Raksts

Par “profesionāliem” ministriem — pārdomas otrdienā


Datums:
27. janvāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Tā jau varēja padomāt. Pēc vakardienas konsultācijām Valsts prezidenta pilī, valdošās bandas pārstāvji lielākoties nemainījās ne domāšanā, ne attieksmē, un to jau laikam varēja sagaidīt. Varbūt tagad tiks pakoķetēts ar "Jauno laiku," lai gan ko "JL" meklētu korporatīvajā bedrē, kāda ir pašreizējā valdošā "elite" ir grūti pateikt. Taču nekāda saruna nebūs par tiem valdības ministriem, kuri ir hrestomātisks skaidrojums tam, kādēļ valdība patlaban ir apmēram tikpat populāra, kā klaburčūska nūdistu kolonijā. Lūk, zaļie zemnieki nav sadzirdējuši nevienu no tām ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti daudzajām balsīm laukos, kuras izmisīgi aicina Zemkopības ministrijas vadībā likt kādu, kurš nav tik ļoti pilnīgi nogarlaikojies ar ministrēšanu, kurš tomēr varētu par laucinieku interesēm pacīnīties krietni vairāk un aktīvāk. (Tiesa, zaļo zemnieku "zaļais" spārns acīmredzot ir atjēdzies, cik neracionāla ir tā atrašanās vienā gultā ar zemniekiem, un ir sācis tirināties par Vides ministrijas saglabāšanu; tur vismaz darbojas ministrs, kurš nav ierindojams sarakstā "visu laiku sliktākie Latvijas valdības ministri.")

Toties kaut kur tuvu minētā saraksta galvgalī būtu politikānis, kurš vakar paštīksmināti un smaidoši grozījās politikāņu saietā pie Valsts prezidenta un vienā mierā paziņoja, ja nu gadījumā Ministru prezidentam izdotos atrast kādu, kas par viņu ir profesionālāks, tad viņa vietā varētu nākt arī kāds cits. Runa, protams, ir par mūsu Buldozeru ministrijas vadītāju, un te nu nelaime ir skaidra. Ministru prezidents var katru rītu mesties ceļos un pateikties Dievam tam kungam par to, kas Buldozeru ministrijas vadītājs reiz izglāba viņa politisko rumpi, ej nu tādu padzīt tikai tāpēc, ka viņš ar visu savu profesionālismu ir ļāvis Latvijas pastam gandrīz nobankrotēt, lauku sabiedriskā transporta sistēmu apgriezt kājām gaisā, un nebūt ne labākajā nozīmē, lidostā joprojām uzstājis uz atlaidēm, kuras tomēr ir un vēlreiz ir Eiropas savienības konkurences principu pārkāpums, kā tāds skolas bērns ir strīdējies ar Valsts kontroli tādā “pati tāda esi” līmenī (un patlaban, ja kas, cenšas slepenot VK atzinumus par to, kas lidostā darās), ir reklamējis pats sevi ne vien uz afišām, bet arī uz ES finansētām ceļu zīmēm. Lūk, attēls no laikraksta Diena (autors — Raitis Puriņš), kurā abi džentlmeņi redzami Rīgas pilī. Nu, vai nav mīļi? Gluži vai rociņās sadevušies, turklāt — vai tas var būt??! — Godmanim uz sejas pat it kā smaidiņš rādās. Nu, itin kā radīti viens otram — glābējs vienā gadījumā, jumts visām nebūšanām pēc kārtas otrā.

Nu, bet tomēr par šo “profesionālāko” no visiem ministriem. Lūk, kas mūsu Buldozeru ministrijas vadītājam viņnedēļ bijis sakāms Rīgas brīvostas padomes sēdē, kad runa bijusi par ostu attīstību: “Mums ir jācīnās ar visiem līdzekļiem. Un pret tiem muļķiem un stulbeņiem no vides, kuri grib aizsargāt kādus tur putniņus, kuru mums tāpat ir bezjēgā. Aizsargāt kaut kādas Spilves pļavas, kuras ir slapjas un kurās tāpat neko nevar būvēt bez dziļu pāļu iedzīšanas. Un IVN, lai piebūvētu vēl vienu sliedi jau esošam Krustpils dzelzceļam 6 km garā posmā, vai lai uzbūvētu dzelzceļa staciju jaunā vietā, tas ir idiotisms un noziegums.”

Dabūjāt, vides aizstāvji? Tiesa, buldozeru ministram par putniem ir kaut kāds fetišs, ne pirmo reizi viņš baras par to, ka putnu vienkārši ir par daudz, bet vai viņa teiktais — gan saturiski, gan arī valodas kvalitātes ziņā — patiešām apliecina, ka šis ir pats profesionālākais no visiem iespējamiem ministriem? Acīmredzot cilvēkam joprojām nāk “no iekšām,” bet no turienes var gāzties laukā visādas, un nebūt ne vienmēr patīkamas lietas.

Valsts prezidents vakar uzstājās Latvijas universitātes 90 gadu jubilejas konferencē un par politikāņiem teica šādus vārdus: “Latvijā ir ļoti izkopta korporatīva politika, proti, politiķi lepojas ar to, ka spēj pieņemt lēmumus par spīti cilvēku protestiem. It kā ar to būtu ko lielīties. It kā mēs vairs nedzīvotu demokrātiskā valstī. It kā šādas politikas dēļ mēs nebūtu nonākuši tik dziļā krīzē un pieļāvuši daudz kļūdas. Paštīksmināšanās ar “drosmi” pieņemt tā dēvētos “nepopulāros” lēmumus, turklāt prakse šos lēmumus pieņemt šaurā personu lokā, un neprasme runāt ar cilvēkiem, iesaistīt tos lēmumu pieņemšanā ir pagātnes atavisms, nevis mūsdienīga līderība.”

Prātā nāk vēl cits politikānis, kura attieksme pret dzīvi bijusi līdzīga. Arī n jau aizgājušais Bušs jaunākais un mazākais īsi pirms amata termiņa beigām pastāstīja, ka, jā, arī viņš ir pieņemis nepopulārus lēmumus. “Varbūt daudziem tie nepatika,” tā klārēja Bušs. “Bet neviens nevar noliegt, ka es tos pieņēmu.” Jā, Džordž, paldies par to pašu. Prom ejot, neļauj durvīm uzklapēt pa pakaļu. Visi zinām, kas notika ar Bušu. Amerikāņi noraidīja visu viņa politiku, ievēlot Baraku Obamu un Demokrātu partiju arī Kongresā. Lai nu savairojas nepieciešamā sabiedrības gudrība un drosme, lai sētas durvis parādītu arī tai varzai, kura mums patlaban ir uzkundzējusies. Ja buldozeru ministrs un viņam līdzīgie patiešām ir paši “profesionālākie,” kādus vien valsts var sameklēt, tad nudien bode jāslēdz ciet.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!