Pārshēmojušies 12

KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu.

Iesaki citiem:

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja par 9.Saeimas vēlēšanu kampaņas pārbaužu rezultātiem. Kopējie skaitļi ir gana iespaidīgi — birojs jau ir uzlicis administratīvos sodus 7 partijām un 2 partijām (TP, LPP/LC) konstatējis pārtēriņus kopā gandrīz miljona latu apmērā[1]. Pārkāpumu veidi ir dažādi: piemēram, pārsniegts likumā atļautais priekšvēlēšanu tēriņu apjoms, partiju deklarācijās nav norādīti visi saņemtie ziedojumi vai nav norādīti visi priekšvēlēšanu izdevumi. Tomēr partiju līdz šim saņemtie sodi par pārkāpumiem joprojām ir vairāk simboliski — maksimālais piespriestais sods ir 5000 latu. KNAB sola tuvākajās nedēļās lemt par to, cik lieli līdzekļi vēlēšanu tēriņu griestus pārkāpušajām partijām būs jāiemaksā valsts budžetā un kurām partijām būs jāatmaksā nelikumīgi pieņemtie ziedojumi. No KNAB izplatītā ziņojuma var noprast, ka atmaksājamie līdzekļi visām partijām kopā varētu pat pārsniegt 1 miljonu latu.


Pārrēķināšanās

Ņemot vērā, ka pārtērētās summas ir pat divas reizes lielākas, nekā atļautie tēriņu griesti, kā lai skaidro TP un LPP/LC elites publiski pausto sašutumu par KNAB pārbaužu rezultātiem, stūrgalvīgi apgalvojot, ka likumu tās nav pārkāpušas? Ticamākā atbilde — partijas “pārshēmojās”.

Nebrīnītos, ja izrādītos, ka šīs partijas patiešām bija pārliecinātas, ka tās ir paveikušas visu, lai likumā noteiktie partiju priekšvēlēšanu tēriņu griesti tām netraucētu kampaņai tērēt visus tobrīd rīcībā esošos līdzekļus. Pietiktu tikai izveidot juridisku nodalītu organizāciju (trešo personu) un naudu “sūknēt” caur to, nevis caur oficiālo partijas kasi.

Ļoti prasta shēma, bet kas šīm partijām ļāva domāt, ka tā varētu palikt nesodīta? Manuprāt, tam varēja būt divi puslīdz racionāli skaidrojumi:

Trešo personu prototips jau tika izmēģināts 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. Lai gan daudz mazākā apjomā un slēptākā veidā, tomēr jau tobrīd tika notestēta sabiedrības un KNAB reakcija uz gadījumiem, kad reklāmas par partiju izvietoja no partijas juridiski nošķirta organizācija. Ja partiju paļāvība uz šīs shēmas likumīgumu balstījās uz pašvaldību vēlēšanu novērojumiem, tad tā neapšaubāmi ir smaga pārrēķināšanās. 2006.gada trešās personas un 2005.gada trešās personas nav salīdzināmas — uz Saeimas vēlēšanām partijas bija jau atmetušas visus “smalkumus” un slepenību. Atšķirībā no 2005.gada, 2006.gadā vairs nevienam neradās jautājumi par to, ko īsti šīs mistiskās organizācijas reklamē un kādas partijas stāv aiz šīm organizācijām;
2005-2006.gada valdošajai koalīcijai katastrofāli trūka politiskās gribas un drosmes vienoties par jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Netika pieņemts izstrādātais likumprojekts, kas precīzāk regulētu ar trešajām personām saistītos priekšvēlēšanu kampaņu jautājumus. Iespējams, ka partijas, kas mērķtiecīgi sabotēja šī likumprojekta pieņemšanu, uzskatīja, ka tādējādi trešo personu kampaņas vispār ir palikušas bez regulējuma.

Abi šie skaidrojumi sniegtu atbildi uz 2006.gada maija Lielo Mistēriju — proti, kādēļ koalīcijas partijas tieši tobrīd pēc daudzus mēnešus ilgas vilcināšanās tomēr akceptēja KNAB piedāvātās lielākās sankcijas par tēriņu griestu pārsniegšanu. Acīmredzot TP un LPP/LC uzskatīja, ka uz viņu izplānotajām shēmām šīs sankcijas neattieksies.

Taču šādi rīkojoties, TP un LPP/LC pārrēķinājās. Galvenais iemesls, kādēļ jaunajam priekšvēlēšanu likumam bija vajadzīgs precīzs trešo personu veiktās aģitācijas regulējums: lai uz šādām kampaņām automātiski neattiektos visi Partiju finansēšanas likumā noteiktie nosacījumi ziedojumiem partijām. Saskaņā ar šo likumu par ziedojumu partijām var uzskatīt jebkuru darbību, ar kurus partijai tiek piešķirts kāds labums. Un ir pilnīgi vienalga, vai šī darbība ir naudas ieskaitīšana partijas kasē, telpu bezmaksas izīrēšana partijas vajadzībām vai reklāmas izvietošana partijas vietā. Jebkuram ziedojumam ir jāparādās KNAB partiju finanšu datu bāzē, partiju finanšu atskaitēs, tam ir jāatbilst maksimālajam apjoma ierobežojumam (10 000 lati). Šādu ierobežojumu automātiska attiecināšana uz politiskās pārliecības vārdā veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju par labu kādai partijai ne vienmēr būtu attaisnojama no cilvēktiesību viedokļa. Tādēļ ar īpaši izstrādātu trešo personu aģitācijas regulējumu bija iecerēts šāda veida aktivitātes “izņemt” no vispārējā partiju finansēšanas regulējuma. Nobloķējot jaunā regulējuma pieņemšanu, partijas nevis atstāja trešo personu jautājumu no tiesībām brīvā telpā, bet gan akceptēja to, ka uz šo rīcību turpinās attiekties vispārējie partiju finansēšanas principi.



AT spriedums

KNAB veiktās pārbaudes būtiski atviegloja Augstākās tiesas (AT) izstrādātie principi par to, kā vērtēt trešo personu aģitāciju[2]. Jāatgādina, ka neilgi pēc 9.Saeimas vēlēšanām vairākas partijas tiesā apstrīdēja vēlēšanu rezultātus. Lai izvērtētu vēlēšanu tiesiskumu, AT bija jānosaka, vai vēlēšanu procesā ir vai nav notikuši būtiski pārkāpumi. Viens no pārkāpumiem, uz ko atsaucās pieteicēji — vēlēšanas nav bijušas vienlīdzīgas, jo divas partijas nozīmīgi pārsniedza atļauto tēriņu limitu. Lai pārbaudītu šo faktu (ir vai nav pārkāpti partiju priekšvēlēšanu tēriņi), AT neizbēgami bija jāskata jautājums par to, kā juridiski vērtējama trešo personu aģitācija 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Ja pieņemtu, ka trešo personu kampaņas izdevumi nav ieskaitāmi partijas izdevumos, tad partiju pārtēriņš nebūtu liels un tātad nebūtu pamata runāt par būtiskiem pārkāpumiem. Ja izrādītos, ka trešo personu kampaņas izdevumi ir jāskaita kā daļa no partijas kampaņas izdevumiem, tad pārtēriņš varētu būt milzīgs un tātad sarežģītāk būtu atbildēt arī uz jautājumu par vēlēšanu procesa tiesiskumu.

AT uzskatīja, ka Partiju finansēšanas likums ir jāinterpretē šādi: trešās personas priekšvēlēšanu izdevumi ir ieskaitāmi partijas priekšvēlēšanu tēriņu limitā, ja konstatējams, ka starp trešo personu un partiju pastāv tieša saikne. Šāda saikne pastāv, ja ir atklāts, ka trešās personas dibinātāji un ziedotāji ir tieši saistīti ar attiecīgo politisko organizāciju (ir šīs organizācijas biedri vai oficiālās priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas veidotāji), kā arī, ja politiskās organizācijas publiski nenorobežojas no šo trešo personu reklāmas.

Tiesas veiktā likuma interpretācija nozīmē, ka tas vien, ka nauda nenāk no partijas “oficiālās” kases, nenozīmē, ka apmaksātā reklāma nebūtu uzskatāma par pašas partijas priekšvēlēšanu izdevumiem Partiju finansēšanas likuma izpratnē. Ja ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka patiesībā trešā persona kalpo tikai kā filtrs naudai, ko partijai legāli iegūt vai tērēt traucē likumā noteiktie ierobežojumi, tad juridiski nav starpības starp pašām partijām un šādu partiju “juridisko pagarinājumu” rīcību.


Konstatē tiešu saikni

Veicot pārbaudi par 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, KNAB konstatēja tiešu saikni starp TP un LPP/LC un šīs partijas reklamējošām trešajām personām. Tādēļ abu “pozitīvisma” nevalstisko organizāciju izdevumi tika ierēķināti attiecīgo partiju limitos.

KNAB šim nolūkam izvēlējās nedaudz savdabīgu partiju pārkāpumu juridisko konstrukciju. Proti, birojs uzskata, ka starp, piemēram, biedrību “Sabiedrība par vārda brīvību” un Tautas partiju pastāv tieša saikne. Tas nozīmē, ka biedrības izdevumi ir uzskatāmi par pašas Tautas partijas izdevumiem un ziedojumi biedrībai — par ziedojumiem partijai[3]. Tādēļ birojs vērtēja arī to, vai biedrības “Sabiedrības par vārda brīvību” saņemtie ziedojumi atbilst Partiju finansēšanas likumā noteiktajām prasībām (piemēram, aizliegums pieņemt ziedojumus no juridiskām personām, pieņemt ziedojumus, kas lielāki par 10 000 latiem). Tas acīmredzot noveda pie slēdziena, ka, piemēram, Andra Šķēles leģendārais 300 000 latu ziedojums biedrībai patiesībā ir nelikumīgs ziedojums Tautas partijai (jo pārsniedz atļautos 10 000 latus). Saskaņā ar likumu nelikumīgi ziedojumi ir jāieskaita valsts budžetā — tādēļ, iespējams, Tautas partijai tiks piespriests sods ne tikai par priekšvēlēšanu pārtēriņu, bet arī par nelikumīgi iegūtajiem līdzekļiem priekšvēlēšanu kampaņai, kas tika iegūti un iztērēti caur nevalstisku organizāciju “filtru”.


Kādi būs sodi?

Likums nosaka, ka KNAB jāveic partiju vēlēšanu deklarāciju pārbaude un gada laikā no dienas, kad beidzies deklarāciju iesniegšanas termiņš, jāinformē sabiedrība vienlaikus par visiem deklarācijās atklātajiem pārkāpumiem un pasākumiem to novēršanai. Šis formulējums pieļauj dažādas interpretācijas attiecībā uz termiņiem, kad KNAB būtu partijām jānosaka konkrētas valsts budžetam atmaksājamās summas. Taču pat ja likumā tas nav skaidri atrunāts, tomēr būtu tikai saprātīgi, ja arī šis lēmums tiktu pieņemts gada laikā pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām, tātad — līdz 7.novembrim.

Vai KNAB noteiktie “uzrēķini” būs proporcionāli atklātajiem pārkāpumiem? Tautas partijas gadījumā tas nozīmētu pienākumu iemaksāt valsts budžetā vairāk nekā miljonu. Ap pusmiljonu par priekšvēlēšanu pārtēriņu un vēl tikpat par nelikumīgi saņemtajiem ziedojumiem.

Vienīgais leģitīmais apstāklis, kas var samazināt šo summu: ja atklātos, ka daļa no pārtēriņa TP radās jau pirms 2006.gada maija vidus, kad stājās spēkā grozījumi likumā, kas nosaka šo pienākumu (t.i. atmaksāt iegūtos līdzekļus). Taču arī šādā gadījumā atmaksājamā summa, visticamāk, būs ievērojama. Ņemot vērā, ka pat vēlēšanu gadā Latvijas partiju oficiālie ienākumi nesasniedz 500 000, šāds sods varētu būt pat ļoti sāpīgs un prognozējama tiesāšanās līdz pat pēdējai instancei.

Regulējums, reklāma, termiņi

Kamēr partijām vēl nav piespriestas konkrētas atmaksājamās summas, jebkādi secinājumi var būt tikai provizoriski. Tomēr dažas lietas būtu vērts pateikt/atgādināt jau tagad:

1. Gan AT spriedums, gan KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā vairs nebūs tik viegli kvazi-legālā ceļā nopirkt politisko varu. Proti, ignorējot aizliegumu ziedot partijai vairāk nekā 10 000 latus gadā, desmitkārt lielākas summas “investēt” kādā nesen izveidotā nevalstiskā organizācijā, kuras vienīgais pastāvēšanas mērķis ir izvietot tik vajadzīgās reklāmas pašas partijas vietā. Cerams, ka AT spriedums un KNAB pārbaužu rezultāti liks partijām sajusties vismaz neomulīgi, lemjot, vai vēlreiz pieņemt šādu oligarha “dāvanu”.

2. Lai gan viens miljons latu varētu šķist ļoti nozīmīgs sods, tomēr nav pārliecības, ka tas atturēs partijas nākotnē priekšvēlēšanu tēriņu griestus pārkāpt. Ja arī turpmāk varas elites politiskā filozofija aprobežosies ar tēzi —jūs mūs paši ievēlējāt, nu tad cietiet četrus gadus — tad nav izslēgts, ka arī šāds sods tiks uztverts drīzāk kā “nomas maksa”, lai atsevišķas politbiznesa intereses sev paturētu tiesības uz nākamajiem gadiem kontrolēt valsti. Beidzot likumā būtu jāizveido skaidrs regulējums trešo personu jautājumam. Šobrīd spēkā esošo Partiju finansēšanas likumu var piemērot tikai attiecībā uz gadījumiem, kad saikne starp partiju un tās reklamētāju ir uzskatāma. Nav izslēgts, ka uz nākamajām vēlēšanām partijas jau būs gudrākas un mēģinās pēdas slēpt.

