Pārkats par būtiskākajām problēmsituācijām, kas radušās kampaņas laikā (atjaunots 27.05) 1

Problēma Nr.1

Monitorings uzrāda, ka šajā priekšvēlēšanu periodā politiskās reklāmas izvieto ne tikai pašmāju partijas, bet arī divas Eiropas parlamenta grupas: Nāciju Eiropas grupa un Eiropas Tautas partijas/Eiropas demokrātu grupa. Monitorētajā laika posmā Nāciju Eiropas grupa ir izvietojusi politiskās reklāmas (kopapjoms 100 sekundes) nacionālā līmeņa televīzijās, nacionāla līmeņa radio (monitorējamā periodā kopapjoms 990 sekundes) un reģionālajā presē (kopapjoms 7014 cm2 ).

Iesaki citiem:



Videoreklāmā ir redzama vēlēšanu kandidāte Inese Vaidere, kas aicina apmeklēt mājas lapu, lai sniegtu konsultācijas par Eiropas parlamentārieša darbu.

Radioreklāmās ir dzirdama informācija par: (1) mājas lapu www.uen.lv, kur Roberts Zīle (kandidāts no TB/LNNK uz Eiropas Parlamentu) atbildēšot uz jautājumiem par Eiropas Parlamenta darbu; (2) Ineses Vaideres mājas lapu (2 atšķirīgas reklāmas).

Kopumā 15 reģionālās preses izdevumos tika publicēta Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas apmaksāta intervija ar Robertu Zīli.

Skatīties reklāmrakstu ar Zīli

Šādas reklāmas būtu uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju, taču to tiesiskās konsekvences šobrīd ir grūti nosakāmas. Aptuvenie reklāmu izvietošanas izdevumi Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupai visos medijos (neskaitot iespējamās atlaides): 10 215 lati (bez PVN), kas pārsniedz tā saucamajām “trešajām personām” noteikto priekšvēlēšanu reklāmas tēriņu limitu (2700 lati).

Eiropas Tautas partija un Eiropas demokrātu grupa apmaksāja Interneta banneru izvietošanu vismaz trijos Interneta portālos, kur apmeklētāji bija aicināti aiziet uz portālā draugiem.lv izveidotu resursu. Resursā Eiropas Parlamenta deputāte un vēlēšanu kandidāte L.Liepiņa atbildēja uz cilvēku jautājumiem. Aptuvenās šādu banneru izvietošanas izmaksas: 3465 lati

Problēma Nr.2

Monitorings uzrāda, ka aktīvs vēlēšanu kampaņas dalībnieks ir Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kas izvietojusi radio reklāmas (iegādājusies raidlaiku), kuru kopapjoms ir 12523 sekundes. Aptuvenās šāda raidlaika izmaksas: 5286 lati (bez iespējamām atlaidēm, bet arī bez PVN). Reklāmas veidotas kā Latvijas Cilvēktiesību komitejas veidota intervijas (vada Jurijs Petropavlovskis). Intervējamās personas: lielākoties ar partiju apvienību PCTVL saistītas personas. Vairāk nekā pusē no “sižetiem” ir saskatāmas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, tādēļ, iespējams (tas atkarīgs no precīzas par aģitāciju samaksātās summas), ir pārkāpti likumā noteiktie aģitācijas limiti, kas politisko reklāmu izvietošanu, ja tās izvieto “trešā persona”, ierobežo ar 15 minimālajām mēnešalgām.

Problēma Nr.3

Ļoti aktīvs reklāmas izvietotājs ir biedrība “Mums pa Ceļam!” Tā izvieto reklāmas ar aicinājumu ziedot 2.pasaules kara veterāniem mājas lapā 9may.lv Reklāmā saturiski nav priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju, taču tās izvietošanas konteksts liecina, ka viens no blakusmērķiem varētu būt partijas Saskaņas Centrs popularizācija. “Saskaņas centra” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir vienlaicīgi organizācijas “Mums pa ceļam!” valdes loceklis, kā arī biedrības 9May.lv (9мая.lv) valdes priekšsēdētājs. Tā kā telekanāls PBK 9.maija kontekstā bieži intervē Saskaņas Centra biedrus, tad asociatīvi auditorijai šī biedrība un tās aktivitātes varētu saistīties ar Saskaņas Centru. Izvietotās reklāmas kopapjoms ir ievērojams: monitorējamā periodā 5948 sekundes nacionāla līmeņa televīzijā un 749 cm nacionālā līmeņa presē, kā arī Internetā. Aptuvenās izmaksas (neskaitot iespējamās atlaides): 103 454 lati

Daži no reklāmas klipiem:



Problēma Nr.4

Vairāki preses izdevumi ļaunprātīgi izmanto to, ka Latvijas likumos nav paredzēti nosacījumi politiskās reklāmas apzīmēšanai (piemēram, cik lielam ir jābūt paziņojumam, kas lasītāju informētu par to, ka par materiālu ir maksājusi politiska partija). Apmaksātu reklāmrakstu vai interviju gadījumā informācija par apmaksas faktu netiek publicēta redzamā vietā, nereti šī informācija parādās tikai materiāla beigās vai ir drukāta ar īpaši maziem burtiem. Līdz ar to lasītājs gūst nepareizu priekšstatu par publicētā raksta būtību – proti, sajauc avīzes redakcijas/žurnālistu veidotus materiālos ar partiju apmaksātu informāciju. Rīgas Apriņķa Avīze vispār nenorāda, ka LPP/LC reklāmraksti (4lpp.garumā nu jau vairākos numuros) ir partijas apmaksāti.

Partijas LPP/LC reklāmraksti Vesti Segodnja

Partiju apvienības ZZS reklāmraksti Latvijas Avīzē

Saraksta “Vienotā Rēzekne” reklāmraksts Rēzeknes Vēstīs

LPP/LC reklāmraksti Rīgas Apriņķa Avīze

Problēma Nr.5

Līdzīgi kā iepriekšējie Providus monitoringi arī 2009.gada vēlēšanu kampaņas gaitā ir novērojami partiju sponsorētu pasākumu gadījumi. Piemēram, LPP/LC bija viens no Pasaules čempionāta motokrosā sponsorētājiem. Motokrosa publicitātes reklāmas tika izvietotas nacionāla līmeņa televīzijās (piemēram, LNT, TV5, LTV1) un LPP/LC bija minēts kā motokrosa atbalstītājs. Līdz ar to partija guva publicitāti reklāmās, par šo publicitāti tieši nemaksājot (reklāmdevējs – Baltijas Kausa fonds). Šādi gadījumi ir problemātiski Latvijas tiesiskā regulējuma kontekstā, jo pirms vēlēšanām nav iespējams noteikt aptuvenās partijas izmaksas pasākuma sponsorēšanai (lai gan šīs izmaksas ietilpst partiju tēriņu limitos), kā arī ir sarežģīti izvērtēt, cik lielā mērā uz šādām reklāmām attiecas likumā noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas apzīmēšanas un savlaicīgas cenu publiskošanas nosacījumi



Problēma Nr.6

Monitorings liecina, ka atsevišķi reģionālie mediji, iespējams, mēģina “apiet” iepriekš pašu publiskotos politiskās reklāmas izcenojumus nošķirot diva veida partiju apmaksātu informāciju: (1) politiskā reklāma; (2) sludinājumi. Piemēram, laikraksts Zemgale kā sludinājumus (attiecīgi zemāka cena) ir klasificējuši tādu partijas apmaksātu informāciju, ko citi reģionālie laikraksti (piemēram, Saldus Zeme un Neatkarīgās Tukuma Ziņas) ir korekti identificējuši kā politisko reklāmu.

Skat. "sludinājumu" laikrakstā Zemgale

Skat. politisko reklāmu citā reģionālā laikrakstā



Problēma Nr.7

Atsevišķos gadījumos var būt sarežģīti noteikt, vai partijas ir vai nav ievērojušas priekšvēlēšanu tēriņu “griestus”. Tas tādēļ, ka partijas dažādās pašvaldībās mēdz veidot kopīgus sarakstus ar citām partijām. Piemēram, partija LPP/LC uz Rīgas Domes vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām startēja atsevišķi, taču Jūrmalas vēlēšanās piedalās kopīgā sarakstā ar Kristīgi demokrātiskā savienību un Centrisko partiju Latvijas Zemnieku savienība. Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu katrā pašvaldībā ir atšķirīgi tēriņu limiti – piemēram, dalība Rīgas vēlēšanās partijai ļauj tērēt 122368 latu, dalība Jūrmalas vēlēšanās – 9981 latus. Šī projekta ietvaros tiek pieņemts, ka gadījumos, kad partija piedalās kādas pašvaldības vēlēšanās vienā sarakstā ar citu partiju, atļautie tēriņi starp šīm partijām sadalās proporcionāli (piemēram, Jūrmalā – uz LPP/LC attiecināmie tēriņu “griesti” ir 3327). Šis pieņēmums ir nosacīts, jo ir iespējams, ka partijas savstarpēji vienojas par neproporcionālu tēriņu sadali (piemēram, LPP/LC Jūrmalā tērēs 8000 latus, bet pārējās partijas – atlikušo summu). Līdz ar to reālie partiju tēriņu “griesti” vairākām partijām var būt augstāki.

Reklāmas piemērs, kas ilustrē problēmu

Nākamajā grafikā ir ilustrēts Provids monitoringa pieņēmums un tā iespējamās “kļūdas robežas”. Partijai atļauto izdevumu “augstākā robeža” ir rēķināta prezumējot, ka katru reizi, kad partija startē vienā sarakstā ar citām partijām, tad tieši šī partija sedz VISUS kopīgās kampaņas izdevumus. Partijai atļauto izdevumu “zemākā robeža” ir rēķināta prezumējot, ka katru reizi, kad partija startē vienā sarakstā ar citām partijām, tā nesedz NEKO no kopīgās kampaņas izdevumiem.



Problēma Nr.8

Ziņas no reģioniem liecina, ka atsevišķiem reģionāliem medijiem sagādā grūtības nošķirt priekšvēlēšanu aģitāciju no cita veida reklāmām, piemēram, Eiropas Parlamenta apmaksātiem aicinājumiem doties uz 6.jūnija vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu dotais kritērijs priekšvēlēšanu reklāmu atpazīšanai: tiešs vai netiešs aicinājums balsot par kādu vēlēšanu kandidātu vai partiju (kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, vēlētāju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību vai arī deputāta kandidātu). Ja reklāmas saturā nav nekas, ko varētu saprātīgi interpretēt kā tiešu vai netiešu kādas partijas/kandidāta reklamēšanu, tad tā nevar būt arī priekšvēlēšanu aģitācija un uz attiecīgo reklāmu neattiecas likumā noteiktie apzīmēšanas, izcenojumu u.c. ierobežojumi. Iestāde, pie kuras var vērsties šaubu gadījumā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.



Problēma Nr.9

21.maijā rīkotajā Sabiedrības par atklātību Delna diskusijā reģionālo mediju pārstāvji norādīja uz divām problēmām:

(1) Atsevišķi mediji savus politiskās reklāmas izcenojumus ir iesnieguši pēc likumā noteiktā termiņa, kas ļāva viņiem iepazīties ar konkurentu cenām un noteikt izdevīgākas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd vērtē, vai attiecīgie mediji vispār ir bijuši tiesīgi izvietot politiskās reklāmas, ja par to izcenojumiem nebija paziņojuši likumā noteiktajos termiņos;

(2) Arī pašvaldībām piederošie laikraksti izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu, lai gan tiem tiem aizliegts nodaboties ar komercdarbību un priekšvēlēšanu aģitāciju.



