Pasaule vēl bez korupcijas kartes 16

Iemesls pastiprinātai pētnieku interesei par korupciju Austrumeiropā, protams, ir politiskās pārmaiņas. Taču šo pārmaiņu sākumā neviens ārvalstu eksperts par korupcijas postu nerunāja. Iemesls ir vienkāršs: korupcijas novēršana kā pasākumu komplekss ir jauna visā pasaulē.

Iesaki citiem:
Ezelis 255x203
Foto:AFI

“Vai mēs neesam pārāk agresīvi pret Austrumeiropas valstīm, pieprasot tām tikt galā ar korupciju tik īsā laikā?” norūpējies jautāja kāds ASV ārlietu speciālistu semināra vadītājs Vašingtonā februāra beigās. Publiskas bažas par korupcijas izplatību Eiropā šaipus Oderai ir daudzām valdībām un starptautiskām organizācijām - Eiropas Savienībai, Pasaules bankai (PB) utt. No vienas puses, jebkurai valstij straujā pārmaiņu periodā, kāds šobrīd ir arī Latvijā, labvēlīga starptautiskā interese un padomi ir noderīgi. No otras - starptautiskās auditorijās ikreiz nākas atgādināt, ka ne viss par korupciju pasaulē ir tik skaidrs, lai viennozīmīgi varētu sarindot valstis pēc to korumpētības un uzlikt vērtējuma zīmogus.

Pēdējos desmit gados ir radies pastiprināts pieprasījums pēc korupcijas pētnieku atbildēm uz degošajiem politikas veidotāju jautājumiem, bet manāmi tikai pirmie aptuvenie mēģinājumi tās sniegt.

Illinoisas universitātes profesore Rasma Kārkliņa, kura arī referēja minētajā Vašingtonas seminārā, strādā pie pētījuma (viņa cerot, ka tas kļūs bestsellers) par korupcijas tipoloģiju Austrumeiropā. Viņa sadalījusi korupcijas izpausmes trīs grupās:

zemā līmeņa administratīvā korupcija,
dažādu publisku labumu sadalīšana šaurā personu lokā (valsts pasūtījumi, privatizācija, amatu piešķiršana un tml.),
valsts sagrābšana no dažādām korumpētām grupām (likumdevēju, izpildvaras, tiesu un mediju nelikumīga izmantošana personisko ekonomisko un politisko mērķu sasniegšanai).[1]

Pirms diviem gadiem iepazināmies ar PB pētījumu par biznesa vidi 22 reģiona valstīs. Tajā korupcija sadalīta tikai divās grupās: administratīvajā un politiskajā (jeb valsts sagrābšanā).

Lai veiksmīgi cīnītos ar korupciju, tās izprašana ir būtiska. Taču pēdējās desmitgades laikā ir parādījusies vēlme korupciju ne tikai pētīt, bet arī saskaitīt, un pēc šiem skaitļiem izdarīt secinājumus par korupcijas līmeni. Nenoliedzami, ieguldījumu tajā ir devusi starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), kura 1995.gada radīja Korupcijas uztveres indeksu. Šis indekss, kurš pirmkārt kalpo par uzmanības piesaistītāju korupcijas problēmai, norāda tikai un vienīgi uz valstī valdošo uztveri. Delnas pētījumi rāda, ka uztvere nebūt nenozīmē realitāti, un dažkārt var būt tālu viena no otras. Latvijas iedzīvotāju neuzticība konkrētai institūcijai desmitkārt pārsniedz reālo kukuļošanas praksi - piemēram, tiesās kukuļus devuši 1,5% no aptaujātajiem, bet tām neuzticas 47%[2]. Cita aina ir Igaunijā, kur statistika par reālo kukuļošanas pieredzi ir līdzīga Latvijai, taču 84,5% aptaujāto nav varējuši nosaukt nevienu korupcijas skandālu, kas apliecina iedzīvotāju mazo interesi par politisko dzīvi. Tas atspoguļojas arī Korupcijas uztveres indeksā – 2001.gadā Igaunija atrodas 27.vietā ar 5.6 ballēm, Latvija – 59. ar 3.4.

Korupcijas uztveri ietekmē daudzi apstākļi – mediju uzmanība, iedzīvotāju politiskā informētība un interese, ekonomiskās reformas, tradīcijas un mantojums, politiskā situācija. Tāpēc, apskatot Latvijas korupcijas uztveri, līdz pašām korupcijas problēmām īsā prezentācijā bieži var arī nenonākt.

