Pārkāpumi ir, bet panti neatrodas...

Vēlētāji apzinās, ka ne visas politiskās darīšanas ir finansiāli tīras, mediji informē par aizdomām, KNAB pārbauda deklarācijas, trūkst vienīgi datu par vainīgo sodīšanu. Un citādi nevar būt, jo likumā paredzēts tikai viens sods - partijas darbības apturēšana.

Iesaki citiem:

Kopš pagājušajā gada Latvijā aktīvi diskutē par godīgumu un atklātību politisko partiju darbībā. Mūsdienu demokrātijas ietvaros partijas pārstāv tautu un tās vārdā lemj par valsts un sabiedrības attīstības virzieniem. Ievērojot šo lēmumu nozīmi, sabiedrībai ir tiesības ne tikai pazīt partiju līderu sejas vaibstus un balsis, bet arī netraucēti saņemt informāciju par finansiāliem avotiem, kas baro politiskos spēkus. 1995.gadā Saeima, lai nodrošinātu politisko spēku finansēšanas caurspīdīgumu, pieņēma Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Tādējādi jau astoņus gadus Eiropas priekšā mēs varam lepoties ar šī normatīvā akta esamību. Tomēr partiju finansēšanas procesi joprojām ir noslēpti no sabiedrības.

Pērn veiktie aprēķini par politiskās reklāmas apjomu un izmaksām medijos liek apšaubīt vairāku partiju sabiedrībai sniegto informāciju par ienākumiem un tēriņiem. Nav arī noslēpums, ka partiju melnās kases un nelikumīgi ziedojumi ir Latvijas politiskās dzīves neatņemama sastāvdaļa. Vēlētāji apzinās, ka ne visas politiskās darīšanas ir finansiāli tīras, mediji regulāri informē par viltībām politiskajā dzīvē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda partiju deklarācijas – vienīgi trūkst datu par vainīgo sodīšanu sakarā ar izdarītajiem pārkāpumiem. Un citādi nevar būt, jo likumā ir paredzēta vien iespēja apturēt partijas darbību, ja tā nav iesniegusi deklarāciju vai nav norādījusi likumā prasītās ziņas. Par citiem pārkāpumiem atbildība nav noteikta nedz pašā likumā, nedz Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nedz Krimināllikumā.

Acīmredzami, ka esošā situācija nav normāla un tā ir jāmaina. Praktiski jau tagad iespējams piemērot Krimināllikuma (KL) un Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas un sodīt par pieļautajiem pārkāpumiem. Piemēram, nekas neliedz uzsākt partiju atbildīgo darbinieku kriminālvajāšanu, ja persona:


  • ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras vai pārsniegusi tās (KL 196.pants);

  • nolaidīgi pildījusi dienesta pienākumus (KL 197.pants);

  • nelikumīgi pieņēmusi mantiskus labumus (KL 198.pants);

  • pārkāpusi organizācijas gada pārskatu sastādīšanas kārtību, savlaicīgi nav iesniegusi gada pārskatu vai iesniegusi to nepilnā apjomā (KL 217.pants).


Taču ir jāatzīst, ka neraugoties uz attiecīgo pantu esamību mūsu Krimināllikumā, pārkāpēju sodīšanas perspektīvas nav visai lielas. Pēc KL 196. un 197.pantiem pie atbildības var saukt, ja ar nodarījumu nodarīts būtisks kaitējums sabiedriskām interesēm, KL 198.paredz, ka personu var saukt pie atbildības, ja labumu ņēmējs apņemas ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras, KL 217.panta 1.daļa prasa, lai nelikumīga darbība ar gada pārskatu būtu izdarīta atkārtoti gada laikā.

Diemžēl ir jāatzīst, ka esošie normatīvie akti neparedz efektīvu mehānismu likumpārkāpumu novēršanai partiju finansēšanas jomā. Tādēļ ir svarīgi veikt Administratīvo Pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma papildinājumus, tieši paredzot atbildību par partijas finansēšanas noteikumu pārkāpšanu. Grozījumi ir nepieciešami arī partiju finansēšanas likumā. Pašlaik likums paredz, ka par pieļautajiem pārkāpumiem ir atbildīgs partijas vadītājs. Tomēr ir acīmredzams, ka atbildības subjektu lokam jābūt plašākam – neredzu nekādu loģisku pamatojumu tā sašaurināšanai līdz vienai, divām personām. Pie atbildības varētu saukt arī citus partijas biedrus, kā arī cilvēkus, kuri formāli neskaitās piederīgi partijai, bet kas tieši pārkāpj partiju finansēšanas noteikumus, piemēram, savā vārda ziedojot partijām svešu naudu, iesaistot citus cilvēkus un organizācijas finansiālās mahinācijās ar mērķi apiet likuma prasības par partiju finansēšanu.

Paredzot administratīvo un kriminālo atbildību par likuma prasību pārkāpšanu, ļoti svarīgi ievērot taisnīguma un atbilstības principus - soda veidam un mēram jābūt cieši atkarīgam no kaitējuma, ko nodarījums rada sabiedriskām interesēm.

Administratīvā atbildība būtu jānoteic par partiju deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu, par nepatiesu informāciju atspoguļošanu deklarācijā, par starpniecību nelikumīgā ziedošanā[1].

Savukārt kriminālatbildība jāparedz par šiem pašiem pārkāpumiem, ja tie ir izdarīti atkārtoti vai radījuši būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskām interesēm.

Likumdevējam ir jāapsver arī pašas partijas sodīšanas iespēja par īstenotiem pārkāpumiem. Protams, bez cilvēkiem partija neko nevar izdarīt. Bet ievērojot, ka politiskā organizācija ir pilntiesīgs tiesību subjekts, tā var pati ne tikai gūt labumus, bet arī atbildēt par likumu neievērošanu. Neraugoties uz ciešo saikni starp partiju un tās dalībniekiem, juridiski tie ir atšķirīgi tiesību subjekti – saucot pie atbildības vienu, nav pamata atbrīvot no atbildības otro.

Esošā likumdošana paredz iespēju saukt pie administratīvās atbildības juridiskās personas. Valdība konceptuāli ir atbalstījusi arī juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu. Tāpēc nevar būt juridisku šķēršļu partijas atbildības noteikšanai par izdarītājiem pārkāpumiem.

Saeimai ir visas iespējas ieviest stingru kārtību partiju finansēšanu regulējošajos normatīvajos aktos. Protams, deputātiem nav vienkārši lemt par šiem jautājumiem, jo viņi paši ir politisko partiju biedri un grozījumi skars arī viņu partiju intereses.

____________________________
[1] Starpniecība nelikumīgā ziedošanā ir tīša finansu līdzekļu saņemšana no citām personām ar mērķi nodot tos savā vārdā konkrētajai partijai ziedojuma veidā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti