Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē 0

  • Autors:Ainārs Dimants
  • Organizācija:Vidzemes augstskola
  • Gads:2005
  • Valoda:latviešu

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā Latvijas laikrakstos norit redakcionālo lēmumu pieņemšana un plānošana attiecībā uz jautājumiem, kas skar būtiskus ekonomiskos un politiskos procesus.

Iesaki citiem:

Aptaujāti kopumā 82 redaktori, komentētāji un reportieri piecos lielākos Latvijas medijos - “Diena”, “Latvijas Avīze” “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Vesti sevodņa”, “Čas”, kā arī astoņos reģionālajos medijos - “Million”, “Kurzemes Vārds”, “Zemgales Ziņas”, “Novaja gazeta”, “Jelgavas Avīze”, “Druva”, “Liesma” un “Ventas Balss”. Intervijas veiktas laika posmā no 2003.gada jūnija līdz decembrim. Papildus veikta arī kontentanalīze par laikrakstu „Diena”, „Latvijas Avīze” un „Neatkarīgā Rīta Avīze” 2004. gada maija ziņu un komentāru lappušu saturu.

Standartizētajās intervijās noskaidroti respondentu viedokļi 15 jautājumos, kas skar redakcionālo autonomiju, izdevēja lomu redakcijas darbā, žurnālistu brīvību, publikāciju kvalitātes kritērijus un to īstenošanas kontroli, kā arī cenzūras un paškontroles izpratni redakcijās.

Pētījums atklāj, ka no redakcijas un izdevēja attiecībām, kā arī redakcijas vadības iekārtas ir visvairāk atkarīgs, vai tiek novērsta sabiedrības interesēm bīstama žurnālistu pašcenzūra. Tajā pat laikā redakciju iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms jeb paškontrole jāuzskata par brīvprātīgu pasākumu mediju sabiedriskās atbildības īstenošanai un neatkarības nodrošināšanai.

No intervijām redzams, ka pozitīva loma ir izdevēja pieredzei un kompetencei žurnālistikā, jo izdevēja iesaistīšanās redakcijas ikdienas darbā lielākoties ir plaši izplatīta. Taču pētījums arī pierāda, ka divi izšķirošie faktori redakcionālās autonomijas nodrošināšanai tomēr ir citi, nevis tikai īpašuma attiecības. Proti, tā ir avīzes finansiālā neatkarība un redakcijas vadības izpratne par redakcionālās autonomijas, redakcionālās līnijas un žurnālistikas kvalitātes kritēriju noteikšanas un īstenošanas nepieciešamību, lai avīze būtu sekmīga tiklab no sabiedriskā, kā arī biznesa viedokļa. Augsti žurnālistikas profesionālie standarti labāk tiek uzturēti tur, kur ir regulāri organizēta, žurnālistiski profesionāla kvalitātes vadība redakcijas iekšienē, ieskaitot kontroles un rediģēšanas procesu.

Respondentu atbildes liek domāt, ka Latvijas žurnālisti kopumā vairāk sliecas būt nevis sabiedrības informatori, bet gan sabiedrības interešu aizstāvji, piešķirot prioritāti nevis informācijas un artikulācijas, bet gan sabiedrības dienaskārtības veidošanas, kritikas un kontroles, izglītības, socializācijas un „vadības”, kā arī integrācijas funkcijām.

Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē
((latviski, PDF, 357 KB)pdf)

Kopsavilkums angļu val.
((angliski, PDF, 307 KB)pdf)

Iesaki citiem:

Vēl šajā tēmā

PĒTĪJUMS: Kā mediji atspoguļoja krīzi? 0 Autors:Vita Dreijere

Pētījums: Indivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos 66 Autors:Jānis Buholcs

Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā 2 Autors:Jānis Juzefovičs

Mapping Digital Media: Latvia 2 Autors:Jānis Juzefovičs

Independent Study on Indicators for Media Pluralism in the Member States - Towards a Risk-Based Approach 1 Autors:Eiropas Komisija Izpildītājs: Katholieke Universiteit Leuven – ICRI, Central European University – CMCS and Jönköping International Business School – MMTC, together with a consultancy firm, Ernst & Young Belgium.

Slēptā reklāma Latvijas mediju saturā: cēloņi, redakciju stratēģijas un reklāmdevēju prakse 27 Autors:Anda Rožukalne

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi