Foto: Foto - G.Dieziņš © AFI

Valstij, pirmkārt, ir jārada apstākļi, kuros iedzīvotāji paši ir spējīgi veidot tādu pilsonisko sabiedrību, kādu vēlas. Otrkārt, jāpanāk, ka publiskā pārvalde centrālajā un pašvaldību līmenī iesaista iedzīvotājus politikas veidošanā.

Augustā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) iesniegs valdībai Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2013. gadam. Tiek gatavota arī valsts programma laika posmam no 2005.-2009. gadam pamatnostādnēs minēto uzdevumu īstenošanai. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā šie dokumenti atspoguļos valsts politiku pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, tādēļ to satura veidošanā tiek iesaistīti iedzīvotāji no visas Latvijas.

Latvijas valsts politikas izpratnē pilsonisko sabiedrību raksturo iedzīvotāju formāla un neformāla sadarbība, kas ir neatkarīga no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības. Valsts politikas mērķis ir panākt tādu pilsoniskās sabiedrības attīstību, kurā iedzīvotājiem nav būtisku šķēršļu sadarboties savu un sabiedrības jautājumu risināšanā.

Pilsoniskā sabiedrība balstās uz pamatpieņēmumu, ka cilvēks pats ir savas dzīves noteicējs. Latvijā suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas ir noteikts Satversmē, t.sk. sadaļā par cilvēka pamattiesībām. Iedzīvotājiem ir tiesības uzņemties atbildību pašiem par sevi, tomēr mēs ne vienmēr to darām. Tam ir vēsturiski iemesli. Pirmkārt, Latvija joprojām atrodas pārejas posmā, lai no padomju sistēmas, kurā de facto valsts bija cilvēka dzīves noteicēja, kļūtu par sabiedrību, kurā cilvēkiem ir galvenā loma. Cilvēki bija pieraduši, ka viss tiek virzīts „no augšas” un šo domāšanas veidu ir ļoti grūti mainīt. Iespējams, šo domāšanas veidu pastiprina arī paaudzēs ieprogrammētās atmiņas no dzimtbūšanas laika, kurā arī cilvēks nevarēja rīkoties brīvi pēc savas iniciatīvas. Vēl viens iemesls ir tas, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji imigrējuši no Krievijas, kurā nekad nav bijusi uz pilsoniskās sabiedrības pamatiem balstīta valsts iekārta.

Kādēļ tieši tagad valsts nolēmusi pievērsties pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai? Protams, tas nenotiek pēkšņi un tukšā vietā. Kopš neatkarības atjaunošanas visa Latvijas politika bijusi virzīta uz to, lai veidotu sabalansētu sistēmu, kurā cilvēks atgūtu sev pienākošos vietu un kļūtu pats savas laimes kalējs. Šo sistēmu veidoja Latvijas valūtas nostiprināšana, privatizācija, valsts pārvaldes un tiesu reformas, cilvēktiesību jautājumu risināšana, uzņēmējdarbības veicināšana. Arī korupcijas novēršanas pamatmērķis ir nodrošināt institūciju un amatpersonu darbības atklātību, lai indivīds varētu skaidrāk redzēt, kā tiek pieņemti lēmumi un kā viņam rīkoties.

Šobrīd valsts pievērsusi uzmanību pilsoniskajai sabiedrībai kā šīs sabalansētās sistēmas nozīmīgam elementam, jo:

• daudzi sistēmas elementi jau ir pārkārtoti;
• pilsoniskās sabiedrības attīstību pēdējos 14 gados vērienīgi atbalstīja ārvalstu “donori”. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, atbalsts no citām valstīm un to nevalstiskajām organizācijām izsīkst;
• ir izveidota institūcija, kuras kompetencē ir gādāt par atbalstu pilsoniskās sabiedrības veidošanai. Tas ir ĪUMSILS, kas ir ieguvis iedzīvotāju uzticību, vadot sabiedrības integrācijas politiku. Bez iedzīvotāju uzticības pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas stratēģiju izstrādāt nebūtu iespējams.

Jēdziens „pilsoniskā sabiedrība” katrā valstī tiek izprasts nedaudz citādāk. Tas atkarīgs no tā, cik liela loma vēsturiski bijusi pilsoniskajām aktivitātēm, un cik lielā mērā iedzīvotāji ir uzticējuši valstij savā vietā pārdalīt līdzekļus pilsoniskās sabiedrības darbībai. Tādēļ Latvija nevar vienkārši pārņemt kādas valsts pieredzi. Mums ir jāiet savs ceļš, kura galvenais mērķis ir veicināt iedzīvotāju pašiniciatīvu.

Latvijā pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir jāskata trīs aspektos: savstarpēja sadarbība, līdzdalība politikas veidošanā un nevalstisko organizāciju lomas nostiprināšana.

Īstenojot valsts politiku pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, sasniegsim šādus rezultātus:

• Latvijā palielināsies to cilvēku īpatsvars, kas formāli un neformāli sadarbosies savu un sabiedrības mērķu labā, gūstot no tā labumu;
• paaugstināsies iedzīvotāju, neformālo grupu un sabiedrisko organizāciju efektīva līdzdarbība politikas veidošanā (izstrādāšanā, ieviešanā un izvērtēšanā) pašvaldības, valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī;
• attīstīsies tāda vide, kurā sabiedriskās organizācijas veidojas un mainās atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un tām ir iespējama administratīvā un finansiālā ilgtspēja, lai nodrošinātu savu mērķu sasniegšanu.

Tas nozīmē, ka valstij, pirmkārt, ir jārada apstākļi, kuros iedzīvotāji paši ir spējīgi veidot tādu pilsonisko sabiedrību, kādu vēlas. Otrkārt, jāpanāk, ka publiskā pārvalde (centrālajā un pašvaldību līmenī) iesaista iedzīvotājus politikas veidošanā. Sākumā valsts tiešajam atbalstam pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpanāk, lai nebūtu pārrāvuma pilsonisko iniciatīvu attīstībā.. Turpmāk tiešajam finansējumam jādilst un sabiedrībai jāuzņemas arvien lielāka atbildība, atbilstoši tam, kā pieaug turības līmenis un samazinās noslāņošanās. Valstij arī jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība netieši – piešķirot nodokļu atlaides un atvieglojot birokrātiskos nosacījumus. Valstij jāseko pilsoniskās sabiedrības attīstības tendencēm un jārīkojas, ja kādai sabiedrības daļai rodas šķēršļi attīstībai.

Laikā no 2005.-2009. gadam, kamēr izpratne par pilsonisko sabiedrību vēl būs zema un iedzīvotāju atbalsts mazs, valstij ir jāiegulda līdzekļi, lai iedzīvotāji redzētu pilsoniskās sabiedrības rezultātus, iesaistītos labdarībā, t.sk. ziedošanā un brīvprātīgajā darbā, lai bērni skolās iegūtu nepieciešamās prasmes, lai arī mazturīgie iedzīvotāji varētu iesaistīties sadarbībā. Piecu gadu laikā jāpanāk, ka pārvaldes darbinieki zina un pilda savu pienākumu iesaistīt iedzīvotājus politikas veidošanā. Jāpalīdz nevalstiskajām organizācijām radīt tādu vidi, kurā tās var ilgi pastāvēt – sasniegt savus mērķus, piesaistīt biedrus, atrast dažādus finansēšanas avotus, lai neveidotos atkarība no jebkāda viena finansētāja. Tāpēc valsts programma paredz arī grantu programmas projektiem, kas iesaistīs iedzīvotājus pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, NVO darbinieku izglītošanu un konsultēšanu, kā arī NVO resursu centru uzturēšanu.

________________

* Projekts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta uzdevumā veikts PHARE projekta LE01.03.02 “Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā 2002/2003 ietvaros”. Projektu īsteno Consensus PR un Latvijas Ārpolitikas institūts.