Raksts

Par šo un to Latvijas politikā


Datums:
20. septembris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Acīmredzot par gaidāmo valdības koalīciju vēl nekas konkrēti nav nolemts vai zināms, un to var saprast. Sabiedrībā tomēr ir viena visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kuri Saskaņas centru un tā ciešās attiecības ar Krievijas diktatora partiju koalīcijā nevēlas redzēt, un jādomā, ka Zatlera Reformu partijā ir tie, kuri par minēto domu ir nervozi, jo tā nu būtu pirmā reize, kad valdībā tiek ievests mūsu politiskās sistēmas kreisais spārns.

Tiesa, SC ļaudis pēdējās dienās ir ļoti aktīvi atteikušies no ļoti daudz no tā, ko viņi solīja priekšvēlēšanu laikā, atzīstot, ka pensiju indeksācijas solīšana bija priekšlaicīga un gaidāmās budžeta konsolidācijas kontekstā nākamgad stipri mazticama, ka eiro tomēr ir nepieciešams u.tml. Pucējas jau dikti šie ļaudis, redzēsim, vai viņi kļūs pietiekami smuki, lai ZRP (un arī Vienotība) tos pieņemtu kā brūtgānus, bet vienādi vai otrādi, SC iekļaušana koalīcijā nozīmētu, ka Latvijas Republikas valdībā ir apvienība, kuras viens spārns nu nekādi nevēlas atzīt faktu, ka Latvija 50 gadu garumā bija okupēta, kā arī to, ka Latvijas Republikā ir tikai viena vienīga valsts valoda. Tiesa, no otras puses, SC atstāšana opozīcijā kopā ar “zaļajiem zemniekiem” nozīmētu ārkārtīgi populistisku opozīciju, kura justos pavisam brīva, lai valsts iedzīvotājiem solītu pilnīgi visu pēc kārtas un bez jebkādas domāšanas par valsts budžeta situāciju. Tas jau ļaudīm patīk. Rīgā pietiekami daudz ļaužu jūsmo par Nilu Ušakovu un to, ka viņš pensionāriem ļauj sabiedriskajā transportā braukt par velti, taču arī tur ir jautājums par attiecīgās sistēmas ilgtspēju, un kādreiz pienāks tas brīdis, kad kādam par to visu būs jāmaksā. Diez kas nav.

Ja par “zaļajiem zemniekiem” — vakar “Skatā no malas” man par viņiem izspruka skarbāks vārds un, ja kāds par to jūtas ļoti apvainojies, tad atvainojos, lai gan esmu pārliecināts, ka laba daļa skatītāju tam piekrita pietiekami konkrēti. Taču tiem juristiem, kas tagad vēlas ap šo lietu snaikstīties, gribētu jau sākumā norādīt, ka komentējošajā žurnālistikā pārnestas nozīmes vārdu izmantošanu Latvijas (un ne tikai) tiesas atkārtoti ir apstiprinājušas, un neba jau arī šajā reizē attiecīgais vārds bija domāts burtiskā nozīmē. Piedevām par “zaļo zemnieku” slimīgo pieķeršanos savam elkam nav nekādu šaubu, un, kā teicu vakar, nu varētu būt tas brīdis, kad ZZS deputāti Saeimā varētu pārgriezt šo vadu, jo, ja nu reiz ar visu Puzes hercoga (un viņa fanu masu mediju pasaulē) atbalstu viņiem rezultāts bija pat ļoti slikts, tad varbūt ir skaidrs, ka vēlētājiem viņu “oligarhs” ir apnicis tikpat konkrēti, kā acīmredzot bija apnikuši abi pārējie.

Kas vēl? Šodien Latvijas Avīzē aptaujāti vairāki ļautiņi par 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, un manu uzmanību piesaistīja lūk, kāds atzinums no kāda Ilmāra Tolstova: “Vēlēšanas parādīja tautas gribu, un rezultātus uztveru kā šīs tautas gribas izpausmi. Redzams, ka cilvēki kļūst arvien gudrāki un vairāk nobriedušu prātu lemj, par ko balsot.” Tik tālu varu piekrist pilnībā, nudien tas tā bija. Taču I. Tolstovs ir Romas Katoļu baznīcas priesteris, un nebūt ne tikpat apsveicams ir tas, kas viņam ir sakāms tālāk: “Baznīca atbalstīs ierosinājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, lai deputāti tiktu ievēlēti pēc mažoritārās vai daļēji mažoritārās sistēmas, kas nodrošinātu katra deputāta atbildību savu vēlētāju priekšā. Vajadzētu būt tā, ka var balotēties cilvēki ārpus partiju sarakstiem. Pie mums partijas tiek dibinātas kā firmas — ja viena izgāžas, tad dibina nākamo.”

Ak, tā gan! Par partiju līdzību ar firmām viendienītēm priesterim būtībā ir taisnība, bet kā saprast viņa teikto, ka “baznīca” atbalsta sistēmas maiņu? Pirmkārt, vai cilvēks ir aptaujājis visus amata brāļus, kā arī svēto tēvu Romā? Jo Romas Katoļu baznīca tomēr ir visnotaļ hierarhiska iestāde, un “baznīcas” vārdā tomēr mēdz runāt melnsvārcis Vatikānā un nevis Latvijā. Otrkārt, vai cilvēks kādreiz ir lasījis Satversmi, kurā melns uz balta ir rakstīts, ka valsts (un tātad arī tās politiskā sistēma) no baznīcas ir šķirta? Kaut kur varbūt vēl var saprast atsevišķu katoļu melnsvārču slimīgo interesi par viendzimuma seksu, jo baznīca, kura laika gaitā ir bijusi atbildīga par krusta kariem, indulģenču tirgošanu, nacistu atbalstīšanu un, jā, arī pedofiliju, pašapmāna ceļā sevi joprojām uzskata par dikti morālu esam. Taču vēlēšanu sistēma nav morāles jautājums, tas ir pietiekami konkrēts politisks spriedums, kura kontekstā priesterim derētu arī atcerēties Bībelē teikto par ķeizaru un Dievu un atšķirību starp tiem abiem.

Un, pēdīgi, par plusiņiem un svītrojumiem. Kārtējo reizi visnotaļ skaidri redzams ir tas, ka ļaudis Latvijā balso uz etnisku principu pamata. Nacionālistu Apvienība Rīgā ieguva četrus mandātus, uz plusiņu un mīnusu pamata mandātu ieguva saraksta pirmais numurs Einārs Cilinskis un otrs numurs Dzintars Rasnačs, taču persona, kura sarakstā bija trešajā vietā noslīdēja visu ceļu līdz 21. vietai. Kāpēc? Jo viņas vārds un uzvārds attiecīgi ir Ludmila un Sočņeva. Krieviete. Angļu valodas skolotāja un ļoti aktīva Latvijas patriote, bet tomēr krieviete. Un tāpēc aktīvi svītrota. Arī Saskaņas centra sarakstā “latviskie” uzvārdi (izņemot to “latvisko” uzvārdu, kurš attiecīgajiem vēlētājiem atgādina par kādreizējo Latvijas kompartijas bosu) slīdēja zemu, zemu. Šī ir lieta, par kuru vakar radio raidījumā runāju ar sociālpsihologu Ivaru Austeru un kolēģi Allu Petropavlovsku — šī vēlme otrā cilvēkā vispirms saskatīt tautību, un tikai pēc tam domāt, vai cilvēks ir derīgs profesionālā nozīmē. Ludmila Sočņeva būtu lieliska deputāte tieši izglītības jomā, bet nē, “vislatviešu” vēlētājam viņa neder, jo uzvārds ir “nepareizs.” Skumji.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!