Atslēgvārdi:

Paraudzīties uz dzīvi citādāk

Jaunatnes līderu koalīciju var uzskatīt par unikālu organizāciju, jo tajā ir vien četri biedri, nav biroja, bet tās tīkls aptver gandrīz visu Latviju.

Iesaki citiem:

Daudzās pašvaldībās jaunieši tiek uzskatīti nevis par resursu, bet problēmu. “Ko tad viņi? Alkohols, cigaretes, skaļa mūzika, kautiņi.” Kamēr vietējās pārvaldes līmenī dzīvotspējīgs būs šāds stereotips jauniešu iniciatīvas laukos radīsies, izzudīs un nebūs dzīvotspējīgas, pārliecināta Jaunatnes līderu koalīcijas (JLK) vadītāja Inese Šubēvica.

JLK var uzskatīt par unikālu organizāciju, jo tajā ir vien četri biedri, nav biroja, bet tās tīkls aptver gandrīz visu Latviju. JLK ir resursu centrs jauniešiem, kas banāli, bet kodolīgi skaidrojot – iedod makšķeri, nevis zivi. JLK galvenā mērķauditorija ir jaunieši reģionos, kur informācija nebūt nav tik viegli pieejama kā metropolē. Jau vairāk nekā septiņus gadus Ineses vadībā brīvprātīgie aicina jauniešus nepalikt malā, iesaistīties starptautiskos projektos un veidot jauniešu iniciatīvas.



Jāļauj, lai atveras čakras

Deviņdesmito gadu nogalē dzimtajā Mērsraga pagastā Inese mājās audzināja bērniņu un studēja neklātienē augstskolā. Padzirdējusi, ka pašvaldība plāno atvērt brīvpieejas interneta punktu, viņa devusies uz pagasta padomi un ieteikusi izveidot Mērsraga pašvaldības informācijas centru. Tur sapulcējoties vietējiem jauniešiem arī radās brīvprātīgo organizācijas pirmie iedīgļi.

Jaunatnes līderu koalīcijas saknes meklējamas 1998.gadā izveidotajā Engures novada jauniešu apvienībā, kas radās sadarbojoties jauniešiem no septiņām Talsu un Tukuma rajona pašvaldībām.

„Tikko bija izveidota pašvaldību sadarbības organizācija ”Engure”. Nolēmām, ka arī jauniešiem vajadzīga sava organizācija, tāpēc 1998.gada novembrī sanācām uz dibināšanas sapulci. Tolaik galvenā ideja bija radīt jauniešiem iespēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, kas neaprobežotos ar tradicionāliem pasākumiem vietējā kultūras namā. Organizējām sadraudzības pasākumus rajona līmenī.”

Inese stāsta, ka tajā laikā jau bija iesaistījusies ASV miera korpusa brīvprātīgo kustībā, tāpēc uz notiekošo vietējā pašvaldībā spēja paskatīties plašāk. „Ir jāļauj, lai čakras atveras, jo nav interesanti sēdēt uz vietas,” enerģiski nosaka Inese.



Sports, māksla, komunikācija

2000.gadā Eiropas Savienības jauniešu neformālās izglītības projekta ietvaros sākās sadarbība ar Lietuvas Mažeiķu reģionu. Organizācijas tīkls veidojās aizvien plašāks. Šobrīd situāciju nevar salīdzināt ar to, kāda tā bija pirms pieciem gadiem – jaunieši reģionos kļuvuši stiprāki, ambiciozāki, tāpēc JLK galvenokārt darbojas kā resursu centrs jauniešiem. Organizācijā ir tikai četri biedri un 175 dalībnieki. „Liels biedru skaits nav mūsu pašmērķis. Savukārt dalībnieka statuss paver plašas informācijas saņemšanas iespējas, bet neuzliek lielus pienākumus. Nav obligātas sanāksmes vai biedru maksa. Laukos jaunieši nezina, kas notiek, kādas ir iespējas, tāpēc mums ir svarīgi viņiem pastāstīt par iespējām, iegūt informāciju un ļaut līdzdarboties. Gribam stāstīt, ka vienīgais veids kā pavadīt laiku nav tikai vietējā kultūras namā vai interešu izglītības pulciņā.”

Iespēja piedalīties starptautiskos projektos ir efektīvākais veids kā jauniešus izvilināt no mājām, stāsta Inese. „Mēs gribam lai viņi uz lietām paskatās citādāk un līdzdarbojas radoši. Ir trīs projektu virzieni, kas piesaista daudz jauniešu – iespēja sportot, nodarboties ar mākslu un tolerēt konflikta situācijas. Uz nakts orientēšanās sacensībām piesakās daudz jauniešu, daudzi grib zīmēt, veidot no māla.”



Birojs – viena istaba

Šobrīd noslēguma stadijā ir sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu realizētais projekts. Tā ietvaros JLK tikās ar jauniešiem reģionos un stāstīja par nevalstiskā sektora darbību, uzsverot, ka iesaistīšanās ir ne vien iespēja, bet arī atbildība. Paralēli tiek realizēti projekti tīklu veidošanā Eiropas līmenī. Nākamgad ar ASV atbalstu Latvijas JLK dalībnieki dosies uz Krieviju, lai tiktos ar jauniešiem un stāstītu par brīvprātīgo kustību. “Mums tas ir izaicinājums, jo Krievijā jauniešiem par nevalstisko organizāciju darbību rietumu izpratnē nav zināšanu.” Noslēgumam tuvojas arī starptautisks seminārs ar mazākuma grupām, kurā iesaistījās četras Baltijas jūras reģiona valstis.

JLK koalīcijai nav savu telpu. “Birojs ir viena mana dzīvokļa istaba,” smejas Inese, skaidrojot, ka galvenais darbs saistīts ar atbalstu jauniešu iniciatīvai projektu rakstīšanā. “Sūtam informāciju par projektu konkursiem, iesakām, kuros piedalīties, motivējam rakstīt projektus un palīdzam to izdarīt. Daudz informācijas jauniešiem sūtam par formālas un neformālas izglītības iegūšanas iespējām.”



Jaunieši mācās sarunāties

JLK pārsvarā strādā ar lauku jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Inese pārliecinājusies, ka rīdziniekiem, salīdzinot ar reģionā dzīvojošajiem, viss ir izstieptas rokas attālumā. “Rīgā ir dažādas jauniešu organizācijas, ja notiek semināri, tos nav grūtību apmeklēt. Laukos ir citādāk. Daudzviet reģionālās politikas trūkums izraisījis tik dziļu depresiju, ka jaunieši pēc studiju beigšanas pat neinteresējas, kas notiek dzimtajā vietā. Šāda situācija, protams, nav reģionu centros vai lielākajās pilsētās, bet nelielos pagastos. Piedalīties starptautiskā projektā, kura dalībnieki komunicē dažādās valodās, jaunietim, kurš nav bijis nekur tālāk par pašvaldību ar tūkstoš iedzīvotājiem, ir liels izaicinājums. Reizēm jaunieši neprot normāli sarunāties, tāpēc uzskatu, ka ir tik būtiski dot viņiem iespēju,” stāsta Inese. Gandarījums ir tad, kad mainās jaunieša attieksme pret dzīvi un vērtību sistēma.

“Mums nav svarīgi zināt, ka esam stāvējuši pie vienas vai otras organizācijas šūpuļa. Mums svarīgi, lai jaunieši darbotos paši un iesaistītu citus,” skaidro Inese.

Šobrīd JLK organizāciju tīkls aptvēris gandrīz visu Latviju. Ir daži neaktīvi reģioni, piemēram, Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils, bet Inese cer, ka situācija mainīsies un jaunieši novērtēs brīvprātīgo kustību nozīmi. Tieši pieejamība informācijai un vāji attīstīta infrastruktūra daudzviet laukos ir galvenā problēma. Piemēram, Latgalē ir pašvaldības, kurās nav interneta pieslēguma. “Sporta zāle tiek slēgta, interneta nav, klubs nedarbojas. Kāda gan var būt motivācija atgriezties,” Inese kritizē reģionālās politikas vājos punktus, atzīstot, ka pati labprāt atgrieztos dzimtajā Mērsragā, bet tur nav viņai piemērota darba.



Pašvaldībās nav jauniešu politikas

JLK uzskata, ka būtiski ne vien pieņemt Jaunatnes likumu, kas šobrīd iestrēdzis Saeimas kuluāros, bet panākt, lai tas ir nevis formāls, bet pēc būtības atbilst jauniešu interesēm. Būtiskākais – lai tiktu izstrādātas vadlīnijas, pēc kurām katrā pašvaldībā veidot jaunatnes politiku. Šobrīd vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā ir sava jaunatnes stratēģija ir Liepāja. “Svarīgi, lai likumā tiktu noteikts, ka jauniešu brīvprātīgo kustība ir jāatbalsta. Šobrīd daudz kas balstās uz vietējo sociālo vai kultūras darbinieku iniciatīvu. Jaunieši grib darboties, bet pašvaldība var atteikt telpas, kur sapulcēties. Zinu gadījumus, kad netiek piešķirts pat transports, lai jaunieši varētu nokļūt uz Jaunatnes kongresu. Ja būs likums – pašvaldībai būs pienākums stiprināt jauniešu iniciatīvu. Pretējā gadījumā aktivitātes radīsies un ies bojā, bet daudz nekas nemainīsies.” Absurdi, ka līdz šim tā arī nav skaidri definēts, kas ir jaunietis. Inese uzskata, ka vecuma cenzs būtu jāpalielina līdz 30 gadiem nevis 25 kā iecerēts.

Latvijā jaunatnes darbinieki ir nevalstisko organizāciju aktīvisti. Tomēr viņu darbībai vajadzētu būt noteiktai likumdošanā. “Ja citur Eiropā ieraksts CV par brīvprātīgo darbu tiek vērtēts pozitīvi, Latvijā to neviens neievēros. Kaut gan šķiet, ka 15 neatkarības gadi ir daudz, mēs kļūdāmies. Lai mainītos domāšana, jāpaiet laikam,” pārliecināta Inese. Organizācijas nākotnes mērķis ir panākt, lai jauniešu kustības būtu katrā pašvaldībā, katrā miestā. “Svarīgi, lai šie jaunieši tālāk iesaistītu jaunākus, parādītu ceļu tiem, kam grūtāk.”



Publikācija tapusi ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējumu valsts programmas „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005-2009. gads” ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!