Foto: G. Dieziņš © AFI
“Diemžēl, kultūras, izglītības jomā - tur mums vienas sievietes. Bet tā tas ir no laika gala. Kurš gan cits spēs saprast cilvēku problēmas, ja ne sieviete?” – šis citāts no pašvaldību pētījuma liecina, ka dzimumu līdztiesības jautājumi vēl nav atzīti par problēmu.
Pēdējo gadu laikā veiktie pētījumi un ekspertu novērojumi liecina, ka Latvijā, neraugoties uz pieņemtajiem dokumentiem, joprojām politikas plānotājiem un sabiedrībai kopumā ir samērā vāja izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai iegūtu vispusīgu informāciju, Latvijas Pašvaldību savienība un ANO Attīstības programma pasūtīja pētījumu par dzimumu līdztiesības principu īstenošanu Latvijas pašvaldībās.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās ir zema izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī joprojām šajā jomā saglabājušies veci stereotipi. Piemēram, kādā no pētāmajām pašvaldībām pagasta dokumentos 9 deputāti – 7 sievietes un 2 vīrieši – tiek uzskaitīti nevis alfabēta secībā, bet gan pēc dzimuma. Pirmā – pagasta priekšsēdētāja, tālāk – abi vīrieši un tikai pēc tam visas pārējās sievietes, tai skaitā arī priekšsēdētājas vietniece. Pētījumā aptaujātie respondenti uzsver, ka dzimumu līdztiesības jautājumi līdz šim nav identificēti kā problēma, bet gan tiek uztverti kā mākslīga konstrukcija, jo vairumam iedzīvotāju aktualitāte ir iztikas pelnīšana. 19% aptaujas dalībnieku uzskata, ka pašvaldībās ir sastopama diskriminācija pēc dzimuma, tomēr daudz lielāks skaits (44%) kā problēmu redz diskrimināciju pēc vecuma.
Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm visumā pozitīvāk vērtē situāciju visās ar dzimumu līdztiesību saistītajās jomās. Tas attiecas arī uz karjeras veidošanas iespējām. No aptaujātajām sievietēm 43%, bet no vīriešiem 18% apstiprina, ka saskārušies ar ierobežojumiem sava dzimuma dēļ ieņemt augstāku amatu un veidot karjeru. Arī nodarbinātības aspektā izplatīti dzimumu stereotipi. Piemēram, daži izteiktie viedokļi: “Diemžēl, kultūras, izglītības jomā – tur mums vienas sievietes. Bet tā tas ir no laika gala. Kurš gan cits spēs saprast cilvēku problēmas, ja ne sieviete?”. “Mainīt situāciju nav vajadzīgs. Sieviete pēc savas būtības ir līdzjūtīgāka, vairāk spēj iedziļināties kaut kādās problēmās, uzklausīt. Vīrietis ir loģiskāks par sievieti.”
Vīriešu vidū dzimumstereotipi par sievietēm it kā raksturīgām īpašībām izplatīti būtiski biežāk nekā starp sievietēm. Par to, ka dzimumu spēju vērtējums ir stereotipisks, liecina arī vīriešu it kā pozitīvais viedoklis” “Viena otra sieviete ir pat spējīgāka pat par vienu otru vīrieti”, no kā varētu saprast, ka augstas spējas darbā ir raksturīgākas vienam dzimumam.
Jauniešu vidū dzimumstereotipi izplatīti retāk, ko var skaidrot ar labāku pieeju dažādiem informācijas avotiem par dzimumu līdztiesības tēmu mācību, studiju laikā, aktīvāku dalību sabiedriskajās organizācijās un līdz ar to progresīvākiem uzskatiem šajā jomā.
Pētījums noskaidroja arī pašvaldību lēmumu pieņēmēju viedokļus par vardarbību ģimenē, par dzimumu līdztiesības problēmām nodarbinātības, izglītības, brīvā laika pavadīšanas un citās sfērās un to risināšanas iespējām.
Kā pozitīva iezīme jāmin tas, ka kopumā pētījumā aptaujātie uzskata – vadītāja kvalitāte ir atkarīga nevis no dzimuma, bet gan no personiskajām īpašībām.
Lielākā daļa pašvaldības darbinieku atzīst, ka pašvaldībā būtu nepieciešams par dzimumu līdztiesību atbildīgs darbinieks vai darbiniece, bet šai personai būtu jābūt īpaši šim darbam sagatavotam speciālistam.
Pētījums parādīja, ka paveras plašas iespējas, plānojot pašvaldību vai to institūciju aktivitātes, attīstīt dzimumu līdztiesības principa integrēšanu praktiskajā darbībā. Lai to varētu darīt, ir jāpilnveido arī datu apkopošana un analīze dzimumu griezumā.
Tāpēc pašvaldībās ir nepieciešams skaidrojošais darbs par dzimumu līdztiesības principiem, problēmām un to risināšanas iespējām, kā arī zināšanas un prasmes projektu sagatavošanā un piesaistē, ņemot vērā arī auditoriju atšķirīgās iespējas un intereses izmantot dažādus informācijas kanālus.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.
Pētījums "Dzimumu līdztiesības principu īstenošana Latvijas pašvaldībās"