Labrīt, lasītāji! Pāris pārdomas piektdienas rītā.Pirmkārt, ar jaunu sparu iekšlietu ministra Mareka Segliņa dzīvē ir ielauzies kolorītisms. Ar savdabīgiem un interesantiem aforismiem ministrs un, iespējams, nākamais "Tautas" partijas vadītājs nekad nav skopojies, un arī šoreiz tā ir īsta pērle. No intervijas Latvijas Radio: "Kriminālpolicija būtu jāatslogo, neliekot tai izmeklēt zaptes burku un mazu naudas summu zādzības." Atkārtosim -- šī doma ir nākusi no Latvijas Republikas iekšlietu ministra.
Man pretī mājai ir diennakts veikals, kurā, kā jau 24/7 iestādē tas mēdz gadīties, reizēm notiek arī Dieva zīmes. Vakar vakarā man tur esot ievēlās cilvēks pilnīgā kunga prātā, kuru pirms tam redzēju stāvam Marijas ielas vidū dzīvā satiksmē, acīmredzot ne mirkli viņu netraucēja tas, ka tur brauc kaut kādas mašīnas. Cilvēks bļaustījās, palaida rokas, beidzot kāds viņu aizveda. Bet ne par to šis stāts. Pirms pāris mēnešiem tajā pašā veikalā noraudzījos, kā kāds pagalam nošņurcis vīrelis sev azotē iebāž lēta brendija pudeli. Veikala dāmas viņu apstāja, notika skaļa klaigāšana, un ar laiku nošņurkušais vīrelis no veikala pazuda un pudele atgriezās plauktā. Es pajautāju, kāpēc veikala dāmas neizsauca policiju. Viņas uz mani paskatījās tā, it kā es būtu no mēness nokritis. “Policija,” tā pateica viena, “par tādām lietām neinteresējas.”
Pilnīgi iespējams. Un nav absolūti ne mazāko šaubu, ka kriminālpolicija nevar reaģēt, kā ir teicis mūsu kolorītais ministrs, uz katru “zaptes burku,” kāda kaut kur tiek nozagta. Bet varbūt tas tomēr nav kaut kas tāds, kas būtu jāsaka cilvēkam, kurš ir atbildīgs par valsts likuma aizsardzības sistēmu? Jo pareizi šodien par šo domu pērli raksta laikraksts Dienas Bizness: “Pirmkārt, vai gadījumā, ja persona kaimiņam nozog kartupeļus par kopējo vērtību 7,50 lati, viņu vispār drīkst saukt par zagli? Otrkārt, cik liela tad ir tā summa, kuras vērtībā Latvijas Republikā drīkst zagt mantas un arī naudas zīmes pilnīgi oficiāli?” Šis ir tas pats Segliņš, kurš viņdien pateica, ka klausīsies visos, bet nepaklausīs nevienam. Derētu biežāk ieklausīties veselajā saprātā, kurš droši vien pateiktu priekšā, ka ministram nevajag īpaši norādīt uz likuma aizsardzības trūkumiem un pateikt, ka par tiem neko darīt nevar.
***
Vai nav jauki, ka tuvojas brīvdienas? Tiesa, pietiekami daudziem cilvēkiem bažas rada tas apstāklis, ka pēc šīm brīvdienām būs pasākums, kas saucas 1. septembris. Absolūti atbalstu domu, ka Satversmes tiesai būtu jāuzdod jautājums par to, vai ir konstitucionāli atbilstoši tas, ka ģimenēm lielākoties mācību grāmatas ir jāpērk pašām. Satversmes 112. pantā ir teikts lūk, kas: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.” Protams, var diskutēt, vai šajā garantijā ietilpst arī mācību grāmatas, bet pajautāt Satversmes tiesai to vajag gan.
***
Viņdien Rīgā tikās Latvijas vadošie pavāri, lai pārrunātu viņu darba specifiku ekonomiskas krīzes apstākļos. Šķiet, situācija laba patiešām nav. Vakar vakarā pēc garas darba dienas aizčāpoju uz Vecrīgu sameklēt vakariņas. Skatījos — viens restorāns slēgts, cits restorāns slēgts, trešais slēgts. Alpenroze, Pūt Vējiņi, Dikenss (Dikenss bija lieliska vieta — britu pabs izfiltrēts caur krievu izpratni, jo šķiet diez vai Londonā kādā pabā spēlē krievu disko mūziku un oficiantes visas sēž aiz bāra letes un vīlē nagus), Stella Pub Doma laukumā. Beidzot ieklīdu ēstuvē Grēcinieku ielā, kur trīs stundu laikā klientūra sastāvēja no manis un vēl divām tūristēm. Restorāna īpašnieks apliecināja, ka labi patlaban nav, viņš baidās, ka 1. oktobrī, kad kārtējo reizi pacelsies energoresursu cenas, būs pavisam traki. Diez kas nav.
***
Un pēdīgi, šāda pārdoma no Kristīnes Sadovskas, viņa laikrakstā Kultūras Diena recenzējusi grāmatu par inuitiem, kuri dzīvo Kanādas pašos tālākajos ziemeļos: “Vecie cilvēki, kad vairs nespēj sevi apgādāt, vienkārši uzceļ jurtu patālāk no pārējiem un nomirst lēnā bada nāvē. Cilvēks, kas nogalinājis otru, ir cienījams, īpaši tad, ja pēc tam ticis cauri ar veselu ādu (brīžiem gan neatstāj sajūta, ka mēs nemaz tik tālu savā domāšanā neesam tikuši, īpaši ja palasa anonīmos interneta komentētājus).” Paldies Kristīnei Sadovskai.
Jauku visiem dienu!