Par referenduma jautājumu 3

Ir pamats pārrunām par to, vai 18. februārī gaidāmā referenduma jautājums ir pietiekami informatīvi formulēts.

Iesaki citiem:

Labrīt, lasītāji!

Visi zinām, ka 18. februārī Latvijas pilsoņus atkal gaida došanās uz iecirkņiem, lai piedalītos referendumā par krievu valodas statusu Latvijas Republikā. Zināms arī jautājums, kāds referendumā taps uzdots: "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu?" Tieši par šo jautājumu šajās dienās izcēlušās diskusijas.

Sliecos piekrist tiem, kuri uzskata, ka jautājums tomēr nav pietiekami informatīvs. Specifiski runājot, Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa (tā dēvētie Olšteinieši) ir nākuši ar domu, ka jautājumam būtu jābūt šādam: "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu?" Uz to CVK atbild, ka tas nebūtu gana precīzi, jo valsts valodas statuss ir tikai viens no jautājumiem, kāds pieteiktajos grozījumos ir paredzēts. Tur runa ir arī par krievu valodas statusa nodrošināšanu Saeimā (papildinot Satversmes tekstu, kurā teikts, ka "Saeimas darba valoda ir latviešu valoda")un pašvaldībās, par Saeimas deputātu zvērestu (mainot tekstu ar vārdiem "stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas"), un par to, ka darba ļaudīm no valsts un pašvaldību iestādēm ir tiesības informāciju saņemt arī krievu valodā. Šie pēdējie ir jautājumi, kas izriet no krievu valodas oficiālā statusa, bet precīzi par šo statusu tomēr nav.

Manuprāt, te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, jautājumu varētu paplašināt citādi -- "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu, kas ir par krievu valodas statusu Latvijā?", vai "... par krievu valodas statusa mainīšanu (vai pilnveidošanu) Latvijā?" Taču, otrkārt, ja jautājuma teksts netiks mainīts (CVK šefs Arnis Cimdars ir teicis, ka laikā pirms referenduma zīmju drukāšanas komisija ir atvērta ieteikumiem par jautājuma saturu), tad pilnīgi noteikti būs vajadzīgi cita veida skaidrojumi. Pozitīvi ir tas, ka CVK visās balsošanas kabīnēs paredz izvietot plakātus, uz kuriem paskaidrots, par ko tad īsti tiek balsots, kā arī salīdzinošu tabulu, kurā redzams pašreizējais attiecīgo Satversmes pantu teksts kopā ar piedāvātajām pārmaiņām (šo tabulu jau tagad varat atrast CVK mājas lapā www.cvk.lv). Taču jājautā, vai visi vēlētāji, reiz iecirknī ieradušies, rūpīgi izpētīs visu, kas piestiprināts pie kabīnes sienas. Un tāpēc pilnībā atbalstu valdošās koalīcijas domu par informatīvas kampaņas rīkošanu. Šodien kādā intervijā Premjerministrs Valdis Dombrovskis stāsta, ka, viņaprāt, kampaņai būtu jābūt plašākai un par "valsts konstitucionālo pamatu skaidrošanu un tādu pilsoniskās sabiedrības veidošanu," bet vienādi vai otrādi, nepieciešams ļoti skaidri pateikt tiem, kuri to vēl nav sajēguši, ka referendumā galvenais jautājums tomēr ir un paliek jautājums par krievu valodas oficiālo statusu. Punkts un āmen.

No savas puses vēlos mudināt visus lasītājus 18. februārī doties uz iecirkni un balsot "pret." Kā esmu rakstījis citreiz, ir pat ļoti stipri ticams, ka kvorums referendumā nesanāks un tāpēc rezultāts nebūs noteicošs, taču gadījumā, ja latvieši, kuri ir tendēti pret krievu valodas statusa maiņu, sēdēs uz rokām un nepiedalīsies, tad to balsotāju procents, kuri ir par statusa maiņu, būs lielāks. Un, jo lielāks šis procents, jo "labāks" propagandas ierocis tas būs mūsu dārgās kaimiņvalsts autoritāro vadītāju rokās. Tas nu gan Latvijas un latviešu valodas interesēm nekalpotu nemaz.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Gavars

Apmēram 30 procentu Latvijā dzīvojošo krievu pieprasa Krievijas valsts krievu valodas statusu piešķirt Latvijai, bet 70 procentu krievu ciena Latvijas valsti, latviešu valodu un tradīcijas. Valsts institūcijas okupācijas seku likvidēšanai nav pievērsušas pietiekošu uzmanību. Latvijas pilsonību savtīgi ieguva arī tie nepilsoņi, kuri savā darbībā turpināja okupācijas politiku pret Latviju. Arī starptautiskā mērogā Krievijas genocīds pret Latvijas tautu un citām tautām nav pietiekoši nosodīts.
Valsts prezidents nav spējis pietiekoši izmantot valsts institūtu iespējas un Satversmes 47.panta iespējas apturēt pretvalstisko darbību.
Saeima nav izmantojusi Satversmes 18.pantu un pieņēmusi lēmumu par Saskaņas Centra partijas deputātu pilnvaru anulēšanu sakarā ar iziešanu no Saeimas sēdes veicot pretvalstisku darbību. Valdība nav veikusi pasākumus, lai apturētu līdzekļu izšķiešanu referendumam pret valsti un nav novirzījusi līdzekļus vēlēšanu sistēmas uzlabošanai, lai varētu balsot elektroniski. Pretvalstisku referendumu ir iespējams aizvietot ar aptauju.
Nav pieņemams, ka Centrālā vēlēšanu komisija slēpj personas, kuras ir lauzušas zvērestu.
Nepietiekoši tiek izmantots Valsts drošības iestāžu likuma 10.pants par valsts drošības apdraudējumu novēršanu.
Valsts institūcijas visos līmeņos neveic pasākumus pilsoņu un nepilsoņu izglītošanā un integrēšanu sabiedrībā, bet tos, kuri nevēlas cienīt Latvijas valsti un sabiedrību neveicina, repatriēties uz savu Dzimteni, uz Krieviju.
Nepieciešams:
1) Satversmes 14.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: Vēlētāji var atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus nepapildinot Saeimas sastāvu līdz simts tautas priekšstāvjiem šajā sasaukumā.
2) Satversmes 102.pantu papildināt un izteikt šādi: Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijā, ja to darbība nav pretvalstiska.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Sorry, ja vēlētājs nav spējīgs ielikt kontekstā un saprast šādu referenduma jautājumu (iztiekot bez "paplašinātā", vai kā putinisti teiktu - "vadāmā" jautājuma), tad viņš visticamāk arī nav spējīgs sniegt sakarīgu atbildi uz šo jautājumu.

Protams, dažiem Dombrovska-Aslunda labējo spēku žurnālistikas ruporiem liekas, ka atbilde uz referenduma jautājumu ir acīmredzama, bet īstenībā šī atbilde ir tikpat acīmredzama, cik acīmredzami pareiza bija kādas tantiņas pienestā žagaru bunte ķecera sārtam.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Beata Sokalska

šis referendums sašķels sabiedrību vēl vairāk. kam tas ir izdevīgi? paraksts neatrisinās problēmu.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips