Par politisko partiju finansēšanu un "žuļikiem un maitām" 6

Labrīt, lasītāji!

Vakar Ministru kabineta komiteja visnotaļ lielā vienprātībā sprieda par tādu tematu, kā valsts budžeta finansējums Latvijas politiskajām partijām. Jā, tā sprieda ministri, tā ir laba doma, partijām katru gadu maksāt 50 santīmus par katru balsi, kura saņemta iepriekšējās vēlēšanās. Sistēma stātos spēkā pēc 2010. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, tātad, uz pašreizējo politisko "eliti" tā neattiektos.

Iesaki citiem:

Sākums labs. Pašreizējā politisko partiju slimīgā atkarība no atsevišķiem ziedotājiem kropļo demokrātisko vidi un nodrošina iemeslu, kāpēc, allaž daiļrunīgā iekšlietu ministra vārdos runājot, sabiedrība visus politiķus uzskata par "pēdējiem žuļikiem un maitām." Lai arī kā viņa pārstāvētā "Tautas" partija vēlētos cerēt, ka tā tas nav, nav tomēr ļaudis aizmirsuši to, ka 2006. gada priekšvēlēšanu laikā partija vienkārši un ļoti prasti krāpās. Tāpēc partiju finansēšana no valsts budžeta nedrīkst veidoties bez daudz, daudz stingrākiem noteikumiem par to, kā partijas saņem cita veida finansējumu, un pavisam konkrēti -- kāda ir loma tā dēvētajām "trešajām personām." Droši vien maz ir ļaužu ārpus politiskās "elites", kuri nav gatavi atzīt, piemēram, ka premjerministra biroja vadītāju par "trešo personu" uzskatīt noteikti nevar. Taču politikāņi (ne vien mūsu valstī, bet visā pasaulē) ir glumi radījumi, ja noteikumos būs kaut mazākā spraudziņa, viņi pratīs tai izlīst cauri. Te galvenais tomēr ir kopējā attieksme pret likumu un arī pret sabiedrību. Ir mazliet pierimusi valdošās kliķes pārliecība, ka tai ir tiesības darīt visu ko pēc kārtas, taču nekur pazudusi tā nav. Sevišķi rūpīgiem mums jābūt par vakardienas Ministru kabineta diskusijā izskanējušo domu -- ka jaunās sistēmas pārraudzība būtu jāuztic nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet gan Tieslietu ministrijai, tātad -- pilnībā politiskai iestādei.

Precīzi tas pats ir sakāms arī par citu būtisku jomu, proti, par reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tieši tur aiziet priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu nospiedošais vairākums, un tā nu ir joma, kurā ļoti noteikti (lai man piedod kolēģi Latvijas televīzijā) ir vērts padomāt par stingriem ierobežojumiem. Bet tikai pie diviem noteikumiem. Pirmkārt, tiem jāatiecas tiklab uz sabiedriskajām, kā arī uz privātajām raidorganizācijām. Pagātnē privātās televīzijas kompānijas reizēm šajā ziņā ir bijušas pavisam nekaunīgas. Ja reiz vieniem, tad arī citiem. Taču otrs jautājums ir pārraudzīšanas elements. Cik spējīga šajā ziņā varētu būt Nacionālā Radio un televīzijas padome, kuras locekļus, lai nu kā, bet tomēr izvirza politiskās frakcijas Saeimā? Un vēl vairāk, kādi ir tās un citu iestāžu rokās ieliktie instrumenti, lai risinātu iespējamos noteikumu pārkāpumus? Par to, ka "Tautas" partija 2006. gadā rupji krāpās, nebija nekādu šaubu jau krietnu brīdi pirms pašām vēlēšanām. Tagad kopš tā laika ir pagājuši gandrīz divi gadi, un jautājums tiesā nav atrisināts joprojām. Citiem vārdiem sakot, partija varēja krāpties un tad vienā mierā sākt iznīcināt Latvijas tautsaimniecību ar pārliecību par "treknajiem gadiem," labi zinot, ka sods par krāpšanos, ja vispār kāds, ir gaidāms tikai pēc laba laiciņa.

Jautājums ir arī par tiem diviem procentiem vēlētāju. Gadījumā, ja sistēma pastāvētu jau tagad, 50 santīmus par katru vēlētāju saņemtu tās septiņas partijas un partiju apvienības, kādas parlamentā ir patlaban, plus vēl LSDSP, kā arī iestādījums ar daiļskanīgo nosaukumu "politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene." Taču ne partija "Visu Latvijai", ne "jaunie Demokrāti", ne savdabīgā "Māras zeme" ar savu vienu vienīgo kandidātu. Protams, zinot, ka laikā pirms vēlēšanām savu laimi, jaunu partiju dibinot, cenšas izmantot katrs, kuram nav slinkums, nevarētu teikt, ka valsts budžeta finansējums būtu dodams ikkatram, kurš sevi sauc par politisku partiju. Taču varam paredzēt, ka pret sistēmu iebildīs tās politorganizācijas, kuras nekad nav spējušas pārliecināt vairāk, kā viens komma nullpadsmit procentus vēlētāju.

Ja godīgi, man nav ne mazākās ticības, ka šis ir jautājums, kuram politiskā elite pieies godprātīgi. Rēķinoties ar sabiedrības apātiju, noteikti politikāņi žigli meklē veidu, kā tai iesmērēt kaut ko, kas smuki izskatās un spīd un laistās, bet tie paši vecie mēsli ir joprojām. Vieta pie siles ir tik ļoti, ļoti silta un jauka. Doma, ka jau pēc diviem gadiem var nākties meklēt darbu kaut kur tālu prom no siles, var būt ļoti, ļoti biedējoša. Šie ir procesi, kuriem pilsoniskajai sabiedrībai nāktos pievērst pašu nopietnāko uzmanību.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

skolotaja ludmila > :-) 23.09.2008 18:15
A.cien./god. Kungs/Kundze!

Lieta tada, ka nebut ne visi dzivo pec principa: "Atriebiba - bus salda!".

P.S. Paklons autoram - a.cien. Streipa kungam - par so komentaru!

Visdzilaka ciena,
skolotaja ludmila

P.P.S. Velu veiksmi Jums, a.cien. Streipa kungs, - sovakar TV raidijuma!
Ludmila

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

:-) 23.09.2008 14:32
Kārli, kur tad prieks par Kastēna "likvidēšanu"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 23.09.2008 14:29
Ar mediju neatkarības palielināšanu no politiskajām partijām es biju domājis ierobežot naudas brīvību, bet ne vārda brīvību.

Naudas brīvība ir tas, ko vajag ierobežot, bet ne vārda brīvību. Kad šīs lietas iemācīsimies atšķirt, tikai tad mēs varam cerēt uz labāku sabiedrību.

Esmu par to, lai politiķi izpauž savu vārda brīvību runājot ar līdzpilsoņiem tieši - uzstājoties ar savām runām, braucot pa pilsētām un pagastiem, diskutējot ar aktīvākajiem iedzīvotājiem un uzklausot viņu problēmas.

Esmu pret zombējošām/kliedzošām reklāmām, uz kurām pārsvarā uzķerās tikai vēlētāju nedomājošā daļa. Reklamēšanos caur profesionāliem mediju aģentiem ar piesaistītu sabiedrisko attiecību speciālistu brigādes, kas taisa slavu pašu "varoņu" vietā, man atgādina tādu kā izvairīšanos no diskusijas un arī no pašas sabiedrības.

Tādus medijus kā internetu, mazās televīzijas, radio un avīzītes nevajadzētu apgrūtināt ar kvotām. Kvotas ir paredzētas lai dotu vienādas iespējas visām partijām parādītos lielākajos medijos, kuri vienlīdz ir pieejami katram lauku iedzīvotājam.

Tādējādi rastos iespēja reklamēties arī partijām, kuras ir mazāk nodrošinātas (mazāk finansētas), par šobrīd valdošajām partijām.

