Atslēgvārdi:

Pats savas vides plānotājs 1

Kopienai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, tāpēc tā pašvaldībai vislabāk var norādīt teritorijas ilgtspējīgai attīstībai visatbilstošāko plānojuma un būvniecības risinājumu.

Iesaki citiem:

Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanā un būvniecībā ir nozīmīga šo procesu sastāvdaļa, un sabiedriskās apspriedes nerīkošana vai arī neefektīva organizēšana var veicināt attiecīgā teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai būvniecības gaitā pieņemtā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. Tomēr par spīti tam nereti ir dzirdami gadījumi, kad par teritorijas plānošanu un tur paredzētajām ēkām un būvēm iespējams uzzināt, tikai īpaši uzraugot pašvaldības rīcību. Sabiedriskās politikas centra Providus veiktajā pētījumā par sabiedrības līdzdalību teritorijas un būvniecības plānošanā var atrast gan skaidrojumu par to, kāpēc ir tik svarīgi sabiedrību iesaistīt būvniecības apspriešanā, gan arī var izlasīt pētnieku sniegtos ieteikumus, kā formālu līdzdalību pārvērst par jēgpilnu konkrētās kopienas iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.


Ne formāli, bet pēc būtības

Tā kā plānojuma projekti vienmēr iejaucas noteiktas iedzīvotāju grupas dzīves telpā, pašvaldībām iespēju robežās jāizzina iedzīvotāju viedoklis un problēmas, kā arī jāizdibina cilvēku vajadzības un telpiskās un sociālās vides prasības. Lai arī jau pastāv plānošanas pamatprincipi, kas atvasināti no pieredzes vai teorētiskām pārdomām par to, kā vajadzētu veidot dzīvojamo rajonu, tomēr, kad runa ir par jaunas dzīvojamās vides radīšanu, plānojumiem vajag kalpot ne tikai teorētiskām atziņām, bet arī reālajām iedzīvotāju vajadzībām. Ja netiek ņemta vērā noteiktā teritorijā dzīvojošo cilvēku pieredze un konkrētas vajadzības, plānojumi var tikt iestrādāti vienīgi reprezentatīvi. Tāpēc, lai formulētu, kā konkrētas pilsētas vai ciema daļai vajadzētu izskatīties nākotnē, ir nepieciešama atsevišķu cilvēku un sabiedrības grupu līdzdalība. Līdz ar to tieši ieinteresētās sabiedrības līdzdarbība teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā, pušu viedokļu apmaiņa un to objektīva izvērtēšana un izsvēršana veido neatņemamu plānojuma leģitimitātes pamatu.

Sabiedrības iesaistīšana dažādu plānu vai projektu apspriešanā nav formāls pasākums, bet vērsts uz to, lai tiktu sasniegts maksimāli labākais lēmums arī no sabiedrības interešu un pilsētvides ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Efektīva sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi vai bažas tiek novērtētas un iespēju robežās taisnīgi ņemtas vērā. Likumu un Ministru kabineta noteikumu formālo prasību izpildīšana ne vienmēr ir pietiekama, lai objektīvi noskaidrotu sabiedrības viedokli par konkrēta attīstības priekšlikuma īstenošanu vai konkrēta objekta būvniecību. Formāla publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kā arī vietējā laikrakstā ne vienmēr var tikt atzīta par pietiekamu, lai uzskatītu, ka sabiedrības informēšanas pienākums ticis efektīvi izpildīts.

Valsts pārvaldes principi prasa, lai ieinteresētajai sabiedrībai tiktu dota patiesa iespēja izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, jo ieinteresētajai kopienai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, tāpēc tā vietējai pašvaldībai vislabāk var norādīt uz tādu risinājumu, kas ir atbilstošākais teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm. Tāpēc viens no sadarbības līdzdalības principa pamatuzdevumiem ir novērst vai mazināt risku, ka attīstības risinājums tiks panākts uz vides rēķina. Turklāt sabiedriskās apspriešanas mērķis nav tikai pretenziju iesniegšana, bet gan visu priekšlikumu šā vārda visplašākajā nozīmē apkopošana. Tāpat ieinteresēto sabiedrību nebūtu pamatoti uzskatīt tikai par tādu cilvēku kopumu, kas vienmēr ir ar kaut ko neapmierināts un nav spējīgs ne uz ko vairāk kā tikai sūdzēties un izteikt pretenzijas par uzņēmēja piedāvāto attīstības vīziju. Tomēr svarīgi ir akcentēt, ka iedzīvotāju līdzdalība var tikai ietekmēt lēmuma pieņemšanas procesu, taču lēmumu pieņemšanas kompetence tāpat pieder nevis iedzīvotājiem, bet gan institūcijām, kurām šādas tiesības paredzētas likumdošanā.

Sabiedriskās apspriešanas procedūras nenosaka pašvaldībai pienākumu ņemt vērā visus izteiktos priekšlikumus, bet noteicošais ir kritērijs, vai izteiktie viedokļi ir apspriesti un taisnīgi novērtēti. Novērtējot sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtos priekšlikumus, svarīgākais kritērijs ir tas, kā konkrētais attīstības projekts ietekmēs vai skars priekšlikuma iesniedzēju. Jo ekoloģiski nozīmīgāka ir konkrētā teritorija, jo nopietnākam pamatojumam jābūt, kādēļ būtu noraidāmi sabiedrības iebildumi pret kāda attīstības priekšlikuma īstenošanu vai konkrēta objekta būvniecību šajā teritorijā. Vienveidīgas atbildes uz atšķirīgiem dažādu personu priekšlikumiem, kas iesniegti sabiedriskās apspriešanas laikā, var kalpot par vienu no indikatoriem, kurš liecina, ka iesniegtie priekšlikumi nav tikuši izvērtēti.