Iemesls pastiprinātai pētnieku interesei par korupcijas jautājumu Austrumeiropā, protams, ir politiskās pārmaiņas. Taču šo pārmaiņu sākumā par korupcijas postošo ietekmi neviens ārvalstu eksperts nerunāja. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša: korupcijas novēršana kā kompleksu pasākumu kopums, nevis tikai kukuļotāju krimināla sodīšana, ir jauna visā pasaulē, ne tikai mūsu reģionā.

Mēs Latvijā no dažādiem pētījumiem zinām, cik un kurās vietās visbiežāk maksā kukuļus, kāds ir uzņēmēju viedoklis utt., bet uz jautājumu, kā Latvija izskatās uz Rietumu fona, šie paši PB pētnieki var tikai neziņā noraustīt plecus un sniegt minējumu: Latvijas administratīvā korupcija būtu viens pret vienu kā Itālijā un 1:10, salīdzinot ar Skandināviju.

TI vadītājam Pīteram Eigenam (Peter Eigen) nācās atstāt to pašu PB, kad 90.gadu sākumā viņš, strādādams Āfrikā, pieminēja korupcijas apkarošanas nepieciešamību. Bet jau 1996.gadā PB jaunais prezidents aicināja valstis atsaukties sadarbībai korupcijas novēršanā. Latvija, starp citu bija pirmā reģionā, kas uzaicināja PB strādāt šajā jautājumā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for economic cooperation and development – OECD) dalībvalstis tikai 1999.gadā ratificēja Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas aizliegšanu, atzīstot, ka korupcijas izplatībā līdzatbildīgi ir arī ārvalstu investori, ne tikai attiecīgo valstu ierēdņi (izņēmums ir ASV, kura šādu aizliegumu saviem biznesmeņiem pieņēma jau 1977.gadā). Pirmais globālais valdību forums pret korupciju Vašingtonā arī notika 1999.gadā. Pirmo reizi pasaules kopējo ainu notikumos, ne tikai indeksos, mēģināja radīt TI, ar savu Globālo pārskatu par korupciju 2001.gadā.

Kopš korupcijas jautājums parādījies dienas kārtībā, pamazām notiek vienošanās par risinājumiem. Taču kopīgā izpratne vēl jāveido, arī starptautiskā līmenī.

Strādāsim pie jautājumiem, kuros varam viens no otra mācīties. Piemēram, diskusija ar amerikāņiem par jaunā korupcijas novēršanas biroja izveidi Latvijā veidojas lietišķa, tieša un profesionāla. Tā var būt vēl lietderīgāka, ja Latvijas amatpersonas mācēs izmantot no ārpuses piedāvātās zināšanas. Taču jāuzsver, ka Latvijas un citu valstu īstā vieta korupcijas kartē vēl nav noteikta, jo pati karte vēl nav līdz galam atklāta.

[1] Typology of Post-Communist Corruption, Article forthcoming in Problems of Post-Communism, 2002, Rasma Karklins, University of Illionos at Chicago

[2] Korupcijas seja Latvijā, SKDS, DELNA, 2000, http://www.delna.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ludzu paliidziet 05.09.2007 15:24
adbildiet luudzu uz siem jautaajumiem.... Kaa veidojaas muusu valsts? Kur un kad radies Latvijas un latviesu tautas vaards? Kaadi buutiski procesi muusdienaas veerojami kultuuraa,ekonomikaa,politikaa? Kaada ir Latvijas loma pasaules,Eiropas,Baltijas notikumos? Kaada taa vareetu buut naakotnee?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kanies - nu ja 30.08.2006 09:50
tas ezelis ir tik vajs(tievs) ka vinu gribas uzbarot

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Elīna 16.04.2002 17:20
Korupcija ir jānovērš. Īsi un skaidri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Inese Voika 20.03.2002 15:25
Klasterim. Tada jociga publiska komunikaciju forma, tacu man neatliek nekas cits, ka pajautat, ko nozime Jusu komentars attieciba uz musu sadarbibu ar citu valstu TI nodalam.

Neiedzilinashos detalas, bet cik nu vien iespejams mums tada sadarbiba ir un notiek. pedejo reizi satikamies februara vidu, kad viesi no visam kaiminvalstim, kur nu ir TI bija Riga un mes apspriedam gan politisko partiju finanseshanas jautajumus, gan ari citus projektus, piemeram par muitu, kopa ar lietuvieshiem.

Bet gaidishu kadus paskaidrojumus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 19.03.2002 20:15
Inesei Voikai. Aizmirsu kaadu siikumu.Luudzu padomaajiet par to kaa juus komuniceejat ar dazhu Latvijas kaiminjvalstu TI organizaacijaam.Esoshais komunikaacijas modelis ne vienmeer ir bijis tas veiksmiigaakais.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 19.03.2002 20:07
Klaavam Sedleniekam. Es negrasos atsaukt savu t.s. uzbraucienu,jo manaa riiciibaa vienkaarshi nav citu resursu ,kas spiestu man mainiit viedokli.Piebildiishu vien nieku,ka savaa pirmjaa komentaaraa rakstiiju ,ka sho tipologjiju kaa diletantisku veerteeshu tad ,ja taa buus taada,kaa mineetajaa rakstaa.Var jau buut ,ka viss buus neparasti gudri un scientistiski.Gaidiisim,lasiisim ,veerteesim....un varbuut atkal uzbrauksim.

Pie savas domas par pilsonisko sabiedriibu un taas attieciibaam ar korupciju palieku joprojaam.

Es shad un tad ,sho un to rakstu,bet ,protams tad es neesmu klasters ,bet gan kaads cits.Tomeer vairums manis razhoto tekstu ir un paliek shauraa ljauzhu lokaa,sorry,maizes darbs ir paari visam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 19.03.2002 19:34
Inesei Voikai. Lai nerastos paarpratumi gribu veelreiz atvainoties par lietaam ,kuras tik aciigi savos komentaaros bija saskalojis K.Sedlenieka kungs.Kaut gan izbiilii paarlasiiju visus savus tekstus un taa arii netapu apskaidrots ,kuraa reizee,vietaa vai vaardaa esmu tieshi apseglojis juusu pirkstu,uzberzhot uz taa varzhaci.

Par pesimismu.Es nebuut nepaudu pesimismu,driizaak otraadi,esmu optimists ,domaajot par shiis sabiedriibas speeju reagjeet uz lietaam un notikumiem.Shajaas reakcijaas gudriibas ir pulka vairaak nekaa korumpantu kjeeraaju riesta baurojumos.Muusu sabiedriiba ir neparasti veseliiga un vitaala.Es vienkaarshi aicinu uz korupciju neskatiities kaa uz norisi ,kurai tuudalj ,pirms jebkuras analiizes tiek piekaarta veertiibu birka,kas pasaka ,ka taa ir negatiiva.Lai noveerstu paarpratumus ,saciishu ,ka esmu kategoriski pret korupciju.Es vienkaarshi aicinu runaat par taas ceelonjiem un lietaam ,kas motivee cilveekus izveeleeties risinaajumus,kurus likums traktee kaa noziegumu.Manupraat ,taas ir shiis pilsoniskaas sabiedriibas veertiibas ,kas to pieljauj un akcptee.Likumi,kas liedz un ierobezho biezhi vien deformee shiis veertiibas ,savukaart taas piemeerojas jaunajai situaacijai.World Bank ,kaa skats no malas ir OK,jo taa rosina domaat ,balstoties uz savaam unificeetajaam atskaites sisteemaam.Naakoshais solis ir runaat ar sabiedriibu,ar dazhaadaam to veidojoshaam grupaam.Kas liek taam izmantot koruptiivos panjeemienus,kaapeec...Jaavelk aaraa veertiibas kuraas saknjojas korupcijas dziiveliiba un nevis jaatvarsta policisti ar piechukiem zobos.Vinji sevis attaisnojoshos argumentus atradiis vienmeer un korupcija turpinaasies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 19.03.2002 19:13
Klasteram: Paldies - būs viens ļoti cītīgs lasītājs :-) Par mana iepriekšējā komentāra pirmo rindkopu: tajā centos izteikt viedokli par Jūsu domu:

"Korupcija ir signaals ,ko shai valstij raida shiis pashas valsts ietvaros pastaavoshaa pilsoniskaa sabiedriiba.Shii pilsoniskaa sabiedriiba ar korupcijas paliidziibu kompensee taas probleemas ,ko rada likumi un normas,kurus shii sabiedriiba nespeej akcepteet,jo tie ir nonaakushi pretrunaa ar sabiedriibas veertiibaam"

Pārveidoju to tādā veidā, lai tā šķistu man pieņemama, tāpēc arī teicu "ja es būtu Klaasters".

Attiecībā par "diletantismu", atvainojos par "uzbraucienu". Manuprāt, "diletantisms" ir neko neizsakoša (diskusijas ietvaros) birka, ko piekabināt kādam, lai bez argumentiem padarītu to apkarināto par zaudētāju konkrētā diskusijā. Uzskatu to par negodīgu (lai arī bieži vien efektīvu) paņēmienu un tāpēc arī mans "uzbrauciens". Turklāt - Jūs jau neesat lasījis to darbu, kuru sliecaties jau iepriekš nodēvēt par diletantisku. Tāpēc diez vai varat teikt, ka Jums ir tiesības izteikt savu viedokli par šo akadēmisko darbu, kurš, cik noprotu, vēl tikai top. Citādā ziņā, protams, katram ir tiesības savu viedokli paust - un kāpēc gan lai tas nebūtu Jūs?

Žēl, ka es nevarēšu Jūsu rakstiem sekot citur.... Es arī varētu apņemties tos lasīt :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Inese Voika 19.03.2002 19:00
Viena doma Klasterim - paldies par solijumiem laboties. Tas ir pirmais solis uz konstruktivu diskusiju, kas Latvija vel reti sastopams (gan kludu atzishana, gan konstruktiva diskusija).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inese Voika 19.03.2002 18:57
Ar lielu interesi iepazinos ar komentetaju viedokliem, it ipashi ar pesimistiskajam noskanam, kas saucas: mes esam tik korumpeti, ka vairak nav kur iet, kur gan mes ar tadam vertibam tiksim utt.

Man liekas, ka mes pashi sevi gremdejam saja jautajuma. Allaz esmu teikusi, ka liela dala no korupcijas uztveres sakapinatibas attiecas uz latvieshu negativismu. Pat ja Latvija butu tikai 5 lietainas dienas gada, bet parejas 360 saulainas, mes tik dzirdetu lielako dalu lauzu sudzamies par lietainajam dienam, un runajam par to, cik gruti, kad list lietus, kajas slapjas, salst, ielas slidenas.... utt. Bet tada veida mes tas 5 dienas padaram vismaz par 165, ari sava apzina, un pashi sev nepalidzam.

Jaa, musu valstij tapat ka ikvienam ir problemas, un musu uzdevums ir saskatit risinajumu, un koncentreties uz to, pat ja tas butu tikai 5 saulainas dienas no 365.

Turklat, ja atgriezas pie mana raksta temas, tad situacija visas Austrumeiropas valsi kvantitativi ir lidziga, kvalitate un tas atskiribas savukart ir politikas un citu zinatnu petnieku uzmanibas verta. Es ari mekleju veidus, ka pareizi un efektivi varetu korupciju, ipashi politiskas varas izmantoshanu privata labuma gushanai, saskaitit, lai liktu kaut ko preti Pasaules Bankas mega petijumiem, kas ir labi pasaules tendencu izzinashani, bet var but parak neprecizi un tapec pat bistami katrai valstij atseviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 19.03.2002 18:33
Klaavam Sedleniekam. Uj,juus taa skarbi un eetiski,man i duusha apraavaas.Nu labi proveeshu atbildeet. Pirmokaart,par World Bank.Man ij praataa nenaaca saciit ,ka shiis instituucijas atskaitee sastopamaa tipologjija ir diletantiska.Taa ir balstiita uz vairaakiem empiiriskiem peetiijumiem un tieshi izriet vai ir izsecinaama no tiem.Mineetie peetiijumi ,manupraat,nepretendeeja uz akadeemiskiem atklaajumiem,tie vienkaarshi dokumenteeja situaaciju.Vismaz es tajos neatradu nekaadas pretenzijas uz vispaarinaajumiem ,kas aptvertu visu Austrumeiropu. Otrkaart-Es nekaadaa veidaa neesmu grasiijies diskrediteet R.Kaarklinjas kundzi,varbuut vinja ir gudra kaa vaarava.Es tieshaam nezinu ,jo esmu taals no akadeemiskaas vides,es vienkaarshi reizumis pateereeju taas radiitos produktus.Man liidz shim bija paarlieciiba ,ka es varu to dariit un paust savu,pateereetaaja ,viedokli par to kvalitaati.Juusu spekulaacijas par to ,ka es piemineedams vaardu diletantisms esmu diskrediteejis lielu zinaatnieci man liekas smiekliigas,jo katrs lasiitaajs pats var izlasiit I.Voikas kundzes rakstu ,manus un juusu komentaarus un savu viedokli tapinaat pats.Man tas shkjiet vispienjemamaakais risinaajums.Bazhas ,ka kaads nekritiski pienjems manu viedokli un saaks bazuneet par peetnieku diletantismu man liekas apspriceetas ar akadeemisko aroganci.Ar taadiem pat panaakumiem es vareetu saakt suukstiities ,ka kaads izlasiis manus komentaarus un saaks mani deeveet par kashkjiigo aapsi.Aber luudzu,lai jau ,man nav nekas pret to,man vienkaarshi patiik striideeties par lietaam par kuraam ,uzdriiksteeshos apgalvot,es sho to saprotu un zinu.Ja juus esat preteejaas domaas,aiziet ,pieraadiet to,esmu gatavs diskusijai ar jums ,gluzhi taapat kaa ar jebkuru citu.

Un veel,es tieshaam nespeeju saprast juusu peedeejaa komentaara pirmajaa rindkopaa pausto domu,par ko atvainojos,nu netveru es to intelekta dziili,kuraa juus seerfojat,laikam mans praatinjsh ir par iisu.Varbuut uzrakstiet skaidraak un vienkaarshaak,lai arii taadi tipi kaa es saprastu juusu domu gaitu ,tad arii diskuteesim.

Nu un visbeidzot,mees visi uz kaut ko ceram,kaads uz sava garadarba bestsellerizaaciju,kaads uz bezmaksas tualeti Riigas centraa...Ak cilveeki,kaa mums patiik cereet..

P.S. Pilniibaa pienjemu juusu aizraadiijumu par uzmaniigaaku lasiishanu.Pazemiigi atvainojos Ljoti cien.I.Voikas kundzei,ceru,ka vinja nenjems to ljaunaa,jo viss vinjas saciitais tachu ira lasaams veel joprojaam. Turpmaak apsolos ljoti uzmaniigi lasiit visus rakstus par kuriem uzdriiksteeshos paust savu viedokli,lai stiprinaatu sho soliijumu iipashu uzmaniibu apsolu pieveerst juusu publikaacijaam.Taadejaadi jums buus iespeeja paarliecinaaties,kaa es pildu savus soliijumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 19.03.2002 17:31
Klasteram: Paldies par ieteikumu študēt :-) noteikti darīšu to ari turpmāk. Ja es būtu Klasters, tad teiktu, ka korupcija no vienas puses veidojas nejēdzīgas sistēmas rezultātā, no otras puses pilsoņi (bet ne pilsoniskā sabiedrība) izmanto jēdzienu "nejēdzīga valsts sistēma", lai attaisnotu savu korumpēto darbību (tā arī Klasters min kādā no ļoti seniem saviem komentāriem šajā pat portālā), un tam arī piekrītu kā Sedlenieks.

Par aicinājumu sniegt profesionālu tipoloģizāciju: es uzskatu, ka kāda nodēvēšana par diletantu parasti ir vienkārši mēģinājums šo "diletantu" diskreditēt, jo vēlāk diletantisma jēdziens nav jādefinē, bet vairumam lasītāju jau rodas šaubas par to, cik kompetents ir šis par diletantu nosauktais. Tātad, tālāka argumentācija nav nepieciešama. Tāpēc arī mans aicinājums, jo no otras puses tie, kas citus sauc par diletantiem parasti arī norāda (zemtekstā), ka viņi tādi nav un viņiem ir kas labāks padomā. Tāpēc lūdzu - ja tas ir diletantiski, tad kādā veidā var tipoloģizēt profesionāli. Cik noprotu no Jūsu teiktā, diletantiska ir arī PB tipoloģizācija?

Un, ja jau mēs iesakām viens otram kaut ko, varu ieteikt citreiz lasīt rakstus uzmanīgāk, jo Voika raksta, ka Kārkliņa, nevis Voika cer, ka tas kļūs par bestselleru. Parādiet man to autoru, kurš kaut vai klusībā necer, ka viņa rakstītais darbs kļūs par bestselleru. Protams, es neko vairāk nezinu par šīs grāmatas saturu un nebūt neņemos apgalvot, ka Kārkliņas cerības piepildīsies. Bet arī citādi prognozēt nevaru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 19.03.2002 14:59
Klaavm Sedleniekam. Saakshu no otra gala,t.i. no jautaajuma par korupcijas tipologjizaaciju.Manis piesauktais diletantisms naaca kaa reakcija uz I.Voikas kundzes rakstaa saciito ,ka R.Kaarklinjas kundzes akadeemiskais darbs vareetu kljuut par bestselleru.Ilustraacijas labad shajaa pat rakstaa ir ierakstiita R.Kaarklinjas kundzes radiitaa korupcijas tipologjizaacija.Lieta sleepjas apstaaklii ,ka liidziigu vai pat identu tipologjiju var atrast arii World Bank peetiijumu atskaitees,kas tapushas jau pirms vairaakiem gadiem.Tas arii ir manas uzdriiksteeshanaas iemesls.Manupraat no bestsellera te nav ne smakas,ja vien..,ja vien nenotiek kaut kas taads par ko nesenaa komentaaraa laikrakstaa Diena rakstiija Gundega Repshe.Vinja itin dailji apraksta modiigu tehnologjiju kaa tapinaat bestsellerus.

Juus aicinaat mani nodemonstreet savu,profesionaalu korupcijas tipologjizaaciju.Taads ironisks maajiens no juusu puses....Nesanaaks,Sedlenieka kungs,nesanaaks..Juus tachu pats rakstaat ,ka korupcija nav liidz galam izpeetiita lieta,taapeec ko nu es steigshos klasificeet to melno briesmoni,ko juus pieminat savaa komentaaraa.Tas ir jaadara akadeemiskiem profesionaaljiem ,kas sho lietu peetii un veetii gadiem ilgi. Taa kaa gaidiishu to vien no jums un/vai juusu koleegjiem,bet sev patureeshu tiesiibas kritizeet to uz vella paraushanu.

Ja runaajam nopietni tad viena no lielaakaajaam korupcijas analiizes probleemaam ir tipologjijas kriteeriju izveele,esoshie taa vai citaadi ir saistiiti ar korupcijas meerogiem ,izmeeriem ,liimenjiem.Intuitiivi juutu ,ka ar to ir par maz ,lai aprakstiitu sho norisi,tie ir paaraak primitiivi un veertee sho paraadiibu a-posteriori.Tas nekaadaa veidaa nevar vairot panaakumus ciinjaa ar korupciju.Parasti tad shii ciinja ieguust tik kroplas un zirdziskas formas kaa plakaati ar uzrakstu NENJEM..Kas notiek pashaa korupcijas videe, vismaz vienaa taas elementaa ,es beletristisku memuaaru manieree esmu aprakstiijis savaa ieprieksheejaa komentaaraa.Vairaak gan neko neteikshu ,jo she nav iistaa vieta.

Visbeidzot par korupciju un pilsonisko sabiedriibu,man ir bazhas ,ka juus neesat gluzhi sapratis manu domu.Juus nez kaadeelj runaajat par korupcijas uztveri,es ,savukaart runaaju par pashu korupciju.Shajaa lietaa gan vairs negribu neko rakstiit,tas prasiitu mizums laika un aiznjemtu daudz vietas.Taa kaa shtudeejiet,mans jaukais oponent,mosh caur to ar tiksiet gudraaks...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 19.03.2002 12:44
Runājot par karti, vēl ir jāņem vērā arī citas kartes. Rietumu valstu iedzīvotājiem Austrumeiropa vēl joprojām saistās ar Sibīriju un austrumiem vispār un tur jau a priori ir jābūt dažādām problēmām, ieskaitot korupciju. Jautājums ir - vai mēs veicināsim vai centīsimies neitralizēt šādus uzskatus.

Es gribētu arī komentēt klaastera viedokli par to, ka korupcija ir pilsoniskās sabiedrības atbildes reakcija uz nejēdzīgo sistēmu. Manuprāt, tā nav pilsoniska sabiedrība, kas šādi reaģē uz nejēdzībām savā valstī. Ir gan cita lieta - augstais korupcijas uztveres indekss varētu norādīt uz to, ka sabiedrībā pastāvošie uzskati par to, kā valstij vajadzētu darboties ir krasā pretrunā ar pastāvošo praksi - t.i., prasību latiņa ir uzlikta ārkārtīgi augstu.

Par pētījumiem man ir pilnīgi jāpiekrīt - nav ne pasaulē ne Latvijā pietiekoši labi un pamatīgi pētījumi par korupciju. Cīņa pret to tiek vēl joprojām balstīta uz jau iepriekš "zināmiem" pieņēmumiem. Un tad ari tieši tā sanāk, ka cīniņš notiek ar melno tumsu, nevis ar briesmoni, kas tajā sēž.

Vēl klaasteri - kā tad vajadzētu tipoloģizēt korupciju Latvijā, lai tas nebūtu diletantiski? Loti vēlētos redzēt profesionālu tipoloģizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pūķis 14.03.2002 10:42
"Shii pilsoniskaa sabiedriiba ar korupcijas paliidziibu kompensee taas probleemas ,ko rada likumi un normas,kurus shii sabiedriiba nespeej akcepteet,jo tie ir nonaakushi pretrunaa ar sabiedriibas veertiibaam." Arī man reizēm šķiet, ka šī frāze visai adekvāti apraksta Latvijas situāciju. Bet tad ir jautājums par to, kas tad ir tās sabiedrības vērtības un kur mēs ar šīm mūsu sabiedrības vērtībām varam nonākt.

Ir diezgan skaidri redzams, piemēram, tas, ka Eiropas/ES tipa regulējums publiskajā iepirkumā atrodas totālā pretrunā ar visām tām tradīcijām, kas mūsu biznesā izveidojušās. Eiropas regulējuma pamatā ir, piemēram, iepirkuma ekonomiskums, efektivitāte un diskriminācijas izskaušana. Protams, arī pašā ES to ne vienmēr tik skaisti īsteno. Taču mūsu sabiedrības vērtības šajā jomā ir pilnīgi nesavienojamas ar pieminētajiem Eiropas principiem. Personiskās/korporatīvās saites un privātā izdevīguma pārsvars pār publisko izdevīgumu ir mūsu patiesās vērtības šajā jomā. Kādam varbūt šķiet citādāk, bet parasti šis šķitums saglabājas līdz brīdim, kamēr pats ir tālu no šiem biznesa darījumiem.

Tajā pat laikā man ir stingra pārliecība, ka ar šo mūsu vērtību palīdzību nav iespējams nodrošināt efektīvu valsts darbību. Elementāri - valsts nevar efektīvi darboties, ja tā nevar ekonomiski nopirkt nevienu preci vai pakalpojumu. Mūsu vērtību rezultātā šīs preces un pakalpojumi vienmēr būs nepamatoti dārgi un/vai sliktas kvalitātes. Vai mums būtu jāatsakās no lielas daļas valsts funkciju? Piemēram, ir jāatmet ekspektācijas par to, ka valsts varētu uzturēt labā stāvoklī ceļus, jo mūsu biznesā un valsts institūcijās pastāvošās vērtības nepieļauj efektīvu un ekonomisku ceļu uzturēšanu? Dažādu personisku/korporatīvu saišu dēļ ir uz visiem laikiem jāsamierinās, ka valsts vai pašvaldību pasūtītie ceļu remonti vienmēr būs nekvalitatīvi un ceļu apzīmējumi tiek uzkrāsoti tā, ka ilgāk par pusgadu neturās?

Līdzīgi varētu runāt arī par citām jomām. Es tiešām nezinu, kur ar mūsu sabiedrības vērtībām var nonākt. Varbūt arī šo vērtību rezultātā šeit nekad nebūs stripras valsts un Rietumiem līdzīgas pārticības, kas būtu pieejama lielākajai daļai iedzīvotāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 13.03.2002 23:24
Taa nu ir sagadiijies ,ka korupcija man ir tuva,gan kaa teema ar kuru straadaat,gan kaa norise ,kuraa pasham reizumis gadaas iesaistiities.Varbuut taapeec izteikshos taa pagaraak.

Negribas jau ,bet piekritiishu raksta virsrakstaa paustajam apgalvojumam-Pasaules korupcijas karte veel nav uzziimeeta.Nav arii uzziimeeta korupcijas karte Latvijaa,taapeec man vienmeer taada jokaina liekas ciinja ar korupciju muusu zemiitee.Nesaprotu kaa var ciiniities ar to ,kas nav liidz galam apzinaats un izprasts.Luuk neliela ilustraacija tam ,kaadus rezultaatus ir piedziivojusi liidzshineejaas Delnas un citu antikorupcijas aktiivistu aktivitaates.

