Partiju finanses regulējošās likumdošanas nepilnību atspoguļojums 2001. gada finansu deklarācijās

  • Autors:Lolita Čigāne
  • Organizācija:Sorosa fonds - Latvija un Sabiedrība par atklātību - Delna
  • Gads:2002
  • Valoda:latviešu, angļu

PĒTĪJUMA KOPSAVILKUMS

Iesaki citiem:

Politiskās partijas finansu atskaites par 2001. gadu iesniedza 2002. gada 1. martā. Pašvaldību vēlēšanas notika 2001. gada 11. martā, bet informāciju par to, kas bija politisko partiju ziedotāji, sabiedrībai izdevās uzzināt tikai gadu vēlāk. Bez tam iesniegtās finansu atskaites nerada skaidru priekšstatu par politisko partiju izdevumiem pirms un pēc pašvaldību vēlēšanām. Šīs deklarācijas ir atkārtots apliecinājums tam, ka pašlaik spēkā esošā politisko partiju finansēšanas likumdošana sabiedrībai nedot iespēju gūt skaidru un laicīgu informāciju par politisko partiju ienākumiem un izdevumiem.

Politisko partiju finanses regulējošais likums šobrīd paredz, ka politiskajām partijām atskaites par ziedotājiem jāsniedz tikai reizi gadā- 12 mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām un 5 mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka, nododot balsi par politisko partiju, sabiedrība nav informēta par partijas finansu avotiem. Turklāt, politisko partiju izdevumi vēlēšanu gados ievērojami pieaug. Tas parasti notiek uz priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu rēķina, kas vēlēšanu gados sastāda aptuveni 65% no politisko partiju izdevumiem. Dārga vēlēšanu kampaņa var tieši ietekmēt vēlēšanu iznākumu, tāpēc nepieciešams panākt, lai politiskās partijas detalizētu informāciju par to, cik naudas iztērēts priekšvēlēšanu kampaņai, sniegtu jau pirms vēlēšanām. Politisko partiju finansēšanas likumdošanas izmaiņas, kas paredz regulāras atskaites par partiju ieņēmumiem un detalizētu izdevumu atklāšanu ir neatliekamas, pretējā gadījumā 8. Saeimas vēlēšanas noritēs tikpat noslēpumainā gaisotnē kā visas iepriekšējās.

Tomēr jāatzīst, ka politisko partiju finansu plūsmas regulējošā likumdošana nevar atrisināt visu, jo tā pati par sevi nenodrošina, ka politisko partiju sniegtās ziņas atbilst patiesībai. Pastāvot liela apjoma nelegālām naudas plūsmām ekonomikā , jāpieļauj fakts, ka daļa no tām tiek izmantotas politisko partiju finansēšanai un neparādās uzņēmumu vai partiju oficiālajās atskaitēs. Bez tam, pat ja politisko partiju finansu kontrole ir uzticēta konkrētai institūcijai, tā ne vienmēr notiek efektīvi, jo grūti garantēt šīs institūcijas neatkarību un apolitiskumu.

No visiem politisko partiju izdevumiem gan vēlēšanu gan nevēlēšanu gados, reklāmas kopapjoms ir vislielākā izdevumu daļa, kam vērts pievērst īpašu uzmanību. Šajā situācijā, veicot neatkarīgu reklāmas uzskaiti, projekts 'Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm' spēj dokumentēt gandrīz 2/3 no visiem politisko partiju izdevumiem . Apstākļos, kad politisko partiju finanses praktiski netiek kontrolētas un oficiālās atskaitēs neparādās visas naudas plūsmas, šie aprēķini dod diezgan skaidru priekšstatu par politisko partiju rīcībā esošajiem līdzekļiem un apliecina neatkarīgas novērošanas nozīmīgumu.

Šo uzdevumu vēl svarīgāku padara ziņojumā konstatētā finansu līdzekļu koncentrācija lielāko partiju rokās. Ziņojumā secināts, ka 2001. gada pašvaldību vēlēšanu aģitācijai 87% no visām izmaksām jeb apmēram 1 miljonu 960 000 izdeva tieši trīs lielākās partijas - TP, TB/LNNK un LC (kopā 2 250 000 latu). Līdere izmaksu ziņā - Tautas partija no šīs summas iztērēja 44%. Otrajā vietā ierindojas Latvijas Ceļš, kura tēriņi aizņem 25% no kopējām izmaksām, trešajā TB/LNNK, kas iztērēja 17% no kopējām izmaksām. Šie skaitļi apliecina, ka ziedotājiem vispievilcīgākās ir partijas, kas pārstāvētas Saeimā un reāli veido politiskās un ekonomiskās dzīves priekšnoteikumus un daudz mazāka nozīme ir viena vai otra politiskā spēka ideoloģiskai piederībai. Iespaidīgā lielo un mazo partiju rīcībā esošo naudas līdzekļu atšķirība vērš uzmanību uz to, ka lielās partijas potenciāli varētu būt daudz vairāk pakļautas ziedotāju ietekmei. Tikai pievēršot sabiedrības un mediju uzmanību naudas līdzekļu apjomiem un proporcijām iespējams nodrošināt godīgākus spēles noteikumus visām politiskajām partijām.


Partiju finanses regulējošās likumdošanas nepilnību atspoguļojums 2001. gada finansu deklarācijās
(latviski, PDF, 415 KBpdf)

A Reflection of the Shortcomings in Legislation on Party Financing in the 2001 Finance Declarations
(angliski, PDF, 184 KBpdf)

Iesaki citiem:

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne