Atslēgvārdi:

Pasaules Dabas Fonda un Latvijas Zaļās kustības komentārs par operacionālajām programmām

Pasaules Dabas Fonda un Latvijas Zaļās kustības komentārs par operacionālajām programmām

Iesaki citiem:

Finanšu ministrijai
Satiksmes ministrijai
Vides Ministrijai

2006. gada 06. jūnijs

Par ES fondu operacionālajām programmām

Mēs pozitīvi novērtējam Finanšu ministrijas centienus ES fondu programmēšanas procesā iesaistīt arī plašāku sabiedrību. Taču vides NVO ir vīlušās, ka partnerības principa iespējas programmēšanā netiek realizētas pietiekami, jo NVO sniegtie komentāri par Esošās situācijas analīzi, SVID un NSID projektu līdz šim faktiski nav tikuši ņemti vērā pēc būtības.

Tāpat uzskatām, ka komentāru par OP sagatavošanai atvēlētais laiks nav bijis pietiekams, lai sagatavotu detalizētus komentārus. Bet izprotot atvērto pieeju un vēlmi uzklausīt nevalstisko organizāciju viedokli, sūtam savus komentārus.

Tādēļ vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka nepieciešams ir uzlabot esošās situācijas analīzes aprakstu un SVID analīzi, integrējot tajā vides aspektus, kā arī pamatot, kādēļ atbalstam ir izvēlētas noteiktas prioritātes. Piemēram, situācijas analīzē par transporta attīstību un vides kvalitāti nav atspoguļots gaisa kvalitātes jautājums, kaut gan OP pasākumu aprakstos ir minēts, ka lielajās pilsētās gaisa kvalitātes pieļaujamie robežlielumi tiek regulāri pārsniegti. Tāpat nav apskatīti piekrastes aizsardzības jautājumi un ostu darbības ietekme uz vidi.


OPERACIONĀLĀ PROGRAMMA „CILVĒKRESURSI UN NODARBINĀTĪBA”

OP saikne starp NSID un horizontālajām prioritātēm aprakstītas dažādas horizontālās prioritātes, taču trūkst (!) apraksta par pasākumu ietekmi uz horizontālo prioritāti – ilgtspējīga attīstība. Šādu saikni ir nepieciešams atspoguļot.

Vēlamies atgādināt, ka pasākumu ietekme uz ilgtspējīgu attīstību kā horizontālu mērķi ir jāvērtē arī tad, ja OP iekļautie pasākumi nav tieši vērsti uz vides aizsardzību. Piemēram, pasākuma 3.1. „Labāka regulējama politika” ievada daļā (570. rindkopa) ir minēts, ka valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšana ir viens no stabilas, ilgtspējīgas un sabalansētas attīstības priekšnosacījumiem, taču ietekmes uz horizontālajiem mērķiem aprakstā 589. rindkopā apgalvots, ka „šis pasākums nav tieši attiecināms uz ilgtspējīgu attīstību kā horizontālo mērķi”. Taču ir skaidrs, ka labāka regulēšana un efektīvāka valsts pārvalde veicina vides likumdošanas ieviešanu. Tāpēc lūdzam nodrošināt, ka visas OP ietvaros tiek izvērtēta pasākumu potenciālā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību.


OPERACIONĀLĀ PROGRAMMA: "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS"

OP ietvaros nepieciešams paredzēt pasākumi vides tehnoloģiju veicināšanai, kā to paredz ES Vides tehnoloģiju rīcības programma. Piemēram, vietējo atjaunojamo energoresursu veicināšanai, lai sasniegtu Latvijas mērķi līdz 2010.gadam nodrošināt 49,3% saražotās elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem.

1.1. pasākuma „Zinātne, pētniecība un attīstība” aprakstā nevar piekrist 181. rindkopā minētajam apgalvojumam, ka „investīcijas pasākuma ietvaros neietekmē vidi”, jo atbalsts lietišķiem pētījumiem lielākoties ir vērsts uz resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu un tādejādi var pozitīvi ietekmēt vides kvalitāti. Līdzīgi attiecībā uz 1.2. pasākumu „Tehnoloģiju pārnese”, kas potenciāli veicina resursu efektīvu izmantošanu.

Atbalstām 2.1. pasākuma „Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana” 2. aktivitātes „Uzņēmējdarbības infrastruktūra un aprīkojuma uzlabojumi” ietvaros paredzētos pasākumus, kas vērsti uz jauno vides standartu ieviešanu uzņēmumos. Vienlaikus norādām, ka nav pieļaujama ES fondu izmantošana jau esošo standartu ieviešanai, jo tādā gadījumā atbalsts būtu pretrunā ar godīgas konkurences principiem, taču atbalstāma būtu uzņēmumu izglītošana par standartiem un likumdošanas prasībām vides jomā.


OPERACIONĀLĀ PROGRAMMA „INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI”

4. rindkopā lietderīgi ir nosaukt, kas ir prioritātes, kam paredzēts atbalsts. Zemāk minētās (5.-8. rindkopa) atbalsta jomas klasificētas atkarībā no projekta apjoma un piesaistītā fonda. Tematiski tiek minētas transporta infrastruktūra, vides infrastruktūra, energoefektivitātes veicināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošana, izglītības un nodarbinātības infrastruktūra, atbalsts vadībai. Tādejādi tiek minēts ievērojami vairāk kā četras prioritātes.

Papildināt 460. rindkopas pēdējo teikumu, paredzot Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošanu OP ieviešanā.

pasākums „Liela mēroga infrastruktūras uzlabojumi un attīstība”

Uzskatām, ka 489. rindkopā iekļautais apgalvojums, ka reģionālās lidostas veicina ilgtspējīgu attīstību, nav saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, jo aviācija ir viens no nozīmīgākajiem sektoriem, kas rada siltumnīcas efektu izraisošas gāzes (SEG), turklāt tik īsās distancēs ir atbalstāmi citi sabiedriskā transporta veidi. Latvijas mērogā būtiska nozīme ir dzelzceļa izmantošana pasažieru pārvadājumiem, it īpaši ņemot vērā 38. rindkopā uzsvērto, ka ES transporta politika ir vērsta uz dzelzceļa transporta sistēmu reformēšanu un revitalizāciju. Tādēļ lūdzam OP norādīt arī pasākumu negatīvās ietekmes uz vidi un ilgtspējīgu attīstību.

Papildus tam nepieciešams iekļaut atsauci uz to, kā vides kvalitāti Rīgas pilsētas teritorijā ietekmēs plānotā TEN ceļu attīstība, piemēram, Ziemeļu maģistrāles izveide un pievadceļu attīstība uz Rīgas brīvostu. Šie projekti potenciāli ir pretrunā ar OP izvirzīto uzdevumu veicināt tranzīta satiksmes novirzīšanu no apdzīvoto vietu centriem, veidojot apvedceļus.

497. rindkopā minēts, ka plānots atbalstīt TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukciju un attīstību. Ņemot vērā tendenci ES, ka kravu pārvadājumi pa dzelzceļu tiek nodalīti no pasažieru pārvadājumiem, aktivitātes aprakstā aicinām norādīt, cik lielā proporcijā finansējums tiks piešķirts kravu pārvadājumiem un cik – pasažieru pārvadājumiem un vai nav sagaidāma līdzšinējās tendences pastiprināšanās, ka kravu pārvadājumi tehnisko ierobežojumu dēļ „izspiež” pasažieru pārvadājumus, piemēram, maršrutā „Rīga – Ventspils”.

498. rindkopā precizēt nosacījumus, pie kādiem plānots īstenot Rail Baltic projektu un projekta nozīmi īstenojamo pasākumu sarakstā.

511. un 514. rindkopā aprakstītie liela mēroga infrastruktūras projekti ir daļa no aktivitāšu kompleksa, kas plānotas Rīgas brīvostas teritorijā. Ņemot vērā, ka Rīgas brīvostas attīstības plānam vai programmas grozījumiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un nav izvērtēta Brīvostas teritorijā plānoto aktivitāšu kopuma ietekme uz aizsargājamām dabas teritorijām un vides veselību, tad pirms lēmumu pieņemšanas par projektu īstenošanu šajā teritorijā nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. OP pasākuma aprakstā iekļaut norādi par šāda novērtējuma nepieciešamību atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.

1.2. pasākums „Vides aizsardzības infrastruktūra”
544. rindkopā pie apraksta par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstības mērķiem papildus iekļaut prasību veidot integrētu sistēmu un nodrošināt atkritumu dalītu vākšanu, piemēram saistībā ar prasību atdalīt bioloģiski noārdāmos atkritums no kopējās atkritumu plūsmas, kā arī veikt citu materiālu otrreizēju izmantošanu.

1.3. pasākums „Ilgtspējīgās transporta sistēmas attīstība”
Lai gan atbalstāmais pasākumu varētu veicināt ilgtspējīgākas transporta sistēmas attīstību Rīgā, uzskatām, ka šis pasākums Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru apkalpošanas sistēmas izveide nav vienīgais un galvenais ilgtspējīga transporta pasākums Latvijā. Pasākuma aprakstā nav skaidri pamatota tieši šī projekta izvēle atbalstam no ES fondiem. Norādām, ka aktivitātes šī pasākuma ietvaros būtu jāpievērš ne tikai uz jau esošas infrastruktūras modernizāciju, bet integrētas multimodālas transporta sistēmas izveidi, paredzot arī elektrificētā transporta tīklu paplašināšanu, maršrutu optimizēšanu un sabiedrības izglītošanu par sabiedriskā transporta izmantošanu.

1.4. pasākums „Enerģētika”
Papildināt ar atbalsta pasākumiem citiem atjaunojamo resursu veidiem: vēja enerģija, biomasa, ģeotermālā. Pašreizējā pasākumu aprakstā ir uzsvērta tikai koģenerācijas veicināšanas nozīme.

2.1. pasākums „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība”
Situācijas analīzē pie problēmām tiek minēta „melnie punkti” un nepietiekamā satiksmes drošība. Taču netiek paredzēti pasākumi satiksmes drošības paaugstināšanai. Paredzēt ne tikai gājēju drošības uzlabošanu, bet arī velobraucēju drošības uzlabošanu un attiecīgas infrastruktūras attīstību. Pasākuma aktivitāšu ietvaros nepieciešamas paredzēt, ka visiem rekonstruētajiem vai no jauna būvētajiem autoceļiem klāt ir jāizbūvē arī veloceliņi.

Papildus OP minētajiem pasākumiem mēs uzsveram nepieciešamību realizēt integrētu pieeju šiem jautājumiem un ilgtspējīga transporta sistēmas izveidei Latvijā atbalstīt arī sekojošus pasākumus:

- gājēju un veloceliņu infrastruktūras izveide apdzīvotās vietās un ārpus tām, it īpaši veicot krustojumu rekonstrukcijas darbus;

- sabiedriskā transporta sistēmas attīstība pilsētās un starp pilsētām;

- sabiedriskā transporta pāreja uz alternatīva un atjaunojamā kurināmā izmantošanu – bioetanols, biodīzelis, gāze;

- gaisa filtru un citu vides pasākumu veikšana sabiedriskajā transportā;

- piepilsētas autostāvvietu un pievadceļu izveide (Rīgā);

+ vides izglītību un apziņas celšana.

Šie pasākumi pamatojas uz draudiem, kas varētu rasties gaisa kvalitātei nākamajā programmēšanas periodā un jau esošo augsto gaisa piesārņojumu it īpaši lielajās pilsētās (PM10 emisijas Rīgā pārsniedz pieļaujamās normas).


HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI

Mēs vēlamies uzsvērt, ka būtiski ir nodrošināt OP ex-ante un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) veikšanu un savinājumu integrēšanu OP gala dokumentos. SIVN procesam jābūt organizētam tādā veidā, lai būtu nodrošināta sabiedriskā apspriešana, kā to paredz MK noteikumi).

Projektu atlasē ir jāparedz vides un ilgtspējīgas attīstības kritēriju izmantošana, priekšrocību dodot videi draudzīgiem projektiem un risinājumiem.

Visiem atbalstāmajiem pasākumiem nepieciešams izvērtēt vides riskus un piemērojot piesardzības principu, it īpaši pasākumos OP "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS" 1.1. un 1.2. minētajos pasākumos.

Atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam un ES direktīvai, visiem projektiem ir jāattiecina Zaļā iepirkuma prasības. Tas būtu jāatrunā arī OP.

Papildus kā uzdevums visos OP ietvaros atbalstāmajos pasākumos jāuzsver nepieciešamība mazināt vides riskus saistībā ar projektu īstenošanu.



Jānis Brizga
Pasaules dabas fonds

Alda Ozole-Matule
Latvijas zaļā kustība

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi