Atslēgvārdi:

Partiju finašu reizrēķins 17

Pašreizējā likuma nepilnībā ir vesela virkne citu nepilnību, kas var eksplodēt nākamajā vēlēšanu kampaņā. Neskatoties uz to, ka politiķiem tās ir labi zināmas, likumu korekciju izstrādē nākamā gada kampaņai vēl nav sākta.

Iesaki citiem:
Reizreikins 255x203
Foto:Holly

Šonedēļ aprit pusgads pēc pašvaldību vēlēšanām. Janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņos par partiju deklarāciju pārbaudes rezultātiem. Pēc 6 mēnešiem sāksies jaunā priekšvēlēšanu kampaņa, pēc 10 mēnešiem būs nākamās Saeimas vēlēšanas.

Kāda varētu izskatīties nākamā vēlēšanu kampaņa? Ja nemainītā veidā paliek spēkā pašreizējais regulējums, tad vienīgais, ko var droši pateikt: tā būs dārga. Uz reklāmām vien partijām būs legāli ļauts tērēt ap 570 000 latu. Pašvaldību vēlēšanu kampaņas tendences rāda, ka, blakus partiju legālajiem izdevumiem, būs arī nelegālie: piemēram, vēl plašāka mediju satura pirkšana. Diezgan ticami ir pat atklāti likuma pārkāpumi – gan no partiju, gan no mediju, gan no tā saucamo „trešo personu” puses, - jo likumos noteiktās sankcijas ir nesamērojamas ar to ieguvumu, kuru var gūt no likumu ignorēšanas.

Visas šīs problēmas var risināt. Šim nolūkam vairs nav nepieciešams izvērsts jauns likuma regulējums, bet pietiktu ar salīdzinoši niecīgām korekcijām. Taču katastrofāli trūkst politiskās gribas šīs izmaiņas veikt. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas atbild par priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, ir vairākas reizes solījusi pārskatīt līdzšinējo regulējumu, taču līdz pat šim brīdim nekas konkrēts nav izdarīts.


Deflācija partiju tēriņos?

Viena no nozarēm, kur Latvijas ekonomikas kritums ir bijis īpaši jūtams, ir reklāmas tirgus. Mediji šobrīd ir gatavi pārdot reklāmas par ievērojami zemākām cenām nekā pirms dažiem gadiem.

Vienlaicīgi partijām legālā ceļā iegūt finansējumu priekšvēlēšanu kampaņām ir kļuvis sarežģītāk– pilsoņiem vienkārši nav brīvas naudas, ko varētu ziedot pat tad, ja pretī viņi iegūt kādus nelegālus labumus. Un ievērojot to, ka Latvijā partijas joprojām netiek finansētas no valsts budžeta, partijām iespēja piesaistīt vairākus simtus tūkstošus latus godīgā ceļā, neuzņemoties korumpējošus nosacījumus, ir kļuvusi teju par utopiju.

Šādos apstākļos tik augsti partijām atļauto tēriņu „griesti” ir destruktīvi. Šobrīd tie ir vairākas reizes augstāki nekā 2006.gadā tikai viena argumenta dēļ: starplaikā strauji auga politisko reklāmu cenas. Tagad reklāmas cenas ir kritušās – partijas var iegādāties lielu reklāmas apjomu par zemāku cenu. Taču augstie tēriņu „griesti” tās spiež meklēt jebkādas iespējas savākt ar likumu atļauto finansējumu, jo pretējā gadījumā konkurējošās partijas var tās „nospiest” ar savu kampaņu masīvumu.

Likumā noteikto tēriņu „griestu” apmērs ir piesaistīts vidējās algas izmaiņām Latvijā. Diemžēl 2010.gadā par pamatu partijām atļautajām tēriņu summām tiks ņemti paša „treknākā” – 2008.gada – vidējais algas līmenis, kas arī izskaidro, kādēļ nākamgad kampaņas būs dārgākas nekā šogad. Būtu tikai likumsakarīgi, ievērojot pārmaiņas Latvijas ekonomikā, pārskatīt arī partijām atļauto tēriņu lielumu. Pretējā gadījumā mēs nonākam tur, kur bijām jau agrāk: partijām atļauts izvietot milzīgu reklāmas daudzumu, kas tām izmaksā dārgi, bet sabiedrībai – vēl dārgāk.

Augsti tēriņu griesti jau nav tikai partiju problēma. Par „cenu”, ko partijas ir samaksājušas par saņemtajiem ziedojumiem reklāmu finansēšanai, galu galā norēķināsies visa sabiedrība. Šī cena ir neprofesionāli partiju ielikteņi („kasieri”) valsts un valsts uzņēmumu amatos, kuru galvenā misija ir vai nu daļu no saviem ienākumiem legālā ceļā ziedot partijai vai arī, atrodoties amatā, meklēt iespēju „shēmām”, kā netiešā veidā papildināt partiju kases. Sabiedrība maksā arī ar to, ka šāda sistēma sniedz „dabiskas” priekšrocības tām partijām, kas ir īpaši nekritiskas pret to finansēšanas avotiem un darba metodēm, – tās vienmēr Latvijas apstākļos piesaistīs vairāk finansējuma nekā tās partijas, kurām ir kaut puslīdz godīgi darbības principi. Var droši teikt, ka šāda sistēma atražo pati sevi, turpinot darboties nedaudzu, Latvijas apstākļiem ļoti bagātu un ne sevišķi godīgu cilvēku interesēs.


Regulējuma nepilnību dziļumbumbas

Abstrahējoties no partijām atļautā tēriņu apjoma, pašreizējā likuma nepilnībā ir vesela virkne citu nepilnību, kas var eksplodēt nākamajā vēlēšanu kampaņā. Vēsturiskas paralēles tālu nav jāmeklē: piemēram, atsevišķi „trešo personu” izvietoto reklāmu pilotējumi 2005.gada vēlēšanās izvērsās par plaša mēroga pozitīvisma kampaņām 2006.gadā. Tikai pateicoties šo kampaņu veicēju bravūrai un nekaunībai, viņi nepamanīja, ka no tiesiskā viedokļa ir atšķirība starp pirmajiem slēptajiem pilotējumiem un neslēptu sabiedrisko organizāciju dibināšanu ar pamatmērķi iepludināt kampaņā papildus naudu. Ja nebūtu šādas bravūras, KNAB, iespējams, nekad arī nebūtu saikni starp partijām un attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām pamanījis, un tagad tām nebūtu jātiesājas par simtu tūkstošiem un pat miljonu lielajiem uzrēķiniem.

Saeima, 2008.gada vidū un 2009.gada sākumā mainot priekšvēlēšanu kampaņu un aģitācijas regulējumu, labi apzinājās, kas ir tie jautājumi, kas ir palikuši „atvērti”. Taču tādēļ, ka ar šiem grozījumiem likumos tika ienests pamatīgs jauna regulējuma apjoms, deputāti vienojās izvērtēt, kā šis regulējums darbosies uz pašvaldību vēlēšanām un tad to koriģēt.

Jau tobrīd bija skaidrs, ka būs jāpārskata visai plašs jautājumu spektrs: piemēram, vai KNAB savlaicīgas kontroles iespējas pār kampaņas likumu ir pietiekamas? Vai noteikt uz politisko reklāmu izvietošanu internetā tos pašus nosacījumus, kas jau ir attiecināmi uz tradicionālajiem medijiem (tā, lai ne tikai tradicionālajiem medijiem būtu pienākums pirms vēlēšanām savlaicīgi paziņot reklāmas izcenojumus un sūtīt KNAB reklāmas līgumus)? Vai ir attaisnojusies vairāku partiju izdevumu kategoriju izņemšana no partiju tēriņu griestiem (kuras rezultāts ir, piemēram, tāds, ka izmaksas masu pasākumiem tajos nav jāskaita)?

Analizējot 2009.gada vēlēšanu pieredzi, šobrīd ir skaidrs, ka problēmu loks ir plašāks un to varbūtējais destruktīvais efekts var būt dziļāks. Piemēram, joprojām nav noteiktas atturošas sankcijas trešajām personām vai medijiem, kas ignorē likumos noteiktos pienākumus (piemēram, medijiem – sūtīt reklāmas līgumus KNAB vai savlaicīgi publicēt reklāmas izcenojumus). Par milzu problēmu atkal ir kļuvusi slēptā reklāma, kad partija vai tās pārstāvji apmaksā sev izdevīgu informāciju medijā, bet medijs nenorāda, ka par šo informāciju ticis maksāts. Diemžēl, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm 2005. un 2006.gadā, šī problēma ir krīzes ietekmē atgriezusies – pat neskatoties uz to, ka partijas var uz legālajām reklāmām tērēt ievērojami augstākas naudas summas. Protams, ka slēptā politiskā reklāma arī pēc pašreizējā regulējuma ir uzskatāma par likuma pārkāpumu, taču sodi par to ir simboliski. Vērojot situāciju Latvijas mediju tirgū – kad mediju reklāmas nodaļas jau atklāti piedāvā līdzīgus „pakalpojumus”, ir skaidrs, ka uz 2010. gada vēlēšanām šāda prakse var kļūt vēl daudz izteiktāka. Slēptā reklāma kā priekšvēlēšanu kampaņas paņēmiens grauj taisnīgu vēlēšanu norisi tik pat lielā mērā, cik partiju finansēšanas nosacījumu pārkāpumi, tādēļ jau sen ir laiks šādus „pakalpojumus” kriminalizēt.


Nekustās

Neskatoties uz to, ka politiķiem pašreizējā regulējuma nepilnības ir labi zināmas, likumu korekciju izstrādē nākamā gada kampaņai vēl nav sākta. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija septembra sākumā uzklausīja gan Sabiedriskās politikas centra “Providus,” gan KNAB skatījumu uz nepieciešamajiem labojumiem un solīja „tuvākajā laikā” atsākt darbu pie šie likumiem. Laika līdz brīdim, kad būs jau par vēlu ko mainīt, kļūst ar katru dienu mazāk.

Iemesls, kādēļ vajadzīgo grozījumu vēl nav, vienmēr ir viens un tas pats: politisko partiju un priekšvēlēšanu kampaņu jautājumi ir politiski jūtīgi. Partijām ir sarežģīti par tiem vienoties. Tādēļ šobrīd „gaisā pakārti” ir ne tikai paši steidzamākie, jau līdz nākamajai kampaņai atrisināmie jautājumi, bet arī tie, kas būtu svarīgi ilgākā laika perspektīvā.

Šajā ziņā ļoti raksturīgs ir stāsts par Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādāto likumprojektu, ar kuru partijām tiktu piešķirts valsts finansējums. Tas jau kopš aprīļa gaida savu vietu Ministru Kabineta darba kārtībā (vairākas reizes ar tieslietu ministra lēmumu tiekot atsauktam) – pēdējās ziņas par šī likumprojekta likteni ir atrodamas Ministru Kabineta komitejas sēdes protokolā[ 1 ], ar kuru tika uzdots to iesniegt uz 1.decembra MK sēdi, kas tā arī nenotika. Starplaikā ministri gan ir pamanījušies šo likumprojektu nošķirt no to pavadošajiem grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā un citos likumos (grozījumi būtu uzlabojuši KNAB iespējas kontrolēt kampaņu likumību, skaidri aizlieguši slēptās reklāmas, ierobežojuši partiju izvietoto reklāmu apjomu, u.tml.) Bez šiem grozījumiem valsts finansējuma piešķiršanai politiskajām partijām nebūs lielas jēgas. Publiskas argumentācijas, kādēļ tas tā ir darīts, nav.

Neskaidru iemeslu dēļ kopš pavasara „nekustas” arī vadlīnijas politiskajām un pārvaldes amatpersonām par korektu rīcību priekšvēlēšanu periodā. Tas ir rekomendāciju kopums, kas ļautu gan pašām šīm amatpersonām, gan sabiedrībai pirms vēlēšanām nošķirt, kurā brīdī valsts (administratīvie) resursi tiek neleģitīmi izmantoti kampaņu vajadzībām un kad pārmetumiem nebūtu pamata.

Diez vai visu šo vēlēšanām svarīgo dokumentu iestrēgšana ir nejauša. Drīzāk tā signalizē par politiķu nevēlēšanos mainīt pašreizējo regulējumu, kurā ir daudz „pelēko zonu” gan no likuma, gan no politiskās ētikas apšaubāmai rīcībai. Ja neizdosies pirms vēlēšanām kaut vai pašus nepieciešamākos likumprojektus „iekustināt”, galvenais cietējs atkal izrādīsies sabiedrība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka - meinhardt 14.12.2009 11:01
Teorētiski man nebūtu iebildumu, ja mazo ziedotāju vārdi netiktu publiskoti, ja vien:

1) būtu noteikts saprātīgs gada limits, līdz kuram ziedotājs skaitās "mazs" (neatkarīgi no tā, cik "porcijās" viņš partijai maksā). Tie varētu būt kādi 30-50 lati

2) ja KNABam būtu pieejami visi dati (vienkārši info par mazajiem ziedojumiem nebūtu tik publiski pieejama mājas lapā);

3) ja sabiedrībai būtu pieejama regulāri atjaunota informācija par to, cik šādu ziedojumu katrai partijai ir, un kāda ir to proporcija no kopējiem partijas ziedojumos savāktajiem ienākumiem

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 13.12.2009 20:55
Šodien esot mūžībā aizgājis ekonomists Samuelsons. Viņa nekrologs NYT http://www.nytimes.com/2009/12/14/business/economy/14samuels... atgādina arī Keinsa ideju apoteozi. Skumji, ka Latvijā vietējie 'zinātnieki' un 'politiķi' dzīvo 30. gadu Hūvera laikmetā un pēc tā sekojam, mēs jau zinām, kas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Meinhardt 13.12.2009 00:39
Ja ziedojumi ir nelieli, tad ziedotāju pilnus datus varētu arī nepubliskot. Teiksim 1974.g. Kalifornijas likums prasa atklāt ziedotājus, kuri ziedojuši vairāk nekā $100 (dažos štatos šis slieksnis esot $25). Ņemot vērā dolāra kursu un atšķirīgo ienākumu līmeni, Latvijā slieksnis varētu būt kādi 10 vai 20 LVL no viena cilvēka - t.i. vienas vai divu dienu vidējā alga. Nedomāju, ka tie vajadzīgi pilnīgi anonīmi - varētu jau KNAB lapā būt ierakstīts, ka piecīti partijai "Latvijas Laime" ir ziedojis "Jānis (32 g.)".

Nupat Kalifornijā ir radušās problēmas ar referendumu par "Proposition 8", kura rezultātā 2008.g. novembrī tika veiksmīgi nobalsots par viendzimuma laulību atcelšanu, kuras pirms tam bija atļāvusi štata Augstākā tiesa. Nelaime tā, ka daži "Proposition 8" atbalstītāji (neraugoties uz to, ka viņi atbalstīja to priekšlikumu, ko pie vēlēšanu urnām apstiprināja vēlētāju VAIRĀKUMS) tomēr iegūst negatīvu publicitāti. Viens piemērs ir Scott Eckern (Kalifornijas mūziklu teātra mākslinieciskais vadītājs), kurš bija spiests atkāpties no amata pēc tam, kad tika publiskots, ka viņš ziedojis $1000 kampaņai par tradicionālajām laulībām - sk. http://www.nytimes.com/2008/11/13/theater/13thea.html (Theater Director Resigns Amid Gay-Rights Ire; NYTimes, November 12, 2008 ).

Tomēr, neraugoties uz ziņām par Proposition 8 atbalstītāju nepatikšanām viņu politiskās izvēles dēļ, $100 slieksni paaugstināt Kalifornijas tiesa atteicās, jo vēlētājiem ir tiesības uz pilnīgu informāciju par to, kurš atbalstījis konkrētu balsojuma nometni:

"Proposition 8 proponents' complaint that a California campaign-finance disclosure law has led to harassment of same-sex marriage opponents failed to sway a federal judge, who refused Thursday to throw out the law or shield donors' names. "If there ever needs to be sunshine on a particular issue, it's a ballot measure," U.S. District Judge Morrison England said after a one-hour hearing in his Sacramento courtroom. " (Sk. http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2009/01/29/... )

$100 slieksnis šinī kontekstā nav liela nauda, ņemot vērā to, ka tradicionālo ģimeņu aizstāvji kampaņai savāca 39 miljonus dolāru, bet pretinieki - pat 43 miljonus dolāru. Tomēr pat nelielu kampaņu donoru tiesības uz privātumu (vai pat iespēja izvairīties no potenciālas diskriminācijas savu politisko uzskatu dēļ) nevar būt primāras, salīdzinot ar vēlētāju tiesībām zināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uttp. - meinhardt 12.12.2009 22:55
Es domāju, ka vienīgais, ko var pieprasīt--nelikt personas koda sākumu, jo tā ir sensitīva un privātā informācija un ja tā tiek izlikta vispārējai apskatei, tas atgādina "sodīšanu" par piedalīšanos politiskajā dzīvē, kaut arī novērš nevajadzīgus pārprātumus. Tomēr--politika ir publiskā padarīšana. Anonīmie ziedojumi var atrisināt publikas neiesaistīšanas problēmu tikai uz īsu brīdi, bet par to laiku "lietprātēji" varēs savarīt tādas ziepes, ka "iesācēji" atkal kliegs par "netīro" politiku. Un te ir jautājums--kādēļ Jums jābūt priekšrocībām salīdzinājumā ar "oligarhu", kurš no Jums atšķiras tikai ienākumu līmeņa ziņā? Savukārt, ja mēs nepubliskojām neko, tad izkalkulējamās informācijas vietā, ko Jums var piegādāt žurnālisti un citi, papētot konkrēto personību ietekmi uz politiskajām partijām, Jums būs jāpārtiek no aizdomām un baumām. Tas nozīmē lielākās manipulācijas iespējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 18:35
Mēģinu ielikt postā tabulu no raksta:

Ross Schaap. Election Law Journal: Rules, Politics, and Policy. March 2007, 6(1): 89-99. doi:10.1089/elj.2006.6007., kuru izdod Marie Ann Liebert Inc izdevēji un kas ir pieejams LU Westlaw datubāzē. Tabula rāda, ka dažādās valstīs ir atšķirīgs slieksnies, sākot ar kuru ir jāpublicē ziedojumi. SMD acīmredzot attiecas uz mažoritārām vēlēšanām. Secinājums - daudzas attīstīās valstis pieļauj anonīmus mazos ziedojumus. Lai noteikti, cik liels slieksnis, blakus būtu jānoliek tabula par vidējiem dienas ienākumiem katrā valstī, bet liekas, ka minimālās summas nav pārāk mazas - piem. ASV tas ir 200$ vēlēšanu ciklā. Latvijā vidējie dienas ienākumie noteikti ir vismaz ap 5-10LVL, tātad anonīmo ziedojumu slieksnis vismaz 10-20LVL apmērā ir saprātīgs.

Table 5. Disclosure Threshold by Country and by Electoral System [FNa1]

At what level of political donation must disclosure occur measured in days of average income

SMD electoral

Australia (1.2)

By parties to candidates

competition

Canada (2.1)

All donations

United States (2.4)

To parties and candidates

Japan (7)

All donations

United Kingdom (5.3)

From companies

United Kingdom (26)

From individuals

Proportional

New Zealand (10)

All donations

electoral

Norway (31)

All donations

competition

Denmark (37)

All donations

Netherlands (66)

From “non-natural” entities

Italy (84)

All donations

Israel (112)

All donations



Germany (154)

All donations

FNa1. This table constructed with disclosure data gathered by Dr. Michael Pinto-Duschinsky (2002).

Tālākais vārds jau ir jāsaka politikas ekspertiem. Šis varētu būt lakmusa papīritis, kas parādītu, vai politikas eksperti patiešām iestājas par demokrātijas attīstību, vai arī - ar skaistām runām tiek pieslēpti oligarhi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Meinhardt 12.12.2009 17:40
Protams, var būt bažas par diskrimināciju - un cilvēkiem biežāk jādzird padomi kā ziedot arī tad, ja konkrētajam darbiniekam darba devēju izvēle nav liela (vai cilvēks ieņem kādu politiskā ziņā jūtīgu amatu). Es nepieņemu lēmumus par personālu un neesmu bijis priekšnieks. Tuvākais tam, ko esmu darījis ir - darba intervijas par profesionālajām prasmēm. Nu un ja es redzu, ka pretendents (teiksim, RTU vai TSI students) vāji prot latviešu vai angļu valodu - vai arī prot tikai sarunvalodu, bet ne visai saprot terminus savā specialitātē, tad es to ierakstu savā intervijas atskaitē. Ja uzņēmumam vajag tādus darbiniekus - tā ir manas darbavietas izvēle. Taisīt "background" pārbaudes un pārmeklēt Internetu man parasti nav laika. Un es arī tehniskajās intervijās neuzdodu jautājumus par darbu nesaistītām lietām. HR vadība varbūt ieraksta cilvēka vārdu Google meklētājā (un reizēm KNAB meklējumu rezultāti tur ir atrodami). Bet arī viņi, domājams, speciāli nemeklē visādās datubāzēs, ja izredzes kaut ko atrast ir niecīgas.

Un jā - es nekur arī nesaku, ka SC atbalstītāji būtu kaut kādā ziņā apdalīti vai nepietiekami orientētos situācijā. Dažiem tas var būt ļoti loģisks aprēķins par viņiem balsot. Dažiem var būt iebildumi pret manis iecienīto "Visu Latvijai!". Bet katras partijas cilvēki (un vēl jo vairāk - atbalstītāji) taču ir ļoti dažādi. Ja labi informēti cilvēki drīkstētu sastādīt "sapņu komandu" no dažādiem sarakstiem (un masveidā par to nobalsotu), mums būtu ļoti laba Saeima.

Ja SC redzamākie darboņi būtu nevis A.Rubiks un A.Mirskis vai arī sociālie populisti - N.Ušakovs un J.Urbanovičs, bet gan, teiksim, kādi no viņu profesionāļu komandas - Sergejs Dolgopolovs un Viktors Gluhovs - tad tā manā skatījumā būtu normāla un cienījama partija. Varētu pievērt acis uz viņu prasību par oficiālu statusu krievu valodai (jo arī citas partijas vēlētāju muļķošanai raksta visādas trakas lietas savās programmās). Melot un solīt visu ko pirms vēlēšanām ir veca tradīcija - kā to atzina E.Repše (kā var nesolīt) un pirms viņa O. fon Bismarks (.Es wird niemals so viel gelogen wie vor der Wahl, während des Krieges und nach der Jagd.)

Manuprāt, svarīgs ir ne tikai procentu sadalījums pa sarakstiem: Mēs jau tagad aptuveni zinām, ka "Vienotībai" būs apmēram 30 vietas, SC - 25, ZZS - 15, TP - 8, LPP/LC - 8, TB/LNNK (varbūt kopā ar VL!) - 8, PCTVL - 6. Spēku samērs jau apmēram saglabājas. Ir toties ļoti svarīgi, kā tiks vilkti plusiņi un mīnusiņi. It īpaši tādiem eklektiskiem sarakstiem kā Vienotība, SC vai ZZS, kur ir salikts iekšā viss kas - katrai gaumei.

Ja Jūs, Meinhardt, spējat organizēt SC vēlētājus kaut kā - tad varbūt var panākt, lai R&D atbalstītāji un profesionāļi tiek ievēlēti. Pretējā gadījumā jūsu balss palīdzēs tiem, kuri vēlētājus ir organizējuši un krustiņus vāc pēc kāda cita principa. Kā piemēram pirms EP vēlēšanām to darīja parašūtists un "pulkvedis" Mirskis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 16:26
Kopumā tā ir ļoti pareiza nostāja - ja uzņēmums, pie kura grasos strādāt, ir ar īpatnējām vērtībām un netiek nodrošināta tiesību vienlīdzība pēc politiskās pārliecības (runa iet tikai un vienīgi par KNAB publiskoto informāciju; politiskās diskusijas un jelkāda citāda veida politiskās pārliecības izrādīšana darbavietā, vismaz pēc manas pieredzes, normālos uzņēmumos ir nepieņemama un faktiski arī nekad nenotiek - izņēmumi varbūt vienīgi jociņi take it easy formā, piem. vēlēšanu laikā), tad es meklēju citu uzņēmumu. Tā tam vajadzētu būt un parasti tā arī ir, bet pasaule un līdz ar to Latvija, tomēr nav ideālas. Un diskrimināciju pierādīt ir ārkārtīgi grūti, no sabiedrības viedokļa labāk būtu, ja samazinātu situāciju skaitu, kad iespējama diskriminācija un manis ieteiktais anonimitātes princips to arī izdara.

Tas, ka KNAB un ziedošanas noteikumi pašreiz ir tādi kā ir, tas neliedz tos mainīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 16:14
Godīgs jautājums Klavim. Ja Jums būtu iespēja ietekmēt kādu konkursa iznākumu vai arī darbinieka pieņemšanu vai atlaišanu darbā un Jūs zinātu, ka šis darbinieks atbalsta SC, piem. ar ziedojumiem - vai tas ietekmētu Jūsu lēmumu? Un kā rīkotos, ja blakām būtu otrs darbinieks, kas ir ar vienādām spējām, bet ir Jūsu politiskais domubiedrs. Un ja Jūsu būtu darba devējs - vai Jums būtu pretenzijas, ka darbinieks no Jums saņemto algu izvēlas ziedot SC un nevis izmantot atpūtai kopā ar savu ģimeni brīvdienās vai arī - nevis ziedojumiem PS vai, piem. Likteņdārzam, vai kādam citam nacionālistiskam projektam (kas, nereti ir tiek veidots kā pašreizējās labējo oligarhu kliķes propagandas pasākums).

Protams, vienmēr kāds var izvirzīt argumentus, ka tie, kas atbalsta SC, ir ar vājāk intelektuālām spējā un tāpēc tas var liecināt par nepiemērotību pieņemšanai darbā. Bet personīgi - es sekoju, cik nu varu atļauties, tam, kā notiek politiskie procesi ASV, sekoju tam, kas notiek tirgos, ko iesaka lielie konsultāciju uzņēmumi un ko raksta labi ārzemju izdevumi un mans atbalsts SC izriet arī no intelektuāliem apsvērumiem (piem., kāda ir partiju nostāja R&D, izglītības jautājumos, ne tikai primitīvi spriedumi - pieliks vai nepieliks pie pensijas vai kāda pabalsta), tāpēc vienādība "SC atbalstītājs = slikts darbinieks" nav vienmēr spēkā, taisni otrādi - spēkā var būt pretējais.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 15:00
OK - es varu piekrist arī tam, ka mazo ziedotāju robeža ir tikai 10 vai 20LVL, tā varētu būtu pietiekoši liela, lai tauta varētu izteikt partijai savu atbalstu līdz ziedojumu griestiem un oligarhu iesaistīšanās nav vajadzīga; un tajā pašā laikā šī robeža ir arī pietiekoši maza, lai etniski uzlādētiem indivīdiem nevajadzētu stresot, ka šo naudu ir izdalījusi kāda ārvalsts savas ietekmes nodrošināšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 15:00
OK - es varu piekrist arī tam, ka mazo ziedotāju robeža ir tikai 10 vai 20LVL, tā varētu būtu pietiekoši liela, lai tauta varētu izteikt partijai savu atbalstu līdz ziedojumu griestiem un oligarhu iesaistīšanās nav vajadzīga; un tajā pašā laikā šī robeža ir arī pietiekoši maza, lai etniski uzlādētiem indivīdiem nevajadzētu stresot, ka šo naudu ir izdalījusi kāda ārvalsts savas ietekmes nodrošināšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 14:54
Gribēju piebilst, ka mazie ziedotāji veicinātu sociāldemokrātisko partiju (arī Obama demokrātu vai Blēra leiboristu, vai Zapatero Spānijas sociāldemokrātu tipa partijas) attīstību Latvijā, jo sociāldemokrāti parasti piedāvā idejas, kas pašas par sevi ir ļoti pieņemams daudziem vēlētājiem, līdz ar to - tie ir gatavi atbalstīt partiju arī ar ziedojumiem, šīm partijām ir mazāka nepieciešamība un līdz ar to - arī mazāks risks nonāk oligarhu apkampienos. Ja partija ir atkarīga no oligarhiem, tad viņa ir spiesta būt labēja, jo kā gan viņi varētu savam maizesdevējam uzlikt lielākus nodokļus, vai kā citādi atbalstīs darba ņēmējus un nevis maizestēvu (kas nekad nav darba ņēmējs, ja nu vienīgi kādā sinekūrā).

SC ir man ir pieņemam tāpēc, ka viņi ir ļoti skaidri deklarējuši, ka ir sociāldemokrāti un to pierādīja, piem., piedāvājot arī savu alternatīvo budžetu. Arī Urbanoviča pieminētās darba grupas, kurās partijas politikas un intelektuālās kapacitātēs viedošanā tiek iesaistīti arī eksperti un vienkārši zinoši cilvēki no tautas - tas ir liels pluss partijai. LSDSP man nav pieņemam tāpēc, ka viņi nav izrādījušies esam gatavi sadarboties ar partijām, kurām ir krievu vēlētāju atbalsts - tas ir pretrunā ari humānismu, kas ir jebkuras sociāldemokrātu partijas pamatā. Un citas 'latviešu' partijas nav uzskatījušas par vajadzību nosvērties pa kreisi. Izņēmums itkā ir SCP, bet viņu politika ir preturnīga un pašlaik viņi bez nožēlas soļo kopā ar labējiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 14:47
Un papildinot - ja mazie ziedotāji ir anonīmi, tad nav jēgas dalīt viņiem oligarhu naudu tālākai ziedošanai, jo oligarhs, ja vien viņam nav pieejama KNAB slepenā informācija, nekad nevarēs pārliecināties, vai konkrētais mazais ziedotājs naudu ir ziedojis, vai arī paturējis sev. Protams, var būt gadījums, ka viņš mazajam ziedotājam iedod naudu uz rokas, tas ieskaita bankā un tad oligarhs stāv aiz muguras un noskatās, kā nauda tiek pārskaitīta... Bet arī tad - var izmantot data minig metodes, lai statistiski konstatētu un pierādītu šādas masu nelikumības. Resp. mans ieteikums ir saprātīgs un derētu to ieviest jau uz šīm vēlēšanām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 14:42
Piebildīšu, ka KNAB katram ziedojumam piesaista personas kodu, līdz ar to - manis ieteiktās normas ieviešana ir elementāra un tā arī nerada riskus ziedojumu atklātībai. Ja KNAB'am rastos aizdomas, ka lielāka naudas summa ir sadalita mazajiem ziedotājiem, kuri to tālāk izplata, tad KNAB ir visi dati, lai šādu lietu izmeklētu. Bet tam - sadalīt vairākus desmitus tūkstošu pa 100LVL - tā ir diezgan dārga un neuzticama shēma (droši vien, ka tad lielajam oligarham nāktos maksāto 'komisiju' shēmā iesaistītajiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 12.12.2009 14:39
Ļoti lūgutu autori, Providus, sabiedriskās organizācijas un labas gribas partijas, lai beidzot ziedojumu likumā ievieš normu, ka mazie partiju ziedotāji var būt anonīmi. Piem, ja viens pilsonis ir gada laikā ziedojis vienai vai vairākām partijām līdz 100LVL, tad viņs var palikt anonīms. Pašreizējā kārtība ir ļoti nejēdzīga - ja ziedo kaut vai 1LVL, tad pilsoņa vārds un personas kods (vai tā daļa) tiek publicēta KNAB mājaslapā un parasti tā ir arī vien no pirmajām saitēm, kas uzpeld Google meklētājā ja šo personu meklē pēc vārda. Nu kādas gan var būt runas par vēlēšanu aizklātumu, ja šī informācija ir publiski pieejama.

Es atbalstu, ka lielajiem ziedotājiem ir jābūt publiskotiem un arī partijas biedru ziedojumus var publiskot bez ierobežojumiem, bet mazo ziedotāju gadījumā tas ir ļauni. Ir stāsti, ka uzņēmumi, pirms pieņem darbā cilvēku, mēdz pārskatīt arī netā pieejamo informāciju par viņu, un dari par ziedojumu var būt šķēslis darba atrašanai. Un līdzīgu piemēru ir daudz - piem., tikpat nelikumīgi var rīkoties arī valsts amatu konkursos. Arī pašvaldību pasūtījumu konkursos šo informāciju var nelikumīgi izmanotot. Protams, vienmēr var cīnīties tiesā par vienādu tiesību ievērošanu (neatkarīgi no politiskās pārliecības), bet tas nav lēti, tā atkal ir lieka publicitāte un lieki izdevumi, bet rezultāts var būt arī netaisnīgs, par to šajā valstī nav jābrīnās.

Jāsaprot, ka mazais ziedojums ir viens no veidiem, kā vara var nonākt atpkaļ tautas rokās - ja tiek veicināti mazie ziedojumi, tad partijas var vairāk ieklausīties vēlētāju vairākumā un ir mazāk atkarīgas no oligarhiem. Izskatās, ka ziedojumu likums ir speciāli veidots tā, lai nobloķētu mazos ziedotājus un lai dotu iespējas izvērsties oligarhiem. Šeit der atcerēties ASV piemēru - Obama savāca vislielāko ziedojumu naudu valsts vēsturē, un tas notika pateicoties mazajiem ziedotājiem līdz 100USD.

Es pats gribētu ziedot SC, bet minēto apsvērumu dēļ to nevaru darīt, man neatliek nekas cits, kā meklēt SC cilvēku, kuram šo naudu nodot skaidrā naudā, lai viņš to ziedo tālāk savā vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka - Kalvim 09.12.2009 10:11
"Vai līdz 10.Saeimas vēlēšanām ir cerības pieņemt likumu par partiju finansēšanu no valsts budžeta un sākt šo finansēšanu?"

Cerība ir (dodu 30% - jo jau sācies pirmsvēlēšanu laiks un politiķus var aizkavēt priekšstats par šīs idejas nepopularitāti) , bet lielāka gan uz to, ka valsts finansēšana sāktos tad nevis no 2011.gada, bet vēlāk.

"Vai pašreizējais vienas personas ziedojumu limits (tas ir laikam 100 minimālās mēnešalgas) nebūtu drusku par lielu Latvijas apstākļiem. "

Ir par daudz - to arī vairākas reizes atkārtoju Saeimas komisijas sēdē, kas lēma par šo limitu. Vienīgie no politiskajiem spēkiem, kas tam piekrita: PCTVL.

Citu partiju motivācija ir diezgan saprotama: Latvijas apstākļos partijas nevar savākt "pietiekamas" (ar tēriņu limitiem atļautas) summas nelielu ziedojumu veidā - mums nav tādu tradīciju. Partijas arī nevēlas tās veicināt, jo tām ir daudz vienkāršāk "strādāt" ar dažiem megaziedotājiem nekā piesaistīt nelielus ziedojumus no daudziem cilvēkiem (dažādas labdarības akcijas, piemēram, ziedojumu piesaiste Bērnu slimnīcai arī objektīvi parāda, cik tas ir grūti).

"Man ir sajūta, ka ar abiem šiem punktiem varētu būt pietiekami - un nekādi griesti vēlēšanu kampaņu izmaksām nebūs vajadzīgi."

Es pat tam būtu gatava piekrist, ja vien papildus būtu nodrošināta stingra kontrole pār partiju "melnajām" naudas plūsmām (kas aiziet, teiksim, mediju satura pirkšanā vai kad reklāmas tiek iegādātas caur "trešajām personām"). Tad kad būs ieviests valsts finansējums, samazināts ziedojuma limits un nodrošināta efektīva kontrole, varēs domāt par atteikšanos no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem. Šobrīd tie (+atklātības prasības) vairāk kalpo kā "plāksteris", kas pasargā Latvijas partiju finanses no pilnīgas anarhijas.

"Lieta tāda, ka Krievijas valdība un Krievijas lielie monopoluzņēmumi finansē virkni Latvijā pieejamu plašsaziņas līdzekļu (radio, televīzija, avīzes). Tieši vai netieši šie plašsaziņas līdzekļi mudina balsot par tādām partijām kā "Saskaņas Centrs", vai retāk PCTVL."

Vai Jūs pirms pašvaldību vēlēšanām sekojāt līdzi kampaņu atspoguļojumam krieviski raidošajos/rakstošajos medijos? Mans iespaids bija tāds, ka nevis Kremlis diktē, ko atspoguļot, bet gan - "kurš maksā, tas pasūta mūziku." Un maksātāji, izskatās, ir vietējie. Manuprāt, tas ir iemesls, kādēļ šoreiz tur tik izvērsti tika atspoguļots LPP/LC un tik salīdzinoši maz - PCTVL.

"Viņu oficiālie vēlēšanu tēriņi ir visai pieticīgi - toties viņu labā ar labiem rezultātiem strādā Krievijas propaganda. "

Pat pieņemot, ka "Krievijas propaganda" ir reāls elements Latvijas pirmsvēlēšanu cīņās, tā nevar sasniegt vēlētāju, kurš attiecīgos medijus nepatērē. Bez tam nedomāju, ka tā saucamais "krievvalodīgais elektorāts" (kas tā saucamajām latviešu partijām arī nekad nav interesējis)ir pēdējos gados īpaši audzis, tādēļ īsti neredzu pamatu Jūsu bažām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.12.2009 21:46
Man palikuši neskaidri divi jautājumi:
(1) Vai līdz 10.Saeimas vēlēšanām ir cerības pieņemt likumu par partiju finansēšanu no valsts budžeta un sākt šo finansēšanu? (Esmu lasījis projektus, kur finansējumu paredz visām partijām, kuras iepriekšējās vēlēšanās ir saņēmušas 2% vai vairāk balsu - un piešķirt finansējumu proporcionāli vēlētāju atdoto balsu skaitam.)
(2) Vai pašreizējais vienas personas ziedojumu limits (tas ir laikam 100 minimālās mēnešalgas) nebūtu drusku par lielu Latvijas apstākļiem. Varbūt pietiktu ar 10 minimālajām mēnešalgām (t.i. nevis 18000 latu ziedojums gadā, bet 1800 latu ziedojums gadā). Tas būtu labākā saskaņā ar "vidusmēra" Latvijas iedzīvotāja finansiālajām iespējām. Atlicināt 1000 latus mēnesī ziedošanai ir iespējams tikai pārtikušiem cilvēkiem; savukārt ziedot 100 vai 150 latus mēnesī daudzi var atļauties.

Pirmais punkts (partiju finansēšana no valsts budžeta) atrisinātu jautājumu par partijas darbības un kampaņas uzturēšanu kaut kādā minimālā nepieciešamā līmenī. Savukārt otrais punkts nodrošinātu to, ka neviens atsevišķs bagāts cilvēks nevar pārāk spēcīgi iespaidot vēlēšanu kampaņu (jo saskaņā ar KNAB izsludinātajiem spēles noteikumiem, nedrīkst partijām ziedot svešu/dāvinātu/aizdotu naudu).

Man ir sajūta, ka ar abiem šiem punktiem varētu būt pietiekami - un nekādi griesti vēlēšanu kampaņu izmaksām nebūs vajadzīgi. Kādēļ mums nebūtu labi kampaņu izdevumu griesti? Lieta tāda, ka Krievijas valdība un Krievijas lielie monopoluzņēmumi finansē virkni Latvijā pieejamu plašsaziņas līdzekļu (radio, televīzija, avīzes). Tieši vai netieši šie plašsaziņas līdzekļi mudina balsot par tādām partijām kā "Saskaņas Centrs", vai retāk PCTVL. Ir arī pētījumi par Krievijas atbalstītām t.s. "tautiešu organizācijām", kurās darbojas cilvēki, kas arī ir saistīti ar minētajiem politiskiem spēkiem. Andis Kudors raksta:

"No fonda "Russkij mir" un Krievijas vēstniecības Latvijā vairākas vietējās krievvalodīgo nevalstiskās organizācijas ir saņēmušas finansējumu. Piemēram, Ždanokas veidotā Cilvēktiesību komiteja un Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija savulaik ir dabūjušas finansiālu atbalstu no Krievijas vēstniecības. Tas nav pretlikumīgi, jo likums tikai partijām aizliedz saņemt finansējumu no ārvalstīm. Problēmas rodas tāpēc, ka tajās darbojas noteikti politiķi, kas, piedaloties Krievijas finansētajos projektos, gūst popularitāti Latvijā. Nevalstiskās organizācijas ir veikls veids, kā šo nosacījumu apiet, un uz to ir jābūt politiskai reakcijai." (sk. http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/interv... )

Ja mēs tam nepievērsīsim uzmanību un ierobežosim partiju finansējumu (bet nevis visur, bet tikai tur, kur mēs to varam izkontrolēt - un Krievijas propagandas mašīnas ietekmi atstāsim bez ievērības), var gadīties, ka 10.Saeimas vēlēšanās virsroku gūs nevis tās partijas, kuras "spēlē pēc noteikumiem", bet gan Ušakova, Šlesera vai Plinera kontrolēti spēki. Līdzīgā veidā arī Baraka Obamas 2008.g. prezidenta vēlēšanu kampaņa atteicās no federālā finansējuma un tēriņu griestiem - lai varētu labāk pretoties labi ieeļļotajai republikāņu polittehnoloģiju mašīnai. Tas bija jo sāpīgāk tādēļ, ka pats B.Obama bija dedzīgi iestājies par kampaņu finansējuma reformu, taču bija spiests atzīt, ka "public financing of presidential elections as it exists today is broken, and we face opponents who’ve become masters at gaming this broken system" (sk. http://2008central.net/2008/06/19/its-official-barack-obama-... ).

Manuprāt, ir pamats uzskatīt, ka arī 2010.gadā Saeimas vēlēšanu finansēšanas sistēma būs "salūzusi", un mūsu oponenti (pirmkārt jau Saskaņas centrs) ir meistari apejot šo salūzušo sistēmu. Viņu oficiālie vēlēšanu tēriņi ir visai pieticīgi - toties viņu labā ar labiem rezultātiem strādā Krievijas propaganda. Tādēļ es aicinu neieviest griestus, bet dot nelielus ziedojumus mums pieņemamiem politiskiem spēkiem. Tāpat kā to darīja B.Obamas kampaņas atbalstītāji. Tikai ar tautas aktīvāku iesaistīšanos (t.sk. ziedošanā) varēsim panākt politiskās vides izkustēšanos no pašreizējā stagnācijas stāvokļa.

Saistītie raksti
Kad naudas par daudz

Kad naudas par daudz 3 Autors:Iveta Kažoka

Vilnitis 255x203

Būt par Loskutovu 3 Autors:Iveta Kažoka

Citi autora darbi