Labrīt, lasītāji!Par to, ka mūsu valsts politikāņiem sajēga nestiepjas tālāk par politikānismu, varam pārliecināties vai ik dienas. Šorīt, piemēram, varam aplūkot pat gaužām aizkustinošu paziņojumu: "Tautas" partijas un "zaļo zemnieku" frakciju vadītāji Saeimā ir nolēmuši, ka Izglītības ministrijas valsts sekretārs tomēr varēs palikt amatā. Tas, lūk, ir galvenais jautājums, ja domājam par apstākli, ka rudenī, iespējams, vesela strīpa skolotāju pazaudēs darbu un ienākumus.
“Tautas” partijas frakcijas vadītājs Kučinskis vēl ir paguvis ziņu aģentūrai LETA piebilst, ka bez viņa partijas piekrišanas, Izglītības ministrijas valsts sekretāru no darba nevar padzīt vispār, jo tā esot noteikts koalīcijas līgumā. Droši vien tas ir tas pats līgums, kurā bija paredzēta valsts bankrota galvenā organizētāja apbalvošana ar dāsni apmaksātu darbu Lattelecom padomē. Nožēlojami. Un vēl nožēlojamāk ir tas, ka valsts sekretāra amats Izglītības vai jebkurā citā ministrijā vispār ir politiskās tirgošanas objekts. Valsts sekretāriem tomēr vajadzētu būt nepolitiskām personām, it īpaši ņemot vērā to, ka mūsu valstī pietiekami bieži par ministriem kļūst ļaudis, kuri, ļoti maigi sakot, amatam nav īpaši piemēroti, bet politiskā konjunktūra prasa viņus kaut kur iebīdīt. Mums tomēr ir tāda lieta, kā Civildienests, un normālās valstīs tieši civildienests ir tas, kurš nodrošina funkcijas, kamēr politikāņi ākstās un nodarbojas ar savām darīšanām. Abu partiju līderi LETAi skaidroja, ka viņi nebūt negrib jautājumu par skolotāju padzīšanu no darba padarīt “politisku,” bet kā citādi to uztvert, ja tas ir kļuvis par cīņas objektu starp divām politiskām partijām?
***
Par politikānismu jādomā arī pašreiz notiekošās pašvaldību kampaņas kontekstā. Kā šodien laikrakstā Latvijas Avīze ziņo kolēģis Lemešonoks, lielie “saskaņas” solītāji no minētajā vārdā nosauktās partijas ir izdevuši avīzi, kura ir iegūstama i latviešu, i krievu valodā. Taču saturs tām ir atšķirīgs. Tikai krievu, nevis latviešu valodā lasošajiem lemts lasīt par 9. maija svinībām, par “lielā tēvijas kara” varoņiem, nedz arī par kādreizējo “cīnītāju uz Aukstā kara frontes līnijām,” padomju admirāli Ločmeli. Lūk, “saskaņa.”
Tikām valsts dārgākais buldozers rīkojas tikai un vienīgi pa savam. Kārtējo reizi piemeklēts caurums priekšvēlēšanu kampaņas likumā. Partijas drīkst izdot pašas savas avīzes. Avīze no LPP/LC pagājušajā nedēļā iekrita manā pastkastītē un tad nekavējoties iekrita miskastē, kur tai bija pareizā vieta. Taču ne jau pats buldozers rakstīja visus rakstiņus un rediģēja maketu. Ja tie neskaitās kampaņas izdevumi, tad kārtējo reizi kaut kas smird. Vēl buldozers ir piedraudējis ar “lielāko notikumu Rīgas politiskajā vēsturē” — tā būs sapulce Arēnā Rīga, kuru LPP/LC centīsies iebīdīt zem jēdziena “tikšanās ar vēlētājiem,” lai arī par to nebūtu jāatskaitās. Varbūt salīdzināsim “notikumus” Rīgas politiskajā vēsturē:
1. Ulmaņa apvērsums
2. Sapulce Nacionālajā teātrī, kurā tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība
3. Višinska uzruna no Padomju vēstniecības balkona, lai apliecinātu okupācijas sākumu
4. Deviņas Saeimas vēlēšanas
5. Buldozera organizēta sapulce arēnā.
Te ir skaidri redzama šī dīvainā cilvēka lielummānija. Un arī te ir jādomā par izdevumiem, jo jādomā, taču, ka Arēnu Rīga buldozeram neviens par velti nepiešķīra. Diemžēl, mūsējā ir valsts, kurā Temīdas dzirnas lēni maļ. Nākamā tiesas sēde par “Tautas” partijas rupjo krāpšanos laikā pirms 9. Saeimas vēlēšanām ir paredzēta vien oktobrī. Taču gribas tomēr ticēt, ka ar laiku — varbūt uz valsts divsimtgadi — mēs nonāksim pie politiskas sistēmas, kurā cilvēki tomēr ievēro ne vien likuma skrupulozi izlasīto burtu, bet arī likuma garu. Un kurā tomēr ļaudis, kuri sevi atkārtoti ir pierādījuši no sliktās puses, nebauda vēlētāju uzticību.
Jauku visiem dienu.