Labrīt, lasītāji!Vakar visnotaļ plaši izskanējusi vēsts, ka Saeimas deputātā Dzintarā Ābiķī piepeši ir uzplūdis liels aizvainojums par to, ka es viņdien raidījumā "Skats no malas" valdošo koalīciju nosaucu par valdošo bandu. Dz. Ābiķis svētulīgi paziņoja, ka viņš neesot nekad darījis neko, kas liktu viņam sajusties bandīta lomā.
Kā es vakar teicu visiem, kuri man par to zvanīja, ja deputāts Ābiķis piepeši pēc ļoti, ļoti daudziem gadiem politikā ir kļuvis tik dikti smalkjūtīgs, tad protams, protams es atvainojos viņam par aizskartām jūtām. Dievs pasargi, mūsu deputāti taču nakt un dien to vien domā, kā kalpot sabiedrībai un vecināt tās labklājību. Ne mirkli negribas viņos radīt nervozitāti, kura — atkal saku, Dievs pasargi — varētu likt viņiem, piemēram, rīkoties neadekvāti un neatbilstoši valsts un sabiedrības interesēm.
Bet. Pirmkārt, ja atmiņa neviļ, tad deputāts Ābiķis kaut kad miglainajā senatnē kādu laiku ir strādājis kā skolotājs. Jādomā, ka viņš tomēr labi zina, ka ir atšķirība starp jēdzienu “bandas loceklis” un “bandīts,” ja arī pirmie četri burti abos gadījumos ir vienādi. Otrkārt, esmu pat ļoti pārliecināts, ka deputāts Ābiķis lieliski zina, kas ir komentējošā žurnālistika. Un treškārt, esmu pārsteigts, ka šis sašutuma uzplūdums ir uzradies tieši tagad, jo šī bloga lasītāji, kā arī raidījuma “Skats no malas” skatītāji labi zina, ka vārdu salikumu “valdošā+banda” es šajā otrdienā nebūt nelietoju pašu pirmo reizi.
Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, nevaru atkratīties no domas, ka Dz. Ābiķa paziņojums saistās ar vēlmi “Tautas” partijai nodrošināt jelkādu publicitāti laikā, kad tā ir kļuvusi apmēram tikpat populāra, kā begemots trauku veikalā. Kā kādreiz ir atzinis Oskars Vailds, ir briesmīgi, ja tevi aprunā, bet ir vēl briesmīgāk, ja neviens par tevi vispār nerunā.
Taču ir arī otra lieta. Dz. Ābiķis nav pirmais deputāts, kuram piepeši ir uznākusi vēlme sašust par to, kas ir skanējis raidījumā “Skats no malas.” Pirms nu jau daudziem gadiem kādā vakarā Sallija Benfelde teica, ja jau autovadītājiem Latvijā ir vajadzīga psihpārbaude, tad tāda būtu vajadzīga arī Saeimas deputātiem. Es smejoties teicu, ka tādā gadījumā liela daļa deputātu būtu spiesti pamest siltās vietiņas. Dabūjām pat ļoti, ļoti oficiālu dusmīgu vēstuli no toreizējās Saeimas spīkeres Ilgas Kreituses. Citreiz kāds no bļaustīgajiem labējā spārna deputātiem itin sparīgi centās apgalvot, ka viņam ir visas iespējamās tiesības nākt un piedalīties “Skatā no malas,” jo raidījumā esot izskanējis viedoklis, kurš viņam nepatīk, un tas nekas, ka raidījumā piedalās žurnālisti un viņš, bļaustīgais deputāts, pilnīgi noteikti žurnālists nava.
Bet deputātam Ābiķim es varu teikt to pašu, ko es teicu cilvēkam no LETAs, kurš pirms pāris gadiem mani iesūdzēja tiesā par to, ka es raidījumā reiz teicu, ka viņš nav uzvedies tā, kā uzvedas “īsti žurnālisti.” Arī viņš, tāpat kā deputāts Ābiķis, vēlējās panākt, lai es nākamajā reizē raidījumā atvainojos. Viņam es tiesā teicu, ka protams, es varu atvainoties raidījumā … ja cilvēks patiešām vēlas, lai es viņu raidījumā pārrunāju vēlreiz. Deputāta Ābiķa gadījumā ir tieši tas pats variants. Varu atvainoties par viņa aizskartajām sirds stīgām arī raidījumā. Bet tad nāksies vēlreiz atgādināt, kāpēc es valdošo koalīciju uzskatu par bandu un visas tās locekļus par bandas dalībniekiem. Un savas sirsniņas dziļumā esmu pat pilnībā pārliecināts, ka deputāts Ābiķis ļoti labi zina, kāpēc tas tā ir.
Jauku visiem dienu!