Parādi savu pasi! 24

Sajūtot valdošās koalīcijas reālpolitiku un kāpjošo cenu ietekmi savos maciņos, Latvijas pilsoņi, iespējams, sunīs valdību un valsti par nespēju nodrošināt labklājību. Viņi nesapratīs, ka iespēja to ietekmēt viņiem tika dota simboliskajā 7.jūlija dienā.

Iesaki citiem:

Referendums par valdošās koalīcijas vecgada vakara steigā izdarītajiem drošības likuma grozījumiem ir noticis. 338 765 Latvijas pilsoņi jūlija saulainā dienā sameklēja balsošanas birojus un parādīja, ka viņi nav apmierināti par to, ka varas turētāji atklāti izsmej savus darba devējus. Ir vasaras vidus, un Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par referenduma rīkošanu 7. jūlijā bija loģisks, jo pasaulē acīmredzot nav precedenta, kad valdība varu būtu atdevusi bez cīņas. Latvijas demokrātiskais režīms pilnveidojas, un tas, ka referendumā piedalījās vairāk cilvēku, nekā 9.Saeimas vēlēšanās par lielākajām opozīcijas partijām nobalsojušie (par Jauno laiku —148 602, par Saskaņas centru — 130 887), norāda, ka uz referendumu aizgāja arī vēlēšanās par valdošo koalīciju nobalsojušie vēlētāji. Referenduma kampaņā gan piedalījās tikai viena no opozīcijas partijām — Jaunais laiks. Saskaņas centra aktivitātes trūkums visizteiksmīgāk atspoguļojās šīs partijas tradicionālajā atbalsta teritorijā — Latgalē.

Masu saziņas līdzekļos intervētie pilsoņi kā divus galvenos argumentus dalībai referendumā minēja sekošanu aizgājušās prezidentes aicinājumam un nepatiku par esošās valdības stilu. Vairas Vīķes—Freibergas aicinājums tautai izmantot savas likumdošanas tiesības bija loģisks Satversmē noteikts likumdošanas solis. Nepatika pret valdības bezatbildīgo un vīzdegunīgo valdīšanas stilu ir visaptveroša. Tāpēc šajā rakstā centīšos apkopot iemeslus referenduma kvoruma trūkumam un iezīmēšu nelielas aprises, kā Latvijas demokrātiskais režīms varētu attīstīties tālāk pēc vasaras atvaļinājumu laika.


Vox populi vox dei

Tautas teiktais atbalso Dieva teikto, un gandrīz miljons Latvijas vidusšķiras pārstāvji, neierodoties uz referendumu, parādīja, kāpēc Latvija atpaliek no saviem Baltijas kaimiņiem un atrodas Eiropas Savienības (ES) ekonomiski attīstīto valstu saraksta lejasdaļā. Vispārējais izglītības līmenis par demokrātiska režīma pamatprincipiem Latvijā ir nepietiekošs, un tas joprojām atspoguļojas Latvijas sabiedrības vēlmē risināt problēmas ar stingrās rokas palīdzību. Neizprotot līdzdalības jēdziena nozīmi pārstāvnieciskās demokrātijas apstākļos, Latvijā ir izveidojusies elitāra demokrātija, kur pilsoņi atstāj pilnvaras oligarhisku grupu rokās.[1] Kopumā vairākums Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo labklājību, jo viņu pamatvajadzības ir apmierinātas. Veikali ir pilni ar precēm, pastāv neskaitāmas iespējas doties kādreiz liegtajos ārzemju ceļojumos, un tradicionālais trešdienu Kas notiek Latvijā? ir daudzkārt vienkāršāka demokrātijas līdzdalības forma nekā pašam uzņemties atbildību par sevi un valstī notiekošo. Nespēju uzņemties atbildību skaidro bailes, un šādas bailes arī skaidro lielākās Latvijas sabiedrības daļas rīcību. Bailes rada zināšanu trūkums, un to var viegli kompensēt ar aklu sekošanu tradicionālajai lietu kārtībai.

Sabiedrības lielākā daļa seko ierastajai lietu kārtībai, un tāpēc tā arī uzskatīja, ka šī referenduma gadījumā nav jāsaspringst. Pilsoņu vairākums, iespējams, ir noticējis varas turētāju divkosīgi sludinātajam, ka, iestājoties ES un NATO, Latvijas drošība ir garantēta. Diemžēl tas ir pašapmāns, jo drošība nekad nevar būt garantēta demokrātiskā režīmā, kura iedzīvotāju vairākums ir apātiski pret savu valsti. Šāda situācija nevar turpināties mūžīgi, un kādu dienu Latvijas stagnējošā politiskā kultūra var mainīt arī drošības alianses sabiedroto domas. ES arvien skaļākas kļūst runas par divu ātrumu Eiropu, kas ir sliktākais no scenārijiem Latvijai. Iekšpolitiski Latvija šobrīd ir sašķelta, un valdošajai elitei būs jāpaveic titānisks darbs, lai panāktu uzticību savam darbībam. Valdības pārstāvji varētu pārmest, ka šo rindu autors, jaunā prezidenta vārdiem, varētu darboties šīs lietas labā un beigt cīnīties. Darbojoties savā lauciņā un atbildot šādam hipotētiskam ieteikumam, teikšu tikvien, ka valdības nekonsekventā politika mani nekādi nepārliecina. Valdības vadītājs spēj dienas laikā nākt klajā ar trim dažādiem paziņojumiem par pretinflācijas plānu, bet parlamenta spīkers, atbildot uz politoloģes Vitas Matīsas jautājumu, pagājušās nedēļas, 4.jūlija, Domburšova laikā spēja mainīt savas domas vismaz trīs reizes. Un šie ir tikai daži no redzamākajiem piemēriem.


Ekonomika — biedējoša

Šī brīža ekonomiskā izaugsme ir šķietama un notiek, pateicoties ES iepludinātajiem līdzekļiem un Skandināvijas banku piedāvātajiem lētajiem kredītiem. Kad šo līdzekļu pieejamība beigsies, būs nepieciešama tāda Latvijas infrastruktūra un cilvēku resursi, lai spētu izturēt Latvijas tautsaimniecības globālos izaicinājumus. Kādi ir Latvijas ceļi, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju? Kādas ir Latvijas skolas, veselības iestādes un universitātes, un šajās iestādēs strādājošo algas? Šobrīd notiek ceļu remonti, bet atšķirībā no Igaunijas, kur ceļus jau neskaitāmus gadus atjauno gan somu, gan zviedru ceļa meistari, Latvijā nav dzirdēts, ka kādā no publiskajiem konkursiem būtu uzvarējusi firma, kura nav no Latvijas. Igaunijas budžeta pārpalikums ir daļa no stingri ieturētās labējās politikas, bet Latvijas budžeta deficīts turpretī ir tradicionāls. Sarunājoties ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, pārliecinos, ka izglītības sistēma šajās valstīs ir racionāli sakārtota, kamēr Latvijā izglītības sistēmā turpinās haoss.

Nepatika pret valdības rīcību parasti atbalsojas caur iedzīvotāju maciņiem. Šobrīd situācija Latvijas ekonomikā, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notiekošo, ir rožaina. Pieaugošās algas ļauj pirkt jaunus auto, iegādāties mājas hipotēku un visumā liecina par tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr Latvijas ekonomikas veselība nav no labākajām, jo ko līdz 11% iekšzemes kopprodukta izaugsme, ja to “apēd” 8,8% inflācija? Nebeidzamais budžeta deficīts, katastrofālais tekošā konta deficīts un akūts darbaspēka trūkums visos tautsaimniecības sektoros ir patiesi biedējošs.


Izvēli atcerēsies rudenī

Šobrīd paliek atklāts jautājums, kas notiks tālāk? Nekas sevišķs, jo cilvēki turpinās iet uz darbu, kāds dosies atvaļinājumā, dzims bērni, un cilvēki dosies aizsaulē. Vienu vārdu sakot, dzīve turpināsies. Latvijas iedzīvotāji turpinās maksāt nodokļus, īsti nesaprotot, kā tos izlieto viņu ievēlētie priekšstāvji. Vasara Eiropas valstīm ierasti tiks pavadīta atvaļinājuma gaisotnē, un augusta beigās bērnu vecāki sāks gatavot savas atvases skolas gaitām. Septembra beigās rudens vēji atnesīs auksto laiku, kurš cilvēku maciņos liks sajust pirms vasaras sākuma palielinātās gāzes un elektrības cenas. Līdz ar enerģijas cenu kāpumu augs pārtikas cenas, un līdz ar to arī inflācija. Atceltie īres griesti kombinācijā ar pieaugošo maksu par apkuri liks pulkam ļaužu justies neomulīgi, un, iespējams, viņi jautās — kāpēc? Brīdinājuma signāli par Latvijas pārvaldes kvalitāti, kura neizbēgami iespaido Latvijas tautsaimniecību, ir bijuši neskaitāmi. Redzamākie no tiem ir Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētnieka un izpilddirektora Alfa Vanaga un asociētā pētnieka Mortena Hansena (Morten Hansen) pētījums[2], un The Economist analīze par Austrumeiropas pārkarsušajām ekonomikām, kur Latvija ir atklāti nosaukta par visproblemātiskāko valsti.

Sekojot ierastajām tradīcijām, Latvijas pilsoņi, iespējams, sunīs valdību un valsti par nespēju nodrošināt viņu labklājības nepārtrauktību, nesaprotot, ka arī viņi paši demokrātijas apstākļos ir daļa no valsts. Iespējams, apķērīgākie dosies jaunos darba meklējumos uz Eiropas Rietumu daļu, un visam pa vidu Latvijas pilsoņi gaidīs jaunā prezidenta spējas radīt sekošanai cienīgu ideālu. Rudenī būs atlikuši vēl trīs gadi līdz nākamajām vēlēšanām un premjeram, izmantojot Latvijas reālpolitiskās spēles noteikumus, iespējams, ienāks prātā, ka, tomēr ir jāatgriežas pie drošības likumu labojumiem. Latvijas pilsoņi, iespējams, rādīs nepatiku, aizmirstot, ka iespēja padarīt likuma grozījumus neatgriezeniskus tika dota simboliskajā 7.jūlija dienā. Lai tiem, kuri vaimanās visskaļāk, pārējie līdzpilsoņi palūdz parādīt pasi, jo tajā esošais zīmogs liecinātu par šādu vaimanātāju konsekventu godaprātu.

Ekonomikā mīkstas nosēšanās iespējamība ir tikai gadījumā, ja valdība aktīvi izmanto politiskās un ekonomiskās sviras, lai risinātu tautsaimniecības izaicinājumus. Aigara Kalvīša (TP) valdības politika aktīvu soļu speršanas vietā ir nolēmusi virzīties pa pussolim. Šādi tipinot, rudenī var sagaidīt, ka Latvijas sabiedrības lielāko daļu pamodinās tautsaimniecības smagā nosēšanās.

____________________
[1] oligarchia grieķu val. - nedaudzu vara

[2] http://www.biceps.org/lv/OccasionalPapers

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Serafina Serafina

Vai jums nepieciešama aizdevuma? Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Jane Alison kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finanšu iespēju ikvienam, kam vajadzīga nekādu finansiālu palīdzību. Mēs dodam aizdevumus pie 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: (saintloanss@ gmail.com)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 16.07.2007 08:12
Pavirši. Man baiļu nav, bet politiskajās spēles iesaistīties nevēlos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Finansists - Autoram 14.07.2007 23:25
Sakidrs, savai aizstavibai - aakademiskas konvencijas (tos problemjautajumus ievada Jus domajat akademiskas esejas? vai zurnalistiskus rakstus - ari par tadiem tagad ir akademiskas konvencijas? Jeb si ir akademiska eseja? nu piedodiet!) un Pasaules bankas izteikumi ka atbalsts - protams, neka jau Jums laikam nav cita ko teikt, vismaz originala. Un Kondrtratief te ir tikai ka mans piemers par VIENU ekonomiska cikliskuma koncepciju, bet laikam jau Jus aizskara kaut kas taja. Lieciet vinu miera, vai ari varbut ja gribat demonstret jel kadu kompetenci tad - ka tad Jums pasreizeja ekonomika briesmas ir redzaama no 'lenas' attistibas un 'atras' attistibas punkta. bet tak lai Jums dzivojat. Ludzu nebojajiet savu reputaciju ar pavirsiem rakstiem politizetos portalos. Tas nepalidz akademiskaja vide

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis - Andris 14.07.2007 20:27
Sveiki:

>>>>>>>>Piekrītu Jūsu iebildumiem - visiem nav jābūt libertāriešiem. Un Jūs šeit uzskaitāt, iespējams, pilnīgi patiesus faktus. Bet valsts nevar būt "omnikompetenta" jeb atbildēt par visu. Ja, teiksim, man patīk slinkot, nīkt Internetā un lietot saldu un treknu uzturu, nevis veselīgi ēst un čakli strādāt --- vai arī par to būtu jāatbild valstij? Ja Latvijas jaunieši netērē savu naudu privātstundām, kas palielinātu viņu konkurētspēju, bet dodas uz naktsklubiem un dzer draņķīgu alu - vai par to atbild A.Kalvītis?

Paga, paga! Ja valsts ziņā ir veselības politikas veidošana, tad kāpēc viņa to nedara. Mēs jau varam to atstāt privātās rokās, un tas ir vispārzināms akadēmijā, kādas sfēras ir prioritāras labējām, un kādas kolektīvas sabiedrības veiciņošām sabiedrībām. Izglītība nav nomocījusi labējas partijas, bet BEZ IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS racionālas reformas (personālsastāva, līdzekļu un administratīvas izgl. sistēmas pārvaldības reformas) Latvijai ES vidējo ekonomisko atīst'bas līmeni neredzēt kā savas ausis!! Par to ko dara jaunieši, jā, tas ir visupirms vecāku ziņā, un tad arī valsts politika var mazināt jauniešu atkarību no alkohola ar nodokļu politku un tml., bet tas jau ir partiju ideoloģiskas ievirzes jautājums:)


>>>>>>>>>>>>Par Jūsu piemēriem: Izglītības sistēmas kvalitāti nosaka ne tik daudz daži IZM ierēdņi, bet tie cilvēki, kas tieši strādā ar skolēniem. Latvijā visās pašvaldībās ir sastopami (t.i. vismaz iespējami) arī labi skolotāji - diemžēl šādu skolotāju nepietiek. Pedagogiem algu piemaksas var piešķirt arī pašvaldības - ja tas nenotiek arī turīgās pašvaldībās, tātad cilvēki paši izvēlas, lai sistēmā turpinātos haoss. Gluži tāpat - laika apstākļus un energjijas cenas valdība var iespaidot tikai ļoti netieši. Un Students111 tikai noveda "omnikompetences" edumu vienu solīti tālāk un apgalvoja, ka valsts esot atbildīga arī par to, ka cilvēki emigrē, neraugoties uz to, ka Latvijā nav ne karš, ne bads.

NEPIEKRĪTU!! Jo ja sistēma/matrixa ir birokrātiski smagnēja un skolotājam/mācībspēkam ir darbam ar studentu vietā jānodarbojas ar ministrijas idiotisku pavēļu izpildi, tad pasaki kur ir problēmas sakne!!! Protams tas ir vispārinājums un ir labi/slikti skolotāji/macībspēki, BET TĀPĒC jau ir vajadzīga visaptveroša reforma kura caurskatāmu un racionālu latvias izglītības sistēmu piedāvātu labākajiem no labākajiem tā atbrīvojot nodokļu maksātāju no nekvalificētu speciālistu uzturēšanas. Proti, vienmēr iegaumē hierarhiskās lemumpieņemāšanas ķēdes loģisku secību:)


Doma sākta ļoti cerīgi - tik tiešām daudz kas ir pašu cilvēku rokās. Man arī pasē tagad tie raibie zīmodziņi. Bet mēs taču esam lieli cilvēki - šāda simboliska "līdzdalība" nevienam neko daudz nemaksā un nedod. Savukārt, ja līdz rudenim atrisināšu savas kāpņutelpas iedauzīto logu iestiklošanu, tad jutīšos lepns par sevi - tāds ieguldījums valsts izaugsmē būtu jau vairāku latu vērts. Ziemā taupītos siltums un cilvēki redzētu, ka ikdienā kaut kas var mainīties uz labo pusi. Tas manu morāli paceltu daudz stiprāk nekā pēdējā cipara izmaiņa sešciparu skaitlī 338348.

Piekrītu par Tavu uzstādījumu a'la "dont ask what the country can do for you, but ask what you can do for the country". BET, diemzhel, Latviajs unitaraja valstī ir pietiekoši daudz lēmumu vai vienkāršas neizdarības valdības un Saeimas līmenī, kas NEVAR NEISPAIDOT MŪSU DZĪVI. Tāpēc es arī prasu no valdības atbildīgu politiku, nevis atrunas, ka pastāv koalīcijas līgums vai savstarpējas nesaskaņas:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

students111 - Andris 13.07.2007 13:35
Kad mēs ar Jums būsim tikpat zinoši un kalpojuši sabiedrībai tik pat daudz kā Šķēle, tad ministri paši gribēs nākt pie mums pēc padoma. Šķēle pērn ziedoja pozitīvisma kampaņām 300 tūkstošus

Pirmkārt, ja mēs paskatāmies, kāds bija tiesas spriedums t.s.'pozitīvisma kampaņas' lietaa, tad paveras ļoti interesanta aina: tiesa nolēma, ka ir pārkārpts likums, taču likumpārkāpums nav bijis tik būtisks, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu. .. tiesnesis laikam negribēja, lai tiek rīkotas veel vienas vēlēšanas :) Es nezinu, vai šāds spriedums ir atbilstošs tiesiskai valstij, jo - ja ir atzīta vaina, tad vajadzētu būt kaut kādām sekām (sodam).

Otrkārt, es tiešām apbrīnoju gan Šķēli par viņa gudrību, gan Šleseru par vinja enerģiju un spēju pagūt izbīdīt visus savus projektus, vienlaikus esot valsts amatpersona...bet kaut kādai mīlestībai un cieņai taču ir jābūt pret savu valsti..Domburs nesen vienā intervijā teica apmēram tā, ka 'jābaidās no negodīgiem gudriniekiem, un pārāk godīgiem muļķiem. :) Es nezinu, vai ir normāla situācija, ka nauda tiek iedota tikai tām pašvaldībām, kuras ir lojālas oranžajiem...un tas protams ir koks ar diviem galiem, jo sabiedrība īpaši pret to neprotestē.. kāpēc neprotestē? arii koks ar diviem galiem - izglītības situācija..jo no vienas puses netiek atbalstīta, bet no otras puses nav baigā interese un iniciatīva mācīties (daudziem tiešām labāk patīk 4xnedēļā tusēt pa klubiem, pārdot dzimtas mājas un nopirkt bumeru :)

Treškārt, tas ka es izteicu neapmierinātiību ar to, ka Šķēle izsauc pie sevis Štokenberbu bija domāts no tāda aspekta, ka Štokenbergam un pārējiem Ministriem ir jāatskaitās Šķēlem tikpat lielā mērā, cik man un ka viņiem ir jāņem vērā mans viedoklis tikpat lielā mērā..(šeit neiet runa par konsultācijām).

Es pats nedomāju braukt prom, tikai domāju, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju tā vietā, lai aktīvāk iesaistītos pilsoniskajā kontrolē pār varu, izvēlēsies vieglāko ceļu un dosies peļņā citur.. un tas, manuprāt, ir jautājums par politisko kultūru un tās attīstības līmeni šeit. Ja mēs to fāzi pārvarēsim un cilvēki sapratīs, ka valsts labā ir jādara kaut kas vairāk nekā 1xčetros gados ievēlēt pozitīvus cilvēkus, tad tā bilde būs cerīgāka. :) šalom ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris - Autoram 13.07.2007 11:45
V.Spolītis: Sarunājoties ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, pārliecinos, ka izglītības sistēma šajās valstīs ir racionāli sakārtota, kamēr Latvijā izglītības sistēmā turpinās haoss. ... Septembra beigās rudens vēji atnesīs auksto laiku, kurš cilvēku maciņos liks sajust pirms vasaras sākuma palielinātās gāzes un elektrības cenas. Līdz ar enerģijas cenu kāpumu augs pārtikas cenas, un līdz ar to arī inflācija. ... The Economist analīze par Austrumeiropas pārkarsušajām ekonomikām, kur Latvija ir atklāti nosaukta par visproblemātiskāko valsti.



Piekrītu Jūsu iebildumiem - visiem nav jābūt libertāriešiem. Un Jūs šeit uzskaitāt, iespējams, pilnīgi patiesus faktus. Bet valsts nevar būt "omnikompetenta" jeb atbildēt par visu. Ja, teiksim, man patīk slinkot, nīkt Internetā un lietot saldu un treknu uzturu, nevis veselīgi ēst un čakli strādāt --- vai arī par to būtu jāatbild valstij? Ja Latvijas jaunieši netērē savu naudu privātstundām, kas palielinātu viņu konkurētspēju, bet dodas uz naktsklubiem un dzer draņķīgu alu - vai par to atbild A.Kalvītis?



Par Jūsu piemēriem: Izglītības sistēmas kvalitāti nosaka ne tik daudz daži IZM ierēdņi, bet tie cilvēki, kas tieši strādā ar skolēniem. Latvijā visās pašvaldībās ir sastopami (t.i. vismaz iespējami) arī labi skolotāji - diemžēl šādu skolotāju nepietiek. Pedagogiem algu piemaksas var piešķirt arī pašvaldības - ja tas nenotiek arī turīgās pašvaldībās, tātad cilvēki paši izvēlas, lai sistēmā turpinātos haoss. Gluži tāpat - laika apstākļus un energjijas cenas valdība var iespaidot tikai ļoti netieši. Un Students111 tikai noveda "omnikompetences" spriedumu vienu solīti tālāk un apgalvoja, ka valsts esot atbildīga arī par to, ka cilvēki emigrē, neraugoties uz to, ka Latvijā nav ne karš, ne bads.



V.Spolītis: Sekojot ierastajām tradīcijām, Latvijas pilsoņi, iespējams, sunīs valdību un valsti par nespēju nodrošināt viņu labklājības nepārtrauktību, nesaprotot, ka arī viņi paši demokrātijas apstākļos ir daļa no valsts. ... Lai tiem, kuri vaimanās visskaļāk, pārējie līdzpilsoņi palūdz parādīt pasi, jo tajā esošais zīmogs liecinātu par šādu vaimanātāju konsekventu godaprātu.



Doma sākta ļoti cerīgi - tik tiešām daudz kas ir pašu cilvēku rokās. Man arī pasē tagad tie raibie zīmodziņi. Bet mēs taču esam lieli cilvēki - šāda simboliska "līdzdalība" nevienam neko daudz nemaksā un nedod. Savukārt, ja līdz rudenim atrisināšu savas kāpņutelpas iedauzīto logu iestiklošanu, tad jutīšos lepns par sevi - tāds ieguldījums valsts izaugsmē būtu jau vairāku latu vērts. Ziemā taupītos siltums un cilvēki redzētu, ka ikdienā kaut kas var mainīties uz labo pusi. Tas manu morāli paceltu daudz stiprāk nekā pēdējā cipara izmaiņa sešciparu skaitlī 338348.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Finansists 12.07.2007 21:06
Akadēmiskās aprindās ir pieņemts, ka raksta problēmjautājums tiek definēts ievada nodaļā, to universitāti beigušam vajadzēja zināt:) Par LAT ekonomiku runājot paskat šodienas PB, Joahim Almunia paziņojumus un arī premjera "pēkšņu atskāršanu", ka bezdeficīta budžets būtu tomēr nepieciešams šogad........kur šeit Kondratjeva cikli:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Finansists - autors 12.07.2007 19:56
Man zel, tomer sadalas virsraksts ir -Ekonomika biedejosa. tas nozime, ka Jus tomer velejaties izteikt savu spriedumu par ekonomiku. Sis spriedums man ari likas pilnigi nepamatots ekonomikas jedzienu ietvaros. Protams, ja Jus sakat, ka viss raksts bija tada spontana reakcija uz notikuso - fair enough - tadam lietam pretenzijas neizvirza. Kada ir tada ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Andrim 12.07.2007 18:33
Par varas korporatīvismu Tev varu piekrist tikai daļēji, jo automātiski pateikt, ka Latvijā pāreja uz demokrātisku režīmu notiks līdzīgi JPN ir pārsteidzīgi. Pirmkārt, liberāldemokrātiskās partijas sakņojas JPN pirms-Meiji revolūcijas kultūrā, kura LJOTI ATŠĶIRAS no Latvijas tradicionālās kopienu kultūras, kuru 1920-30. gados iespaidoja pilsētā LSDSP tradīcijas, un laukos ZS.

Turpinot izņemšu no Tava teksta dažas domas, kuras ir diskutablas:

>>>>Arī Veiko Spolītis vaino politiķus - lai arī viņa kritika ir mazliet konstruktīvāka.

Ja lasīji Axel Reetz&Veiko Spolitis, Ilgas pēc nevainigas politikas, ww.politka.lv, tad zini manu nostāju par pārstāvniecisku demokrātiju. Bet šajā gadījumā, īsti nesaprotu, ko domā ar mazliet konstruktīvu kritiku? Vēršos pret korporatīvu varas uzurpēšanu ar domu, ka pilsoņi reiz atvērs acis. Vērsos arī pret savam amatam NEATBILSTOŠU Saeimas preikššēdu un mūsu premjeru. Ekonomikas izaicinājumi ir pietiekoši nopietni, lai ekonomiku atstāt pašplūsmā. Saties šodienas ES ECONFIN komiāram Joahin Almunia interviju Dienā, un Tu nevari nepiekrist, ka LAT tautsaimniecībā IR PROBLĒMAS.

nepiekrītu Tavam libertārajam uzstādījumam, jo arī Ayn Rand runā par pamat principu ievērošanu liberālā demokrātijā, kuri atļautu notikt pārejai uz valsts lomas samazināšanu cilvēka dzīvē. Mums turpretī ir notikusi pāreja no totalitāra režīma, kur cilvēki mākslīgi tika taisīti par valsts vergiem. Tāpēc no kalpības par taisno pilnīgā liebrtārismā, nozīmēs atražot to pašu nouveau riche kultūru, par kuru arī padomju līdztiesībā ieciklējušies nav tagad mierā.

>>>>>Par augstiem ideāliem neviens mūsu (t.i. "vienkāršās tautas") vietā neparūpēsies. Vecā Eiropa mums var iedot naudu, lai mēs atalgotu viņu konsultantus, kas mūs padarīs atkarīgākus no vācu vai franču biznesa.

Piekrītu pirmajam uzstādījumam par mūsu ideāliem, bet nepiekrītu ES uzstādījumam par konsultantiem. Pirmkārt ES LAT ir līdzeklis nevis pašmērķis, un otrkārt jau tagad arō LAT konsultanti dodas uz Moldovu, Ukrainu un Kaukāza valstīm, lai ar ES naudu palīdzētu viņu sabiedrību un politisko sistēmu nostdīt uz kājām (pats jau arī esmu piedalijies Kazahijas studentu apmācīšanā:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - students111 12.07.2007 14:00
P.s. tikko TVnetā bija rakstīts, ka Šķēle izsauc pie sevis Štokenbergu! Kas tas tāds par sviestu? Vai tas nozīmē, ka es varu izsaukt Rivžu, lai viņa man individuāli paskaidro savu darbību?

Es, protams, nezinu, kādi ir Jūsu, Student111 nopelni Latvijas labā, bet esmu pārliecināts par vienu lietu: Kad mēs ar Jums būsim tikpat zinoši un kalpojuši sabiedrībai tik pat daudz kā Šķēle, tad ministri paši gribēs nākt pie mums pēc padoma. Šķēle pērn ziedoja pozitīvisma kampaņām 300 tūkstošus (savukārt es LPP kampaņai noziedoju vien kādus 50 latus). Vai Jūs, Student111, esat gatavs ieguldīt nopietnu naudu un laiku Latvijas politiskās dzīves attīstībā? Un pat ja desmit tūkstoši sametīsim pa 50 LVL un būsim organizēti, tad pa visiem kopā varēsim pārsolīt Šķēli, nedaudz atstumt oranžos un dabūt Šleseru par premjeru. Tur jau ir visa sāls: neviens spējīgs indivīds - ne E.Repše vai S.Kalniete, ne arī A.Šlesers vai V.Vīķe-Freiberga nevarēs uztaisīt labu partiju, ja nebūs sakarīgu cilvēku, kas tajā prastu darboties, un kas šo procesu gribētu finansēt.

Man, protams, pašreizējā oranžistu politika nešķiet optimāla - tā ir valsts resursu izmantošana savu draugu un atbalstītāju tiešai un netiešai atalgošanai. Bet Austrumāzijā t.sk. Japānā notiek tas pats. Tas ir jāpārslimo - dažās vietās oranžistiem līdzīgas partijas ir bijušas pie varas gadu desmitiem ilgi. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Liberal_Democratic_Party_%28Jap... . Visi mēs reizēm varam aizbraukt uz ārzemēm piepelnīties, ja rodas tāda vajadzība. Vainot pie visa A.Šķēli, protams, var. Bet kurš mums spiež ņemt hipotekāros kredītus, ko nevaram no algas saprātīgā laikā nomaksāt? Mēs paši esam savas laimes kalēji, kā A.Šķēle pirms kādiem 10 gadiem pareizi pateica - slavenajā runā par zobu tīrīšanu un angļu valodas mācīšanos. V.Vīķe-Freiberga visus 8 gadus atkārtoja to pašu - mēs paši esam (vai varam būt) stipri un vareni. Kādēļ no tā nemācāmies; kādēļ vainojam politiķus? Arī Veiko Spolītis vaino politiķus - lai arī viņa kritika ir mazliet konstruktīvāka.

Valsts un politiķi, manuprāt, atbild par vienu vienīgu lietu - par valsts iekšējo un ārējo drošību jeb t.s. vardarbības monopolu. Ja Latvijā cilvēkiem būtu bail iziet uz ielas, vai mūs okupētu kaimiņvalsts karaspēks, tad es arī vainotu valsts varu. Bet visādi citādi es pats visu varu normāli izdarīt. Sauciet to par libertārismu vai minarhismu - bet pasaule šādi ir iekārtota. Katrs augstās varas pārstāvis taču rauš priekš sevis un sargā pats savu bikšu dibenu. Par augstiem ideāliem neviens mūsu (t.i. "vienkāršās tautas") vietā neparūpēsies. Vecā Eiropa mums var iedot naudu, lai mēs atalgotu viņu konsultantus, kas mūs padarīs atkarīgākus no vācu vai franču biznesa. Eiropai te ir vajadzīgi paklausīgi izpildītāji. Bet Latvijai ir vajadzīgi saimnieki. Ne jau viens A.Šlesers. Bet tā kā Rainis teica ar Induļa vārdiem - "Ikviens lai kungs!".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Studentam 111 12.07.2007 13:11
Nekrīti pesimismā, bet skaties ko pats vari sevis un tuvākā labā izdarīt, pat ja tā ir došanās uz Eiropas R-daļu! Politiķi nāk un iet, bet sabiedrība paliek:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

students111 12.07.2007 13:02
mana prognoze - diemžēl arvien vairāk cilvēku aizbrauks..kā rezultātā Latvija kļūs par oranžo karalisti, kurā visi cilvēki būs 'savējie' :(

P.s. tikko TVnetā bija rakstīts, ka Šķēle izsauc pie sevis Štokenbergu! Kas tas tāds par sviestu? Vai tas nozīmē, ka es varu izsaukt Rivžu, lai viņa man individuāli paskaidro savu darbību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Viilusies 11.07.2007 23:18
Vilties ir svētīgi, jo tas reizēm atver acis aklajam! Jūsu uzstādījumi ir tikpat nesaprotami mīklaini kā Jūsu identitāte, tāpēc dodu priekšroku atklātai diskusijai:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Finansists 11.07.2007 23:07
var but 1,27 milj balsstiesigo, ja CVK apgalvo 1497946?

Paldies par precizējumu, un šo kļūdu var norakstīt uz komentāru steigas rēķina:) Tomēr 20.69% baltiesīgo, kuri ir aktīvākie pilsoņi PLUS vairums intliģences viņu vidū, izrādot neapmierinātību ar rakstā pieminēto, un vēl veselu rindu citu iemeslu Jums neliekas pietiekošs iemels, lai teiktu, ka sabiedrība ir sašķelta???

Šī raksta mērķis nebija vis ekonomiska ānalīze, bet gan īss kopsavilkums uzreiz pēc referenduma, tāpēc Kondratieff ciklu pieminēšana ir labākajā gadījumā pretenzioza. Tomēr pat runājot par Kondratieff cikliem tas ir Jūsu pieņēmums, kuru akadēmiskā vidē ir pieņemts argumentēti izklāstīt, lai par to varētu argumentēti diskutēt:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Veiko Spolītis - AK 11.07.2007 22:50
Latgalē dalība bija no 6-13%, līdz ar to SC savus vēlētājus nebija uzrunājusi. PSTVL tradicionāli ir pārst'vēta līdīgi SC Rīgā un Latgalē, bet tad ir jātaisa padziļināta pētniecība. Pieminot parlamentā neikļuvušās partijas būs grūtāk, jo pēc Latvijas vēlēšanu sistēmas 5% nepārvarējušo balsis tiek sadalītas starp sliksni pārsniegušajām, tāpēc šeit bez padziļināta pētījuma būs grūti izdarīt secinājumu, lai arī kuram ir laika pētīt margināļus (circa 67000 balsis kopā):)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Veiko Spolītis - Sirmajam Žurkam 11.07.2007 22:41
Paldies par atgādinājumu par 8,8 % un 11% savstarpējo korelācijas neiespējamību, bet šī raksta ietvaros patiesi nevēlējos ieslīgt reālo & nominālo algu pieauguma procentos utt.:) Par gāzi grīdā....jā...bet 'šamais ir mazākais no koalīcijas partneriem, bet tomēr ja bričkā kopā brauc, tad jāiztus:) Šeit loģiskāk būtu vainot tikai 1/10 daļu no aktīvāko vēlētāju, jo cik tad mums LC/LPP dabūja - 77869 balsis jebšu 8,58% no novēlējušo skaita:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viilusies - Veiko Spolīša kungam 11.07.2007 21:45
God. V.Spolīša kungs!

redzot virsrakstu un zinot Jūs kā RSU mācībspēku, biju domājusi, ka Jūs esat spējīgs uz kaut ko vairāk kā elementāru mēdiju atspoguļošanu un nodrāztu frāžu atkārtošanu! Daudziem patīk izlikties pārākiem par citiem, kritizējot un it kā analizējot notikumus, piemērojot politiskās teorijas. Bet ir tikai daži, kas tā rezultātā spēj piedāvāt reālu risinājumu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Finansists - Autoram Spolisa kungam 11.07.2007 20:36
Piedodiet, ka Latvija var but 1,27 milj balsstiesigo, ja CVK apgalvo 1497946? Ka ari, uz kada pamata var apgalvot, ka sabiedriba ir saskelusies? Uz izjutas ko rada dazi mediji un aktivisti jeb kads/a so ir petijis. Ir kadi fakti? Manuprat, apgalvot kaut ko nepieraditu un pec tam operet ar so nepieradito apgalvojumu (fakti) ka skaidrojumu citiem procesiem ir diezgan primitivaa demogagija vai labakaja gadijuma retorisks triks debate. Ka ari minejumi par ilgtermina problemam butu ta ka japamato. Ir vairakas it ka 'saprotamas' ekonomiskas gudribas kas pecak izradijusas aplamibas. Tikai piemeram, dabas resursu ekspluatacija parasti tiek saistita ar ekonomisko stagnaciju , tacu Ciles, Botsvanas un zinama mera ari Krievijas piemeri rada, ka viss nav tik viennozimigi. Un ekonomikas cikliskums nav nekads psihologisks bubulis.. nav slikti, ka cilveki tagad jutas labi un ka pec kada laika vairs neies tik labi. Kondratieff vajag palasit (vai atcereties) pirms nakt klaja ar apsaubamas pseidopsihologiskam spekulacijam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 11.07.2007 16:19
"tas, ka referendumā piedalījās vairāk cilvēku, nekā 9.Saeimas vēlēšanās par lielākajām opozīcijas partijām nobalsojušie (par Jauno laiku —148 602, par Saskaņas centru — 130 887), norāda, ka uz referendumu aizgāja arī vēlēšanās par valdošo koalīciju nobalsojušie"

? Ir taču PCTVL, LSDSP, VL, Dzimtenes vēlētāji (> 100 000)... Un sanāk, ka neatnāca pat visi par opozicīonāriem nobalsojušie.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sirmā žurka 11.07.2007 13:48
2004. gadā, kad tautsaimniecība turpināja augt aizvien straujāk un pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā inflācija pārsniedz 6%, no kāda valdības pārstāvja mutes izskanēja aicinājums "gāzi grīdā". Šī spārnotā teiciena autors joprojām ir valdībā. Protams, vainīga ir sabiedrība - atkārtoti ievēlēja taču. Ironiski, ka šis pārdroši apņēmīgā vadītāja tēls tika izmantots vēlēšanu kampaņas klipos. Laikam tik tiešām tauta dabū tādu valdību kādu pelnījusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sirmā žurka - Veiko Spolītis 11.07.2007 13:46
"ko līdz 11% iekšzemes kopprodukta izaugsme, ja to “apēd” 8,8% inflācija?"



11% IKP ir tas, kas reāli paliek pāri no pieauguma pēc tam kad daļu "apēd" inflācija. Pagājušajā gadā IKP faktiskajās cenās bija 24%, bet salīdzināmajās "tikai" 12%. Protams, ka ekonomika ir bīstami nelīdzsvarota, bet ne jau ar šādu "argumentu" to pamato.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Veiko Spolītis - Chris 11.07.2007 11:36
Ja Jūs Chris lasījāt šo rakstu, tad nevarējāt nepamanīt, ka tieši to arī tiku teicis - proti, sabiedrība šobrīd ir apmierināta ekonomisko labklājību, kura ilgtermiņā skatoties ir gana šķietama., tas gan.

Par ES un NATO - kas pēdējais smejas tas labāk smejas.:)

Ir nevis iekšpolitiskā krīze, bet gan ir notikusi sabiedrības šķelšanās, kuras saknes ir meklējamas Jūrmalgeitā un tai sekojošajos notikumos. Esi korekts "mētājoties" ar skaitļiem, jo balstiesīgi Latvijā ir circa 1,27 mlj. iedzīvotāji:)

Par ekonomikas klibošanu no comments..... jo nesaprotu kur tu saskati iedzīvotāju vainu???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chris 11.07.2007 10:19
Pastāv vēl kāda iespēja kāpēc 07.07.07 izgāzās, kuru autors negrib atzīt - lielākā daļa sabiedrības ir apmierināta ar valdošajiem spēkiem.

Kas tās par muļķībām, ka ES un NATO nebūs mums garants. cik tālu savā pasaulē ir jādzīvo, lai uzrakstītu, ka ES un NATO vienu dienu varētu vnk savākt savas pekeles un aizvākties.

iekšpolitikas krīze - bull sh** vienīgie, kas dzen naglu sabiedrības starpā ir opozīcija un viņu piekritēju (330 tukst no 2.3 milj) lētā propaganda (piem. šis raksts), jo liekas, ka tikai opozīcija redz šo sašķeltību.

Ekonomiskā klibošana nevar būt vienas valdības vaina. Vaina ir bijusi visām valdībām, kas šo gadu laikā ir valdījušas un, protams, mūsu pašu iedzīvotāji ir tik pat vainīgi.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Sekosana 255x203

Uzspiestais patēvs 13 Autors:Veiko Spolītis