Veel gluzhi nesen turpat vai visos meedijos klainjoja zinjas par superkorumpeetajiem celju policistiem un legjendaarajiem pieciishiem ,ko vinji kaa nodevas iekasee no greeciigajiem autobrauceejiem pretim nerakstot ne soda kviitis,ne protokolus.Tieshi peec shiim publikaacijaam es pamaniiju,ka samaksaat kukuli,to pashu pieciiti ,celju policistam ir kljuvis daudz vieglaak nekaa jebkad agraak.Nu jau ir zudusi nepiecieshamiiba staastiit tragjiskos staastus par steigu un neveeriigu attieksmi pret spidometra skalu,nu viss ir daudz vienkaarshaak ,jo visi celja policisti zin,ka celju policistiem ir pienjemts njemt kukuljus un visbiezhaak tie ir 5 Ls. Sak ,ja visa sabiedriiba taa domaa ,tad jau nav ko kautreeties,jaanjem tik ciet. Tomeer mani urdiija doma rakties dziljaak un pajautaat pashiem celju policistiem,ko vinji par sho lietu domaa.Pirms divaam nedeeljaam kaarteejo reizi tiku aptureets par aatruma paarkaapshanu,kaa parasts samaksaaju saartvaidzim policistam pieciiti,paluudzu aizsmeekjeet un uzsaaku nelielu sarunu par dziivi.Zeens mani bija aiztureejis jau kaadu tresho vai ceturto reizi ,taadeelj bija itin runiigs.Kopiigi izlamaajaam A.Gorbunovu par celju staavokli,policists suniija M.Seglinju par zemajaam algaam un arii par korupciju Iekshlietu ministrijaa...Tas tik bija paarsteigums.Bazhiigi jautaaju ,kas tad tajaa ministrijaa tik satruneejis un korumpeejies.Un tad es uzklausiiju siikas amatpersonas staastu par t.s. narushilovkaam ar kuraam esot apgaadaati turpat vai visi biezo automashiinu iipashnieki,jo shie luuk straadaajot par aarshtata padomniekiem .Sekoja staasts par automashiinaam,kas apgaadaatas ar numura ziimeem AA-66.....,par augstaam amatpersonaam ,kas braucot kaa gribot,bet aiztureetas meedzot draudeet,utt.,utjpr.Visubeidzot sapratu ,ka policista liktenis ir viena trakoti gruuta padariishana un vieniigais ,kas vinju dziivei pieshkjir kraasu ir tie pashi pieciishi. Man neatlika nekas cits kaa piekrist manam sarunas biedram,jo maksaat 5 Ls reizee ,kad likums paredz maksaat 10 vai 20 Ls ir daudz patiikamaak.Kaads nu teiks -fui,juus klaster ,veicinat korupciju,taadi kaa juus dzen postaa sho valsti..Aga es teikshu,dzenu gan,bet atminjaa man uzplaiksniis sirsniigs radioraidiijums vaardaa Monopols ,kuraa piedaliijaas toreizeejais PA gjeneraaldirektors J.Naglis,kas uzdeva klausiitaajiem konkursa jautaajumu -ar kaadu aatrumu vinjsh parasti braucot maajup,no Riigas uz Valmieru.Pareizaa atbilde bija 260 km/h.Ak jaa ,shis raidiijums skan Latvijas Radio 1.programmaa.She tev valsts radio.Piebildiishu ,ka peec shii raidiijuma Naglja kungs nezaudeeja savu amatu,tas notika pulka veelaak un pilniigi citu iemeslu deelj.

Liidziigu piemeeru iz citaam dziives sfairaam man ir gana daudz un taadeelj uzdriiksteeshos buut nekauniigs sakot,ka visa liidzshineejaa ciinja ar korupciju ir veicinaajusi shiis biznesa nozares attiistiibu.Taa ir kljuvusi rafineetaaka un reizee atklaataaka,taa izmanto nejeedziigu un idiotisku likumu aizsegu ,lai izplestu savas aktivitaates-skat.A.Tomsona radioraidiijumu seeriju par noziegumiem ,kas saistiiti ar zemes iipashumu atsavinaashanu un maaksliigiem bankrotiem.Viss tas man liek atgriezties pie kaads pasen shajaa pashaa portaalaa izteiktaas hipoteezes--Korupcija ir signaals ,ko shai valstij raida shiis pashas valsts ietvaros pastaavoshaa pilsoniskaa sabiedriiba.Shii pilsoniskaa sabiedriiba ar korupcijas paliidziibu kompensee taas probleemas ,ko rada likumi un normas,kurus shii sabiedriiba nespeej akcepteet,jo tie ir nonaakushi pretrunaa ar sabiedriibas veertiibaam.Valsts pakaapeniski paartop par fikciju,izkaartni,eksportpreci,kas tiek iztirgota ES un NATO,jo muusu valsts veelme iekljauties tajaas determinee likumu saturu-politikji to meedz deeveet par ES direktiivaam.. Paliek vien jautaajums par shiis sabiedriibas veertiibaam.Ja taas netiek publiski defineetas un diskuteetas,taas neizbeegami saak konfronteet savaa starpaa.Veertiibu konfrontaacijai vareetu sekot dazhaadu sociaalo grupu konfrontaacija,kas jau ir veerojama utt.,utjpr.

Labi nu jau buus diezgan vienam komentaaram.Veel fraaze par I.Voikas kundzes rakstaa anonseeto peetnieces un profesores R.Kaarklinjs bestsellera veerto peetiijumu par korupciju Austrumeiropaa--Ja korupcija tiks tipologjizeeta shaadaa veidolaa t.i. trijaas, rakstaa uzskaitiitajaas,izpausmes grupaas,tad tas buus vienkaarshi akadeemiskais humors.Preciizaak un skarbaak -tas buus diletantisms.

Saistītie raksti