Labrīt, lasītāji!Vēlu Jums veselību. Ceru, ka Jums ir izdevies dzīvoklī ierīkot i kārtīgas durvis ar kārtīgu slēdzeni, i dūmu detektoru, i pilnīgu signalizācijas sistēmu, i arī, ja dzīvojat zemākos stāvos, stingras dzelzs restes uz visiem logiem. Ja domājat par bērnu radīšanu, vispirms apsveriet, vai pēc sešiem gadiem, kad bērnam būs pienākuši skolas gadi, rocība ļaus viņus skolot ārpus Latvijas, piemēram, Šveicē vai Anglijā.
Tas tāpēc, ka spriežot pēc mūsu brašās valdības vakar pieņemtā lēmuma par visu valsts sektorā strādājošo ļaužu algas iesaldēšanu nākamajā gadā, varam sagaidīt, ka veselības aprūpes, likuma aizsardzības un izglītības jomā diez vai varam gaidīt darbinieku skaita saglabāšanos. Tieši otrādi. Ja atmiņa neviļ, nesen amatpersonas stāstīja, ka Rīgas pašvaldības policijā pietrūkstot pat vesels tūkstotis (!) kadru. Viņdien avīzē lasīju interviju ar visnotaļ labas un prestižas skolas direktoru, kurš sūdzējās, ka trūkst angļu valodas, bioloģijas, arī citu skolotāju. Šajā jomā problēmu kompensēt pat centušies privātuzņēmumi — Lattelecom un Hansabanka ar savu “Iespējamā misija” projektu. Pāris desmit ļaužu nu kļuvuši par skolotājiem. Kaut kā nešķiet, ka tas aizpilda visas vajadzības, turklāt policistus un medmāsas šī programma neapmācīja.
Būs protesti, bet vēl vairāk būs cilvēku, kuri izmisumā pametīs gan amatu, gan arī valsti, par to man nav ne mazāko šaubu. Jo inflāciju taču valdības lēmums neaptur. Jau pēc trīs nedēļām stingri pieaugs komunālo maksājumu rēķini, un arī skolotājām un policistiem dzīvoklis ir jāapkurina. Nupat lasīts, ka Latvijas pasts vēlas krietni paaugstināt tarifus, arī uzrakstīt vēstuli krustmātei Preiļos kļūs dārgāk. Un tā visa fonā ir tās pašas valdības spītīgā atteikšanās radīt piemēru, slēdzot bezjēdzīgus kantorus. Jo tas, lūk, apdraudēšot politisko stabilitāti. Kura acīmredzot ir svarīgāka par to, ka pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju tiek dzīti postā.
Algu pieaugumu dažādajās ar valsti saistītajās profesijās valsts valdības personā ir solījusi. Pateikt “piedodiet, nesanāks” — tas nav godīgas valsts pārvaldes cienīgi. Ja pašreizējā politiskā “elite” ekonomikā ir tik absolūti nekompetenta, tad godīgi sakot rokas nolaižas, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tomēr ir vēl divi gadi jāizvelk. Atcerēsimies kādreizējā “stabilitātes garanta” plaši izbazūnēto, bet acīmredzot pilnīgi neefektīvo “inflācijas apkarošanas plānu.” Atcerēsimies arī to, ka pagājušajā gadā, kad problēmas jau sāka rasties, Saeimas deputāti lepni paziņoja, ka viņi no sev paredzētā algas pielikuma, lūk, nevar atteikties, jo algas pielikums ir saistīts ar vidējo algu valstī un ir noteikts Saeimas Kārtības rullī. Un konstatēsim, ka jau tagad Rīgas Domes priekšnieks ir pateicis, ka bez savām astoņām sekretārēm nu nesanāks darbs, vienkārši nesanāks.
Tas bija vēl visnotaļ nesen, kad valdība apgalvoja, ka sabalansēts budžets ir absolūta nepieciešamība. Nu doma ir tāda, ka deficīts būs kaut kur zem diviem procentiem IKP. Māstrihtas kritēriji, kuri saistās ar eiro ieviešanu, liedz deficītu virs trim procentiem, turklāt Latvijā patlaban inflācija ir krietni virs atļautā. Nezinu, neesmu ekonomists, bet kaut kā šķiet, ka tādos apstākļos apsolīto algas pielikumu tiem, kuri mūsu valstī dara pašu svarīgāko darbu — aprūpē veselību, nodrošina drošību, izglīto bērnus — tomēr varētu nodrošināt. Kaut vai, lai nesanāk, ka valdība iepriekš vienkārši ir melojusi.
Jauku visiem dienu. Turieties!