Partiju nauda – kur sākums, kur gals

Partiju finansēšana no biznesa naudas neatbilst sabiedrības kopējām interesēm un veicina koruptīvas, slēgtas un nedemokrātiskas politikas attīstību. No otras puses, sabiedrībai uzkraut vēl arī maksājumus par partijām pašlaik būtu nedaudz utopiski.

Iesaki citiem:

Partiju naudu tēma līdz šim bijusi maz apskatīta Latvijas informācijas laukā. Tā tas bijis tādēļ, ka trīs darbībā iesaistītie aktieri: uzņēmēji, kas dod, politiķi, kas ņem, un mediji, kas tērē, – nav bijuši ieinteresēti šo savstarpēji izdevīgo darījumu publicitātē. Un ieinteresēti tie nav bijuši tādēļ, ka to darbība nav bijusi saskaņā ar sabiedrības interesēm. Tikai sabiedrisko organizāciju ietekmē par to pēdējā laikā tiek runāts vairāk.

Latvijā partijas finansē bizness un netieši arī valsts, proti, valsts televīzija piedāvā bezmaksas reklāmas iespējas, un valsts iestādes piedāvā iespējas aģitēt – te domāju Saeimas nodrošinājumu deputātiem tikties ar vēlētājiem, kā arī valsts iestāžu apjomīgo preses dienestu tīklu.


Kas un kāpēc dod?

ANO Attīstības programmas pētījums Sabiedriskās politikas process norāda, ka “Latvijā ir konstatēta varas sagrābšana – likumdošanas akti top šauru grupu interesēs, politiķiem par to saņemot materiālus labumus.” Iemesli, kādēļ lielās ekonomiskās struktūras lielos apjomos finansē partijas, meklējami varā – rodas iespēja kontrolēt uz biznesa nozarēm attiecināmus politiskos noteikumus, lai vairotu savas uzņēmumu grupas peļņu.

Zīmīgi, ka tieši šo lielo ekonomisko struktūru ziedojumi partijām neparādās oficiālajās partiju finansu deklarācijās, jo daudzkārt pārsniedz atļautos Ls 25 000. Sabiedrība par šo naudu vai nu vispār nekā neuzzina, vai arī ierauga kā vairāku mistisku firmu ziedojumu. Nesen atklājās, ka daļa Tautas partijas ziedotājfirmu, kas katra “izlikusi” atļautos Ls 25 000, nemaz neeksistē. Uz slēptu apjomīgu partiju finansēšanu savā publikācijā norāda arī politologs Jānis Ikstens, atklādams, ka pērnā gada partiju atskaitēs lielos ekonomiskos grupējumus pārstāvošas kompānijas parādās ļoti fragmentāri, salīdzinot ar mazpazīstamām nelielām firmām.

Mazā uzņēmēja motivācija, ziedojot partijai, ir savādāka. Lielākoties “mazais” ziedotājs ir spiests atvēlēt naudiņu partijai, lai neizputētu viņa bizness. Piemēram, kad uzņēmējs atkarīgs no valsts vai pašvaldību pasūtījuma un kad uzņēmējs apkalpo valsti kādā noteiktā sfērā. Vēl, protams, ir gadījumi, kad kāds uzņēmējs vēlas veidot politisku karjeru. Tad viens no veidiem, kā tikt pie amata partijā vai vietas vēlēšanu sarakstā, ir ziedojums partijai. Taču šādu piemēru ir salīdzinoši nedaudz.

Vēl partijām ziedo privātpersonas. Galvenokārt tie ir partiju biedri vai arī ar partijām saistīti cilvēki. Iespējams, ka šādi tiek legalizēta no biznesa struktūrām saņemtā nauda vai arī pirkta personīgā ietekme partijā. Taču ir arī personas, kas patiešām kādai partijai ziedo, ideoloģisku motīvu vadītas, piemēram, trimdas latvieši - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK).


Kas saņem?

Jāizšķir trīs finanšu saņemšanas veidi partijās – oficiāli caur kasi, neoficiāli partijas melnajā kasē un neoficiāli kādam partijas biedram. Ar pirmo daudzmaz būtu skaidrs – atnāk pilsonis uz partijas biroju, sak, esmu tāds un tāds, man simpatizē jūsu politiskās nostādnes, nebūtu slikti, ja jūs man ziņotu, kad tā un tā ministrija iepirks abažūrus, ja ne, tad arī labi, te nu būs mani sarūpētie daži tūkstoši, ceru, ka nodokļus nepalielināsit.

Jāpieņem, ka otrs ceļš ir nedaudz smalkāks. No kāda Rīgas vai citas pilsētas nama partijas priekšsēdim vai citam ietekmīgam līderim zvana cienījams kungs: es tev tur uz Menas salu pārskaitīju, skaties, nenopūdelē to likumprojektu, par pārējo sarunāsim vēlāk.

Trešais ceļš varētu būt piezemētāks – kādam deputātam, ministram vai citam privātā kārtā cilvēciņš iebāž kabatā vairākus tūkstošus: ņem, draugs, gan jau tu man palīdzēsi, kad vajadzēs, ar tiem būvēšanas noteikumiem.


Kur liek?

Partijā vai tās biedru rīcībā nonākušās naudas ceļi ir divējādi – partijas vajadzībām un personīgajām vajadzībām. Kāds bijušais Rīgas domes deputāta kandidāts nesen publiski izteicās, ka tas, kas ziedots pa kluso, ziedots partijas locekļa, nevis partijas vajadzībām. Var tikai minēt, cik daudz no gan oficiāli, gan neoficiāli ziedotās naudas aiziet nevis vēlēšanu kampaņai, bet partiju līderu kabatās. Tipisks piemērs šeit ir Imanta Burvja epopeja, kad cienījami biznesmeņi nabaga deputātu piedzirdīja, iebāza kabatā naudu, teikdami: “Tērē, kā gribi!” un vēlāk apgalvoja, ka ziedojuši vēlēšanām. Neticu, ka citās partijās situācija būtu daudz pārskatāmāka.


Ko darīt?

Iepriekšminētais liecina par vienu – partiju finansēšana no biznesa neatbilst sabiedrības kopējām interesēm un veicina koruptīvas, slēgtas un nedemokrātiskas politikas attīstību. No otras puses, sabiedrībai uzkraut vēl arī maksājumus par politisko partiju finansēšanu pašlaik būtu nedaudz utopiski. To nepieļaus pašas partijas. Tas jau, pēc būtības, ir noticis, jo Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātais partiju valsts finansēšanas variants tālāk par Ministru kabineta Komiteju pērnā gada decembrī nav ticis. Ieceres šajā projektā bija visai interesantas. Piemēram, paredzēts, ka partija, kas vēlēšanās ieguvusi vismaz 3% balsu, katru turpmāko gadu var saņemt 60 santīmus par katru vēlētāju. Visticamāk šis nav pēdējais projekts. Gan jau pēc vēlēšanām politiķi pie šī jautājuma atgriezīsies.

Šobrīd ieviest valsts finansēšanu partijās ir arī samērā bezjēdzīgi, jo, kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav sācis pilnvērtīgi strādāt, valsts nauda kalpotu tikai kā papildus ienākumi nevis alternatīva citiem avotiem. Tāpēc šīs vēlēšanas vēl notiks pa vecam – ar dažādas izcelsmes, virziena un pielietojuma naudu. Taču pašreiz Saeimā ierosinātie Korupcijas novēršanas likumdošanas akti, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju rosība vieš cerību – partiju nauda kļūs pārskatāmāka un politiķu uzpirkšana būs mazāka jau šogad.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!