Visefektīvākā — tiešā komunikācija

Indivīdiem ir tikai tiesības, bet nav pienākuma piedalīties sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tomēr no otras puses — šo tiesību īstenošana lielā mērā ir atkarīga no publiskās varas subjektu vēlmes patiesi ieinteresēt sabiedrību piedalīties šādās aktivitātēs. Pašvaldībai nekādā ziņā nav tiesību prezumēt sabiedrības kūtrumu un tādējādi attaisnot savu bezdarbību tad, kad jādara viss iespējamais, lai konkrēto kopienu informētu par paredzamo darbību. Pašvaldība nedrīkst samierināties ar sabiedrības vai kādas tās daļas aktivitātes trūkumu kā nemainīgu faktu. Tai ar dažādu metožu palīdzību ir jāmotivē piedalīties arī tās grupas, kuras parasti sava viedokļa izteikšanā vai interešu aizstāvībā nav īpaši aktīvas. Šādai “līdzdalības meklēšanas” stratēģijai un ievērojamam sabiedrisko attiecību darbam vajadzētu ieinteresēt iedzīvotājus piedalīties un izteikt savus ierosinājumus. Tas ir svarīgi, jo iedzīvotājus var uztvert kā speciālistus ar pieredzi un praktisku skatījumu uz dzīvi, kuru ideju bagātība veidojas sarežģītās, reālās dzīves situācijās un konkrētās vietās un kuru radošo garu neierobežo departaments, iedzimts “radošais drudzis” un domas par karjeru. Tā ir informācija, ko nav iespējams iegūt no institūcijām vai apmeklējot konkrēto vietu, bet toties tā ir ļoti vērtīga, veicot stāvokļa analīzi un meklējot vai definējot problēmas.

Vienīgi izsmeļoša informācija par plānošanas un būvniecības nodomiem, pastāvošajām problēmām un to analīzi, iesaistītajām pusēm un to interešu pozīcijām, kā arī plānošanas un būvniecības alternatīvām dod sabiedrībai iespēju izteikties un līdz ar to arī līdzdarboties lēmuma pieņemšanā. Tas, ka sabiedrība nav pietiekami informēta, var veicināt iedzīvotājos neuzticības rašanos pret vietējo pārvaldi, kā rezultātā veidojas noraidoša attieksme pret aktīvu un uz sadarbību vērstu līdzdalību plānošanas aktivitātēs. Jo lielāka ir attiecīgā objekta iespējamā ietekme uz vidi, jo lielākas pūles pašvaldībai jāvelta, lai informētu un iesaistītu sabiedrību tāda lēmuma pieņemšanā, kas ilgtermiņā ietekmē minēto objektu. Informācija, kas saistīta ar īpašām darbībām vides jomā, sabiedrībai jādara zināma īsā un populārzinātniskā veidā.

Ārvalstīs pastāv dažādas metodes, piemēram, darba grupas, iedzīvotāju sapulces, radošas darbnīcas, ar kuru palīdzību var veiksmīgi un efektīvi organizēt sabiedrības līdzdalību — informēt sabiedrību un palīdzēt tai veidot savu viedokli, kā arī izteikt to. Lemjot par informēšanas metodēm, svarīgs ir fakts, ka sabiedrisko attiecību darbā vienmēr nākas saskarties ar dažādām sabiedrības daļām, kuras var tikt uzrunātas ar dažādām komunikācijas formām un stiliem. Turklāt informācijas sniegšanas laika izvēle ir izšķiroša. Ja informācija tiktu sniegta pāragri, tā varētu būt nepilnīga, savukārt, ja tā tiktu sniegta novēloti, tas varētu padarīt neiespējamu jēgpilnu līdzdalību. Vajadzētu arī izvairīties no tāda informācijas sniegšanas veida, kam ir reklāmas raksturs, jo tas varētu nobiedēt daļu sabiedrības. Efektīvāka ir tiešā informēšana — ar tiešām uzklausīšanas iespējām, plāna demonstrēšanu un kontaktēšanos ar personām, kas var sniegt noderīgu informāciju. Pateicoties šādām metodēm, var tikt izdibināta iesaistīto pušu nostāja pret plānošanu un iegūtas sākotnējās norādes par to, kāda sadarbība ir iespējama. Viedokļu izpēte ir arī piemērota, lai nodibinātu pirmos kontaktus ar konkrētām mērķa grupām, piemēram, tādām, kuras pašas neizrāda iniciatīvu, kā arī lai modinātu cilvēkos interesi par plānošanas un attīstības iecerēm. Konkrētās apdzīvotās vietas kopiena ir pašvaldības partneris, tāpēc vietējai varai ir būtiski novērtēt sabiedrību, uzklausīt tās viedokli un iesaistīt to svarīgu lēmumu pieņemšanā.




Raksts ir sagatavots projekta ‘Informēta sabiedrības līdzdalība vides aizsardzībā un ilgtspējīgā attīstībā’ ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un valsts budžeta finansiālu atbalstu. Rakstā izteiktie viedokļi nevar tikt uzskatīti par Eiropas Savienības viedokli.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigis 30.10.2008 15:13
Ja vien to varētu iedzīvināt!

Citi autora darbi
509580899 3a30e69a77

Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā 0 Autors:Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Sanita Sīle, Ilze Dzenovska