Un tāpēc uzskatu, ka šādas kvotas tieši veicinātu vārda brīvīb, jo pateicoties mediju vēlmei pēc lielākas peļņas, tās būs ieinteresētas piesaistīt lielāku skaitu partijas nekā līdz šim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 23.09.2008 13:56
Domāju, ka valsts finansējums partijām varētu samazināt vajadzību pēc valsts un pašvaldības uzņēmumu uzraudzības padomēm (t.i. sinekūras darbiņiem, par kuriem maksā pasakaini labas algas), kas līdz šim bija partiju "barotavas".

Ja turpretī valsts finansējumu izmantos tikai tam, lai mazinātu vārda brīvību, neļautu reklamēties vai pat neļautu partijai izmantot ļaužu privātos ziedojumus, tad esmu pret šādām izmaiņām kā pret nedemokrātiskām. Reklāmas ierobežojumi ir izdevīgi vienīgi tām partijām, kuras var nekontrolēti reklamēties no ārvalstīm (piemēram PCTVL un "Saskaņas centrs", kuru ideoloģiju faktiski pauž Krievijas plašsaziņas līdzekļi).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 23.09.2008 13:16
jebkuraa gadiijumaa kraapsies. ir tachu visaadas delnas, providusi un politikas.lv - JL un citu populistisku partiju gultas biedri, kas piesedzas ar NVO statusu.
un par medijiem - ja kontrolee elektroniskos, jaakontrolee arii drukaatie. nu un tur haoss buus neizbeegams.
plus - ja ierobezho reklaamu, jaaierobezho arii antireklaama. peedeejaas veeleeshanaas taa bija kliedzosha netaisniiba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 23.09.2008 12:23
Ideja kopumā ir laba, ja vien tā tiks labi pārdomāta un izstrāda. Ja tā tiks izstrāda ar caurumiem, tad laba ideja pārvērtīsies par caurumainu bļodu, kas nespēj pildīt savas funkcijas.

Ja partijas finansēs no valsts budžeta, tad loģiski, ka vajag pamatīgi ierobežot citus lielos finansējuma avotus. Finansējums no budžeta taču ir paredzēts tam, lai likvidētu partiju atkarību no uzņēmējiem.

Kā zināms, katrā valstī ir trešā vara - mediji.
Un tāpēc otra lieta, ko bez finansējuma vajag ierobežot (lai man piedod lielākie mediji), ir mediju atkarību no politiskajiem spēkiem. To var panākt, ja pirmsvēlēšanu laikā katrai partijai piešķir kvotas par televīziju un radio raidlaiku izmantošanu. Šīm kvotām jābūt vienreizējām un nepārdodamām. Tā rezultātā visām partijām būs vienādas iespējas izmantot raidlaikus. Arī mediji būs ieinteresēti pieaistīt pēc iespējas dažādākus politiskos spēkus, lai kautko nopelnītu.

Iedomājieties, ja visas partijas (tajā skaitā tās, kuras nevar savākt pat 0,01% Latvijas atbalstītājus), reklamēs sevi medijos un paudīs savas idejas un solījumus auditorijai par vienādu naudas summu...
Kas notiks? Uzvarēs tie, kuri pārliecinošāk paudīs vienotību ar tautu.

Iedomājieties, kas notiks, ja partijas taupības nolūkos, tā vietā, lai reklamētu sevi caur medijiem, ies un paši drošsirdīgi runās ar pilsoņiem un tautu?
Atbildot uz šo jautājumu var teikt:
- vienkārši, mediji negūs peļņu! :)
- Bet svarīgākais ir tas, ka Politiķiem veidosies dialogs ar sabiedrību.
Mediju neiegūto līdzekļa problēmu var risināt, ja tiem palielina finansējumu no valsts budžeta.

Kopumā:
1) lai būtu efekts, šī sistēma ir jāregulē visaptveroši, nevis jāievieš tikai valsts finansējums, kamēr esošā partiju finansēšanas kārtība turpina līdzāspastāvēt valsts finansējumam.
2) lai partijām nebūtu iespēja nopirkt medijus, vajag ieviest partiju kvotas par raidlaikiem lielākajās televīzijās un radio, kā arī kvotas par rakstiem drukātajā presē.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips