Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 12.jūnija sēdei
PROVIDUS analīze par partiju reorganizāciju, likvidāciju kontekstā ar valsts finansējuma sadali (7.5pants)
Kādi principi izriet no esošā/piedāvātā regulējuma?
Esošais regulējums
1) Kamēr “juridiski dzīva” ir juridiskā persona, kas piedalījās vēlēšanās (ar savu programmu un kandidātu sarakstu), tā saņem visu valsts finansējumu, arī tad, ja no tās citas partijas atšķelušās un tā ir palikusi tikai kā tukša juridiskā čaula. (2., 3., 7.daļa) [Varbūt nejaušs izņēmums: 5.1 daļa, kas pieļauj, ka valsts finansējumu saņem jauna partija, pat ja vecā apvienība vēl juridiski dzīva]
2) Ja juridiskā persona, kas piedalījās vēlēšanās ar savu programmu un kandidātu sarakstu, pēc vēlēšanām pārstāj eksistēt, tad:
a.Ja tā juridiskā persona bija apvienība – valsts finansējums aiziet partijām, kas veido šo apvienību (proporcionāli Saeimā ievēlēto biedru skaitam); [pirmā daļa]
b.Ja tā juridiskā persona bija partija – valsts finansējums vairs nevienam netiek piešķirts [ceturtā, sestā daļa]. Bet …
Jaunievedumi ar jaunajiem likuma grozījumiem:
i. Izņemot, ja valsts finansējumu saņemošās partijas apvienojas jaunā partijā. Tad jaunā partija saņem valsts finansējumu [5.daļa]
ii. Izņemot, ja apvienojas partijas, kas iepriekš bija apvienībā, un šī apvienība saņēma valsts finansējumu. Tad jaunizveidotā partija saņem valsts finansējumu. [5.1.daļa]
Problēmas vai nekonsekvences:
1) Nav loģisku iemeslu, kādēļ 2a un 2b (skat.augstāk) paredz atšķirīgus risinājumus. Vēlēšanās jau startē konkrēts saraksts ar savu īpašo programmu. Vēlētāji bieži pat nezina, kuras konkrētas partijas to veido. Nav lielas atšķirības: vai tiek likvidēta apvienība vai arī visa partija, bet vienā gadījumā valsts finansējums turpinās, kamēr otrā – nē.
2) Jaunā 5.un 5.1 daļa ir pretrunā likumā iestrādātajam pamatprincipam – proti, ja pazūd juridiskā persona, kas kandidēja vēlēšanās, tad valsts finansējums vairs nevienam netiek piešķirts. Principā to var darīt konsolidācijas ideju aizstāvības vārdā, bet problēmas sakne jau no tā nemainās – 2 vēlēšanās startējušās partijas var izveidot jaunu partiju, kurai programmas un pat cilvēku ziņā nav nekā kopīga ar to partiju, kas saņēma valsts finansējumu atbilstoši iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem. Starp panta 3.un 5.daļu nav principiālu atšķirību, bet regulējums atšķiras. Ja partija pievienojas citai, tad valsts finansējums zudīs, ja kopā ar citu izveidos ko jaunu, tad valsts finansējums saglabāsies.
3) Valsts finansējuma pārnesi varētu sasaistīt arī ar nosacījumu, ka attiecīgajai partijai jāpārņem vecās partijas/apvienības saistības
4) Problēmas ar 5.1 daļu: (1) kas notiek tad, ja apvienojas tikai dažas no apvienības partijām? (2) kas notiek tad, ja ir izveidota jauna juridiska persona (jauna partija), bet nav likvidēta vecā juridiskā persona (apvienība, ar kuru kandidēja vēlēšanās un kas saņēma valsts finansējumu)? Šobrīd Vienotības situācija
| 7.5 pants | Apraksts | Principi |
| 1.daļa | Vēlēšanās kandidē apvienība. Iegūst valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām apvienība tiek likvidēta. => Valsts finansējums aiziet partijām, kas veido šo apvienību (proporcionāli Saeimā ievēlēto biedru skaitam) |
Problēma: būtu svarīgi pateikt, ka valsts finansējums pāriet tikai tad, ja attiecīgās partijas pārņem arī apvienības saistības (Latvijā bijuši interesanti precedent) |
| 2.daļa | Vēlēšanās kandidē apvienība. Iegūst valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām no apvienības kāda partija izstājas. => Valsts finansējums pilnā apmērā paliek pie attiecīgās apvienības |
|
| 3.daļa | Vēlēšanās piedalās 2-3 partijas. Visas saņem valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām tās izveido jaunu apvienību. => Valsts finansējumu turpina saņemt 2-3 vēlēšanās piedalījušās partijas (nevis jaunā apvienība) |
|
| 4.daļa | Vēlēšanās piedalās partijas A, B, C . Visas saņem valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām A un B partijas pievienojas C(pašas pārstājot eksistēt kā juridiskas personas) => Valsts finansējumu līdzšinējā apmērā turpina saņemt C. A un B partiju finansējums “pazūd” |
Problēma: nav konsekvence ar pieeju pirmajā, piektajā, piektajā prim daļā! Alternatīva: nauda varētu sekot ievēlētajiem deputātiem uz C . Nauda varētu sekot tikai tad, ja partija pārņem arī veco partiju saistības |
| 5.daļa (janā) | Vēlēšanās piedalās A un B. Visas saņem valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām A un B apvienojas jaunā partijā C (pašas pārstājot eksistēt kā juridiskas personas) => C saņem valsts finansējumu (ko iepriekš būtu saņēmušas A un B) |
Problēmas:
|
| 5.1 daļa (jaunā) | Vēlēšanās kandidē apvienība, kurā ir partijas A, B un C. Pēc vēlēšanām apvienība saņem valsts finansējumu. A, B un C apvienojas jaunā partijā => Jaunā partija saņem valsts finansējumu (iepriekšējo A, B un C daļu) | Principi nav skaidri Problēmas:
|
| 6.daļa | Vēlēšanās piedalās partija A. Pēc vēlēšanām saņem valsts finansējumu. Tad šī partija sašķeļas un tiek izveidotas partijas B un C (partija A kā juridiska persona vairs neeksistē). => Neviens nesaņem valsts finansējumu. |
Problēma: nav konsekvence ar pieeju pirmajā, piektajā, piektajā prim daļā! Alternatīva: nauda varētu sekot ievēlētajiem deputātiem uz B un C . Nauda varētu sekot tikai tad, ja partija pārņem arī veco partiju saistības |
| 7.daļa | Vēlēšanās piedalās partija A. Pēc vēlēšanām saņem valsts finansējumu. Pēc vēlēšanām no A nodalās partija B (bet A turpina eksistēt) => Valsts finansējumu pilnā apmērā saņem A |
|
Sagatavoja Iveta Kažoka
Pārskats sagatavots projekta “Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm” ietvaros.
Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
