Partijas etnisko mieru nepanāca. Tas iestājās 40

Ja šodien Latvijā pastāv etniskais miers, tad nevar teikt, ka to panākuši politiķi. Drīzāk jāpateicas pašai Latvijas tautai, kurai prāta un iecietības izrādījās vairāk, nekā tās kalpiem.

Iesaki citiem:
Zieps 255x203(1)

8.Saeimas četri gadi bijuši pilni ar jautājumiem, kas skar strapetniskās attiecības. Tiem partijas veltījušas daudz laika un enerģijas. Šajās vēlēšanās šī politikas joma vairs nav uzmanības centrā. Bailes no etniskā konflikta, atšķirībā no 2002.gada, vairs nav aktuālas. Ja par starpetnisko saskaņu Latvijā joprojām vēl nevar runāt, tad miers noteikti ir iestājies. Vai tad tas nebūtu politiķu pūliņu rezultāts? Kādi ir pēdējo četru gadu etnopolitiskie panākumi?

Kas varētu būt reālie etnopolitiskie panākumi?

Atbilde, protams, ir atkarīga no tā, kā vispār saprotam Latvijas etnisko daudzveidību. Pastāv krasi atšķirīgi viedokļi par to, cik daudz – resursu, politiskās ietekmes, kulturālās un valodas telpas ziņā utt. – „pienākas” latviešiem un krievvalodīgajiem.

Abstrakti runājot, etnopolitikas jomā būtu vēlams pēc iespējas saskaņot un apmierināt atšķirīgas intereses un tuvināt pretstatītus viedokļus. Pirmkārt, politiskajām partijām būtu jāpārstāv tas kompromiss, uz kuru jau šodien ir gatavi vēlētāji. Pētījumi apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības vēlas mierīgu sadzīvošanu starp etniskajām grupām, kā arī atbalsta cieņu un interesi pret citu valodu un kultūru. Otrkārt, gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem iedzīvotājiem joprojām vēl ir etniskās apdraudētības sajūta, un ir svarīgi šo sajūtu dzēst. Politiķiem būtu jārāda piemērs tur, kur vēlētāji vēl baidās, proti, pieņemt vienam otru kā normālus un uzticamus līdzpilsoņus. Treškārt, politiķiem būtu jāpiedāvā konstruktīva multikulturālas Latvijas vīzija, kas balstītos uz dialogu un kompromisu un būtu pieņemama visai sabiedrībai.

Ko politiskās partijas sastrādājušas šajā jomā? Diemžēl, lielākā daļa no politisko partiju paveiktā etnopolitikas jomā raksturojumu „panākums” pelna tikai pēdiņās.

Panākumi

Pēdējo četru gadu svarīgākais panākums ir Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) dibināšana 2002.gadā un tā darbība. Kopš šī laika, etniskā integrācija vairs nav tikai politisko debašu objekts, bet ir politikas nozare, par kuru atbildīga valsts pārvalde un no kuras tiek gaidīta pragmatiska rīcība. Var būt dažādi viedokļi par integrācijas programmu, taču tās pastāvēšana un īstenošana ir svarīgs signāls sabiedrībai, proti, ka tieši integrācija (un nevis asimilācija, repatriācija utt.) ir valsts mērķis etniskajā plāksnē.

Labi, ka pēc ilgās vilcināšanās tika ratificēta Mazākumtautību konvencija. Slikti, ka šo lielākoties simbolisko soli nācās gaidīt desmit gadus: ilgā un acīmredzami bezjēdzīgā pretošanās konvencijai tikai radīja liekas kaislības ap šo jautājumu. Turklāt liela daļa no goda par šo panākumu pienākas starptautiskajām organizācijām, kas faktiski piespieda Latviju konvenciju ratificēt.

Par potenciālo panākumu var uzskatīt izmaiņas politisko partiju diskursos un programmatiskajās nostādnēs. Gandrīz visas politiskās partijas mainījušas toni etnopolitikas jautājumos un, vismaz programmatisku nostādņu līmenī, multikulturāla, iekļaujoša un uz integrāciju vērsta nostāja ir manāma praktiski visu partiju programmās. Attiecībā uz krievu partijām izkristalizējies vēl viens pozitīvs moments: kopumā ņemot, tās arvien skaidrāk sevi identificējušas kā Latvijas krievvalodīgo, nevis Maskavas, interešu aizstāves, to deklarētā nostāja ir kļuvusi pragmatiskāka (piemēram, valodas jautājumā). Pat saglabājoties strīdīgajiem jautājumiem, šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēs etniskās attiecības un politisko kompromisu iespējas.[1]

… un „panākumi”

Ja pastāvētu balva par savārītajām poliskajām ziepēm, etnopolitikas jomā visas valdības partijas to būtu pelnījušas par krievu skolu reformu. Tā kļuva par 8.Saeimas vienīgo lēmumu etnopolitikas sfērā, kas visai būtiski ietekmēja sabiedrību, un šī ietekme ir bijusi negatīva. Var būt dažādi viedokļi par iecerētās reformas saturu; ir apsveicams mērķis: risināt latviešu valodas neprasmes problēmu. Taču veids, kādā reforma tika ieviesta, ir bijis katastrofāls, stipri saindējot starpetnisko gaisotni. Jau kopš paša sākuma reforma kļuva par politiķu populisma ķīlnieci. Politiski reforma startēja, Saeimai nobalsojot par noteikumu, ka vidusskolā mācībām jānotiek „tikai valsts valodā”. Reformas autori un atbalstītāju negribēja un neprata iesaistīties dialogā ar to sabiedrības daļu, kuru tā ietekmēja. Rezultāts: pati reforma īstenota, bet ar daudzām profanācijām[2] un pretrunām, etniskās attiecību gaisotne tika sakarsēta gandrīz līdz konflikta pakāpei. Krievu skolās bērni pamazām apgūst valsts valodu, taču reforma daudzos no viņiem stiprinājusi negatīvo, aizvainoto nostāju pret valsti un sabiedrību.

Diemžēl politiķi vēl neprot rīkoties pēc demokrātiska principa - lēmumu pieņemšanā iesaistot visas ieinteresētās puses, un nesaprot, ka bez kompromisiem jūtīgās jomās politiskie lēmumi nebūs efektīvi. Ja no visa šī procesa ir kāds labums, tā būtu mācība, ka vislielākais izaicinājums etnopolitkas jomā ir nevis kādi nepārvarami interešu konflikti, bet gan hroniskā nespēja izmantot demokrātijas mehānismus to risināšanai.

Bez populisma injekcijām pagaidām neiztiek

Cik veiksmīgi partijas ir izmantojušas etnisko karti savas popularitātes veicināšanai?

TB/LNNK un atsevišķi nacionāli orientēti politiķi izvirzīja vairākas iniciatīvas ar „nacionālo mugurkaulu” pilsonības, mazākumtautību u.tml. jautājumos. Ierosinājums noteikt, ka Saeimas frakciju darbs var notikt tikai latviešu valodā, ir tikai pēdējais, taču ļoti raksturīgs šādas politiskās daiļrades piemērs. Skaidrs, ka praktiskās nozīmes šādam ierosinājumam nav. Taču, partijai cīnoties par nacionālo vērtību kvēlākas aizstāves lomu, popularitātei tas nāk par labu. Šajā nozīmē tēvzemiešu nerimstošā nacionālā degsme pati par sevi ir teicams panākums.

Visas PCTVL un „Saskaņas centra” (SC) iniciatīvas likumdošanas jomā izrādījušās diezgan bezcerīgi politiskie izlēcieni. Šo partiju ierosinājumi – mainīt pilsonības likumu, lai atvieglotu pilsonības iegūšanu dažādām grupām, apstādinātu krievu skolu reformu vai ieviest moratoriju – lemtas neveiksmei. Tomēr abām partijām ir pamats teikt saviem vēlētājiem, ka tās ir „lobējušas” vairākus lēmumus, kā piemēram, 25 procentu svešvalodu kvotas raidorganizācijās, mazākumtautību konvencijas pieņemšana, utt. Kaut arī kvotas atcēla Satversmes tiesa, un starptautiskās organizācijas „pierunāja” Saeimu ratificēt konvenciju, tieši minētās partijas aktualizēja uz priekšu šos procesus.

Pie etnopolitikas stūres visu laiku bijušas arī Tautas partija (TP) un “Jaunais laiks” (JL). Ieskats politika.lv partiju balsojumu datubāzē[3] parāda, ka etnopolitisko balsojumu iznākums praktiski vienmēr bijis saskaņā ar šo partiju ieņemto pozīciju. Labs piemērs tam ir Mazākumtautību konvencija. Gan PCTVL kopā ar SC, gan TB/LNNK palika vientuļi savos centienos skaidrāk (respektīvi, plašāk un šaurāk) definēt, kādas iedzīvotāju grupas Latvijā pieskaitāmas mazākumtautībām, jo tas bija pretrunā ar TP un JL pozīciju. Abu partiju nostāju ietekmēja „pozīcijas” partijas atbildība par valstī notiekošo, arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju priekšā. Tas lielā mērā mazināja iespējas izmantot etnopolitiku populistiskajos nolūkos. Evolucionējot pragmatiskajā virzienā (izņemot, protams, jau minēto krievu skolu reformu un dažus citus izlēcienus), šīs partijas neko nezaudēja latviešu elektorāta acīs, un to var uzskatīt par panākumu. Taču abas partijas palaida garām iespēju paplašināt savu atbalstītāju loku, aktīvāk vēršoties pie krievvalodīgajiem vēlētājiem.

Daudz labāk tas ir izdevies Latvijas Pirmajai partijai (LPP), kas spēlēja visaktīvāko lomu ĪUMSILS darbā. No visām „labējām” partijām tieši LPP ar savu aktīvi pausto centrisko nostāju kļuvusi par celmlauzi etniskās integrācijas jomā, paplašinot vēlētāju bāzi un atrodot perspektīvu politisku nišu. Ja LPP pēdējā gada laikā nebūtu izcēlusies ar populistisku un neiecietīgu pozīciju pret citu minoritāti - gejiem un lesbietēm, tad varētu runāt par to, ka beidzot Latvijā ir partija ar patiesi multikulturālu un uz iecietību vērstu ideoloģiju.

Nepanāktais

Integrācijas procesi lēnā solī iet uz priekšu. Vismaz vadošie politiskie spēki saprot savu atbildību un populisma robežas. Etnopolitikas jomā vairs nav lielu principiālu jautājumu, kas būtu aktuāli tuvākajā laikā. Līdz ar to, kamēr šādi lēmumi nav balstīti uz politiska dialoga un kompromisa principiem, jebkurš, pat sekundārs, jautājums var radīt jaunus etniskos saspīlējumus. Bet šeit jau problēmas būtība jāmeklē nevis pašā etnopolitikā, bet vājajā demokrātijas izpratnē, kas pastāv Latvijā. No šī viedokļa skatoties, partijas neko nav panākušas, un diez vai ko ir iemācījušās.

Politikā ir svarīgi ne tikai paši lēmumi, bet arī tas, kā tie tiek pieņemti. Līdz šim etnopolitiskie lēmumi Latvijā tikuši pieņemti tādējādi, lai pasvītrotu, ka krievvalodīgos iedzīvotājus pārstāvošie politiskie spēki principa pēc netiek ņemti vērā. Pozīcijas partijas darījušas visu, lai maskētu faktiskos kompromisus un nostāju maiņu. Kad vajadzība pēc mērenākas nostājas ir bijusi acīmredzama un neizbēgama, šīs partijas ļāvušas ārvalstu institūcijām un partneriem vai arī Satversmes tiesai, sevi piespiest. No partiju politiskās izdevības viedokļa tas var būt saprotami un pat loģiski. Taču, ja gribam integrētu un demokrātisku sabiedrību, šāda situācija vērtējama kā slimīga.

Dialogs nav piekāpšanās. Kompromiss nav padošanās. Ja kādreiz partijas to iegaumēs, un kāds etnopolitisks lēmums tiks pieņemts, daļai latviešu un krievu partiju publiski par kaut ko vienojoties un balsojot vienādi, tad varēsim runāt par nopietnu panākumu.

Ja šodien Latvijā pastāv etniskais miers, tad nevar teikt, ka to panākuši politiķi. Drīzāk jāpateicas pašai Latvijas tautai, kurai prāta un iecietības izrādījās vairāk, nekā tās kalpiem.

_______________________________

[1] Sīkāka partiju programmu etnopolitikas jomas analīze – rakstā Priekšvēlēšanu nesolījumu laiks: etnopolitika partiju programmās

[2] Sk., piemēram, ierēdņu atziņas par to, ka bieži vien tiek spēlēts „izglītības reformas teātris” BSZI pētījumā „Integrācijas prakse un perspektīvas”, 236. lpp. ,

[3] Partiju balsojumi

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (40) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Pirmais 20.02.2007 13:54
Virsraksts pamudināja uz domu "Partijas latvisku Latviju nepanāca, tā iestājās". Proti, tā iestāsies neatkarīgi ne no kādiem likumiem tad, kad latviski domājoši cilvēki būs vairākumā skaitliski un kvalitatīvi. Tam, ka tas ir iespējams es ticu. Tā vienkārši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - Bezvardis 04.10.2006 09:54
Jā, es dzīvoju Rīgā - tāpat kā ļoti, ļoti daudz latviešu. Un par dzīvi šo nožēlojamo, pazemojumu un rezignācijas pilno eksistenci diezin vai var nodēvēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - AK 03.10.2006 13:20
Par juridiskiem birojiem - AK trāpījis desmitniekā. Ir tātad atrodams dažām augsti kvalificētām (brainpowered) profesijām krievu valodas pielietojums arī pašā Latvijā. Laikam gan šie paši juridiskie biroji lielo vairumu dokumentu visviens raksta latviski. Es, godīgi sakot, nemaz nezinu, cik un kā Latvijas tiesās un lietvedībā drīkst izmantot krievu dokumentus...

Droši vien, katrs redz valodu vajadzības no savas profesijas perspektīvas - bērnībā es diezgan daudz mācījos visādas valodas (krievu, vācu franču), bet kopš strādāju par programmētāju (priekš ziemeļvalstu klientiem) man vajag vienīgi angļu, jo tajā ir visa oficiālā sarakste; un arī latviešu - lai saprastos ar kolēgjiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aldaily 03.10.2006 12:53
Zināmas valodu prasmes noder arī šeit, bet spēja runāties ar savu kaimiņieni viņas dzimtajā valodā vairs nav izšķirošā - viņa pati gribēs runāt ar mums latviski, ja būsim labi savas nozares speciālisti

Ja būs arī cits tikpat labs speciālists (starp citu, klientam bieži ir grūti noteikt, kas ir labāks kā speciālists), kas būs gatavs runāt klientes dzimtajā valodā (un šo pazīmi noteikt ir viegli), kuru viņa izvēlēsies?

Varu pateikt, ka juridiskie biroji darba sludinājumos parasti prasa gan angļu, gan krievu valodas prasmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Bezvārdim 03.10.2006 11:50
Visumā piekrītu - cilvēkam nekad nevar kaitēt kaut kas tāds, ko viņš zin. Un neviens Latvijā parasti nenožēlo krievu valodas apguvē ieguldīto laiku. Tomēr gan piemēri ar 118 operatoriem, gan "Maximas" pārdevējiem norāda, ka krievu valoda ir absolūti nepieciešama vien garlaicīgos un slikti apmaksātos "front office" darbos, kur ir saskare ar masveida klientu, t.sk. ne īpaši izglītotu. Visos citos gadījumos var diskutēt, cik lietderīgi ir runāt krievu valodā ar mūsu līdzpilsoņiem.

Krieviski zināt mēdz būt noderīgi, bet steigties to lietot parasti nav nekādas vajadzības - ņemsim piemēru no mūsu prezidentes un kādreizējās ministres Inas Druvietes :)). Varbūt tā ir gaumes lieta, be manuprāt, ir svarīgāk iemācīties kādu kārtīgu amatu un darīt interesantākus darbus. Lai cilvēku respektē nevis tāpēc, ka viņš spēj katram iestāstīt, kā atrast pasta nodaļu vai kurš gludeklis ir vislabākais, bet tāpēc, ka viņš spēj radīt būtiski jaunu vērtību - kā automehāniķis, būvnieks, programmētājs, inženieris, ārsts, uzņēmējs, pārvaldnieks, utml. Zināmas valodu prasmes noder arī šeit, bet spēja runāties ar savu kaimiņieni viņas dzimtajā valodā vairs nav izšķirošā - viņa pati gribēs runāt ar mums latviski, ja būsim labi savas nozares speciālisti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis - Aldaily 03.10.2006 09:27
Nu - situācija ir tāda, ka angļu valodu pēc maniem novērojumiem zina tā teikt 'pēc noklusējuma', skolēni klāt piemācās arī vācu un bieži vien - franču valodu. Tikai šajā gadījumā krievu skolēni zina par vienu valodu vairāk (piem. krievu, latviešu, angļu un vācu, kamēr latvieši tikai pēdējās 3). Lai gan tie ir tikai mani apsvērumi. Varbūt, ka latviešu bērni samācās daudz vairāk svešvalodu... Kas attiecas uz iespējām darba tirgū - nevajag tikai skatīties uz tām kā saistītām ar starptautiskajiem biznesa darījumiem. Vairums Latvijas iedzīvotāju strādās saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem un no tiem joprojām 30% ir 'krieviski runājošie' un tāpēc arī darba tirgus pieprasa šīs valodas zināšanas (pamēģiniet, piemēram, iestāties darbā Lattelecom 1188 dienestā bez krievu valodas zināšanām. Šim dienestam nav nekāda sakara ar Krievijas biznesa sektora apkalpošanu)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Bezvārdim 02.10.2006 11:17
Bezvardis: ...jo darba tirgus turpina pieprasīt cilvēkus, kas zina gan vienu, gan otru valodu.

"Darba tirgus" ir stiepjams jēdziens :)) Es saviem bērniem un saviem studentiem varu droši teikt, ka ir vērts mācīties, piemēram, vācu (franču) valodu - būs iespējas braukt uz Vāciju(Franciju) mācīties un praktizēties, saņemt dāsnas DAAD (PONT NEUF) stipendijas, varēs sadarboties ar vācu (franču) klientiem un partneriem. Par angļu valodu vispār nerunāsim - tā ir pilnīgi obligāta lieta ikvienam.

Toties par krievu valodu šādi spriest nevar. Es pats māku krieviski pietiekami normāli; esmu Krievijā studējis; rakstu uz krievu klaviatūras bez skatīšanās, utml. Bet varu vienīgi teikt pazīstamiem jauniešiem - ja iemācīsieties krievu valodu, tad būs vien VĀRGA CERĪBA, ka varēsiet savstarpēji izdevīgi sadarboties ar Krievijas klientiem vai partneriem. Bet visticamāk gadīsies tā, ka Krievija pret Latviju atkal ieviesīs kādu neprognozējamu diskriminējošo tarifu, ekonomiskas sankcijas, preču boikotu vai vēl nezko, kas šādu sadarbību padarīs neiespējamu. Un tad krievu valoda jaunietim noderēs vienīgi priekš tam, lai strādātu lielveikalā par pārdevēju un apkalpotu savu kaimiņieni... Un Ukrainai un Gruzijai, kur krievu valodas prasmes arī ir labā līmenī, neklāsies labāk kā Latvijai.

Turpretī, iespējams, būs somu uzņēmēji, kuri ar Krieviju sadarbosies bez kādas aizķeršanās. Lai gan kopīga valoda ar krieviem viņiem veidojas vienīgi pamazām - pēc liela kvantuma Finlandia Vodka izdzeršanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bezvardis - latvis 02.10.2006 10:41
Jūs laikam dzīvojat Rīgā vai Daugavpilī un ļoti maz ko zināt par jaunāko paaudzi. Varu paskaidrot: mani bērni mācās skolās un krievu valodu apgūst visai nelielā apjomā. Ar krievu bērniem viņi runā latviski, jo paši krieviski saprot maz (man par nožēlošanu), bet vairums krievu bērnu runā latviski pietiekoši labi. Man arī ikdienā nākas sastapties ar daudziem krieviem un vairums no tiem runā latviski. Citi nerunā, bet tad parasti ir iespējams sarunāties katram savā valodā (jo no nerunātājiem arī daudzi saprot latviski). Tāpēc man ir pilnīga pārliecība, ka tā latvieša tēls, kas, izdzirdot krievu valodu, tūlīt sāk tajā runāt, ir vismaz par gadiem 10 novecojis. Tas gan ir izskaidrojams ar to, ka daudzi latvieši krievu valodu nezina, bet daudzi krievi latviešu valodu zina. No nacionālisma viedokļa latviešiem tas ir labi, bet no zināšanu apjoma viedokļa - nemaz tik labi nav, jo darba tirgus turpina pieprasīt cilvēkus, kas zina gan vienu, gan otru valodu un te bilingvālajiem krieviem ir priekšrocības attiecībā pret monolingvālajiem latviešiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 30.09.2006 00:04
Kā oficiāli pieņemto tulkojumu? Es nevis uzdodu tulkojumu par faktu, bet tulkoju - tieši tāpat "cīnos par diskursu" kā jūs. Jūs gribiet postulēt, ka nacionalitāte ir tautība/izcelsme nevis valstspiederība

Es vispār nesaskatu mūsdienu latviešu valodā tādu vārdu - kā es varu censties uzspiest tai kādu nozīmi?? Jūs tikko varējat izlasīt manā tekstā "bet "nacionalitātes" nav - ir tautība krievu "национальность" un pilsonība anglu "nationality" tulkojumam" - vai diskutējat nelasot?

Ir dažiem centieni izveidot kalku no angļu valodas (sk. zemāk jūsu atsauci uz noderīgu, bet ne visai akadēmisko "Tildi"). Latviešu valodā ir 'tautība" (etniskums), ir pavalstniecība/pilsonība. "Nācija" tiek lietota gan attiecībā uz tautību, gan uz valstijpiederīgo kopumu, un es atšķirībā no jums necenšos veidot agresīvu "cīņu par diskursu", uzspiežot kādu no šīm izpratnēm. Es vienīgi pretojos, kad cenšas politisko Latvijas nāciju sajaukt ar etniskiem latviešiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Kuzmina kungs, 29.09.2006 21:09
> Cilvēktiesību aizstāvis būdams, es zinu: jācenšas ievērot cilvēku intereses, kur tie lai
> nebūtu

Cilvēktiesību mantiju Krievijas poltisko mērķu un nacionālo interešu realizēšainai lietojošs krievu nacionalists būdams, jūs vienīgi maziniet cieņu pret cilvektiesībām un degradējiet tās.

> Tiesības iegūt izglītību pieder pie vispārpieņemtām cilvektiesībām; tiesības iegūt to kādā
> noteiktā valodā - nē; reālas brīvības mācīties tā, kā bērni vai vecāki vēlas, nav itin nekur
>
> Palasiet Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas 14. p., Vispārējās Cilvēktiesību
> deklarācijas 26. p.

EP vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija, tāpat kā Eiropas reģionālo un mazākumvalodu harta nav vispārpieņemts, bet gan Eiropas padomes dokuments. Tās 14. pants nav interpretējams kā neierobežotas tiesības valsts vai pašvaldību skolās iegūt kādu noteiktu daļu izglītības, personas, kura pieder pie nacionālās minoritātes, izvēlētā vai dzimtajā valodā nosakošs, - valsts, var izpildīt savas saistības radot iespējas šādiem bērniem apgūt dzimto valodu. Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācija, tāpat kā Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencija un tās papildprotokoli, negarantē tiesības iegūt izglītību kādā noteiktā valodā.

> Tas, ka jūs uzdodat sev vēlamo tulkojumu par faktu, bet uz oficiāli pieņemto tulkojumu
> norādāt tikai kā "Krievijā gan to tulko", radot iespaidu par atšķirību.

Kā oficiāli pieņemto tulkojumu? Es nevis uzdodu tulkojumu par faktu, bet tulkoju - tieši tāpat "cīnos par diskursu" kā jūs. Jūs gribiet postulēt, ka nacionalitāte ir tautība/izcelsme nevis valstspiederība, es saku nē - tā ir valstspiederība nevis tautība. Un ja vēl nav, tad tai tādai jābūt - :)

Jā, un tieši tā - norādot uz atšķirību starp to, kāda jēga tiek ielikta vārdā "nacionalitāte" angļu valodā, un kāda - Krievijā, kura izsenis ir mēģinājusi būt "daudznacionāla", ar vienu tautu-vecāko brāli. Lai lasītajiem būtu priekšstats, no kurienes "aug kājas" vēlmei, lai "nacionalitāte" arī latviešu valodā, arī atjaunotajā Latvijas valstī paliktu kā "tautības" sinonīms, vai lai tāda vārda vispār "nebūtu" (lai tam, un visiem citiem "nacion" saturošiem vārdiem jēgu varētu iedot, vadoties "no apstākļiem".

Tas, ka Latvijā kāds šai konvencijā "nationality" ir iztulkojis tieši tā, man bija jaunums, bet tas neizbrīna, jo tas vai "framework" tulkošana kā "vispērējā" nebūs vienīgais neveiksmīga tulkojuma piemērs. Vislabāka man patīk kā ir iztulkots skaidrojošā ziņojuma teikums:

"As already indicated in a footnote to paragraph 1 of this explanatory report, with regard to the effects of the Convention, the terms “nationality” and “citizenship” are synonymous"

Proti, kaut kas, kas tiešo pasaka, ka "nacionalitāte" un "pilsonība" šīs konvencijas izpratnē ir sinonīmi, ir iztulkots kā:

"Kā jau norādīts Paskaidrojošā ziņojuma 1.punkta zemteksta piezīmē, attiecībā uz konvencijas mērķiem termini "nationality" ("pilsonība") un "citizenship" ("pavalstniecība") ir sinonīmi."

Tas, ka latviešu valodā nav vārda nacionalitāte, ir jūsu sapnis. Tildes datorvārdnīcā, kuras pamatā ir divas citas vārdnīcas, ir, Ekonomikas ministrijas mājas lapā - ir, vairak piemērus meklēt man ir slinkums.

Un tad sākas: datorvārdnīca tulko "nationaliy" kā "nacionalitāte", "pavalstniecība", arheoloģijā kā "tautība", muitas terminos kā "valstspiederība". "Citizenship" savukārt kā "pavalstniecība", "pilsonība", - "pavalstniecība" atpakaļ uz angļu valodu kā "citizenship", "patriality", "nationality".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aleksis, PR 29.09.2006 15:17
Aizmirsu norādīt par:

kāds šādām nosacītām grupām ar politiku? Neapstrīdu, ka atradīsies daži politiski jautājumi, kuru simpātijas var būt korelētas ar lingvistisko apsvērumu - gjimenē lietoto valodu. Tāpat arī dažreiz pensionāru vairuma intereses atšķiras no darbaspējīgā vecuma ļaužu interesēm

Vēstures, pilsonības, krievu valodas statusa, mācībvalodas, "Gaismas pils" jautājumos vidējā krieva un latvieša viedokļi pamanāmi atšķiras. Atškirība no pensionāru īpašām interesēm, "krievu/latviešu" jautājums ir tik cieši saistīts ar Latvijas politiku, ka pastāv "latviešu" un "krievu" partijas, etniskais balsojums.

"Lielākā daļa tā saucamo "etnisko diskusiju" atduras pret problēmu, ka krieviski runājošā sabiedrības daļa nespēj saprast vienu elementāru patiesību - nevar minoritāte diktēt, ka pamatnācijai jārunā viņas valo dā"

Pirmkārt, kas par "pamatnāciju" - vai vairākumam automātiski pienākas kadas privilēģijas? Vēsturiski pirmie Latvijas teritorijā bija somugri, bet neizskatās, ka jūs runātu par liviem kā pamatnāciju.

Otrkārt, latviešu Latvijā ir daudz, un viņiem ir tiesības prasit, lai viņus apkalpotu latviešu valodā. Tāpat ir ar krieviem Daugavpilī (tur latvieši ir minoritāte, tomēr ir taisnīgi, lai arī vinus apkalpotu dzimtajā valodā - tā nav kaut kada briesmīga "minoritātes diktēšana", bet ievērojamās minoritātes tiesības, lai ar to apietos pec iespējas tāpat kā ar vairākumu), Rīgā, Ventspilī...

Pamatnācijas iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties jebkuru svešvalodu, kuru mācīties, bet tie, kuri aizstāv krievvalodīgo "tiesības", izliekas, ka šādu 'tiesību"atzīšana nenovedīs pie krievu valodas uzspiešanas savstarpējā saziņā

Kādā saziņā? Valsts iestādēs un komercattiecībās javalda klienta vēlmēm - kā klients gribēs, tā ar viņu runās - latviski, krieviski, angliski (darbas tirgus piespiež to darīt). Uzspiest mazākuma valodu ir nereāli, uzspiešanas draudi ir tikai no vairākuma puses. Darbavietās laikam dominēs latviešu valoda - jo latviešu Latvijā ir krietni vairāk par pusi. Privātās sarunās - tā ir cilvēku pašu darīšana. Nez kāpēc Beļģijas karalim tiek prasīts runāt arī franču (minoritātes) valodā - kāpēc to nevar prasīt Rīgas ierēdnim? Prasība runāt ar klientu krieviski nav lielāka uzspiešana par prasību ar vinu runāt latviski - tas ir labas apkalpošanas princips valstī, kur ir pietiekami daudz gan krievu, gan latviešum, lai visi apgutu šīs valodas (un protams arī anglu - pasaules valodu).

izglītības reformas īstenošana nebija veiksmīga, taču pamatmērķim ir jābūt tieši tādam - lai latvijas teritorijā jebkurš pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs spētu normāli komunicēt valsts valodā

Tas protams ir nepieciešams un neviens pret to jau neiebilst!

Iebildumi ir pret to, ka faktiskā valdības rīciba ir vērsta uz pārlatviskošanu un asimilāciju. Lai cilvēki prastu latviešu valodu ,pietiktu ar tās labu mācīšanu skolā un izglītības nodrošināšanu katram bērnam. LPSR pieredze parādīja, ka latvieši spēja, mācoties un studējot dzimtajā valodā, labi apgūt krievu valodu. Vai uzskatāt, ka krievi ir dumjāki? Nē - vienkārši krieviem valsts necenšas labi mācīt latviešu valodu, lai:

1. Atstumtu krievus no varas

2. Attaisnot ar sliktu latviešu valodas prasmi asimilācijas pasākumus.

Tāpec jau steidzas ar izglītības reformu, ka par spīti labējo vēlmēm latviešu valodas prasme krievu vidū arī bez tās arvien uzlabojās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RR 29.09.2006 13:53
Lielākā daļa tā saucamo "etnisko diskusiju" atduras pret problēmu, ka krieviski runājošā sabiedrības daļa nespēj saprast vienu elementāru patiesību - nevar minoritāte diktēt, ka pamatnācijai jārunā viņas valodā, bet tieši tas sadzīviskā līmenī joprojām nesodīti notiek. Pamatnācijas iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties jebkuru svešvalodu, kuru mācīties, bet tie, kuri aizstāv krievvalodīgo "tiesības", izliekas, ka šādu 'tiesību"atzīšana nenovedīs pie krievu valodas uzspiešanas savstarpējā saziņā. Protams, izglītības reformas īstenošana nebija veiksmīga, taču pamatmērķim ir jābūt tieši tādam - lai latvijas teritorijā jebkurš pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs spētu normāli komunicēt valsts valodā,m lietojot pareizus terminus, valodas konstrukcijas, utt. Tas "gimalajiešu" ārprāts, kas jau tagad valda veikalu skatlogos, reklāmas lapiņās un citur (paņemiet "Biļešu servisa" kasēs reklāmas lapiņu par Krievijas valsts filharmoniskā orķestra koncertu un palasiet tās šausmas, kas tur sadrukātas!) , ir apturams tikai ar stingru, konsekventu valsts valodas mācīšanu gan pamatnācijai, gan mazākumtautībām. Ja integrācija nenotiek uz šī principa pamata, tā draud ar neizbēgamu pamatnācijas diskrimināciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - autoram 29.09.2006 13:09
Daudz labāk tas ir izdevies Latvijas Pirmajai partijai (LPP), kas spēlēja visaktīvāko lomu ĪUMSILS darbā. No visām „labējām” partijām tieši LPP ar savu aktīvi pausto centrisko nostāju kļuvusi par celmlauzi etniskās integrācijas jomā

Nu jā, īpaši labi tas centrisms redzams no balsojumu datubāzes (un arī DDD kalendāram ir filmējies LPP Saeimas deputāts) - par to, lai mazākumvalodās mācītu tikai priekšmetus, kas saistīti ar to identitāti. Seši LPPieši par, 0 pret vai atturas, 1 nebalso. Jūs taču pats kritizējāt to reformu - bet tās iemiesotāji veicina integrāciju visur, izņemot seksuālas minoritātes? Un vai DDD kalendārā nebija visu labējo Saeimas frakciju pārstāvji, ieskaitot LPP?

LPP orientācija uz integrāciju ir vēl mazāk redzama, nekā iecietīgo latviešu balss šinī diskusijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Pankūkas - Pētersonei 29.09.2006 12:39
krievu nacionalists būdams un mēģinot realizēt krievu nacionālos centienus, esiet ģeopolitiski apmaldījies - par dažiem simtiem kilometru. Tos jārealizē Krievijā, nevis kur citur

Cilvēktiesību aizstāvis būdams, es zinu: jācenšas ievērot cilvēku intereses, kur tie lai nebūtu. Ja cilvēku ar krievu dzimto valodu ir > trešdaļu, ir iespējams nodrošināt tiem augstāko izglītību un oficiālo valodas statusu, kā rāda Šveice, Kanāda, Somija, Latvijas vēsture... Un nevajag censties ignorēt cilvēkus savā valstī tāpēc, ka citur viņu specifiskās intereses nosargātas labāk.

Tiesības iegūt izglītību pieder pie vispārpieņemtām cilvektiesībām; tiesības iegūt to kādā noteiktā valodā - nē; reālas brīvības mācīties tā, kā bērni vai vecāki vēlas, nav itin nekur

Palasiet Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas 14. p., Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 26. p. Tie ir tikai tie cilvēktiesību dokumenti, ko Latvija atzīst (diemžēl daudzi to cenšas šauri iztulkot un nepildīt, kad izdevīgi - bet esmu minējis piemērus, kur mazākumgrupai valsts finansē arī augstkolas attiesīgajā valodā, kā Somijā), bet ir vēl Eiropas reģionālo un mazākumvalodu harta.

Kas tieši ir dezinformācija

Tas, ka jūs uzdodat sev vēlamo tulkojumu par faktu, bet uz oficiāli pieņemto tulkojumu norādāt tikai kā "Krievijā gan to tulko", radot iespaidu par atšķirību. Vārdam "nācija" latviešu valodā patiešām ir divas nozīmes (bet "nacionalitātes" nav - ir tautība krievu "национальность" un pilsonība anglu "nationality" tulkojumam) - kāpēc jūs uzspiežat vienu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - latvis, Aleksis 29.09.2006 12:25
Līdzās? Lūgtum. Taču 99% "vēlētājos" vēlas to dzimto lietot nevis līdzās, bet tās vietā!

Ja tā būtu, tad saskaņā ar pieprasījumu būtu tāda partija, kas apgalvotu, ka apgūt un lietot latviešu valodu nav nepieciešams, to teiktu avīzēs. Tā nav. Esošās "krievu" partijas aicina uz krievu valodas oficiālo statusu un lietošanu līdzās latviešu valodai, tāda ir arī laikrakstu politika. Kur jūs redzat apgalvojumus "viena valsts valoda Latvijā - krievu!", "rusificēt latviešu skolas", "ar ierēdni vai ar klientu - runāt tikai krieviski!"?

vispirms radīt problēmas, lai pēc tam šīs pašas problēmas varonīgi pārvarētu ("visai sabiedrībai nepieciešams pielikt pūles ....").

Ne PCTVL izņēma vienas lielas kopienas valodu no tiesām un valsts iestādēm, tagad izspiež to no izglītības, ne "bites" balsoja par sabiedrības sašķelšanu pilsoņos un nepilsoņos.

ja ikviena Latvijas pilsoņa tiesības saņemt noderīgu un būtisku informāciju valsts valodā būtu svarīgāka nekā strīdi par kaut kādu mistisku bukletiņu pieejamību krievu valodā

Tiesības saņemt informāciju valsts valodā jau ir nostiprinātas likumos, ar valodas prasmes apliecībām un inspekciju. Patiešām nožēlojami, ka par informācijas pieejamību arī krievu valodā (kas nozīmē pieejamību dzimtajā valodā ~ 95% LR iedzīvotāju) runā tikai atsevišķu bukletu sakarā - bet tas ir jautājums tiem, kas konsekventi mazināja informācijas pieejamību dzimtajās valodās.

PCTVL grib ieviest vēl 1 vai 2 jaunas "oficiālās" valodas. Un tā mēs pamazām slīdam Libānas virzienā

Kanādas, Somijas, Belģijas, Rumānijas un Šveices virzienā.

Visu cieņu beļgju ekonomikai, bet līdzīgu politisko diskusiju iedzīvināšana Latvijā būtu pilnīgs marasms. Ir Kanāda, kur jau notikuši pāris referendumi par Kvebekas izstāšanos - pagaidām nesekmīgi

Labāk diskusijas, nekā "homogenitāte" (cik mazākumtautību pārstāvju ir Ministru kabinetā? Pēdējais bija tēvzemiešu "krievs" Makarovs 7. Saeimā) realitātē. Par Kanādu - šī ir gaumes lieta, cik lielām kopienām atzīt tiesības uz patstāvību. Ja atzīstat tādas Latvijai, nevajag kritizēt Kanādas iecietību - Latvija gan skaitliski, gan procesuāli nebija tik ievērojama PSRS daļa.

ASV to risināja citādi nekā Libāna - tur neviens necentās atzīt valsts līmenī n-tās kopienas un viņu īpašās tiesības

Tur klusumā, izmantojot vairākumu, īpašās tiesības bija nodrošinātas angliski runājošiem - valsts attīstīja izglitību un publisko darbību tikai angļu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 29.09.2006 10:05
ka vēlme lietot līdzās latviešu valodai dzimto

Līdzās? Lūgtum. Taču 99% "vēlētājos" vēlas to dzimto lietot nevis līdzās, bet tās vietā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - AK 29.09.2006 01:35
Nešaubos, ka Latvijā var nosacīti izdalīt divas lielas un vairākas relatīvi nelielas lingvistiskas kopienas (teiksim, atkarībā no gjimenē pārsvarā lietotās valodas). Tāpat var Latvijas iedzīvotājus iedalīt divās kopienās pēc dzimuma, pēc vecuma (viena kopiena būtu darbaspējīgais vecums - 15-64g.v., un otra kopiena - apgādājamās vecuma grupas). Var iedalīt arī datorlietotājos un datornelietotājos. Datorlietotājus savukārt var iedalīt Windows un Unix/Linux lietotājos (plus vēl nelielas minoritātes ar Macintosh vai Palm OS lietotājiem).

Neskaidrais jautājums ir cits - kāds šādām nosacītām grupām ar politiku? Neapstrīdu, ka atradīsies daži politiski jautājumi, kuru simpātijas var būt korelētas ar lingvistisko apsvērumu - gjimenē lietoto valodu. Tāpat arī dažreiz pensionāru vairuma intereses atšķiras no darbaspējīgā vecuma ļaužu interesēm, vai Microsoft produktu cienītāju intereses no citu datorlietotāju interesēm. Bet kādēļ lingvistiskais dalījums ir jāliek politikas centrā? Turklāt prasot, lai arī citi atzītu tās "kopienas", kuras nodefinējis PCTVL:

No PCTVL programmas: "PCTVL uzskata: ir pienācis laiks atzīt faktu, ka Latvijā pastāv divas kopienas – latviešu vairākuma un krievvalodīgā mazākuma kopiena. Divu kopienu pastāvēšana Latvijas valstī nav ne pozitīva, ne negatīva parādība, bet gan objektīva realitāte. Atzīstot divu kopienu pastāvēšanas faktu, visai sabiedrībai nepieciešams pielikt pūles, lai harmonizētu attiecības starp latviešu vairākumu un krievvalodīgo kopienu."

Tas man šķiet tāpat kā vispirms radīt problēmas, lai pēc tam šīs pašas problēmas varonīgi pārvarētu ("visai sabiedrībai nepieciešams pielikt pūles ...."). Ja mēs, teiksim, iestātos par kvalitatīvu izglītību un pret nepārdomātām skolu reformām vienmēr un visur (nevis tikai t.s. krievvalodīgajās skolās, kā to dara štābs), ja ikviena Latvijas pilsoņa tiesības saņemt noderīgu un būtisku informāciju valsts valodā būtu svarīgāka nekā strīdi par kaut kādu mistisku bukletiņu pieejamību krievu valodā, tad solidaritāte iedzīvotāju vidū veidotos dabiski. Un nevajadzētu atsevišķā programmas punktā taisīt kopienas lai pēc tam varētu "harmonizēt kopienu attiecības".

AK: viņu vēlētāju vidū ir izplatīti naids vai nicinājums pret krievu [kā dzimtās] valodas kopienas pārstāvjiem.

Bet ko darīt tad, ja daži cilvēki speciāli vēlas, lai uz viņiem skatītos kā uz kādu īpašu, pārējai sabiedrībai pretnostādītu grupu? No kurienes mūsu indivīda brīvības respektējošajā un demokrātiskajā sabiedrībā rodas tādas simtgadīgas Austroungārijas sociāldemokrātu idejas par grupu autonomiju un īpašām tiesībām? Tas nereti ir beidzies slikti. Kopienu norobežošanās un nesaskanas tikai pieaug, ja valsts to sāk veicināt. Austroungārija ir šāds "divkopienu valsts" piemērs. Libānā varu dala vismaz 17 tradicionālas religjiskas un etniskas kopienas un katrai ir kaut kādi rezervēti valsts amati un pārstāvniecības kvotas. Tas viņus nav pasargājis no pilsoņu kara un visām iespējamajām kopienu nesaskaņām. Beļgjija ir pazīstama divkopienu valsts Eiropā - un tās flāmu novadā tagad ir sarosījušās runas par lielāku homogenitāti (nevis visas valsts, bet - tikai flāmu zonā) - sk. http://tolerance.dialogi.lv/article.php?id=2 . Visu cieņu beļgju ekonomikai, bet līdzīgu politisko diskusiju iedzīvināšana Latvijā būtu pilnīgs marasms. Ir Kanāda, kur jau notikuši pāris referendumi par Kvebekas izstāšanos - pagaidām nesekmīgi. Ir mums vēl arī Maķedonijas gaišais piemērs, ko mīl atgādināt V.Putins, ir Šrilanka un vēl šis tas cits.

Kopienu veidotāji nesnauž arī pie mums. Nupat pieteikusies pilnīgi jauna "LGBT kopiena", kuru pārstāvošā organizācija "Mozaīka" vēlētos ieviest kaut kādas īpašas "viendzimuma partnerattiecības", kuras dažos aspektos būs līdzīgas laulībām, bet citos - no tām atšķirtos. Viņi necīnās vis, lai jebkuri divi cilvēki varētu vienoties par kopīpašuma pārvaldīšanu, mantojuma atstāšanu, bērnu uzraudzības tiesībām vecāku prombūtnes gadījumā, utml. Bet par to, lai to varētu izdarīt tikai tie pāri, kuri pieregjistrēsies, kā "oficiāli homoseksuālisti". Latvijā jau ir, šķiet, 7 "oficiālas" jeb tradicionālas religjiskās konfesijas, PCTVL grib ieviest vēl 1 vai 2 jaunas "oficiālās" valodas. Un tā mēs pamazām slīdam Libānas virzienā.

ASV, teiksim, nekādā ziņā nav etniski viendabīga zeme - un iedzīvotāju vairums tur vairs sen nav anglosakšu kolonisti un to pēcteči. Tur ir bijusi arī diskriminācija, naids un nesaskaņas - it īpaši rasu attiecībās. Bet ASV to risināja citādi nekā Libāna - tur neviens necentās atzīt valsts līmenī n-tās kopienas un viņu īpašās tiesības. Valsts un štatu līmenī pārsvarā darbojas viena valoda - jo angļu valodu pieņem gandrīz visi ieceļotāji jau pirmajā paaudzē. Visi respektē vienu konstitūciju. Un ja vienlīdzības princips kaut kur labi nedarbojas, tad uz laiku ievieš affirmative action (pozitīvo diskrimināciju) - lai gan neesmu manījis, ka šāda pozitīvā diskriminācija attiektos uz demokrātiskajām varas struktūrām un tiesu institūcijām (t.sk. uz ASV Kongresa Senātu un Supreme Court - sava veida Satversmes tiesas analogiem).

Latvijas apstākļos tas varētu nozīmēt, ka dažās skolās vai augstskolās varētu ar atvieglotiem noteikumiem uzņemt, piemēram, čigānus, ekonomiski atpalikušu valsts regjionu iedzīvotājus vai kādu citu demogrāfisko segmentu pārstāvjus, kas dotajā momentā nepietiekamā skaitā iegūst augstāko izglītību. Bet tad mērķis būtu pavisam pretējs - nevis veicināt kādas kopienas "oficiālu atzīšanu" uz mūžīgiem laikiem, bet gan ar dažiem pārejošiem pasākumiem censties panākt, lai visi latviešu politiskās nācijas locekļi (kuri sevi par tādiem uzskata) varētu pēc iespējas ātrāk un optimālāk iekļauties kopīgā darbā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - AK - Aldaily 29.09.2006 00:35
Nē, problēma ir tā, Kuzmina kungs, ka jūs, krievu nacionalists būdams un mēģinot realizēt krievu nacionālos centienus, esiet ģeopolitiski apmaldījies - par dažiem simtiem kilometru. Tos jārealizē Krievijā, nevis kur citur. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Kuzmina kungs 29.09.2006 00:26
> "Latvijas Satversmi, Latvija ir neatkarīga, unitāra, demokrātiska, parlamentāra republika, kurā
> valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai - nācijai, valststautai, pilsoņu kopumam"
>
> No sākuma korekti citāti, tad - piemaisa klāt "nāciju", "valststautu" (?).

Kāpēc piemaisa? Ģeopolitiski apmaldījušies krievu nacionālisti jau gribētu gan, lai Latvija ir tikai ģeogrāfisks jēdziens, un Latvijas tauta... - nu tā - piemaisīta tai. Un lai krievvalodīgie Latvijā būtu nācija.

«Valststauta ir fizisko personu kopums, kuras juridiski, caur pilsonības vai līdzīgu tiesisko institūtu saikni, ir saistītas ar attiecgo valsti. Pilsonba ir juridiska kategorija, kuru nosaka attiecīgās valsts likumi.Satversme 2.pantā  runā par “Latvijas tautu”, kas juridiskajā izpratnē ir valststauta – pilsoņu kopums.» --Egils Levits

> "Eiropas Konvencijas par Nacionalitāti (Krievijā gan to tulko kā "Konvenciju par pilsonību")"
>
> Nētīrā dezinformācija, to tulko tieši "par pilsonību" latviešu valodā (krievu oficiālajā
> tulkojumā, starp citu, ir vārds "гражданство").

Kas tieši ir dezinformācija, Kuzmina kungs? Ka Krievijā to tulko kā "Konvenciju par Pilsonību?" Ka es to tulkotu kā Konvenciju par nacionalitāti (valstspiederību), lai pamazām izbeigtu, cita starpā, iespēju lietot šos terminus divdomīgi, un krievu nacionālistu mēģinājumus būt nācijai Latvijas, kā tiem šķiet, "daudznacionālu valstī"? :)

Tātad arī Latvijā vēl joprojām tulko kā "pilsonību". Pagātnes palieka, krievu un vācu mantojums, no kura jātiek vaļā.

> kur ir meklējami krievvalodīgie rajoni vai krievu skolas - viņpus Zilupes"
>
>Kāda nevēlēšanās paciest, lai kaimiņi varētu brīvi mūsu kopīgā zemē skolot bērnus,
> mācīties paši kā vēlas...

Kāda nevēlēšanās saprast to, kas ir rakstīts, kā arī to, ka nedz piederības nedz audzēkņu izcelsmes ziņā valsts un pašvaldību finansētās mācību iestades nav kādas "grupas" skolas. Tiesības iegūt izglītību pieder pie vispārpieņemtām cilvektiesībām; tiesības iegūt to kādā noteiktā valodā - nē; reālas brīvības mācīties tā, kā bērni vai vecāki vēlas, nav itin nekur.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aldaily 28.09.2006 23:50
"Nezinu, kuram no Jums piekrist. Manuprāt, tas, vai Latvija ir daudznāciju valsts vai nē, ir atkarīgs no definīcijas"

Pilnīgi pareizi. Citējot manu otro komentāru, "Var runāt arī ar šādiem terminiem. Tad teikšu, ka Latvijā ir latviešu nācija (..) un krievu nācija.". Problēma ir, ka, citējot iepriekšējo komentāru, "nacionālistiem gribas sajaukt franču-angļu "nation" nozīmi ar vāciski-krievisko, lai pēc angļu tipa sludinat "jābūt vienai nācijai, Latvijas pilsoņiem", un tā vārdā visus vienādot, pielāgojot latviešu nācijai [krievu-vācu etnicitātes sinonīma nozīmē]"

"Man toties galīgi nav skaidrs PCTVL programmā deklarētais "fakts" par Latviju, kas esot divkopienu sabiedrība"

Ir latviešu un krievu valodas teātri, skolas, augstskolas, daudzi laikraksti (citām valodām šāda mēroga kultūras aktivitāšu LR nav - vairumam trūkst cilvēku, ar latgaliešu valodu situācija neskaidra, jo viņiem neļauj publiski identificēties kā atsevišķai valodai) Spriežot pēc plaisas starp latviešu un krievu valodas medijiem, starp tām partijām , par kurām balso vairumā latviešu vai krievu valodas kopeinas pārstāvji, pastāv ievērojama nošķirtība. Spriežot pēc "latviešu" partiju attieksmes pret to, kā lai nevarētu izvēlēties par savu budžeta naudu mācīties vidusskolās pārsvarā krieviski, viņu vēlētāju vidū ir izplatīti naids vai nicinājums pret krievu [kā dzimtās] valodas kopienas pārstāvjiem.

Protams, sadzīvē tas ir mazāk pamanāms - cilvēki prot sadzīvot (vai panākt to, lai kaut kur būtu tikai vienas tautības parstāvji - piemēram, tik svarīgā institūcijā kā Satversmes tiesa). Bieži - baidoties izteikt savu viedokli.

"Es esmu gan krievvalodīgs, gan latviešvalodīgs, gan angļvalodīgs"

Atkal definīcijas jautājums. Nekādā ziņā neiebildīšu pret Jūsu pašidentifikāciju, tikai paskaidrošu savu: lietojot definīciju no 10. atbildes šeit, uzskatu sevi tikai par krievvalodīgo, kas prot latviešu, vācu, angļu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - AK, Pankūkas 28.09.2006 23:27
Nezinu, kuram no Jums piekrist. Manuprāt, tas, vai Latvija ir daudznāciju valsts vai nē, ir atkarīgs no definīcijas. No vienas puses Pankūkām ir taisnība - Latvijas Satversme runā par "Latvijas tautu" - tātad par vienu politisko nāciju. No otras puses ir arī tāda brīvprātīga lieta kā tautības ieraksts dokumentos, pēc kuras iznāk, ka Latvijā dzīvo dažnedažādu etnisku grupu pārstāvji; un šai ziņā taisnība ir AK, ja viņš saka, ka Latvija ir arī daudznacionāla, jo dažiem, piemēram, pasē ir rakstīts, ka viņi ir čigāni.

Man toties galīgi nav skaidrs PCTVL programmā deklarētais "fakts" par Latviju, kas esot divkopienu sabiedrība. Reālajā dzīvē tas izskatās tā - pastāv, protams, Saeima, pašvaldības, ostu padomes un lielumlielais vairums citu iestāžu un uzņēmumu, kur visdažādākie Latvijas pilsoņi strādā plecu pie pleca. Dzīvē sastopami arī pigori, piemēram, eksistē tāds OKROL - krievvalodīgo kopienu kongress. Tā ietvaros eksistē tāds Liepājas uzņēmējs Valerijs Kravcovs un viņa draugi, kuri Liepājas Krievu kopienas locekļiem izkārtojuši atlaides vismaz 16 veikalos - pērn 3 cilvēki izmantojot šīs kopienas atlaides esot pie paša V.Kravcova nopirkuši dīvānus (sk. http://www.liepaja.lv/events.php?id=1845&news=1&action=event... .). Es esmu gan krievvalodīgs, gan latviešvalodīgs, gan angļvalodīgs; dīvāns man jau ir - un es īsti labi neiederējos Latvijas kopienu dzīvē. Mani kolēgji runā dažādi (visi māk angliski); toties mani gandrīz ikdienas uzjautrina gan laikraksts "Čas", gan "Diena". Bet tad nācās arī man pieslieties kādai kopienai - es apdrošināju savu auto, izmantojot savas sievasmātes "Latvijas Avīzes" lasītāju kluba atlaižu karti. Tiktāl vēl būtu skaidrs - pastāv 2 kopienas: V.Kravcova fanu klubs un "LA" fanu klubs. Vieni piedāvā dīvānus, otri - BTA apdrošināšanu un biļetes uz Operu. Vai Latvijas sabiedrība būtu sašķelta? Bet ja es esmu liepājnieks - V.Kravcova paziņa, kurš pasūta arī "Latvijas Avīzi" un vēl piesakos uz Pareksa American Express Blue ar tās atlaidēm?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 28.09.2006 22:30
"Robežas ir vaļā, un personas ar alerģiju pret latviešu valodu neviens ar varu Latvijā netur.", "Ja jums vai kādam citam tīk kāda cita nacionalitāte vai pat "daudznacionalitāte", - bet lūdzu - Latvija taču nav vienīgā vieta uz zemes"

- lūk, Latvijā tipiska attieksme pret citiem cilvēkiem - "nepatīk - prom" sadarbības un savstarpējas interešu ievērošanas un viltošana, ka vēlme lietot līdzās latviešu valodai dzimto esot "alerģija pret latviešu valodu". Turklāt tas tiek lietots, lai apgalvotu, ka nav piespiešanas... Nu jā - dari kā es gribu vai ej prom... šī nav brīvība, bet tieši piespiešana. Piespiešana tieši nozīmē "dari kā es gribu vai tavu rīcības brīvību mēs izkropļosim" [te -tieksme izspiest citādus no valsts].

Ja šāda plaukst pat relatīvi liberālajā politika.lv lasītāju lokā, parasti nesastopot opozīciju - ko gan teikt par vidējo...

"Latvijas Satversmi, Latvija ir neatkarīga, unitāra, demokrātiska, parlamentāra republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai - nācijai, valststautai, pilsoņu kopumam"

No sākuma korekti citāti, tad - piemaisa klāt "nāciju", "valststautu" (?).

"kur ir meklējami krievvalodīgie rajoni vai krievu skolas - viņpus Zilupes"

Kāda nevēlēšanās paciest, lai kaimiņi varētu brīvi mūsu kopīgā zemē skolot bērnus, mācīties paši kā vēlas...

"Eiropas Konvencijas par Nacionalitāti (Krievijā gan to tulko kā "Konvenciju par pilsonību")"

Nētīrā dezinformācija, to tulko tieši "par pilsonību" latviešu valodā (krievu oficiālajā tulkojumā, starp citu, ir vārds "гражданство").

Es saprotu, ka nacionālistiem gribas sajaukt franču-angļu "nation" nozīmi ar vāciski-krievisko, lai pēc angļu tipa sludinat "jābūt vienai nācijai, Latvijas pilsoņiem", un tā vārdā visus vienādot, pielāgojot latviešu nācijai [krievu-vācu etnicitātes sinonīma nozīmē].

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 28.09.2006 19:32
Domaju,ka etniskokopienu saskanjas vai nesaskanjas ir vistieshaakaa veidaa saistiitas ar politikju darbiibu.Daudzi politiki veicina nesaskanjas,piemeeram PCTVL vai dalja no TB/LNNK.Ir politikji ,kas veicina saskanju,piem,VVF. Bet lielos vilcienos sabiedriiba pati veelas dziivot mieraa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas-Pētersonei! - Kuzmina kungam 28.09.2006 18:07
> Latvija ir daudznacionāla.

Kuzmina kungs, jums taču tik daudz reizes jau ir skaidrots, kur ir meklējami krievvalodīgie rajoni vai krievu skolas - viņpus Zilupes. Tur ir ārkārtīgi daudz vietas, tur varētu atrast vēl viskautkādus brīnumus. Turpat, lūdzu, meklējiet arī "daudznacionālās valstis".

Valsts un pašvaldību finansētās skolas ir valsts un pašvaldību skolas, nevis latviešu, krievu, krievvalodīgo, minoritāšu, seksuālo minoritāšu, vai nomaldījušos āfrikāņu skolas.

Eiropas Konvencijas par Nacionalitāti (Krievijā gan to tulko kā "Konvenciju par pilsonību") izpratnē, nacionionalitāte ir tiesiskā saite starp personu un valsti (valstspiederība) un neidentificē personas izcelsmi. Man šķiet, ka tā ir ļoti saprātīga pieeja.

Saskaņā ar Latvijas Satversmi, Latvija ir neatkarīga, unitāra, demokrātiska, parlamentāra republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai - nācijai, valststautai, pilsoņu kopumam. Nevis daudznacionāla, federatīva, vai citāda. Un būtu tikai loģiski, ja šis kopums, kad pēc ilgiem gadu desmitiem beidzot būs novērstas okupācijas sekas, apzināsies, uztvers un sauks sevi un citus par latviešiem - Latvijai piederīgem.

Ja jums vai kādam citam tīk kāda cita nacionalitāte vai pat "daudznacionalitāte", - bet lūdzu - Latvija taču nav vienīgā vieta uz zemes; ir citas valstis, kur ir piemērotāki apstākļi, lai šādi tiekties pēc laimes . :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 28.09.2006 17:46
Vispār ar likumu tieši mazākumvalodās runājošie tiek piespiesti runāt latviski

Nebūt nē. Robežas ir vaļā, un personas ar alerģiju pret latviešu valodu neviens ar varu Latvijā netur.

Latvija ir daudznacionāla

Latvija ir monoNACIONĀLA (tāpat kā vairums Eiropas valstu), taču poliETNISKA (arī tāpat kā Eiropā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - latvis 28.09.2006 16:56
Neesmu vēl redzējis nevienu "citu" - jā, pat spogulī skatoties, jo arī man dzīvība ir mīļa...

Vispār ar likumu tieši mazākumvalodās runājošie tiek piespiesti runāt latviski - pastāv latviešu valodas prasmes prasības profesijām, Valsts valodas likums paredz vēršanos valsts iestādēs tikai latviešu valodā, pieļaujot tikai dažas izņēmumu situācijas.

Jā, tieši tā tas tiek saprasts - ka šajā zemē dzīvo tikai latvieši, neatkarīgi no to etniskās izcelsmes.

Visu un visus pārlatviskot? Nu, un kas kurina naidu un neiecietību - tie, kas iestājas par visu vienādošanu vai līdzāspastāvēšanas, līdztiesības un integrācijas piekritēji ("Vienotība daudzveidībā", kā saka Eiropas Padome - mūsu gadījumā lai vienotā Latvijas sabiedrībā savdabīgumu patur dažādas etniskās grupas)?

"Latviešu Latvija" nav projekts, bet tautoloģija, tāpat kā "slapjš ūdens". ja kaut kas nav latvisks, tad šim kaut kam nevajadzētu karināt klāt Latvijas zīmolu!

Vēl kopš tiem laikiem, kad latviešu tauta nav izveidojusies no baltu ciltīm, pašreizējās Latvijas teritorijā dzīvo arī citu tautību pārstāvji [un balti, starp citu, šai zemē neienāca pirmie]. Nekad nebija ekskluzīvas "latviešu Latvijas", Latvija ir daudznacionāla.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Latvis 28.09.2006 15:33
- Daži pāriet uz krievu valodu, citi nē.
- Neesmu vēl redzējis nevienu "citu" - jā, pat spogulī skatoties, jo arī man dzīvība ir mīļa...

Nezinu. Mana sieva ir no laukiem un krieviski nedaudz saprot, bet gandrīz nemaz nerunā. Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā ar daudziem maziem bērniem un zem mums dzīvo krievu gjimene. Viņi sākumā mēgjināja krieviski iestāstīt, ka viņiem traucē, kā mūsu bērni rībina grīdu mums virs galvas; sieva kaut ko viņiem atbildēja latviski un tā īsti viņi toreiz nesapratās. Kopš tā laika ir interesanta situācija - krievu apakšējie kaimiņi tagad arvien delegjē sarunām ar mums savu meitu, kura var runāt latviski arī par tādām sarežgjītām un delikātām lietām kā bērnu trokšņošana. Mēs pa to laiku esam pamainījuši dažās istabās čīkstošo grīdu un uzlikuši drusku labāku linoleju, lai gan mūsu bērni trokšņo tāpat. Neviens nav perfekti laimīgs, bet dzīve iet uz priekšu.

Ja Tevī ir stress un iekšēja agresija, tad vari atbildēt kādā valodā vēlies, kaut vai perfektā krievu valodā, un tik un tā kādam kaut kas var neiepatikties un izcelsies kautiņš. Ja turpretī Tu neskaiti citus par nāvīgiem ienaidniekiem, tad arī mierīgāk vari runāties latviski vai arī tanī valodā, ko labāk pārzini. Latvijā gadiem ilgi dzīvo daudzi angliski runājoši ārzemnieki, kuri lāgā nerunā ne latviski, ne krieviski, bet strādā kaut kādos kopuzņēmumos. Kā gan viņi šeit paliek dzīvi? :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 28.09.2006 14:51
Daži pāriet uz krievu valodu, citi nē.

Neesmu vēl redzējis nevienu "citu" - jā, pat spogulī skatoties, jo arī man dzīvība ir mīļa...

Ja ar šo tiek saprasts, ka šajā zemē nemīt neviens cits, izņemto latviešus

Jā, tieši tā tas tiek saprasts - ka šajā zemē dzīvo tikai latvieši, neatkarīgi no to etniskās izcelsmes.

Latviešu Latvija būtu tikpat negants projekts...

"Latviešu Latvija" nav projekts, bet tautoloģija, tāpat kā "slapjš ūdens". ja kaut kas nav latvisks, tad šim kaut kam nevajadzētu karināt klāt Latvijas zīmolu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arīlatvis - latvis 28.09.2006 13:33
>>>kādu alternatīvu Latvis gribētu redzēt.

>>>Latvis grib redzēt Latviju, proti zemi, kurā viss notiek latviešu valodā.

Ja ar šo tiek saprasts, ka šajā zemē nemīt neviens cits, izņemto latviešus, tad es daudz labprātāk izvēlos pastāvošos "mieru", nevis šādus utopiskus projektus amerikāņu neocon stilā. Latviešu Latvija būtu tikpat negants projekts kā demokrātijas ieviešana Irākā vai Afganistānā.

Ja runa ir par zemi, kurā arvien vairāk cilvēku māk runāt latviski, tad domāju, ka palēnām dodamies šajā virzienā. Protams pilnīgi viss nekad nekur nenotiek un nenotiks tikai vienā valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aldaily 28.09.2006 12:48
Vai tad tā ir? Latviešu skolas taču ir. Un arī krievu valodu plaši izmanto gan par valsts/pašvaldību budžetu uzturētās skolās gan arī (pārsvarā privātās) augstskolās.

Manā tekstā bija retorisks jautājums "latviešiem vai krieviem neļauj...". Latviešiem protams ļauj. Bet krieviem publiskajās skolās - dzimtajā valodā ne vairāk kā 40% vidusskolās, augstskolās budžeta vietas krievu valodā ir tikai slāvu filoloģijā.

(1) Latviešu partijas grib vai nu vispār pārstāt skolas etniski dalīt (latviskākajos regjionos visur pāriet uz latviešu mācību valodu), vai nu arī veidot dažādu minoritāšu nacionālās skolas, kuras īstenotu centralizēti ieviestus bilingvisma modeļus un visādā ziņā krasi atšķirtos no tās krievu skolu tradīcijas, kas tika mantota no padomju laikiem

Nedala jau skolas etniski, bet valodnieciski. Un "dalījums" vispār ir te apšaubāms vārds, jo skan nosodoši. Kāpēc ne "daudzveidība"?

(2) PCTVL ir drīzāk par tādām skolām, kas balstās uz krievisko/krievvalodīgo kultūru plašā nozīmē un nav uzskatāmas par nacionālām skolām specifiski priekš krieviem, baltkrieviem, ebrejiem utml. (sk. http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=main&submode=&page_id=4330 ).

Tas ir visaktuālākais jautājums, jo visvairāk minoritāšu vidū ir krievvalodīgo. Tomēr PCTVL iestājas par daudzveidību - "Partija atbalsta valsts finansētās skolu izglītības modeļu daudzveidību, iekļaujot tajos arī sekulāro vispārizglītojošo skolu, skolu ar reliģiskās audzināšanas elementiem un skolu ar padziļinātu dzimtās tautas kultūras un tradīciju studēšanu"" (programmas 5.4. punkts)

Ideālā gadījumā latviešu vecākiem būtu vajadzīgas tieši tādas pašas tiesības sūtīt savu pirmklasnieku skolā ar krievu mācību valodu kā arī krievu vecākiem - sūtīt pirmklasnieku skolā ar latviešu mācību valodu. (Esmu pat dzirdējis, ka krievu skolās etnisko latviešu esot vairāk nekā otrādi - latviešu skolās krievu.) Tātad līdztiesībai jau tuvojamies. Ir pienācis laiks arī saskaņai.

Ideālā - jā. Bet vai pašreiz tuvojamies līdztiesībai? Nav tiesību savu bērnu sūtīt par savu budžeta naudu tādā vidusskolā, kur vismaz 70% būtu pasniedzami krieviski. Ne latviešu vecākiem, ne krievu. Un ja vieniem tas nozīmē, ka viņi nevar skolot bērnu tādā vidusskolā, kurā dzimtās valodas būtu mazāk par 60%, tad citiem - ka nevar skolot bērnu tādā vidusskolā, kur dzimtās valodas būtu vairāk par 40%. Tā nav līdztiesība, bet unifikācija.

Iespējams, ka valsts valodas zināšanas drīz uzlabosies tiktāl, ka liela daļa vecāku un bērnu varēs izvēlēties skolu nevis pēc etniskās plūsmas principa, bet gan pēc tā, kura skola ir ērtāk sasniedzama un kur ir bērnam piemērotāka un kvalitatīvāka izglītība.

Baidos, ka tādēļ jau tik steidzas pārlatviskot krievu skolas, lai nepaspētu pilnīgi zust IZM arguments "labāk vajag latviešu valodu apgūt!". To, ka pārlatviskošana nav nepieciešama latviešu valodas apguvei, pierāda LPSR latviešu skolu pieredze, kuras veiksmīgi pasniedza krievu valodu, un tie tūkstoši studentu, kas studē angliski, vāciski, franciski, kaut gan skolās mācījās latviešu vai krievu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Latvis 28.09.2006 11:52
Nezinu. Latvieši ir dažādi. Daži pāriet uz krievu valodu, citi nē. Vēl citi to vispār nepārvalda pietiekamā līmenī. Katra komunikatīvā situācija turklāt ir nedaudz atšķirīga. Ja man ir kaut kas jāpasaka savam automehāniķim, tad es runāšu vienalga kā, bet gribēšu, lai viņš mani saprot. Arī jaunībā savai krievu valodas skolotājai apzināti centos atbildēt tikai krieviski. Ir vēl daži sirdsdraugi, ar kuriem es vispār daudz nepiedomāju, kādā valodā tiek runāts. Bet pilnīgi piekrītu, ka vairumā gadījumu nav nekādas vajadzības pāriet uz krievu valodu.

Valodas lietošanas pamatmērķis ir komunikācija un kaut kāda vēlama rezultāta iegūšana, bet Tu to traktē ļoti šauri - kā "kaunpilnu piekāpšanos". Mēs neesam šeit kā Spānijā baski, kuru ir maz un kuriem apkārt dzīvo nezcikdaudz spāņu, kuri nevēlas mācīties basku valodu. Tur, iespējams, vajadzīgi drusku aktīvāki paņēmieni un dzelžaini principi. Bet Latvijā (vismaz savā vidē) neredzu lielu vajadzību pēc tā. Es, tiesa, nedzīvoju Daugavpilī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 28.09.2006 10:43
latgaliešiem trūkst pašnoteikšanās iespēju

Bavāriešiem, teksasiešiem un maskaviešiem to arī trūkst... Nabadziņi!

kādu alternatīvu Latvis gribētu redzēt.

Latvis grib redzēt Latviju, proti zemi, kurā viss notiek latviešu valodā.

Es arī īsti nezinu, ko "latvis" bija domājis ar kaunpilno piekāpšanos ik uz soļa

Vai kāds uzdrošināsies apgalvot, ka latvieši dzīvnieciskās bailēs nepāriet uz krievu valodu, tikko to sadzirdēdami?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - AK 27.09.2006 23:55
AK: Latviešiem vai krieviem neļauj savā valodā (abas ir pietiekami izplatītas, lai to darītu, kā parāda privātā biznesa piemērs un mūsu vēsture) par savu budžeta naudu skolot bērnus, studēt...

Vai tad tā ir? Latviešu skolas taču ir. Un arī krievu valodu plaši izmanto gan par valsts/pašvaldību budžetu uzturētās skolās gan arī (pārsvarā privātās) augstskolās. Es arī īsti nezinu, ko "latvis" bija domājis ar kaunpilno piekāpšanos ik uz soļa, bet izglītībā ir plaši pārstāvētas abas AK minētās valodas.

Piekrītu, ka izglītības programmu un reformu izpildījums bieži vien ir draņķīgs - ļoti trūkst cilvēku un esošie skolotāji bieži ir pirmspensijas vecumā, pārstrādājušies vai slikti motivēti. Bet partijām ir arī visai atšķirīgi formulēti izglītības sistēmas attīstības mērķi:
(1) Latviešu partijas grib vai nu vispār pārstāt skolas etniski dalīt (latviskākajos regjionos visur pāriet uz latviešu mācību valodu), vai nu arī veidot dažādu minoritāšu nacionālās skolas, kuras īstenotu centralizēti ieviestus bilingvisma modeļus un visādā ziņā krasi atšķirtos no tās krievu skolu tradīcijas, kas tika mantota no padomju laikiem.
(2) PCTVL ir drīzāk par tādām skolām, kas balstās uz krievisko/krievvalodīgo kultūru plašā nozīmē un nav uzskatāmas par nacionālām skolām specifiski priekš krieviem, baltkrieviem, ebrejiem utml. (sk. http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=main&submode=&page_id=4330 ).

Izvēle par labu vienai vai otrai alternatīvai notiks gan drīzajās vēlēšanās, gan arī nostabilizēsies skolu praktiskajā darbībā - skolēnu, pedagogu un varas iestāžu mijiedarbības gaitā. Jebkurā gadījumā ir labi, ja sabiedrībā valda saprašanās un jautājumus var risināt dialoga ceļā. Izglītības jomā darbojas arī PCTVLa lozungs: "vispirms līdztiesība, pēc tam saskaņa". Ideālā gadījumā latviešu vecākiem būtu vajadzīgas tieši tādas pašas tiesības sūtīt savu pirmklasnieku skolā ar krievu mācību valodu kā arī krievu vecākiem - sūtīt pirmklasnieku skolā ar latviešu mācību valodu. (Esmu pat dzirdējis, ka krievu skolās etnisko latviešu esot vairāk nekā otrādi - latviešu skolās krievu.) Tātad līdztiesībai jau tuvojamies. Ir pienācis laiks arī saskaņai. Iespējams, ka valsts valodas zināšanas drīz uzlabosies tiktāl, ka liela daļa vecāku un bērnu varēs izvēlēties skolu nevis pēc etniskās plūsmas principa, bet gan pēc tā, kura skola ir ērtāk sasniedzama un kur ir bērnam piemērotāka un kvalitatīvāka izglītība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arīlatvis 27.09.2006 23:31
Man gan pastāvošais "miers" tīri labi patīk. Man nav īsti skaidrs, kādu alternatīvu Latvis gribētu redzēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - latvis 27.09.2006 21:51
" "Latviešu valodas kopiena" eksistē, piemēram, Īrijā. Latvijā pastāv latviešu nācija. "

Var runāt arī ar šādiem terminiem. Tad teikšu, ka Latvijā ir latviešu nācija (latgaliešiem trūkst pašnoteikšanās iespēju, tāpēc nav skaidrs, vai tos varētu saukt par atsevišķu nāciju) un krievu nācija. Pārējās etniskās/valodas grupas/kopienas par nācijām saukt būtu kaut kā neērti - mērogs cits.

Jautājums tad būtu - cik lielā merā Latvijas nācija/tauta [Satversmes vārdi - "Latvijas tauta"] pastāv kā integrētā sabiedrībā, bet cik lielā mērā tās daļas ir pretnostatītas?

"latviešu kaunpilnā piekāpšanās uz ik soļa!"

Latviešiem vai krieviem neļauj savā valodā (abas ir pietiekami izplatītas, lai to darītu, kā parāda privātā biznesa piemērs un mūsu vēsture) par savu budžeta naudu skolot bērnus, studēt, vērsties tiesā un valsts pārvaldes iestādēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - autoram 27.09.2006 19:01
Ja šodien Latvijā pastāv etniskais miers

Miers??? Zirgam jāzviedz. Šodien, tāpat kā vakar un aizvakar, pastāv latviešu kaunpilnā piekāpšanās uz ik soļa! Neuzdrīktos gan šo murgu saukt par mieru!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 27.09.2006 18:56
Un latviešu valodas kopienā

"Latviešu valodas kopiena" eksistē, piemēram, Īrijā. Latvijā pastāv latviešu nācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Ivars 27.09.2006 17:38
Ja Lemberga kungs Preses namā drukātājam maksā 200 LVL...

Kāds sakars ar šīm algām A.Lembergam? Preses Nams taču ir akciju sabiedrības "Ventspils Nafta" meitas uzņēmums (tātad lielā mērā valsts īpašums), nevis Lembergam piederoša privātfirma. Vai Ivars gribēja ar to teikt, ka Latvijā var nopelnīt tikai 200 LVL? Ja cilvēks šādi domā, tad jau laikam viņam tiešām jābrauc uz Īriju izvēdināt galva :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars 27.09.2006 17:00
Latvija atpalicībā ir pirmā valsts ES. Paldies Aināram Šleseram par lētajām biļetēm vienā virzienā uz Īriju. Es arī to izmantošu. Var salīdzināt nodokļus, neapliekamo minimumu un minimālo algu ar Igauniju un Lietuvu, lai saprastu, ka pēcpadomju mantojuma politiķiem Latvijā vairs nav vietas. Parēķinot, cik Latvijā izmaksā dzīvokļa īre, medicīna un izglītība, var saprast, ka iztikas minimums ir "izzīsts" no pirksta. No sociālā nodokļa rodas pensijas pensionāriem. Tautas partija varētu savā logo nomainīt 3 bērnus pret Īrijas karti. Ja Lemberga kungs Preses namā drukātājam maksā 200 LVL, kad citas firmas 500, tad taisīsim brīvu Latviju Īrijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 27.09.2006 00:18
"Ja LPP pēdējā gada laikā nebūtu izcēlusies ar populistisku un neiecietīgu pozīciju pret citu minoritāti - gejiem un lesbietēm, tad varētu runāt par to, ka beidzot Latvijā ir partija ar patiesi multikulturālu un uz iecietību vērstu ideoloģiju"

Ir šādas partijas - PCTVL un SC ("Dzimteni" uzskatu par biznesa projektu, nevis partiju). Cits jautājums, ka ar deputātu sastāva etnisko daudzveidību abām ir slikti. Un latviešu valodas kopienā valda negatīvisms pret šīm partijām, kas redzams no valdību sastāva un rīcības.

Saistītie raksti