes varēs veidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Padomes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.
•Ministru kabinets noteiks kārtību, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus. Tomēr Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums jau nosaka, ka valdes un padomes locekļa nominēšanas procesam būs jāatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicinātu profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.
Sākotnēji valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavos potenciālo padomes vai valdes locekļu sarakstu, kas tiks veidots pamatojoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, kas nepieciešami attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam. Iespējamie valdes un padomes kandidāti tiks iegūti organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes.
Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā arī novērotāji ar padomdevēja tiesībām. Nominācijas komisija no sagatavotā pretendentu saraksta izvirza kandidātu (kandidātus) ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā. Atbilstoši jaunajam likumam par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī kurai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.
Pašreizējais regulējums nosaka, ka par valdes vai padomes locekli var būt persona, kuras valsts valodas prasmes, darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina uzdevumu profesionālu izpildi. Līdz ar to jaunais regulējums deklarē valdes vai padomes locekļa kandidāta un atlases procesa kvalitātes standartu, tādējādi nodrošinot, ka par valdes vai padomes locekli kļūst persona ar atbilstošām zināšanām un prasmēm, kā arī labu reputāciju.
•Likumā noteikta jauna valdes locekļu darba samaksas un prēmēšanas kārtība, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus. Ministru kabinetam līdz 2016.gada 1.janvārim būs jānosaka valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikumi, ņemot vērā atalgojuma vidējo apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā. Likums gan nosaka, ka valdes vai padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot tam koeficientu 10 – šobrīd tie būtu 7160 EUR mēnesī, jo pērn vidējā bruto darba samaksa bija 716 EUR. Savukārt prēmija nedrīkstēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, bet padomes loceklim – viena mēneša atlīdzības apmēru.
•Izmaiņas paredz arī jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību. Pašai kapitālsabiedrībai vai valsts kapitālu daļu turētājam savā interneta mājaslapā būs jāpublicē aktuālā informācija, tostarp ziņas par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā. Jaunais likums paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, ņemot vērā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģiju un sasniegtos rezultātus. Tāpat tas ievieš arī pienākumu valsts kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas.
Bažas
Ja likuma saturs bažas nerada, tad tās rada valsts spēja praksē izpildīt to standartu, ko pati noteikusi jaunajā likumā. Juristi mēdz skandināt dzīves patiesību (Platona metaforu): „ja ir labi tiesneši, tad slikti likumi vēl var būt paciešami”. Savukārt, ja ir slikti izpildītāji, tad arī labi likumi nav glābēji. Turklāt pārmērīgas cerības uz likuma ietekmi nevajadzētu likt arī tāpēc, ka jēgpilnu rezultātu apgrūtina motivācijas jeb ticības trūkums reformu nepieciešamībai. Raugoties uz likuma izstrādes gaitu no malas, radās sajūta, ka likums nebūtu un valsts turpinātu „dzīvot pa vecam”, ja Latvija tik ļoti negribētu kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliskais saīsinājums – OECD) biedru.
Ar šādu argumentāciju Saeima pat mainīja savu līdzšinējo uzstādījumu, ka valsts kapitālsabiedrībās nedrīkst veidot padomes. Likumprojekta 3.lasījumā deputāts J.Tutins norādīja: „Man ir arī bažas par to, ka, atjaunojot atkal kapitālsabiedrībās padomes, tās varētu izvērsties par politiķu barotavām.” Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica strikti atbildēja, ka „[..] ja valsts uzņēmumi tiek vadīti tādā veidā, ka to valdēm nav uzrauga, kas pārbauda un uzrauga to darbību, tas nav atbilstoši labas prakses principiem, kas ir kā kritērijs – ļoti stingrs kritērijs! – dalībai OECD. Un, ņemot vērā, ka nākamajā nedēļā, 22. un 23.oktobrī, Parīzē notiks OECD uzņēmējdarbības darba grupas sēde, kas notiek tikai divreiz gadā, un ka tieši nākamnedēļ, 22. un 23.oktobrī, tiks vērtēta Latvijas atbilstība OECD kritērijiem, mums ir nepieciešams šo Tutina kunga priekšlikumu un pārējos noraidīt, kā arī tieši šodien spēt šo likumu pieņemt, lai neaizkavētu mūsu dalību šajā ļoti nozīmīgajā ekonomikas organizācijā [..].” Z.Kalniņas-Lukaševicas argumentam Saeima nespēja stāties pretī, tomēr neticība politiķu spēkiem stāties pretī kārdinājumam, ko rada kapitālsabiedrību padomes, palika.
Politiķiem nevajadzēja nākt klajā ar uzstādījumu, ka „šis likums ir izšķirošs mūsu valsts dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā [..]”, bet gan, ka tas ir izšķirošs Latvijas tautsaimniecībai, kā arī valsts un pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai. Reformas īstenošanas motivācija nāca no ārpuses, tāpēc ir šaubas par likumdevēja ticību jaunajai kārtībai un tās nepieciešamībai.
Žēl par tām nozarēm, kuru reformas nav atkarīgas no iestāšanās kādā starptautiskā organizācijā. Bail pat iedomāties par stāvokli Latvijā kopumā, ja nebūtu notikusi integrācija Eiropas Savienībā. Prātā vairs nenāk neviena nozīmīga starptautiska organizācija, kurā Latvijā varētu gribēt iestāties pēc OECD un kas būtu par cēloni kādas jomas sakārtošanai atbilstoši labas pārvaldības standartam.Turpmāk vairs nevarēs paļauties uz ārēju motivāciju. Tālākai attīstībai spēks būs jārod sevī. Lai tas būtu vieglāk, politiķiem un visām valsts amatpersonām, kā arī ikvienam, varētu noderēt mantra, kuras teksts varētu būt pārveidota demisionējušā Igaunijas finanšu ministra tēze: „Latvija [Igaunija] man ir daudz svarīgāka, nekā [ministra] amats”.