3. Jau 2006.gada beigās vēlēšanu lielākie grēkāži sāka virzīt domu atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Tas vēl joprojām nav izdarīts visticamāk reālpolitikas apsvērumu dēļ, proti, ne visas koalīcijas partijas spēj savākt konkurētspējīgu finansējumu. Vienlaicīgi patiešām ir pamats argumentam, ka ņemot vērā politiskās reklāmas raidorganizācijās izvietošanas izmaksas, partijas par atļautajiem apmēram 280 000 latu neko daudz par sevi vēlētājiem pastāstīt nevar. Tomēr izeja no šīs situācijas nav obligāti saistāma ar priekšvēlēšanu tēriņu griestu palielināšanu — labāks risinājums būtu sekot attīstīto Eiropas demokrātiju piemēram, krasi ierobežojot vai pat aizliedzot partiju reklāmu raidorganizācijās. Tādā veidā šī summa tiktu tērēta citām vajadzībām un tik liela vairs nešķistu. Paralēli, protams, būtu jādomā, kā valsts varētu atbalstīt politisko diskusiju raidījumus vai kompensēt televīzijām partijām bez maksas piešķirto raidlaiku.

4. Vēl kāda tēze, kas jau vairākas reizes ir tikusi atkārtota Providus ziņojumos: ja politiskā reklāma netiek aizliegta, tad likumā būtu skaidri jānosaka, ka reklāmas cenām visām partijām ir jābūt vienādām. Pretējā gadījumā parādās visādas aizdomīgas atlaides, kas citiem reklāmas tirgus dalībniekiem par analogu iegādāto raidlaiku netiek piešķirtas. Protams, ka arī šādu rīcību varētu uzskatīt par ziedojumu, tādēļ arī raidorganizācijām būtu jābūt interesei, lai šis jautājums tiktu atrisināts.

5. Partiju priekšvēlēšanu pārkāpumu pārbaudes termiņš — gads pēc vēlēšanām — ir nesamērīgi liels. Būtu jāsaprot, vai patiešām ir objektīvi iemesli tam, kādēļ KNAB lielāko daļu administratīvo sodu ir uzlicis gandrīz gadu pēc vēlēšanām. Ja patiešām ir objektīvi apstākļi, kādēļ KNAB nespēj pārbaudes pabeigt ātrāk, tad būtu jāpiedomā pie biroja kapacitātes palielināšanas vai arī kādiem papildus mehānismiem, kā nodrošināt, lai KNAB vieglāk var izsekot līdzi visiem partiju finansiālajiem darījumiem.

6. Pieņemot, ka Saeima drīzumā atkal skatīs jautājumu par priekšvēlēšanu tēriņu griestiem, būtu ļoti svarīgi, lai deputāti apzināti vai “nejaušības” dēļ neanulētu visus KNAB uzliktos sodus. Tādēļ jebkurām pārmaiņām esošajā regulējumā klāt būtu jānāk pārejas noteikumiem, kas paredzētu, ka izmaiņām tiesiskajā regulējumā nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz partijām uzliktajiem sodiem par 2006.gada vēlēšanu kampaņām. No politiskās atbildības viedokļa būtu tikai pareizi, ja šādus priekšlikumus iniciētu tieši tās partijas, kurām KNAB būs uzlicis vislielākos sodus.


__________________________

[1] KNAB pārskats par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās 2006.gadā, http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/PO2006V.pdf

[2] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra priedums Lietā Nr. SA – 5/2006, http://www.politika.lv/index.php?id=12558

[3] Bija iespējama arī cita pārkāpumu interpretācija: piemēram, uzskatīt, ka ziedotājs partijai ir pati “Sabiedrība par vārda brīvību” vai “Pa Saulei”, nevis personas, kas ir ziedojušas šīm nevalstiskajām organizācijām. Šobrīd gan ir sarežģīti izvērtēt, kura no abām konstrukcijām labāk atbilst Partiju finansēšanas likumam un AT spriedumam.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ex-tr 04.11.2007 18:13
Ļoti prasta shēma, bet kas šīm partijām ļāva domāt, ka tā varētu palikt nesodīta? Manuprāt, tam varēja būt divi puslīdz racionāli skaidrojumi:
Trešo personu prototips jau tika izmēģināts 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. Lai gan daudz mazākā apjomā un slēptākā veidā, tomēr jau tobrīd tika notestēta sabiedrības un KNAB reakcija uz gadījumiem, kad reklāmas par partiju izvietoja no partijas juridiski nošķirta organizācija. Ja partiju paļāvība uz šīs shēmas likumīgumu balstījās uz pašvaldību vēlēšanu novērojumiem, tad tā neapšaubāmi ir smaga pārrēķināšanās. 2006.gada trešās personas un 2005.gada trešās personas nav salīdzināmas — uz Saeimas vēlēšanām partijas bija jau atmetušas visus “smalkumus” un slepenību. Atšķirībā no 2005.gada, 2006.gadā vairs nevienam neradās jautājumi par to, ko īsti šīs mistiskās organizācijas reklamē un kādas partijas stāv aiz šīm organizācijām;
2005-2006.gada valdošajai koalīcijai katastrofāli trūka politiskās gribas un drosmes vienoties par jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Netika pieņemts izstrādātais likumprojekts, kas precīzāk regulētu ar trešajām personām saistītos priekšvēlēšanu kampaņu jautājumus. Iespējams, ka partijas, kas mērķtiecīgi sabotēja šī likumprojekta pieņemšanu, uzskatīja, ka tādējādi trešo personu kampaņas vispār ir palikušas bez regulējuma.


-----------------------------------

3. Partijas cerēja, ka, tikušas pie varas, šo jautājumu viegli nokārtos sev par labu, iejaucoties KNAB darbībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ex-tr - autore 04.11.2007 17:55
Negribētos sīkumaini piekasīties pie normāla raksta, bet tomēr:

1. Briesmīgais un tik ļoti iemīļotais pārcēlums no krievu valodas "atrunāts" latviešu valodā būtu tulkojams kā "noteikts". Likumā ir noteikts... Nav tik kruti, protams, toties saprotami.

2. Vēl jo vairāk iemīļotais vārdiņš "kapacitāte" latviešu (un arī latīņu) valodā nenozīmē vis spēju vai jaudu, kā tas ir angļu valodā, bet gan ietilpību vai tilpumu. :) Skan jau tas vārdiņš kruti un āāāārkārtīgi gudri, bet patiesībā - muļķīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - edmundz 01.11.2007 15:18
Vai nav tomēr tā, ka vēlēšanu rezultātus apstiprina vai neapstiprina CVK nevis valdība? Turklāt laika posms, kurā vēlēšanu rezultātus drīkstēja apstrīdēt ir sen jau nokavēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


edmundz - visiem, iipashi valdiibai 01.11.2007 11:09
vai nevajadzeetu anuleet veeleesanu rezultaatus taam partijaam kuras ir "lietojushas dopingu" liidziigi kaa sportistiem.... tiem ari paarbaudi driikst veikt peec sacensiibaam... :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Iveta Kažoka 31.10.2007 14:43
Likumā ja nemaldos ir par to labuma ģūšanu no ziedojumiem. Šajā gadījumā protams var teikt ka partijas arī ar 3. personu papildus reklāmu gūst sev kādu labumu. Bet nu konkrēti noteikt kādu - nav iespējams , tāpat kā nav iespējams noteikt kādu labumu partijas gūst no čeļu remontiem , lidostām un tā. Var tikai teikt ka kaut kādu labumu gūst. Tāpat arī ar reklāmu - pamatā sabiedrība gūst labumu informācijas veidā par kādu partiju , pie apstākļiem ka informēšana no 3. personu puses iet pilnā sparā. Sakarā ar tiem šķēles 300 000 manuprāt vienozīmīgi var teikt ka labuma guvēja ir sabiedrība , jo informācijas iegūšana no dažādām , savstarpēji pretējām pusēm , priekš sabiedrības manuprāt ir liels ieguvums , teiksim salīdzinājumā ar informāciju tikai no vienas puses un vienā virzienā.

AT Senāts manuprāt lēma jau pēc vēlēšanām , vai ? Nu jocīgs lēmums , jo partiju iespējas un vajadzība pēc naudas ar likumu ir ierobežotas un līdzsvarotas un nav pārkāptas , bet attiecībā uz 3. personām nekādi neierobežotas un nelīdzsvarotas. Noreducēt visu tikai uz saikni ar partijām ir kā reiz pret likuma mērķi - vienlīdzīgām partiju iespējām vēlēšanās. Šādā gadījumā protams priviliģētā stāvoklī nonāk tās partijas kam parādās bagāti , ar partiju nekādi nesaistīti, bet partijai labvēlīgi onkuļi ārzemēs , kas labprāt nosponsorē 3. personas partijas atbalstam vēlēšanās. Un ja tā tas paliks , tad protams katrai sevi cienošai partijai tāds ārzemju onkulis parādīsies. Tiesību normas vajag interpretēt pēc taisnības , nevis pēc kaut kācita. AT Senāts manuprāt nav interpretējis pēc taisnības , AT Senāts ir nointerpretējis par labu kādam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka - IM 31.10.2007 13:38
"Nu manuprāt tas jau ir par traku. Es vēl varu saprast ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības , bet ka atbildība iestājas arī par to kas likumā nav rakstīts."

1) Likumā ir rakstīts, kas ir uzskatāms par ziedojumu partijām.

2) Likumā ir rakstīts, ka partiju priekšvēlēšanu izdevumu ierobežoti. Par partijas priekšvēlēšanu izdevumiem, kā to atzinis AT Senāts, ir jāuzskata arī to personu izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai, kuriem ar partiju ir cieša saikne (piemēram, šīs personas organizē pašas partijas priekšvēlēšanu kampaņu). Tā ir racionāla tiesību normas iztulkošana - ja norma pieļauj vairākas interpretācijas, jāizvēlas tā, kas vislabāk atbilst visa likuma mērķim un iekļaujas normu struktūrā (šajā gadījumā partiju tēriņu griestu noteikšanas mērķis - līdzsvarot dažādu partiju iespējas vēlēšanās un novērst partiju vajadzību pēc naudas).

Manuprāt, tas ir pietiekami skaidri, lai varētu prognozēt savas rīcības sekas. Tādēļ ja partijas biedri bija noticējuši partijas elites apgalvojumam, ka pozitīvisma kampaņas ir nevis likuma pārkāpšana, bet gan likuma "nepilnību ekspluatēšana" (kā to apgalvoja vienas partijas biedrs šonedēļās intervijā), tā ir viņu pašu lētticības problēma.

'" Nu bet ja par tiem ziedojumiem , tad ja nemaldos tad reklāma ar tā pati informācija vien ir. Kāds labums partijai no savu biedru labo darbu reklamēšanas? "

Vistiešākais. Ja partijai reklāmām ir atļauts tērēt maksimums 280 000 latus un kāda "trešā partija" izmanto papildus reklāmu par tik pat lielu summu, tad šī partija ir ieguvusi nozīmīgas priekšrocībās salīdzinājumā ar konkurentiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 31.10.2007 13:31
Pirmajā gadījumā - uzskatot X rīcību par ziedojumu patijai, varētu būt nopietni pārkāptas X tiesības paust savus politiskos uzskatus (tiesības uz vārda brīvību), turklāt nav nekādu pazīmju, ka X rīcība būtu bijusi nelabticīga (X nav vēlējies graut partiju finansēšanas sistēmas integritāti - nav rīkojies pretēji partiju finansēšanas likuma jēgai). Diez vai likumdevējs, nosakot tādu ziedojuma definīciju, ir vēlējies aptvert arī šādas labticīgas pilsoniskas aktivitātes.

------------------------------

Ja par to partiju finasēšanas sākotnēji gribēto jēgu un x un y , tad nu labticīgi sākotnējās jēgas grāvēji ir kā x tā y. Y nu nekādi nevar būt ļaunticīgs , vai kā , sākotnējās likuma jēgas grāvējs , jo y nevarēja neredzēt ka sākotnējā jēga tiek grauta no x puses ar 3. personu palīdzību. Un ja jēga tiek sagrauta no x puses , tad kāda vairs tur jēga , un y izdara secinājumus - uz 3. personām likuma jēga neattiecas. Meklēt tagad un dalīt labticīgos un ne tik labticīgos pēc tiešas saiknes nav nekādas jēgas , jo likuma sākotnējo jēgu jau grauj kā ar tiešām saiknēm saistītas 3. personas , tā arī ar ne tik tiešām saiknēm saistītas 3. personas. Tad drīzāk jāmeklē ir kas to likuma jēgas graušanu uzsāka pirmais.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Iveta Kažoka 31.10.2007 13:00
Partijas biedri ir informēti par šo rīcību (un rēķinās, ka šāda kampaņa būs), viņiem ir pateikts, ka tādējādi tiek ekspluatētas likuma nepilnības,
------------------------------------

Nu manuprāt tas jau ir par traku. Es vēl varu saprast ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības , bet ka atbildība iestājas arī par to kas likumā nav rakstīts. Un par tā sauktajām 3. personām manuprāt tā arī likumos nekas nav rakstīts. Tā teikt , notiesāts sakaņā ar tādu un tādu likuma nepilnību ekspluatēšanu. Manuprāt tas ir kas jauns.

Nu bet ja par tiem ziedojumiem , tad ja nemaldos tad reklāma ar tā pati informācija vien ir. Kāds labums partijai no savu biedru labo darbu reklamēšanas? Vai tad partija ir slikti informēta par savu biedru labajiem darbiem? Manuprāt tas jau nav ziedojums priekš partijas , bet gan ziedojums priekš sabiedrības , priekš elektorāta. Ieguvēja ir sabiedrība kas uzzina , un elektorāts kas iegūst atbalstu savai pāliecībai. Manuprāt tas ir jautājums par 3. personu tiesībām izplatīt informāciju , nevis jautājums par ziedojumiem partijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka - Kalvis 31.10.2007 11:48
Ja es pareizi saprotu KNAB koncepciju, KNAB neuzskata 50 latu ziedojumu par nelikumīgu (jo tas nepārsniedza likumā atļautos 10 000 latus un ziedotājs nebija juridiska persona).

KNAB pārskats liecina, ka LPP/LC kopumā varētu būt jāatmaksā par nelikumīgiem ziedojumiem ap 20 000 latiem (pretstatā TP 500 000, kur biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" saņēma vairākus gigantiskus ziedojumus).

LPP/LC lielākā problēma: par apmēram 400 000 pārsniegti priekšvēlēšanu tēriņu griesti, jo jāsapluso gan pašas partijas izdevumi, gan "Pa Saulei" izdevumi uz POLITISKAJĀM REKLĀMĀM. Darīts tas tiek tādēļ, ka šīs abas bija integrētas kampaņas, kuras notika atsevišķi caur LPP/LC un "Pa Saulei", manuprāt, tikai ar vienu mērķi: iztērēt LPP/LC deputātu reklamēšanai vairāk, nekā likums to ļauj.

Es piekrītu, ka "Pa Saulei" gadījums ir ievērojami sarežģītāks, nekā "Sabiedrībai par vārda brīvību", jo "Pa Saulei" patiešām nodarbojās arī ar citām lietām, ne tikai ar LPP/LC reklamēšanu. Ceru, ka KNAB ir savās pārbaudēs visus šos aspektus izvērtējis un LPP/LC izdevumiem pieskaitījis tikai to naudu, kas aizgāja konkrēti šīs partijas reklamēšanai. "Pa Saulei" gadījumā arī ĻOTI sarežģīti ir noteikt, kuri no ziedojumiem būtu uzskatāmi par ziedojumiem konkrēti LPP/LC, nevis, teiksim, vispārējam organizācijas darbam vai citām aktivitātēm. Protams, ka visus nevar likt "pār vienu kārti", bet nudien nezinu, kā KNABs tos ir nošķīris.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka - IM; 31.10.2007 11:29
Protams, ka visu var novest līdz absurdam. Partiju finansēšanas likumi vēsturisku apstākļu dēļ mums ir tādi, kādi tie ir - valdošās koalīcijas partijas pašas atteicās izveidot skaidrāku sistēmu. Nenoliedzu, ka šobrīdējā sistēma ļoti daudz jautājumus atstāj uzraugošo institūciju un tiesas izšķiršanās ziņā. Piemēram, tas pats jautājums, ko uzskatīt par ziedojumiem un ko nē; to atsevišķos gadījumos var būt sarežģīti izvērtēt. Un tādēļ KNABs un tiesa ir spiesti uz katru gadījumu skatīties atsevišķi - izvērtējot konkrētos apstākļus no likumu jēgas, cilvēktiesību apsvērumu un veselā saprāta viedokļa.

Uzreiz saku, ka KNABa koncepcija attiecībā uz šīm situācijām atšķiras no manējās, tādēļ nezinu, cik tālu birojs to interpretē līdzīgi, kā to daru es.

Paņemsim divus piemērus:

1. Privātpersona X izvieto sludinājumu reģionālajā laikrakstā, kurā apraksta, kādēļ atbalsta kādu partiju. Šī rīcība nav saskaņota ar partiju, persona X darbojas pārliecības vadīta. Veicot pārbaudi, tiesībsargājošā institūciju gūst pierādījumus, ka partija patiešām par šīm aktivitātēm nav neko zinājusi un tā nav bijusi daļa no partijas vēlēšanu kampaņas stratēģijas.

2. Persona Y organizē partijas priekšvēlēšanu kampaņu un zina, ka partija kampaņai izlietos visus likumā atļauto tēriņu limitu. Persona Y izvieto šo partiju slavinošu reklāmu savā vai savas jaundibinātās NVO vārdā. Partijas biedri ir informēti par šo rīcību (un rēķinās, ka šāda kampaņa būs), viņiem ir pateikts, ka tādējādi tiek ekspluatētas likuma nepilnības,

Manuprāt, abi šie gadījumi pēc spēkā esošā likuma sākotnēji būtu jāprezumē par ziedojumiem. Taču tad jāpārliecinās, vai šādu interpretāciju apstiprina likumu jēgas, cilvēktiesību un veselā saprāta apsvērumi. Pirmajā gadījumā - uzskatot X rīcību par ziedojumu patijai, varētu būt nopietni pārkāptas X tiesības paust savus politiskos uzskatus (tiesības uz vārda brīvību), turklāt nav nekādu pazīmju, ka X rīcība būtu bijusi nelabticīga (X nav vēlējies graut partiju finansēšanas sistēmas integritāti - nav rīkojies pretēji partiju finansēšanas likuma jēgai). Diez vai likumdevējs, nosakot tādu ziedojuma definīciju, ir vēlējies aptvert arī šādas labticīgas pilsoniskas aktivitātes. Tādēļ ar teleoloģiskās redukcijas palīdzību (juridiska metode, kas ļauj pārāk plaši formulētu likuma normu sašaurināt līdz tās racionālai jēgai) varam nonākt pie secinājuma, ka plašā ziedojuma definīcija neattiecas uz labticīgu priekšvēlēšanu aģitāciju.

Otrais gadījums ir atšķirīgs. Pat ja arī šeit var piemeklēt cilvēktiesību argumentus, tomēr tos pārsver reklāmas izvietotāja "nelabticīgie motīvi" graut pastāvošās partiju finansēšnas sistēmas integritāti (aizliegumu vienai partijai priekšvēlēšanu kampaņā tērēt vairāk nekā apmēram 280 000 latus). Tādēļ teleoloģiskajai redukcijai nav pamata un šo rīcību var uzskatīt par ziedojumu.

Ceļu būve nav ziedojums, vadoties no veselā saprāta viedokļa. Tāpat kā, piemēram, banku procentu likmes partiju noguldījumiem nav ziedojums. Ja Satiksmes ministrs ar īpašu rīkojumu liktu noasfaltēt ceļu līdz Pirmās partijas birojam, tad gan būtu par ko diskutēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Ivetai Kažokai 31.10.2007 08:28
Pasaulei.lv (Ērika Stendzenieka organizācijai) savulaik ziedoju nedaudz naudas - 50 latus. Ar reklāmas biznesu un LPP man nav nekādu personisku darīšanu, toties man šķita un joprojām šķiet simpātiski, kā šis reklāmas mākslinieks uzrunāja sabiedrību priekšvēlēšanu laikā. Vienīgi šoreiz izrādīsies, ka šī ziedojuma summas apmērs kādam tagad būs jāatlīdzina valstij. Neizprotu šo pretrunu - no vienas puses pilsonisko sabiedrību veicinošās organizācijas aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu procesā; atbalstīt gan partijas gan NVO. No otras puses izrādījies, ka es neesmu atbalstījis pareizos ļaudis, ka esmu sagādājis Ērikam vienīgi liekas nepatikšanas.

Protams, es vēlos iespēju robežās ziedot saviem favorītiem (gan partijām, gan NVO) arī turpmāk. Neredzu citu iespēju, kā bez ziedojumiem var panākt, lai partijas un citas organizācijas pamazām kļūtu finansiāli neatkarīgākas, lai vienīgie ziedotāji neizrādītos ļoti bagāti ļaudis. Bet vai kādi gudri eksperti nevarētu savlaicīgi informēt, ko drīkst šādi atbalstīt un ko nē? Pretējā gadījumā ir nejauka sajūta - manus 50 latus (kas ir tikai 0,5% no maksimāli atļautajiem 10 tūkstošiem) kādi juristi-lietpratēji nodefinējuši par nelikumīgu "oligarhu naudu" un pieprasa līdzīgu summu atdot kā naudassodu.

Nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka esmu līdzdarbojies kaut kādā nelikumīgā shēmā. Tādēļ virsraksts man šķiet aizskarošs. Ja Providus pētniece I.Kažokai tiešām vēlas pārliecināties, vai PaSaulei ziedotāji ir bijuši labticīgi ļaudis, kādēļ nepajautāt pašiem šiem ziedotājiem, kas taču visi ir zināmi un nekur neslēpjas? Citādi mēs aiz likuma burta nesaredzam lietas būtību. To, ka "Pa Saulei" arī bija vairāk vai mazāk veiksmīgs mēģinājums domubiedru kopai sevi apliecināt un veicināt tādu politiku, kurā izpaustos nedaudz citāda attieksme vienam pret otru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 30.10.2007 23:40
Saskaņā ar šo likumu par ziedojumu partijām var uzskatīt jebkuru darbību, ar kurus partijai tiek piešķirts kāds labums. Un ir pilnīgi vienalga, vai šī darbība ir naudas ieskaitīšana partijas kasē, telpu bezmaksas izīrēšana partijas vajadzībām vai reklāmas izvietošana partijas vietā.

--------------------------

Vai piemēram jauna ceļa posma izbūvēšana , pa kuru protams braukās arī partijas biedri - tātad partijai tiek labums. Visus rēķinus par ceļu būvi pieskaitīt LPP/LC tēriņiem , jo partijas vadītājam ir tā teikt tiešā saikne.

Saistītie raksti
Citi autora darbi