Pasākumi politikas kreisajā spārnā

Labdien, lasītāji!

Līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām nu palikušas 15 dienas, šodien ir pāris lietas par Latvijas politikas nosacīti kreiso spārnu, kas šķiet visnotaļ interesantas.

Iesaki citiem:

Pirmkārt, laikraksts Diena jau labu laiku eksaminē dažādo partiju kandidātus, lai uzzinātu viņu domas par to, kāpēc viņi grib kļūt par deputātiem, kādas ir viņu kvalifikācijas, kas viņus rekomendē, cik labi viņi pārzina Satversmi u.tml. Kandidātus laikraksts esot izvēlējies izlozes kārtībā, bet nu gadījies misēklis. Vienas partijas pārstāvis ir nolēmis, ka procesā nepiedalīsies, jo Dienas lasītāji, lūk, neesot viņa partijas "elektorāts." Runa ir par Denisu Gorbu no visnotaļ marginālās apvienības Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). No tā acīmredzot izriet, ka D. Gorba ir nolēmis, ka politiskas kampaņas ietvaros nav jārunā ar visiem iespējamiem vēlētājiem. Protams, diez vai PCTVL latviešiem var stāstīt kaut ko tādu, kas tiem liktos īpaši tīkams, jo PCTVL nepārprotami pārstāv mūsu valsts "krievvalodīgo" ļaužu radikālāko galu, bet jau no sākuma pateikt "nē, cilvēki, Jūs man neesat interesanti" -- tas reiz neliekas īpaši gudri esam.

Taču turpat laikrakstā Diena šodien ir arī komentārs, kurā PCTVL paredzēta nebūt ne tā nākotne, par kuru liecina apvienības patlaban ļoti zemais reitings. Autors ir Sandris Točs, un viņš ir nācis ar šādu domu: "Krievus esam apvienojuši, atliek apvienoties pašiem. Gan jau tas notiks, kad PCTVL un SC kopā ar 51% Saeimā veidos valdību, varbūt pieklājības pēc pieaicinot arī kādu latviešu partiju." Kad tas notiks? "Tas kļūs iespējams jau tuvākajos trijos gados, ja tuvredzīgas, negodīgas un šaursirdīgas politikas dēļ Saskaņas centrs arī šoreiz tiks atstāts opozīcijā." Jo SC, tā autors uzskata, patlaban vada "mēreni politiķi" un, ja viņus noraidīs, tad virsroku partijā gūs radikālāka rakstura ļautiņi. Piedevām viņi var cerēt uz plašāku atbalstu, jo tās starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir iestājusies un kurām mēs vairs "nespējam runāt pretī," paredzamajā nākotnē piespiedīs valsti dot pilsonību visiem tiem, kuriem tās patlaban vēl nav. S. Točs komentāru noslēdz ar šādu domu: "Ignorēt gandrīz 50% Latvijas iedzīvotāju politiskās tiesības ir nepareizi, negodīgi, nesaprātīgi, nedemokrātiski - un ļoti muļķīgi."

Te nu ir jājautā, ar ko kolēģis sapīpējās, pirms rakstīja šo tekstu. Pirmkārt, latviešu Latvijā ir krietni vairāk nekā 50 procenti, vēl jo vairāk pilsoņu kopienā (uz 1. jūliju Latvijā bija aptuveni 320 tūkstoši nepilsoņu, un šajā kategorijā etnisku latviešu, protams, ir gana maz). Otrkārt, interesanti, par kurām organizācijām autors domāja, rakstot, ka mēs tām "nespējam runāt pretī." Ja runa ir, piemēram, par Eiropas Savienību, tad jāsaka, ka jau ļoti sen tā ir deklarējusi, ka pilsonības jautājumi ir tikai un vienīgi katras atsevišķas dalībvalsts rokās. Vai S. Točs uzskata, ka ES gribētu vai varētu piespiest Vāciju dot pilsonību visiem tur dzīvojošajiem turkiem? Diez vai, un tāpēc nav iemesla domāt, ka pret Latviju tiktu vērsta cita pieeja. Kas attiecas uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, tā jau šurpu var sūtīt savus komisārus, bet arī šajā kontekstā diez vai ir gaidāms tik liels spiediens, ka pašmāju politiķi kritīs zemē un teiks "jā, jā, jā." Ja runa ir par viņu statusu, nepilsoņi paši vien vainīgi. Naturalizācijas process valstī ir apstājies gandrīz pavisam, pērn pilsonībā ar naturalizācijas starpniecību uzņemti vien pāris tūkstoši cilvēku. Piedevām latviešu valodas eksāmenu 2010. gadā neizturēja 42 procenti to, kuri pieteicās uz naturalizāciju. Tas nu neliecina, ka Latvijas tā dēvētie nelatvieši ir īpaši ieinteresēti kļūt par pilsoņiem, un tas nozīmē, ka vēlēšanās viņi nepiedalīsies 17. septembrī, kā arī nākamajās Saeimas vēlēšanās pēc trīs gadiem.