Problēma Nr.10

Pirms vēlēšanām nav iespējams precīzi aprēķināt summu, ko partijas samaksājušas par priekšvēlēšanu aģitācija, jo vairāki mediji savos izcenojumos paredzējuši nosacījumus, par kuriem ir informēti tikai attiecīgais medijs un partija. Piemēram, PBK, LTV1, LTV7 un Krievijas hiti paredz uzcenojumu par konkrētu vietu reklāmas blokā: nezinot partijas un medija vienošanos, nav iespējams noskaidrot, piemēram, vai kāda reklāma blokā ir parādījusies pirmā tādēļ, ka par to īpaši samaksāts, vai nejaušības dēļ. TV3 paredz ievērojamas atlaides (līdz pat 30%) gadījumā, ja samaksa par kampaņu tika saņemta līdz noteiktam datumam. Mazākas, bet līdzīgas atlaides paredz arī, piemēram, LNT un TV5. PBK prasa uzcenojumu par steidzamu pasūtījumu.



Problēma Nr.11

Saeima tā arī nav atrisinājusi jautājumu par samērīgām un atturošām sankcijām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumu gadījumā. Sods, kas par pārtēriņu draud politiskajai partijai, - pienākums proporcionālu summu atmaksāt valsts budžetā - , nav pietiekami nozīmīgs, lai atturētu no pārkāpumiem. "Trešajām personām" un medijiem paredzētie sodi par likuma noteikumu neievērošanu ir simboliski.



Problēma Nr.12

Vairākās raidorganizācijās vēlēšanu kandidāti acīmredzami tiek atspoguļotas nesabalansēti. Tiek veidoti sižeti, kas ir cildinoši kādam no politiskajiem spēkiem. Ja attiecīgā politiskā partija vai tai pietuvināti cilvēki ir šo pozitīvo publicitāti apmaksājuši, tad apmaksas fakts netiek norādīts. Radio un televīzijas likums paredz, ka faktiem un notikumiem raidījumos jātiek atspoguļotiem godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Par likuma ievērošanas uzraudzību atbild Nacionālā radio un televīzijas padome, kura šos gadījumus vai nu nepamana, vai nekomentē.



Problēma Nr.13

2009.gada janvārī Saeimas pieņemtie grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumos paredz KNAB tiesības apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu, ja partija ir pārsniegusi likumā noteiktos limitus. Prognozējams, ka KNAB būs ļoti sarežģīti konstatēt konkrēto pārtēriņa brīdi, jo iestādes rīcībā ir tikai dati par noslēgtajiem reklāmas līgumiem (summa attiecas uz visu priekšvēlēšanu kampaņu, pat ja daļa no reklāmām vēl nav izvietotas).



Problēma Nr.14

Partijām atļautajos tēriņu limitos ietilpst vairākas izdevumu kategorijas, kas ir grūti kontrolējamas un par kurām KNAB nav operatīvas informācijas:

(1) reklāma Internetā; (2) reklāma telpās un publiskajās vietās; (3) pasta pakalpojumi priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izsūtīšanai; (4) sponsorēšana; (5) labdarības pasākumu finansēšana; (6) pabalstu un dāvinājumu izmaksas.

Ja KNAB konstatē, ka partija ir noslēgusi reklāmas līgumus ar medijiem par summu, kas tuvojas priekšvēlēšanu tēriņu limitam, KNAB ir sarežģīti noskaidrot pārējo izmaksu kategoriju izmaksas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Par vēlēšanām

Viss par un ap priekšvēlēšanu kampaņām, no priekšizpētes līdz vēlētam politiskam amatam http://velesanaslv.blogspot.com

Citi autora darbi