Atslēgvārdi:

Par rīkojuma Nr.2 atcelšanu 35

Pēc vairākiem lūgumiem tviterī sapratu, ka man tas tomēr būtu jākomentē iespēja atcelt prezidenta rīkojumu par referenduma sasaukšanu.

Iesaki citiem:

Šo komentāru rakstīju vakardien, atbildot uz Žurnāla "Jurista Vārds" uzdotajiem jautājumiem. Naktī pirms prezidenta vēlēšanām viņiem to aizsūtīju.

Es apzinos, ka droši vien rīkojos nekorekti, jau tagad to publiskojot, nevis gaidot līdz nākamajai otrdienai, kad iznāks jaunais žurnāla numurs. Ļoti par to atvainojos.

Lai kaut kā izlīdzinātu savu vainu, aicinu Jūs otrdien iegādāties Jurista Vārdu, jo tur būs atrodami arī daudzu citu juristu viedokļi (aicinājumi iesaistīties diskusijā tika aizsūtīti 12 juristiem) par šiem pašiem jautājumiem. Ļoti iespējams, ka viņu viedoklis būs atšķirīgs no manējā. Daži no jautājumiem ir strīdīgi. Tieši tādēļ Jurista Vārds šobrīd aptaujā tik daudzus juristus.


  1. Vai Valsts prezidents Saeimas atlaišanu ir ierosinājis atbilstoši Satversmei? Vai pastāv juridiski priekšnoteikumi 10.Saeimas atlaišanai?

    Jā, Valsts prezidents Saeimas atlaišanu ir ierosinājis atbilstoši Satversmei.

    Satversme neprasa nekādus juridiskus priekšnoteikumus šādam prezidenta rīkojumam. Ja prezidents izvēlas ierosināt Saeimas atlaišanu, tad prezidents var brīvi savu gribu īstenot visā sava termiņa laikā. Saeimas atlaišanas ierosināšanai nav nepieciešams kāds īpašs pamats vai motivācija.

  2. Vai Valsts prezidenta rīkojums Nr.2 ir atsaucams vai atceļams? Kas to un kādos gadījumos varētu izdarīt?

    Valsts prezidenta rīkojums Nr.2 nav atsaucams, jo tas jau ir stājies spēkā atbilstoši likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” trešajam pantam un publicēts „Latvijas Vēstnesī”. Spēkā stājušos tiesību aktus nevar atsaukt.

    Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 var atcelt tikai Satversmes tiesa, ja, piemēram, 20 Saeimas deputāti iesniedz pieteikumu par rīkojuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa tad drīkst izvērtēt gan rīkojuma pieņemšanas procedūras, gan satura tiesiskumu. Praksē gan grūti iedomāties situāciju, kad šāds rīkojums varētu saturiski vai procedūru ziņā neatbilst konstitūcijai (ņemot vērā to, ka Satversme tā izdošanai nenosaka specifiskus pamatus, situāciju aprakstus, laika limitus).

    Prezidenta rīkojumu nevar atcelt kāda cita institūcija: arī ne pats prezidents (gan tas, kas rīkojumu izdevis, gan tas, kurš ticis ievēlēts vēlāk). Šādai Saeimas atlaišanas ierosinājuma atcelšanai būtu nepieciešams īpašs konstitūcijā atrunāts pilnvarojums, atcelšanas pamats un laika rāmji. Pat tiesībpolitiskā līmenī neredzu vajadzību pēc šādas iespējas – manuprāt, tā būtu klaji destruktīva, ļaujot prezidentam „šantažēt” Saeimu un lieki maldināt sabiedrību ar drīzu referendumu, vienlaicīgi zinot, bet turot noslēpumā datumu, kad jaunu vēlēšanu ierosinājums tiks atcelts.

    Svarīgi tas, ka šobrīd Satversme tādu iespēju vispār neparedz.


  3. Vai Saeima pēc Valsts prezidenta rīkojuma Nr.2 ir lemtspējīga? Vai Saeimas ievēlētais Valsts prezidents ir leģitīms, ja tautas nobalsošanā to ievēlējusī Saeima tiks atlaista?

    Jā, Saeima ir lemtspējīga – līdz referenduma rezultātu pasludināšanai tās darbam nav saturisku vai procedūru ierobežojumu. Tādēļ juridiski arī tās ievēlētais prezidents ir leģitīms, pat ja pēc mēneša šo prezidentu ievēlējusī Saeima tiek atlaista.

    Sarežģītāks ir jautājums par politisko leģitimitāti. Varētu rasties nepatīkama situācija tad, ja prezidentu ar nelielu balsu vairākumu ievēl ar tādu partiju pārstāvju balsīm, kuriem pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām Saeimā ir mazākums.

    Es tomēr uzskatu, ka jebkurš prezidents, kas tiek ievēlēts laikā līdz referendumam, ir politiski leģitīms (tikai šajā šaurajā, referenduma par Saeimas atlaišanas kontekstā –prezidenta izvēles kritēriji vai atlases procedūras ir cita politiskās leģitimitātes problēma).

    Taču tad, ja tauta Saeimu referendumā atlaidusi, bet prezidents joprojām nav ievēlēts, tad gan, manuprāt, atlaistajai Saeimai nav politiskās leģitimitātes starplaikā līdz jaunās Saeimas sanākšanai lemt par jauna prezidenta ievēlēšanu.


  4. Kādu ietekmi Valsts prezidenta rīkojums atstās uz Latvijas konstitucionālo iekārtu? Vai sagaidāms Valsts prezidenta ietekmes pieaugums?

    Valsts prezidenta rīkojums, manuprāt, neatstās nekādu ietekmi uz Latvijas konstitucionālo iekārtu, jo prezidents ir īstenojis tikai savas Satversmē paredzētās tiesības. Pirms Valda Zatlera šādas tiesības bija arī citiem prezidentiem, kuri gan tās neizmantoja.

    Taču šim rīkojumam var būt milzīga ietekme uz Latvijas politisko kultūru, kā arī mainīsies nereglamentētais varas balanss starp prezidentu, Saeimu un valdību (jo Saeimas atlaišanai būs bijis precedents).

    Manuprāt, tik ilgi, cik prezidenta ietekmes palielināšanās vai samazināšanās notiek Satversmes ietvaros, par šīm tendencēm nebūtu jāsatraucas. Galu galā nav nekas ļauns, ja prezidenta institūcija ir pietiekami elastīga, lai piemērotos amata ieņēmēja īpašajiem talantiem vai specifiskajām situācijas vajadzībām. Piemēram, gan prezidenta aktīvāka darbība ārlietu jomā Vairas Vīķes-Freibergas laikā, gan Valda Zatlera Saeimai un valdībai pieteiktais „ultimāts” (groziet likumus vai tiks rosināta Saeimas atlaišana!) pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem bija darbības, kas veiktas konstitūcijas ietvaros.

    Vienlaikus mani satrauc iespēja, ka prezidenta vai citu svarīgu valsts institūciju pilnvaras varētu tikt būtiski paplašinātas, iepriekš negrozot Satversmi. Piemēram, 2011.gada 10.maijā tika publiskots Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Tajā teikts, ka valsts prezidents ir tiesīgs atsaukt savu aicinājumu premjerministra amata kandidātam veidot Ministru kabinetu. Šādam atsaukumam varētu būt liela ietekme uz valdības veidošanas procesu, ja pieņemam, ka tas pilvaro prezidentu atsaukt aicinājumu katru reizi, kad prezidents nav apmierināts ar topošo valdošo koalīciju vai atsevišķiem ministriem. Premjerministra amata kandidāta „diskvalificēšanas” iespēja vēl pirms uzticības balsojuma Saeimā Satversmē nav nemaz minēta (tieši otrādi - Ministru kabineta sastādīšana ir premjerministra kandidāta prerogatīva). Manuprāt, šāda iespēja tik nozīmīgi mainītu līdzšinējo varas balansu starp prezidentu, valdību un Saeimu, ka tā būtu regulējama ar izmaiņām konstitūcijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (35) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntis 08.06.2011 15:57
Ivetai Kažokai
Par 14.panta skaidrojumu: Tam, ka Satversmes 14.pants nenosaka vispārējos Saeimas atlaišanas principus un tā kā 48.pantā tie nav atkārtoti, tad tie nav spēkā, ja Saeimas atlaišanu ierosina prezidents, tad uz šo gadījumu tie neattiecas trūkst loģikas. Kādēļ gan 14. pantā noteiktais ierobežojums ierosināt Saeimas atlaišanu citādi attiektos uz laika posmu pirms prezidenta pilnvaru beigām? "Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot ... Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā" Atbilde - tikai tādēļ, lai prezidents nevarētu atlaist Saeimu pirms savu pilnvaru beigām, izvairoties no atbildības tautas nobalsošanas "pret" gadījumā. Tā kā – laiks ierosināt lietu Satversmes tiesā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

didzis dejus 05.06.2011 14:51
prezidenta "politiskā atbidība" - šobrīd tā ir VP nevis CVK problēma. Protams, CVK ir vienīgie, kas šo putru var atrisināt, lai konstitucionālistiem vieglākas dienas, proti, pārceļot, referendumono 23.jūlija un 02.jūliju. Tas ir vienīgais datums, kad der. Es enrunāju par teorētiskām galējība, ka VP, kas ierosina atlaišanu, nesagaida rezultātus un atkāpjas līdz tam. Es runāju, ka VP ierosinot Saeimas atlaišanu bija jāpadomā par max 2 mēnešiem referenduma īstenošanai..

Par pusgadu piekrītu, jo ar 3 mēnešiem pilnīgi pietiek. Faktiski pat nav nepieciešami nekādi grozījumi, jo to var izinterpretēt no esošiem likumiem.

Par priekšnoteikumiem: te gan Tev nepiekrītu, jo Ķīļa izdomātais "jauns mandāts Saeimai, atlaižot esošo Saeimu", lai lemtu par svrīgu/būtisku jautājumu (pie tam tas ir svarīgs/būtisks prezidentam) nav runas, izstrādājot Satversmi. Lai šādu iemeslu dēļ varētu ierosināt Saeimas atlaišanu, vajadzētu grozīt Satversmi. Bet prezidenta ierosinātie grozījumi ir pat pretēji - grib prezidentam piešķirt vienpersonisku varu atlaist. Tas baigi grauj balansu starp varām. Pie tam šāda ierosināta Satversmes 48.panta redakcija, manuprāt, ir pretrunā ar Satversmes 68. un 72.pantiem

Es

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tukša liekvārdība 04.06.2011 17:11
Saeimas atlaišanas ierosināšanai nav nepieciešams kāds īpašs pamats vai motivācija...
---
vai kaut ko tukšāku un bezatbildīgāku var uzrakstīt

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 04.06.2011 07:33
priekšpēdējais teikums bija domāts šāds: "Vai - paša referenduma rezultātus atzīt par nelikumīgiem šādā kontekstā."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 04.06.2011 07:31
Didzim,

Ja no manis būtu prasīta dziļāka analīze, tad es, protams, to būtu veikusi - bet tās jau bija tikai īsas atbildes uz konkrētajiem man uzdotajiem jautājumiem.

Par Nr.1 un Nr.3. Jā, politiskā atbildība ir interesants aspekts. Šobrīd tiešām var sanākt tā, ka gadījumā, ja referendums būs Saeimai pozitīvs (kas gan tā nenotiks), nebūs kam atkāpties un atkāpjoties uzņemties politisko atbildību par referenduma iniciēšanu. Vienlaikus tā nav rīkojuma Nr.2 "problēma", bet gan CVK noteiktā referenduma termiņa referenduma rīkošanai problēma. Pēc likuma referendumu bija iespējams sarīkot vēl jūnija beigās, esošā prezidenta pilnvaru termiņā un tas varēja beigties ar to, ka viņš šīs pilnvaras zaudētu.
Man ir grūti atbildēt uz jautājumu, kas notiktu, ja Zatlers būtu ierosinājis referendumu, teiksim, 8.jūnijā, kad tiešām jau referendums viņa pilnvaru laikā būtu izslēgts. Es droši vien piekristu tēzei, ka tādā gadījumā, it sevišķi jau pēc jauna prezidenta ievēlēšanas, par šāda rīkojuma leģitimitāti varētu šaubīties.
Ir dažādi iemesli, kādēļ Satversmē paredzētā dilemma (krīt vai nu Saeima vai prezidents), reālajā dzīvē varētu neīstenoties. Teorētiski starplaikā prezidents varētu atteikties no amata, nomirt un (absolūti teorētiski) tauta pēc savas iniciatīvas varētu atlaist "veco" Saeimu (kad no sākuma ir tautas iniciētas Saeimas vēlēšanas, kurām seko prezidenta vēl vecās Saeimas laikā iniciētās vēlēšanas). Šis ir viens no tiem gadījumiem.

Es piekrītu, ka Satversmē būtu jāuzliek termiņš, ka referendumu nevar rosināt tad, ja to vairs nav iespējams noorganizēt esošā prezidenta prezidentūras laikā. Neredzu jēgu no pusgada (arī ne tautas iniciēšanas gadījumā - kad tam vispār nav normāla izskaidrojuma)

Par priekšnoteikumiem: arī tur taču teikts - ārkārtas vēlēšanas izmantojamas dažādiem gadījumiem. Parlamentārās krīzes risināšanai, svarīga jautājuma izlemšanai, citām situācijām. Tie nav priekšnoteikumi juridiskā nozīmē (ja nav kāds no tiem, tad jaunas vēlēšanas nedrīkst notikt), bet gan jaunu vēlēšanu iemesli/skaidrojumi. Lēmējs par to, vai iemesli bijuši pietiekami nopietni, jau jebkurā gadījumā ir tauta referendumā. Nevaru iedomāties situāciju, ka prezidenta vai pat vēlētāju iniciatīvu atlaist Saeimu varētu atzīt par pretlikumīgu "nepietiekamu" iemeslu dēļ. Vai - paša referenduma iemeslus atzīt par nelikumīgiem šādā kontekstā. Kas tad par to lems - bija vai nebija pietiekami iemesli?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars 03.06.2011 19:39
90% SC biedrīši nekad nav bijuši un nebūs lojāli Latvijai.Noželojami,ka pataloģiski slimie naudas vergi-oligarhi ir gatavi vienoties ar pašu velnu. SC to izmanto un loģiski-tas iir viņu uzdevums graut Valsti no iekšienes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

didzis dejus 03.06.2011 17:20
To: zirgs Reinis

Pieteikumu var iesniegt arī prezidents. Domāju, ka tas būtu Zatlera pienākums tā rīkoties

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zirgs Reinis 03.06.2011 14:41
Vai ir sagaidāms, ka deputāti tomēr savāksies un iesniegs pietiekumu Satversmes tiesai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

didzis dejus 03.06.2011 13:47
Iveta,

nevaru piekrist Tavai atbildei uz 1.jautājumu, ja Tu izmanto tādus argumentus, bet nevērtē:
1) ierosinājumu atlaist kontekstā ar spēju uzņemties politisko atbildību. Šis lietas ir saistītas un tā tās ir noteikts Satversmes 48 un 50.pantā
2) Konstitucionālās tiesību komisijas (KTK) 2008.gada ziņojumu par Saeimas atlaišanas priekšnoteikumiem (ziņojuma para 13-23);
3) rīkojuma Nr.2 kontekstā ar paša Zatlera 2009.gada priekšlikumiem par Satversmes 48.pantu;
4)KTK 2011.gada ziņojumu (para 102)
5) Zatlera 28.maija runu

Man izskatās, ka prezidenta teorētiskā un prakstiskā darbība saistībā ar "Saeimas pirmstermiņa atlaišanu + prezidenta tiesības" nav konsekvences, kas liecina, ka rīkojums ir sasteigts un, iespējams, līdz galam neizvērtēts lēmums, nevis nākamais loģiskais solis tēmai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 03.06.2011 10:55
ostrakists 03.06.2011 10:11 ...jaunizcepto oligarhu prezidentu...
-------------------------
Ja mentālam krievu šovinistam nepatīk, kā poliklīnikas sanitāre slauka grīdu, vai arī ja šim urlam ir pretenzijas pret kaimiņa sunīša riešanu, tad gan sanitāre, gan poliklīnikas vadītāja, gan kaimiņš (sunīša saimnieks) tiek sauks par fašistu.

Ja jenotiem nepatīk kaut kas (bet nepatīk viņiem viss izņemot savu hronisko nespēju) tad tas tiek dēvēts par oligarhu.

Krievija.Šivinists.Lamas.Fašists = Lavija.Melotība.Lamas.Oligarhs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris 1 03.06.2011 10:52
Jenotu trakumsērga.Vakcīna būs rudenī kad vēlēšanās vienotība piedzīvos galīgo sagrāvi.
Tikai kopā ar žīdiem,krieviem(Kas ir tieši tādi paši vēlētāji kā latvieši)Latvijauzplauks.
Kopīgiem spēkiem vakar tika ievēlēts Tautas prezidents.Džūdijai šodien paģiras.Vairai arī.Zviedru laupītājiem spiež un grauž.Solvita šņāc un krāc savā caurejas krāsas jaunajā kantorītī.Voika varbūt nomainīs vakar pārsauļoto ādu kopā ar savu bonžu un kranču bariņu.Un tas nebūs vienīgais vakardienas ieģuvums

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liva 03.06.2011 10:52
Mani interese, kas notiks ar jaunieveleto prezidentu, ja referenduma tauta noraidis Saeimas atlaishanu? Vai uz vinju gulsies atbildiba par referenduma ierosinashanu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ostrakists 03.06.2011 10:11
JA ŽURNĀLISTI grib piedalīties tautas un Zatlera cīņā par tiesiskumu-Jūs varat to vislabāk darīt TOTĀLI IGNORĒJOT jaunizcepto oligarhu prezidentu-neintervēt, nenākt uz preses konferencēm, lai valda KAPA KLUSUMS UN TOTĀLA OBSTRUKCIJA , UN NICINĀŠANA!

nerunājiet ar Andri, ..GRIEZIET MUGURU:

vISLIELĀKĀ NICINĀŠANA IR ignorēšana-kā uz tukšu vietu!!!

AICINU TAUTU DARĪT TĀ-TAS IR VISVIENKĀRŠAKAIS KO VAR IKVIENS-PAT BĒRNES, AKLAIS, KLIBAIS, NABAGS, BEZDARBNIERKS UN it īpaši INTELIĢENCE UN ŽURNĀLISTI!

tAUTĀ, DARĪSIM TĀ, JA MUMS VĒL DĀRGA lATVIJA UN dEMOKRĀTIJA!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 03.06.2011 10:05
Ja Bērziņš atcels rīkojumu, tad tas būs anti konstitucionāls lēmums,jo Satversme neparedz iespēju atsaukt šādu rīkojumu, bet publiskajās tiesībās - kas nav atļauts - tas ir aizliegts. Bez tam, ja reiz jautājums nodots tautas izlemšanai, tad tautai nevar atņemt šīs tiesības, jo Satversmes 1.pants nosaka, ka demokrātiskā vara pieder Latvijas tautai. Šādu rīkojuma atcelšanu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā, varbūt pat rosīnāt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 90.panta "Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā". Pat ja anti konstitucionāli tiek atcelts referendums, tad tautai pašai jārīko referendums gadu pēc Saeimas ievēlešanas termiņa notecēsanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.06.2011 07:37
Uģi,
Par likumprojektu atsaukšanu: manā izpratnē tā tiešām nav konstitūcijā regulēta prakse. OK, šobrīd tā jau ir paraža, kas var pastāvēt. Bet ievēro, ka atsaukšana arī šajā kontekstā var notikt tikai līdz attiecīgā likumprojekta spēkā stāšanās brīdim. Ja likumprojekts jau izsludināts, to nevar atsaukt. Tad tas JĀATCEĻ, izdodot jaunu likumu (ar grozījumiem vecajā vai ar tekstu, ka ar jauno likumu vecais uzskatāms par spēkā neesošu) Zatlera rīkojums Nr.2 ir izsludināts.


Mg,
Vairāki argumenti. Bet skaidrākais un vienkāršāk izkaidrojamais: tā bija visai skaidra likumdevēja griba, tad kad pirms 2 gadiem tika grozīts Satversmes 14.pants. Jau tad un arī vēlāk bija priekšlikums līdzīgus priekšnoteikumus attiecināt arī uz prezidenta iniciētu SAeimas atlaišanu, bet tur Saeima "nobremzēja" un tos prekšnoteikumus neielika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mg 03.06.2011 07:06
Neesmu jurists, bet kurš izdomāja, ka Satversmes 14. pantā teiktais ("Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.")attiecas tikai uz tautas ierosinātu nobalsošanu par Saeimas atlaišanu?

14. pants ir ietverts nodaļā par Saeimu, kur ir definētas gan tās ievēlēšana, gan darba laiks, gan atsaukšanas kārtība. Kāpēc prezidents drīkst neņemt vērā vispārīgos noteikumus par Saeimu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Liepa 03.06.2011 01:50
Pie mums Latvijā viss ir iespējams. Kad Kalvītis gatavojās Krievijai uzdāvināt Abreni, visi loģiski domājošie cilvēki bija pārliecināti, ka bez referenduma tas nav iespējams. Bet tad Satversmes tiesa sadalīja Latvijas teritoriju divās daļās - viena daļa uz kuru attiecas Satversme, bet otra daļa uz kuru neattiecas Satversme. Pie tam pats jautrākais, ka Satversmes tiesa pateica, ka Abrene pieder Latvijai, bet tikai Satversme nezkapēc neattiecas uz šo teritoriju, jeb precīzāk daži Satversmes punkti neattiecas uz šo teritoriju. Un viss notiek! Nekādu problēmu! Kā oligarhi sarunāja savā starpā, tā arī notika. Tāpēc arī tagad, ja ļoti gribēs, tad gan jau atcels Zatlera rīkojumu par Saeimas atlaišanu un izdomās kautkādu oriģinālu pamatojumu, ka tas ir iespējams. Tā pie mums Latvijā notiek...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uģis 03.06.2011 01:03
OK, skaidrais tekstuālais arguments nav slikts. Ja tas izmantojams konsekventi, tas ir krietni labāks nekā mans mēģinājums Satversmi interpretēt kā darījumu.

Taču vai tekstuālais arguments tiešām ir izmantojams konsekventi? Ja prezidents var tikai "ierosināt Saeimas atlaišanu" (48. pants), bet, spriežot pēc teksta, nevar to "at-ierosināt" , jāsecina, ka arī likumprojektus var tikai "iesniegt" (47., 65. pants), bet nevar "at-iesniegt" jeb atsaukt. Tomēr likumprojektu atsaukšana ir parasta prakse. Vai tiešām tā būtu uzskatāma par antikonstitucionālu?

Es pat uzdrošinātos sacīt, ka Saeimas atlaišanas ierosināšana ir līdzīgāka likumprojektam nekā kaut kam, piemēram, likumam, kas stājies spēkā, jo ierosināšana nudien ir tikai ierosināšana -- solis ceļā uz galīgo noregulējumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.06.2011 00:28
Ak,

Nav analoģiski. Satversme pasaka, ka Saeimai ir likumdošanas tiesības. Likumdošana nozīmē ne tikai likumu izdošanu (šaurā nozīmē), bet arī grozīšanu un atcelšanu (abi šie procesi arī tiek formāli veikti ar jaunu likumu izdošanu). Tās nav implicītas tiesības. Tā ir neatņemama daļa no likumdošanas tiesību būtības.

Prezidents drīkst ierosināt Saeimas atlaišanu (48.pants. "Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.[...]"). Izpaužas kā rīkojums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Kad prezidents to ir izdevis, viņš ir pamatojies uz Satversmes 48.pantu, izvēlējies izmantot savu tiesību.
Kur būtu jebkāds konstitucionāls pamatojums prezidentam izdot jaunu rīkojumu par Saeimas atcelšanas ierosinājuma apturēšanu? Es nesaskatu. šādu konstitucionālu pamatu (atšķirībā no likumu vai arī administratīvo aktu atcelšanas; otrajiem atcelšanas pamati ir skaidri likumā formulēti)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - I. Kažokai 03.06.2011 00:14
Kādēļ Saeima drīkst šādus "atcelšanas" likumus izdot? Tādēļ, ka tai ir visaptveroša likumdošanas kompetence - gan izdot likumus, gan tos mainīt, gan atcelt. (..) Prezidentam atiecībā uz referenduma sasaukšanu nav tik plašs pilnvaru apmērs - saskaņā ar konstitūciju, prezidents drīkst tikai referendumu ierosināt.
-----
Satversmes formulējumi ir analoģiski - tie atklātā tekstā neparedz Saeimai tiesības atcelt likumus. Es piekristu, ka tās var izsecināt no likumdošanas tiesību jēgas. Bet tad - kāpēc tādas pašas implicītas tiesības atcelt savus aktus nebūtu atzīstamas prezidentam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 03.06.2011 00:13
tagad atkal ir iespēja atjaunot Saeimas sastāvu- ka tik izdotos kvalitatīvāk:D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 03.06.2011 00:06
Paldies autorei. Kādā portālā lasīju, ka humoristiem laiks apspriest teicienu "miers un bērziņš". Ha. Bērziņš ir. Miers arī?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.06.2011 00:05
Sorry, iepriekšējā komentārā pārrakstījos: "administratīvās tiesas" vietā bija domātas "administratīvās iestādes"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.06.2011 00:04
Uģi,Man šķiet, ka ir atšķirība starp "atsaukšanu" un "atcelšanu". Atsaukšana = pirms lēmuma pieņemšanas par kaut ko. Piemēram, ministrija izstrādā kādu likumprojektu, nespēj to saskaņot ar citām institūcijām un atsauc pirms tas ir ticis izskatīts Ministru kabinetā.Attiecībā uz tiesību aktiem, kas IR STĀJUŠIES SPĒKĀ (kā šis rīkojums), var domāt tikai par atcelšanu.Un atcelšanai kā darbībai ir vajadzīgs tiesiskais pamats. Piemēram, likumus "atceļ" ar likuma grozījumiem vai izdodot jaunu likumu, kurā vecais pasludināts par spēkā neesošu. Kādēļ Saeima drīkst šādus "atcelšanas" likumus izdot? Tādēļ, ka tai ir visaptveroša likumdošanas kompetence - gan izdot likumus, gan tos mainīt, gan atcelt. Tas pats attiecas uz administratīvajiem aktiem - administratīvās tiesas ir īpaši pilnvarotas tos gan izdot, gan atcelt.Prezidentam atiecībā uz referenduma sasaukšanu nav tik plašs pilnvaru apmērs - saskaņā ar konstitūciju, prezidents drīkst tikai referendumu ierosināt. Ierosināšanas tiesības neiekļauj iespēju arī atteikties no jau ierosinātas Saeimas atlaišanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uģis 02.06.2011 23:18
2. atbildes laikam jau centrālā tēze -- "[s]pēkā stājušos tiesību aktus nevar atsaukt" -- man šķiet diezgan drosmīga.

Mēs zinām, ka var "atcelt" un bieži atceļ tos tiesību aktus, kuri ir normatīvie akti. Nedz ārējie, nedz iekšējie normatīvie akti nav un nevar būt mūžīgi. Turklāt atcelšanu parasti veic politisku iemeslu dēļ, jo tieši demokrātijas būtība taču prasa, lai likumus varētu mainīt.

Tāpat mēs zinām, ka var atcelt un mēdz atcelt tiesību piemērošanas aktus pat tad, ja tie stājušies spēkā. Piem., ja vispārības intereses to prasa, pret taisnīgu atlīdzinājumu var atcelt pat personai labvēlīgu tiesisku administratīvu aktu. Arī spēkā stājušos spriedumus var atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Manuprāt pieņemamāks neregulētu konstitucionālu jautājumu risināšanas veids ir klasisko (Romiešu) saistību tiesību principu piemērošana, jo tie ir tūkstošgadēs pārbaidīts taisnīguma apziņas kondensāts.

Risinot atcelšanas jautājumu šādi, iegūstama tāda pat atbilde: rīkojums Nr. 2 ir prezidenta solījums par labu tautai; tauta to ir pieņēmusi, tāpēc prezidents bez tautas piekrišanas no solījuma vairs nevar atkāpties; solījuma pieņemšana saskatāma tautas piekrišanā dzīvot saskaņā ar Satversmi, kurā ir 48. pants.

Tikums, kas piemīt šādai domu gaitai, ir spēja atšķirībā no vienkāršas norādes uz rīkojuma spēkā esamību izskaidrot, kādēļ šajā gadījumā nav pieļaujama atcelšana lietderības apsvērumu dēļ.

Proti, ikdienā efektivitātes labad tiesiskās noteiktības un vispārīgo interešu sadursmes risina likumdevējs un tiesas; šoreiz solījums tautai ietver arī demokrātijas starpnieku -- prezidenta, Saeimas un Satversmes tiesas -- solījumu atturēties vērtēt sadursmi starp rīkojuma pilnīgas izpildes interesi un vispārējo labumu. Darījums -- Satversmes 48. pants -- iztulkojams tā, lai to pēc iespējas uzturētu spēkā, nevis lai tam laupītu jēgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 02.06.2011 23:05
Cien CH! Jūsu tieksme visus apvainot melos nav oriģināla, tāpēc spriežu, ka esat partijas rupors. Bet partijām ir raksturīgi lietot veco taktiku- atkārtošanās ir iedarbīga.
Savukārt man ir "deja vu" sajūta- par 1917-18. gadu, kad ar šādiem karogiem gāja Stučkas līdzgaitnieki. Tas neimponē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 02.06.2011 22:54
Ja SC būtu balsojusi pret abiem kandidātiem, tad tam nebūtu jēgas, jo būtu nākamās kārtas un skaidrs, ka arī tajās Vienotība, visticamāk, ignorētu SC prasības izvēlēties kandidātu, kas pārstāvēu arī SC vēlētāju intereses.

Galu galā - balsojuma rezultātu - kā var saprast no ziņām - noteica Vienotība - ja tā būtu pieņēmusi SC koalīcijā, tad visas runas par balsošanu pret abiem kandidātiem, utt. atkristu - SC būtu nobalsojusi par Zatleru.

Ir ļoti skaidri jāsaprot, ka Vienotības un SC vēlētāja prioritātes (jautājumi Nr. 1, kurus šīs grupas uzskata par pašsaprotamiem un kuros tās sagaida bezkompromisa piekāpšanos no citiem spēkiem) var atšķirties - ja runas par tiesiskumu ir apvienotas ar nabadzību, ekonomisko depresiju, valsts nespēju piesaistīt labas investīcijas un sociālo netaisnību, tad šādam tiesiskuma nav tā appeal, lai vēlētāji tā vienkārši par to balsotu. Bez tam - šīs runas par tiesiskumu neizbēgami pavada amatpersonu meli, piem., nesen gadījās K. Streipa raidījumā klausīties kādas augstas, šķiet, Latvijas Bankas amatpersonas pastāvīgos melus (skaitļi taču rāda pretējo, skat. lielisku rakstu Dienā - http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/strukturalas-reforma... - nav patīkams virziens, kādā Latvija soļo zem Vienotības valdības, nudien!), cik daudz Latvijai ir devusi Dombrovska ekonomiskā politika.

Un no šī novērojuma var secināt vienu - kamēr tiesiskuma aizstāvji - gan politiķu, gan ekspertu aprindās - nevēlēsies ieklausīties saprātīgās tautas prasībās pēc labklājības valsts, tikmēr vēlēšanu rezultāti būs tādi, ka tiesiskuma aizstāvji nesaņems vairākumu. Un tas tā būs arī šajās vēlēšanās, nebūsim naivi un necerēsim uz neko labāku.

Ir ļoti skaidri jāsaprot - ka JL ir labēja partija, PS ir pārsvarā labēja partija un līdz ar to - pēc politiskās loģikas, šīs partijas nebūs gatavas pārstāvēt to intereses, kas pārtiek galvenokārt no darba, principā (lai gan - balsu zvejošanas dēļ var būt māņu kustības). Ko gan Latvijai dos atbrīvošanās no 3 oligarhiem, ja to vietu ieņems savi 10.000 MVU īpašnieki, no kuriem liela daļa domā galvenokārt par to, kā izskāst naudu no sava uzņēmuma priekš džipa vai privātmājas. Ir pietiekoši daudz dzirdēts, ka no Latvijas bēg prom arī sliktās MVU īpašnieku un vadības uzvedības dēļ. Vai būs kāds spēks, kas cīnīsies pret to. Un, protams, paliek arī lielais jautājums - pat ja attiecības starp strādājošiem un kapitāla īpašniekiem var būt lietišķas un vērstas uz sadarbību - vai pat šājā gadījumā valsts politika ir tāda, kas atbalsta attīstību un kāpšanu uz augšu par barības ķēdi vai nē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Neticis 02.06.2011 22:33
Vērā ņemami ir tas, ka tautas priekšstāvji, kas citkārt uzskata, ka nav vainīgi, kamēr vien nav pārkāpts "likuma burts", sāka ņaudēt par Zatlera lēmumu, ka tas nav ievērojis "likuma garu" -- arī prezidentam derētu tādi paši ierobežojumi kā vienkāršai tautai, lai cienījamiem deputātiem būtu mazāk pārdomu, kas īsti un kā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 02.06.2011 22:24
Un visbeidzot - ir ārkārtīgi pretīgi lasīt visas šīs gaudas par tiesiskumu, ja Vienotība, pretēji Satversmei, nosaka saviem deputātiem obligāto balsojumu, lai gan Satversme nosaka tieši pretējo. Un šīs nav pirmais gadījums, kad Vienotība demonstrē sapratnes trūkumu par Satversmi - pietiek atcerēties Satversmes tiesas spriedumus. Ir tik muļķīgi teikt, ka šīs vasaras tēma ir tiesiskums, ja Dombrovskis un Vienotība savu izpratni par Satversmi un tiesiskumu ļoti skaidri parādīja jau 2009. gada un 2010. gada vasarā - gan lēmumi par pensiju faktisku samazināšanu, gan meli pirms pašvaldību vēlēšanām, gan arī divkosīgas priekšvēlēšanu programmas sastādīšana pirms 10. Saeimas vēlēšanām (kur katrs varēja lasīt ko grib, piem., gan pret, gan par progresīvo IIN) utt. Vai tiešām Latvija šo jau ir aizmirsusi?

Un kāda gan jēga runāt par tiesiskumu, ja mēs Dombrovska valdības darbos redzam šo "tiesiskuma aizstāvju" vīziju par Latviju. Jā - varbūt, tā ir tiesiska, taču tā ir arī nepieņemam lielai vēlētāju daļai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 02.06.2011 22:18
Ch

Jautājums nav par to, kādēļ SC nebalsoja par Zatleru. Jautājums ir par to, kādēļ SC nebalsoja pret abiem kandidātiem. Un kādēļ trīs stundu laikā neviens no viņiem neargumentēja balsojumu par labu ekonomiskajos jautājumos ultrakonservatīvajam Latvijas bagātākajam pensionāram ar nicinošu attieksmi pret sociālajiem pabalstiem un "ubagiem", proti, Andrim Bērziņam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 02.06.2011 22:17
Ir ļoti muļķīgi no ekspertu, mēdiju un histēriskās tautas daļas puses prasīt, lai SC piekāpjas Vienotībai un tajā pašā laikā, lai Vienotībai tas pats nebūtu jādara attiecībā uz SC. Bērziņa ievēlēšana nav tas balsojums, ar ko varētu lepoties, bet tas tomēr ir pietiekoši patīkams, lai kārtējo reizi sadotu vietējā pīļu dīķa dalībniekiem tā, lai tie beidzot sāktu skatīties uz Rietumu demokrātijām un pārņemtu to pieredzi. Kamēr šī pieredzes pārņemšana nenotiks, tikmēr viss turpināsies pa vecam. Tātad - tā pieredze, ko Latvijai vajag, nozīmē vismaz sekojošo:
- etniskam faktorma tiek piešķirta pakārtota loma un politiskās diskusijas notiek par būtisko, piem., ekonomiku, ņemot labējo un kreiso partiju izteiktas atšķirības.
- tiek atļauti anonīmi mazie ziedojumi partijām. Eksperti noņem fokusu no lielajiem ziedojumiem un tā vietā veicina sabiedrības attieksmi tā, lai tā ir gatava ziedot partijām un lai partijas kļūtu atkarīgas no maziem ziedotājiem.
- partijām tiek noteikts lietot primaries kandidātu listu sastādīšanā. Prezidenta, ministru prezidenta un deputātu kandidāti piesakās paši un paši arī virza savu kampaņu, meklē ziedojumus un nevis gaida kaut ko no partijas vadības. Partijas vadības loma samazinās līdz minimuma, partiju politikas akcentus nosaka primaries uzvarējušie kandidāti, kas dodas uz valsts institūcijām ar savu pārstāvēto vēlētāju interesēm
- Latvijā tiek izbeigts labējo ekspertu, think tanks un mēdiju monopols. Latvijā tiek izveidoti arī progresīvie (sociāldemokrātiskie - pēc ideoloģijas) mēdiji - dienas avīze, radio, utt.
Utt. Katrai Latvijas nelaimei ir atrodams viegls izskaidrojums vietējo darboņu muļķībā un nevēlēšanā pārņemt Rietumu demokrātijas principus.

Kamēr tas notiek pārāk lēni, tikmēr varam priecāties par katru čupu, kuru sabiedrības daļa, kas nevēlas kļūt racionāla, uzliek sev un savai valstij.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Milberga 02.06.2011 22:09
Paldies, Iveta!
Skaidrs, loģisks un argumentēts viedoklis.

Manuprāt Satversmi vispār nav jāsteidzas grozīt, jo pilna apjomā tā iedarbināta jeb iedzīvināta sabiedrībā nav - līdz ar ko izdarīt secinājumus, ka kaut kas ir ne tā, ir pāragri. Ja katrs savas tiesības izmantotu pilnībā un pienākumus pildītu godprātīgi, ka arī atbildētu pilnībā, tad neko neviens pat grozīt neiedomātos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 02.06.2011 22:08
Šodien no mēdijiem un ekspertiem nācās dzirdēt daudz muļķību par SC. Ja lasām kopā ziņu druskas (arī no pietiek.com), tad SC nebalsoja par Zatleru tāpēc, ka Vienotība (PS ietekmē) atteicās izpildīt Zatlera norādi un pamatojumu Rīkojumam Nr.2 - proti, ka Vienotībai jāatsakās no sadarbības ar ZZS un jāveido jauna koalīcija - un pašreizējā laikmetā tāda ir iespējama tikai ar SC (vēlētāju dodā mandāta pietiekoši lielā apjoma dēļ). Man personīgi nešķistu patīkami, ka SC ietu koalīcijā ar Vienotību, jo tas apdraudētu SC spēju saglabāt savu spēju aizstāvēt sociāldemokrātiski noskaņotos vēlētājus (līdzīgi, kā tas notika ar SCP), bet jebkurā gadījumā ļoti dīvainas liekas Vienotības un tai sekojošās apdulinātās, histēriskās tautas daļas centieni ignorēt šo realitāti. Tā nu Vienotība ir spējusi saglabāt entisko "šķīstību" (bet, ja vērtējam pēc Dombrovska valdības rezultātiem - Latvijas nožēlojamām vietām Davosas foruma indeksos, faktos, ka tiešās investīcijas Latvijā pēdējos divos gados nav augušas, ka Latvija joprojām ir saglabājusi pirmskrīzes eksporta struktūru - ar koku eksportu kā vadošo un praktiski Eiropai nepieņemami mazu eksporta apjomu sophisticated produktu sektorā, kā arī draudošo inflāciju, sevisķi jau NĪ tirgū - to visus ņemot vērā, šo fenomenu varētu nosaukt arī par "rases tīrības saglabāšanu"), bet tā vietā Latvija ir zaudējusi iespēju vienotību izraut no oligarhu apkampieniem un ieviest normālā politiskā procesā, kura politiķu panākumus noteiktu politiķu spēju aizstāvēt vēlētāju intereses un nevis to kliedzieni par rases tīrību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs 02.06.2011 22:08
Atbildes:
1 - ja, atbilst. Vai pastāv juridiski priekšnoteikumi 10.Saeimas atlaizšanai? - Ne.
2 - Ne, izņemot tad, kad tas izdots zem draudiem, psihiskā traucējumā, vai tas ir ar viltus.
3- Domāju, ka ne, jo citādi tā var sastrādāt sev vajadzīgus likumus. Vēlēt VP atlaistā Saeima nedrīkstēja, kaut gan AB atbalstu.
4- ietekme būs tāda, ka beidzot sāks domāt, kā sakārtot Satversmi un likumus. Diemžēl Saeima slinko un izstrādā nekvalitatīvus likumus. Arī tagad tajā iesniegta vesela virkne likumu, kas ir pret valsts interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 02.06.2011 22:07
Komentējot trešo jautājumu, nav ņemts vērā, ka prezidenta vēlēšanas ir aizklātas, līdz ar to var nebūt pārliecinošas informācijas par to, ar kuru partiju balsīm prezidents ir ievēlēts. No otras puses, var arī būt.

Citi autora darbi