Un tas, savukārt, liek jautāt, no kurienes Sandris Točs ir samurgojis domu, ka 12. Saeimas vēlēšanās SC un PCTVL varētu iegūt 51 procentu balsu. Elektorāts šīm divām partijām nav īpaši mainīgs. 10. Saeimas vēlēšanās tās kopā ieguva 27,5%, 9. Saeimas vēlēšanās -- 20,45%, 8. Saeimas vēlēšanās -- 19% (toreiz bija tikai PCTVL), bet 7. Saeimas vēlēšanās -- 14% balsu (tā bija Tautas saskaņas partija). Jā, tas padsmit gadu laikā ir pieaugums, bet ne jau līdz piecdesmit procentiem plus viens. Vēl jo vairāk tāpēc, ka PCTVL tomēr pārstāv izmirstošu elektorāta daļu -- tos cilvēkus, kuri absolūti nevar samierināties ar to, ka PSRS vairs nav un krievu valodai pirmtiesību arī nav. Protams, arī SC elektorātā ir šādi ļaudis, bet, kā S. Točs pareizi atzīmēja, partija kā tāda tik radikāla nebūt nav, vismaz uz papīra. No tā neizriet, ka par SC būtu jābalso lielam skaitam latviešu, jo partijas "ministru prezidenta kandidāts" Nils Ušakovs (tā viņš dēvēts uz lieliem plakātiem, kādi šajās dienās parādījušies uz Rīgas brandmūriem) cita starpā nesen teica, ja viņam būtu teikšana un apstākļi būtu piemēroti, tad krievu valodai jau sen būtu valsts valodas statuss. Labi vien ir, ka viņam tādas teikšanas nav un nebūs.

Cita lieta, ka Sandrim var piekrist tajā ziņā, ka nebūtu prātīgi SC no valdošās aprites izslēgt jau tagad, kad vēlēšanas vēl nav notikušas. Kā rakstīju viņdien, jautājumā par okupāciju ir pieņemama SC līdera Urbanoviča paustā formula "okupācija bija, bet okupantu nav." Un vispār tas jau nav tas jautājums, kuram jābūt valdības struktūras veidošanas pamatā. Daudz svarīgāk ir atrast koalīciju, kura, pirmkārt, turpinās risināt valsts ekonomiskās problēmas un, otrkārt, valsti pārvaldīs tiesiskā, godīgā un atklātā veidā. Par pirmo no šīm kategorijām SC kontekstā vērts padomāt, jo cita starpā partija stāv par to, ka Latvijai Māstrihtas kritēriji nav jāizpilda, eiro nav jāievieš, attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem var revidēt u.tml. Taču, ja reiz partija sakās stāvam un krītam par sociāliem jautājumiem, tad kāpēc tai neuzticēt, piemēram, Veselības ministriju? Taču vienādi vai otrādi, ja SC galu galā paliks opozīcijā, no tā nebūt neizriet, ka pēc trim gadiem ļaudis tai piešķirs absolūto mandātu vairākumu. Nebūt ne.

Un, pēdīgi, "zaļo zemnieku" lielajās laikrakstu reklāmās beidzot ir parādījies Puzes ķeizara uzvārds. Kādā kontekstā? Tādā, ka ZZS līderis Brigmanis šodienas variantā lielās par to, cik ārkārtīgi partija ir atbalstījusi "tiesiskumu." Sētas stabs vairs nesmejas. No smiekliem tas ir aizrijies un ārstējas slimnīcā.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips