Labrīt, lasītāji!Nu, ko. Tiem, kuri gaidīja pierādījumus par to, vai iekšlietu ministram un jaunajam "Tautas" partijas līderim Marekam Segliņam izdosies pārvarēt to, ko raidījumā "Skats no malas" kolēģis Vladimirs Čepurovs nesen nosauca par tīņa uzvedību, ilgi nebija jāgaida. Kārtējo reizi mūsu valdības visdaiļrunīgākais loceklis ir demonstrējis ne vien savu daiļrunību, bet arī sevis pārstāvētās partijas un valdības elpu aizraujošo uzpūtību.
Šoreiz lieta saistās ar dienesta automobīļiem. Diena šai tēmai šodien ir veltījusi plašu apskatu, tajā skaitā citējot vēl vienu “Tautas” partijas spīdekli, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Vinetu Muižnieci. Viņa ir skaidrojusi, ka bez dienesta automašīnas un tikai ar privāto automašīnu viņai būtu “grūti pārvietoties ar dokumentiem rokās un sausām kājām.” No kā laikam jāsecina, ka V. Muižniece pati neprot atrast vietu, kur no mašīnas izkāpt tā, lai neiebristu peļķē, bet dienesta automašīnas vadītājs to prot. Nu ko — malacis auto vadītājs! Varbūt tajos gadījumos, kad ir peļķe, viņš tai pārklāj savu mēteli, lai tikai V. Muižniecei būtu sausas kājas.
Savukārt daiļrunīgais iekšlietu ministrs sazvanīts jautājumā par dienesta automašīnu skaitu un lietderību nav pat noklausījies jautājumu līdz galam, tā apgalvo reportiere Inga Spriņģe, bet ir noskaldījis šādu tekstu: “Nu tad tagad premjeram un valsts prezidentam būs jābrauc ar tramvaju? Laba doma! Uz redzēšanos!” Nu, prieks, kur tu rodies? Visīstākais un riktīgākais tīnis!
Protams, ka prezidentam nav jābrauc tramvajā. No viņa mājas Jūrmalā līdz Rīgas pilij vispār ar tramvaju nevar nokļūt, 5. tramvajs apstājas Imantā un gluži spītīgi tālāk līdz Jūrmalai nebrauc. Tiesa, prezidents varētu no rīta aiziet līdz dzelzceļa stacijai un uz darbu braukt piepilsētas vilcienā. Nezinu, kur dzīvo premjerministrs, bet droši vien, ka Rīgā, un tad jau par sabiedrisko transportu varētu runāt pavisam nopietni. Tiesa, kopā ar miesassargiem par katru braucienu būtu jāsamaksā vismaz Ls 1,20, bet taupības apstākļos arī tas diez vai būtu par daudz prasīts.
Bet, ja nopietni. Loģiski, ka amatpersonu rīcībā ir automobīļi, lai gan Rīgas centrā varu pilnīgi bez kādas šaubīšanās apgalvot, ka darba dienas laikā nudien lielākoties ir ātrāk pārvietoties kājām, nevis spēkratos, it īpaši tajās dienās, kad pašvaldību kārtējo reizi ir “pārsteidzis” dabas fenomens, kurš saucas sniegs. Jautājums ir par to, cik daudz šādu automobīļu ir, kas tos izmanto, un vai tie patiešām tiek lietoti darba vajadzībām. Ja kas, tad M. Segliņa ministrijai nupat valdība atļāva divkāršot dienesta automašīnu skaitu, no kā varam secināt, ka vismaz iekšlietu ministrs nu gan uz darbu tramvajā nebrauc. Un noteikti ticu, ka izņēmums, nevis raksturīgs piemērs ir Dienas citētais vārdā nenosauktas ministrijas valsts sekretārs, kura dienesta šoferis no rīta vedot ne vien valsts sekretāru uz darbu, bet arī valsts sekretāra sievu uz darbu un arī bērnus uz bērnudārzu.
Tas ir kontroles jautājums. Protams, mūsējā ir valsts, kurā trolejbusā nebraucošais Godmanis un noteikti tikpat ļoti trolejbusā nebraucošais Slakteris vēlas ievērojami paaugstināt to naudas summu, kuru valsts un pašvaldības var izmantot bez konkursu rīkošanas. Atgādināšu, kas par to pirms pāris dienām bija sakāms kādam autotirgotājam — jau tagad tā ir joma, kurā notiek absolūtākās Dieva zīmes. Vienādi vai otrādi, arī dienesta automobīļu parks ir joma, kurā visticamāk pilnīgas kārtības nav. Un, ja arī no tā neizriet, ka prezidentam un premjerministram būtu jābrauc uz darbu autobusā, tad kārtējo reizi tomēr nāksies konstatēt, ka valsts likuma aizsardzību pārstāvošs ministrs varētu būt izmantojis izdevību paklusēt, lai arī cik ļoti atvērts, mirdzošām ačtelēm un tīņa dzīvesspēku baudošs viņš arī nebūtu. Un, starp citu, droši vien nemaz, nemaz nenāktu par sliktu arī viņam kādreiz pabraukāt sabiedriskajā transportā, jo arī tā ir joma, kurā ne gluži viss ir gluži tik labā kārtībā, kā gluži gribētos cerēt.
Jauku visiem dienu!