Atslēgvārdi:

Par Valsts svētkiem 10

Labrīt, lasītāji!

Klāt 18. novembris. Mūsu valsts dibināšanas gada diena. Pirms 91 gada, pulksten 17.30, "zālē atskanēja spēcīgi aplausi, ar kuriem apsveica Tautas Padomes locekļus, kuri svinīgā gājienā izgāja caur zāli uz skatuvi, kur tiem bija ierādītas vietas un kur tie sagrupējās pēc partijām" -- tā īsi pēc pasākuma informēja steigā sagatavota un izdevniecības Astra izdotā īsgrāmata (44 lpp.) Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918. g. Virs šī teksta redzamais attēls, protams, ir vienīgais, kurš no minētās dienas saglabājies, patlaban tas ir Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā. Attēlā sazīmējami tālaika politikas grandi -- Gustavs Zemgals (grāmatā atzīmēts, ka viņš "ar trīsām balsī paziņoja, ka tas atklāj Tautas padomes sēdi"), Kārlis Ulmanis, Pauls Kalniņš, Oto Nonāts u.c. Tautas padomes priekšsēdētājs un nākamais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste pasākumā nepiedalījās, jo kara apstākļos nepaspēja no Jelgavas tikt uz Rīgu.

Iesaki citiem:

Manuprāt, stāsts par 18. novembri diezgan daudz ko pasaka par politiku ne vien toreiz, bet arī mūsdienās. Sākot jau ar to, ka politiķi uz skatuves grupējās atbilstoši partiju principam. Labi zināms, ka pirmskara Saeima bija sīkpartiju paradīze, nebeidzamās ķildas un neskaitāmās valdības maiņas bija viens no iemesliem, kāpēc jaunās republikas pamatlicējs Ulmanis ar laiku kļuva par demokrātijas sagrāvēju un diktatoru. Paraleles ar mūsdienām, it īpaši domājot par visnotaļ klaunisko 6. Saeimu, ir nepārprotamas. Otrkārt, savā uzrunā K. Ulmanis minēja jautājumus, kuri joprojām ir Latvijas dienas kārtībā -- demokrātiskas reformas, lauksaimniecības stiprināšana, tautsaimniecības atjaunošana, sociālās reformas, kā arī visu valsts iedzīvotāju tiesību ievērošana (K. Ulmanis: "Visi pilsoņi, bez tautības izšķirības, aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt ne apspiešanas, ne netaisnības"). Arī ar to toreizējā Latvijā tā bija kā bija -- cita starpā mazākumtautību pārstāvji uz valsts proklamēšanas ceremoniju netika aicināti, un nebūt ne visi toreiz varenie vācieši notikušo uztvēra ar īpašu sajūsmu. Ar laiku "visu tautu tiesību nodrošināšana" pārtapa arī mūsdienās zināmās aprindās aktuālajā jēdzienā "Latviju latviešiem."

Bet, lai nu kā, Latvijas valsts toreiz tomēr tika nodibināta. Pagāja krietns laiks, kamēr tā attīrījās no dažādiem okupantiem, kamēr tika apstiprināta Satversme, taču vienalga uz zemes beidzot bija vieta, kurā latvieši varēja būt latvieši, runāt latviešu valodā, veicināt latviešu kultūru. Par to latvieši varēja justies pateicīgi toreiz, un par to latvieši var justies pateicīgi arī šodien. Man zināms, ka daudzviet ārzemēs šodien latvieši pulcēsies baznīcās, lai kopīgi atzīmētu valsts svētkus un nodziedātu "Dievs, svētī Latviju!" (1918. g. 18. novembrī, starp citu, dziesma nebūt nebija plaši pazīstama, un drošības pēc pasākuma organizētāji nodrošināja arī Teodora Reitera kora piedalīšanos). Ceru, ka lai arī kādas problēmas un negācijas mūsu valsti un sabiedrību neplosītos, šodien katrs Latvijas iedzīvotājs un katrs latvietis himnu nodziedās, kaut vai pats pie sevis. Kā lūgšanu. Kā pateicību par dārgo tēviju. Kā prieku par ziedošām meitām un dziedošiem dēliem. Latvija mums ir tikai viena, viena vienīga. Joprojām tā brīva un neatkarīga valsts ir bijusi īsāku laiku, nekā tā bija okupēta valsts, pat tad, ja mēs rēķinām laiku tikai no 1918. gada -- 22 gadi toreiz, 18 gadu tagad, bet 50 gadu padomju okupācijas. Valsts pasludināšanu kara plosītajā 1918. gadā varēja uzskatīt par brīnumu tieši tāpat, kā par brīnumu varēja uzskatīt Maskavas apvērsumu 1991. gadā, pēc kura burtiski vienā mirklī Latvija atkal kļuva par neatkarīgu republiku. Varētu pat teikt, ka zināmā mērā atjaunotās Latvijas pirmās dienas, mēneši un gadi bija sarežģītāki par tiem, kurus piedzīvoja toreizējie ļaudis, jo nu pie teikšanas nācās stāties ģeogrāfiem, fiziķiem, ķīmiķiem, mākslas zinātniekiem, bet ne īstiem politiķiem. Taču vienalga -- šodien tomēr ir prieka diena. Cerēsim, ka šovakar uz salūtu pārāk stipri nelīs. Būsim pateicīgi par to, ka mums ir sava valsts. Nudien -- pateiksim paldies!

Jaukus visiem Valsts svētkus!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 18.11.2009 21:23
>drakons:''Brīnums,...'' - kāds brīnums, ja 18. novembra republika netiek salīdzināta ar 4. maija?
Vispār jau nav nekāds brīnums, ja kāds pasaku stāstnieks (apvērsums Maskavā 1991.g., pēc 45-iem aukstā kara gadiem - esot bijis brīnums ?) par brīnumainus secinājumus izdara....Ziemassvētki tuvojas - daudzi gaida brīnumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


drakons 18.11.2009 19:43
Brīnums, ka autors šajā ierakstā ir spējis atturēties no līdzšinējās politiskās situācijas "objektīva" novērtējuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 18.11.2009 18:12
Stiprinošus svētkus visiem !!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V 18.11.2009 17:36
Pasaules presē ir ziņojums,ka Peru gribot kalnu smailes krāsot ar speciālu sniegbaltu krāsu,kas varētu nobremzēt ledāju kušanu Andos.Pasaules banka viņiem došot naudu.Ja pareizi sapratu,tad krāsas sastāvā ietilpst cements.Krāsa atzīta par ekoloģiski nekaitīgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V. 18.11.2009 14:45
Ja paveiksies,tad latvieši pastāvēs tos 1500 gadus,ko viņiem piesola etnoģenēzes zinātne,skaitot no 19.gs vidus.Pārmetam krustu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Slota 18.11.2009 14:44
Jaukas domas visiem šajā dienā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips > "Kārlim Streipam" 18.11.2009 13:30
Vismaz šoreiz Jūs ar visu savu šaurprātību, auna pieri, sliktu audzināšanu un aizspriedumiem atturējāties no rupjībām. Tas jau ir kaut kas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips 18.11.2009 11:56
Aizmirsu pierakstīt, ka proklamēšanas aktā netika piesaistītas seksuālās minoritātes, tas bija nožēlojami. Jauku jums visiem dienu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eriks 18.11.2009 11:18
Pievienojos.
Ja kādam liekas ,ka mums ir ļoti slikti droši vien jāsaka paskatieties kas notiek pasaulē kopumā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


alise 18.11.2009 10:54
saules mūžu Latvijai!
Jaukus svētkus arī Jums, Kārli.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips