Par plaģiātismu 28

Es ilgi domāju, vai vajadzētu rakstīt blogu par plaģiātismu, ar ko pēdējos gados esmu saskārusies dažādās formās dažādu institūciju pārstāvju izpildījumos. Domāju, ka savu cīņu pret plaģiātismu varu izvērst maziem solīšiem. Domāju, ka pietiek ar savu piemēru – korekti atsaucoties uz citu autoru darbiem savā darbā. Skaidroju studentiem, kā vajag strādāt, lai neradītos aizdomas par nekorektu cita autora darba izmantošanu vai pat zagšanu. Skaidroju, ka, ja cilvēks reiz ir pieķerts plaģiātismā un pats nelabo savas kļūdas, tad nav garantijas, ka viņš zags ne tikai tekstu, bet arī idejas, un varbūt kādreiz arī taustāmas lietas. Jo zagšana ir zagšana.

Iesaki citiem:

Manis piedzīvotie plaģiātisma gadījumi, kad zog manu darbu, ir bijuši dažādi. Piemēram, studenti ir nodevuši manus rakstus, kas publicēti Politika.lv, bez kādas atsauces un izmantojot manu tekstu vārds vārdā. Piemēram, kāds Saeimas deputāts pavisam nesen kādā laikrakstā pārtulkoja nodaļu no PROVIDUS darba, bez kādas atsauces uz to. Bet vissmagākie ir tie gadījumi, kuros nekorekti manu autordarbu ir izmantojuši cilvēki, kas saucas par pētniekiem – tātad, cilvēki, kas gūst atalgojumu par autordarbiem un cilvēki, kurus plašākajā vārda nozīmē varētu saukt par maniem kolēģiem.

Viens tāds gadījums bija pirms pāris gadiem, kad kādā starptautiskā pētniecības projektā manis ieteikts pētnieks savā pētījuma daļā nodeva vairākas lappuses vārds vārdā kopēta teksta no manas agrākas publikācijas. Toreiz man nācās klausīties, ka, protams, stulbi esot sanācis, bet es jau droši vien zinot, kā tas ir, kad strādā ar daudz dažādiem tekstiem pētījuma melnraksta stadijā, kad varot aizmirsties rūpe par autortiesībām. Protams, es zinu, kā tas ir strādāt ar ļoti daudz dažādiem tekstiem pētījuma tapšanas stadijā. Bet es arī zinu, kā pavisam vienkārši ir iespējams nodrošināties no cita autora darba nejaušas vai jaušas nozagšanas – pie katra cita autora darba pievienojot atsauci uz avotu, kas tad arī nepazudīs darba procesā. Un es tiešām nevaru iedomāties situāciju, kad darba dunas karstumā man kā autoram nav sajūta, kurā vietā beidzas manis radīts teksts, un kur sākas cita autora darbs. To taču katrs autors jūt – kas ir savs teksts, ir savs teksts, jo autoriem ir sava valoda, iecienītas teikuma formas, uzsvari.

Toreiz bija arī piedāvājums kļūt par šī pētījuma daļas līdzautoru – vienojoties, ka šīs daļas paliek pētījumā, bet uz tā būtu arī mans vārds. Taču arī tas nevarēja būt risinājums, jo – kā var kādā pētījumā vienkārši nopublicēt vairākas lapas no jau agrāk publicēta autordarba, pat ar paša autora piekrišanu? Tad jau pētnieki varētu uzdrukāt vienu darbu, un tad štancēt ar šī viena darba vai tās daļēju „copy paste” pārdošanu vairākiem pasūtītājiem.

Toreiz konkrētajam autoram tika dotas vairākas iespējas pašam labot kļūdas – uzlabot sava pētījuma kvalitāti, nodrošinot korektas atsauces uz visiem avotiem (runa nebija tikai par mana darba nekorektu izmantošanu). Tas arī būtu ļāvis pašam autoram atgūt reputāciju ne tikai konkrētā pasūtītāja, bet arī citu iesaistīto acīs – jo cilvēks, kas labo savas kļūdas ir gluži citā kategorijā nekā cilvēks, kas kļūdās un neizmanto doto iespēju laboties. Tomēr kļūdas netika izlabotas pietiekami labi, un beigās pasūtītājam nācās lauzt līgumu ar šo autoru.

Otrs tāds gadījums ir noticis pavisam nesen. Otro reizi manā pētnieces mūžā salīdzinošo tabulu starp „jaunrades” un PROVIDUS darbu es gatavoju vakar. Šoreiz runa nav par vairāku lappušu darba uzdošanu par savu, bet vairāku rindkopu pārkopēšana vārds vārdā gan. Trūkst arī atsauces pie secinājumiem, kas izdarīti PROVIDUS darbā. Ir arī teksti, kuros pamainīti daži vārdi, bet paturētas visas atsauces uz avotiem, kas izmantoti PROVIDUS darbā, tādā pat secībā kā PROVIDUS darbā.

Šī gadījuma risinājums šobrīd tiek meklēts, lai arī teksts jau esot nodots tipogrāfijā. Cerot, ka šo konkrēto problēmu mēs atrisināsim visām pusēm labākajā veidā, kas nu ir iespējams, es tomēr vēlos pateikt divas lietas.

Pirmkārt, man kā autorei ir ārkārtīgi nepatīkama visa komunikācija ar mana darba ļaunprātīgu izmantotāju. E-pasti un zvani ar atvainošanos, aicinājumi tikties, lai pārrunātu risinājumus – tas viss man ir ļoti nepatīkami, jo man pretī sēž cilvēks, kas no manis ir nozadzis manu darbu. Pat aizmirstot manu personīgo emociju, man ir pilnīgi nepieņemami piedalīties diskusijās par labākajiem veidiem, kā šo problēmu risināt, jo, manuprāt, problēmu risinājums ir jāpiedāvā pašam problēmas radītājam. Mani interesē tikai viens – korektas atsauces uz manu darbu. Kā tas tiek nodrošināts, vairs nav mans jautājums. Man arī nav jātērē laiks un enerģija, lai nodarbotos ar audzinošo darbu pētniecības pamatos, skaidrojot, ka:

    nav OK pamainīt mana teksta teikumā pāris vārdus, neatsaucoties uz manu pētījumu, bet pārkopējot atsauci uz manā pētījumā izmantoto avotu;


    nav OK pie vārds vārdā pārkopētas mana pētījuma rindkopas vai lappuses vienkārši pielikt atsauci uz manu pētījumu;


    nav OK uzdot par saviem secinājumus, pie kā nonākuši citi pētnieki.



Otrkārt, acīmredzot cieņas pret autora darbu trūkums ir plaši izplatīta problēma – ja jau autordarbu neprot novērtēt students, pasniedzējs, Saeimas deputāts, pētnieks... Tāpēc es ļoti aicinu skolās un augstskolās ne tikai mācīt, bet arī īstenot pilnīgu neiecietību pret plaģiātismu. Lai aug paaudze, kas cer uz lauriem par citu autordarbu kopēšanu, bet gan savu vietu zem saules iegūst ar savu padarīto.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AG- Andrim2 01.07.2011 21:44
Manā datorā visas programmas ir licencēstas, bet, kā jau te iepriekš norādīja, ir ārkārtīgi dīvaini (slimi) uzskatīt, ka, kamēr vien uz pasaules eksistē dators ar nelicenzētu programmu, Latvijas izglītības sistēmā ir OK iesniegt no interneta izdrukātus tekstus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pleece 21.06.2010 08:03
Un kā tad paliek ar pašiem profesoriem un docentiem, kas dažkārt ikdienā strādā ar praktizējošiem studentiem, vai vēl labāk izdala dažādas anketas, kas vēlāk kalpo dažu disertāciju izstrādāšanai ...
Ir jau gan ar tāds teiciens " viss jaunais ir labi aizmirsts vecais"///

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs Tirgusskola 03.06.2010 01:46
serpo.org ---> te atradiisiet visas atbildes

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs Tirgusskola 31.05.2010 16:57
BANZAI! KAVABUNGAA! Vairak sadu blogu. Mes, tirgus skolas parstavji esam tikai par sadiem soliem un blogiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Leons Lemons 31.05.2010 16:55
Banzai! KAVABUNGA! Vairak sadu blogu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 31.05.2010 11:39
Informācijai - šajā gadījumā mēs esam atraduši sapratni pasūtītājā, tā kā tiks ne tikai labots teksts (apturēts process tipogrāfijā), bet arī pats darītājs saņemšot sodu (par to, kas tas būs, es nezinu). Bet galvenais, ka ir risinājums un sekas. Tā kā viena cīņa uzvarēta :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kintu - Andrim2 31.05.2010 08:10
Nezinu, kādas gan jums ir problēmas lietot licencētu programmatūru. Akadēmiskās versijas tiek pārdotas ar ievērojamām atlaidēm. Pilns ofiss (Word, Excel, Powerpoint) studentiem maksā kaut kur 25 Ls. Arī Tildes vārdnīca nekomerciālai lietošanai ir 20 Ls. OEM Windows licence arī ir lēta.

Neviens nav ideāls, bet attaisnot zādzību ar to, ka arī citi zog, gan nevajadzētu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chiepa 30.05.2010 20:52
Dace, man ir patiesi žēl dzirdēt, ka Jums šādā veidā ir jācīnās par saviem autordarbiem. Diemžēl, cik man nācies novērot, Latvijā autortiesību aizsardzība nav diez ko augstā cieņā. Studējot Juridiskajā Fakultātē novēroju, ka daži no pasniedzējiem (īpaši 'jaunie' pasniedzēji, kas studējuši ārpus LV) šim jautājumam pievērsa pastiprinātu uzmanību, bet - kā jau Jūs minējāt - ir arī pasniedzēji, kas studentu darbus pat nelasa - līdz ar to - nedz viņi vispār pamana plaģiātus, nedz iebilst pret to. Nesenais plaģiātisma skandāls Filozofijas fakultātē vispār ir kliedzošs! Kādu gan piemēru studentiem var iemācīt pasniedzējs, kas pats neievēro autortiesības?! Protams, prieks, ka LU uz to attiecīgi reaģēja, bet nu - cik man zināms, daudzās Latvijas augstskolās vispār nav kāda skaidri noteikta plaģiātisma izskaušanas politika.
Tas, protams, noved pie tā, ka pienācīgs respekts pret autorību netiek jau laikus ieaudzināts.
Mans vissiltākais ieteikums - neatstāt šos gadījumus 'koleģiāla risinājuma meklējumu' un blogošanas stadijā. Sekojot slavenajam teicienam, ka "Tautai ir jāzina savi varoņi" - es aicinu šos 'pētniekus' skaidri saukt vārdos, kā arī sniegt prasības tiesā, nebaidoties šīm tiesu prāvām piesaistīt presi.
Šādam aicinājumam ir 3 iemesli:
1) Šādi 'pētnieki' nevar turpināt saukties par pētniekiem! Ja šādi 'pētnieki' turpinās darboties pētniecībā, tad tas var nodarīt 'lāča pakalpojumu' daudziem potenciālajiem pētījumu pasūtītājiem, grāmatu publicētājiem un projektu realizētājiem. Es varu tikai minēt - kāds jau to pētījumu konkrētajā gadījumā tam 'pētniekam' pasūtīja. Vai pieņemot šādu 'pētījumu' pasūtītājam ir kāda nojausma, ka patiesībā darbs ir zagts? Vai tad pasūtītājs pārlasa visus citus darbus šajā jomā? Vēl jo vairāk, ja pasūtītājs ir kaut kur ārpus Latvijas un nemaz nespēj izlasīt latviski rakstītu pētījumu, kas varbūt ir pārtulkots angliski/krieviski/franciski/vāciski! Pētnieks saucas par pētnieku tieši viņa vārda un reputācijas dēļ. Ja cilvēks nav šī vārda cienīgs, tad tas sabiedrībā ir jāzina!
2) Ja sagadīšanās dēļ šis 'pētnieks' ir arī kādas augstskolas pasniedzējs, par šo gadījumu noteikti jāziņo šai augstskolai un jālūdz izvērtēt šāda pasniedzēja atbilstību ieņemamajam amatam (jau augstāk izklāstīto iemeslu dēļ).
3) Ja šīs lietas tiks apspriestas skaļi un būs paraugprāvas - sabiedrībā arvien vairāk nostiprināsies sajūta, ka autordarbu zagšana un plaģiātisms tomēr nav pieņemama lieta. Kamēr to risinās klusiņām, sabiedrībai būs liegta iespēja no šiem gadījumiem mācīties. Tas tieši tāpat kā ar kukuļošanu, konkurences pārkāpumiem un diskrimināciju - sabiedrības attieksme sāka mainīties tikai tad kad ir reālas tiesu lietas, kad reāli kādi sāk sēdēt vai maksāt par to bargas soda naudas. Ir laiks sākt mainīt sabiedrības attieksmi arī šajos jautājumos!
Lai Jums izturība un stipri nervi, Dace!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis @DaceA 30.05.2010 18:35
Tas vairāk ir mans viedoklis, ne padoms. Manuprāt, jebkurā gadījumā jājautā juristiem, kuri var dot labāko padomu kā šādas situācijas risināt. Es droši vien sagaidītu publikāciju, ja vien darbs pirms publicēšanas man nebūtu sūtīts recenzēšanai vai kā citādi oficiāli iesniegts. Es neuzskatu, ka būtu vajadzība darboties "koleģiāli", jo profesionāls pētnieks NEVAR nezināt, kas ir plaģiātisms un kāda līmeņa pārkāpums tas ir. Tā ir klaja zagšana par kuru jāsaņem sods.

Sarežģītāka situācija ir ar studentiem. Man jau agrāk iešāvusies prātā doma, ko es darītu, ja pēkšņi kāda sava darba fragmentu ieraudzītu kāda studenta kursa, bakalaura vai maģistra darbā? Ietu uz viņa universitāti un pieprasītu daļu no kredītpunktiem? :) Bez uzmanības noteikti neatstātu, bet kā tieši rīkotos diemžēl nezinu. Varbūt studentus vēl vajag audzināt un izglītot, bet profesionāļus noteikti ne. Cits līmenis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 30.05.2010 17:21
Paldies visiem tiem, kas ir iesaistījušies patiešām kvalitatīvā diskusijā, par ko man liels prieks. Centīšos atbildēt/ uzrunāt dažas lietas:
1. "Nesapratu..." vaicāja par to, kā tad pareizi atsaukties uz kādu darbu, ja kāds vēlas tā darba tekstu vārds vārdā, ar atsauci uz šo darbu, izmantot? Citēt, liekot pēdiņās. Manā pieredzē diemžēl ir gadījumi, kad pēdiņas izpaliek.

2. Skeptiķim - vai jūsu padoms attiecas arī uz vēl nenopublicētiem darbiem, respektīvi, tādiem, kas tiek iesniegti pasūtītājam, bet vēl nav ieraudzījuši dienas gaismu publiski? Abos manis pieminētajos gadījumos tie ir bijuši teksti, kas vēl nav publicēti, un tāpēc es abos gadījumos esmu cēlusi trauksmi un pieprasījusi korektu rīcību, labojot iesniegto darbu. Varbūt no Jūsu pozīcijām tas nebija pareizi - varbūt vajadzēja sagaidīt, kad šis teksts iziet drukāšanā, un tad iesaistīt juristu? Man līdz šim ir licies, ka pat šādos drausmīgos momentos man ir jācenšas būt koleģiālai un jāmēģina audzināt bez publiskas "naming and shaming", bet varbūt tā nav pareizā pieeja...

3. Lindai - es gan neesmu tik pesimistiska par izredzēm ieaudzināt cilvēkos lielāku cieņu pret citu darbu plašākajā nozīmē (īpaši aizsargājami jau nav tikai teksti, bet arī, piemēram, talcinieku darbs, ko izsmej visi tie, kas turpina mest atkritumus zemē). Bet ar vienu blogu vai vienu parauggadījumu nepietiks, tas ir skaidrs. Protams, dažās augstskolās uz šo problēmu piever acis, jo paši pasniedzēji nav labāki, un tad - kā var prasīt no studenta, ka viņš strādā godīgi un kvalitatīvi, ja pasniedzēji nelasa studentu darbus, vai paši nerāda prieksžīmi? Šo sakot, es vēlos uzsvērt, ka ne jau visās augstskolās un visi pasniedzēji ir tādi - manā studiju laikā Latvijā bija pasniedzēji, kuriem es joprojām esmu pateicīga ne tikai par pamatīgiem akadēmiskā darba pamatiem, bet arī to, ka, piemēram, lekcijas netika nosistas uz anekdotēm vai tādiem darba uzdevumiem, kas radīti, lai pasniedzējs varētu nošpikot ideju kādam pasūtījumam... Un, protams, arī visi studenti nav kopētāji - ir studenti, kas tiešām mācās un attīstās sev (nevis, lai iegūtu izglītības papīru). Tomēr izglītības kvalitāte ir liela problēma, un, manuprāt, augstskolu skaitam ir būtiski jāsamazinās, lai par pasniedzējiem kļūtu tiešām tikai tie, kas vēlas un var tam pilnvērtīgi veltīt laiku (nevis kam lekcijas ir kā n-tā blakus nodarbe pilna laika darbam citā jomā). Pasniedzējiem ne tikai jālasa studentu darbi un jādod tiem izvērsts, argumentēts vērtējums (ne tikai cipars vai ieskaitīts), bet arī pasniedzējam pašam ir regulāri jāpublicējas. Protams, ir jāmāca un dzīvē jāievieš akadēmiskā darba pamati (lai studenti zina, kā korekti izmantot citu darbus, un problēmu gadījumā būtu reāli sodi, nevis auklēšanās). Bet ir nepieciešama arī motivācija būt godīgam un ar savu darbu izcelties (ne tikai kā bailes no iespējamiem sodiem, ja nu students nestrādā godīgi). Tāpēc, manuprāt, augstskolām vajag publicēt savu studentu pētnieciskos darbus - ne tikai kā pieejamu materiālu bibliotēkā, bet gan arī, piemēram, aicinot labāko darbu autorus ar savu pētījumu atklājumiem un secinājumiem bagātināt publisko diskusiju (piemēram, uzrakstot par savu pētījumu politika.lv, kas gaida šādu pienesumu). Tad augstskolu vidē parādītos kvalitatīva sacensība - par labākajiem pasniedzējiem un spīdošiem studentiem, kas godīgi strādā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis 30.05.2010 16:35
IMHO, plaģiāta jautājumi risināmi ar juristu palīdzību. Kādēļ pašam autoram jāķēpājas ar savu tiesību aizstāvēšanu, taisnības pierādīšanu un risinājumu meklēšanu? Kādēļ jārunā ar zagli? Lai to dara advokāts - viņš to spēs daudz labāk. Galējais risinājums - tiesas ceļā attiesāt plaģiatora honorāru + morālo kaitējumu + tiesas izdevumus.

Kas attiecas uz Andris_2 komentāru - klasisks "ad hominem". Pārsteidz, ka tam kāds vispār velta uzmanību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nelinda->linda 30.05.2010 11:49
Ir jēga sodīt studentus, lai viņi, redzot ačgārno sistēmu, normāli izglītotos un pieņemtu esošo kultūru normālās ārvalstu skolās, nevis laistu postā prātus šeit. Ja turpinās notikt auklēšanās ar intelektuālā darba zadzējiem (piem. neizslēdzot studentu ar pārkopētu kursa darbu), vietējā izglītība nekļūs konkurētspējīga, tad kāpēc jauniešiem masveidā to turpināt iesmērēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 29.05.2010 20:50
Dace, man tev ir sliktas ziņas - tas, par ko tu te sapņo, that's not gonna happen. Vismaz ne kamēr tu vēl nodarbosies ar pētniecību. Plaģiātisms ir akadēmiskās sadzīves un dzīves sastāvdaļa. Sākot ar jau te iepriekšminēto studentu, asistentu darbu pārbublicēšanu zem viņus vadošā ģeniāla Profesora vārda, beidzot ar pašplaģiātismu un pēdējiem vāji sodītajiem gadījumiem filozofijas gadījumā. Pētnieki nāk no vides, kur tā strādā. Tas ir stils, kā tas notiek. Un vai ir jēga sodīt skarbi studentus, ja gadījumi ar "sasmērējušamies" pasniedzējiem tiek noklusēti vai uz tiem tiek pievērtas acis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user -> Andris2 29.05.2010 09:15
Kā man jau ir apnicis, kad mūždien uzrodās tādi cilvēki, kuriem pamatoti vai nepamatoti šķiet, ka otrs sevi nostāda augstāk par citiem. Parasti viņi izrok 100 iemeslu, kāpēc viņiem ir taisnība un kāpēc otram nav taisnība. Pēc tam seko īss vai garš strīdiņš, kas beidzās ar to, ka autors parasti neatbild vai arī atbild un dziļā pazemībā atvainojās par savu rakstu, lai tikai izbeigtu to kašķi.
Es tiešām nesaprotu, kas tas par radariņu daudzos lasītājos sēž iekšā, kas nemitīgi meklē un šķiro sev apkārtējos 2 grupās - "Tu augstāks, lepnāks", bet "Tu zemāks, nīkulīgāks". Vai tiešām šie lasītāji dzīvo pēc loģikas "Bet, ja tu augstāks, tad es darīšu visu, lai tu būtu zemāks, lai tu izturētos nīkulīgāk! Tas pacels manu pašapziņu un liks kādu brīdi man labāk sajusties, jo esmu intelektuāli pamācošāks, izglītojošāks un trāpīgāks".

Kāpēc nevar pret to attiekties vienkāršāk? Pat ja arī kāds sevi nostāda - nu un? Tev arī ir tiesības sevi nostādīt tik augstu, cik pats vēlies arī necenšoties otru pagrūzt dziļāk zem ūdens!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 29.05.2010 00:26
Kā jau Linda teica - plaģiāts ir viens jautājums (akadēmiskajai integritātei ļoti bīstams un apkarojams) un nelicenzētas lietas uz datora, ir pavisam cits jautājums (akadēmiskajā vidē neizbēgams dzīves fakts). Es, teiksim, ikdienā lietoju datoru ar Linux operētājsistēmu. Man nepatīk vīrusi un uzlauztas lietojumprogrammas.Varētu nodomāt, ka es tamdēļ iztieku bez nelicenzētas programmatūras. Bet tā, protams, nav. Pirmkārt, manam Ubuntu 9.10 ir aktivizēti "backport" koda repozitoriji, t.i. ļoti lielas izredzes, ka mēdiju formāti un dekoderi, kurus mans dators šobrīd saprot, teorētiski būtu kaut kādā veidā jālicenzē.Kādēļ datoros nelicenzēta programmatūra ir teju neizbēgama? Ja de-facto datu standarts ir proprietārs (t.i. pieder konkrētam ražotājam - kā piemēram MS Office, Adobe Flash) vai lietotajiem algoritmiem kāds pamanījies uzlikt licenzi (MP3, GIF, daži video dekoderi), tad es kā datorlietotājs tieku nostādīts bezizejas situācijā. Teiksim, mani studenti man sūta MS PowerPoint prezentācijas failus - ko man ar viņiem darīt? Lielāko daļu, protams, parāda Open Office, bet daudzas "advancētas" lietas sveši rīki attēlo savādāk - izjūk izvietojums lapā, utt. Tātad, man nākas instalēt to pašu rīku, kuru izmantoja prezentācijas autors. Teorētiski būtu skaisti, ja pasaulē visa mūzika būtu pilnīgi atvērtajā Ogg Vorbis formātā, ja visi studenti sāktu lietot manis iecienīto Open Office, ja Adobe Flash vietā strādātu HTML5 Canvas ar platformneatkarīgu JavaScript. Un varbūt tā kādreiz būs. Bet reālajā dzīvē nāk priekšā MP3 faili, Microsoft formāti, mazliet gļukaini Flash atskaņotāji un visi citi brīnumi. Vai man tādēļ neinstalēt rīku, ja tur tiek izmantots proprietārs algoritms? Vispār nestrādāt augstskolā? Ar studentiem vairs nekomunicēt elektroniski?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 28.05.2010 23:51
vnk savas lielākās gudrības nevajag teikt nevienam-pat dzērumā :DDDDDD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 28.05.2010 23:33
Ja kāds rūpīgāk palasīs komentētāja Andris_2 daiļradi politika.lv komentāros, tad tas pamanīs, ka, vismaz diskutējot par politikas jautājumiem, Andris_2 vienmēr vēršas pret situāciju "tu duraks - pats duraks" (vismaz diskusijā no sērijas, kas labāks - AŠ kvadrātā vai Vienotība). Nez kāpēc šajā reizē ir citādāk...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cha-cha 28.05.2010 22:53
Cienītie! Paskatīsimies, no kurienes šai problēmai "aug kājas". Savā vairāk kā 50 gadu ilgajā darbošanās laikā zinātnē esmu novērojis - un ne reti - to, ka kādu svaigu domu/ideju/priekšlikumu "ir tiesīgas" izteikt tikai akadēmiskas personas. Jeb vismaz titulētas. Diemžēl, pastāv uzskats, kas izveidojies pēdējās trīs-četrās desmitgadēs, ka jaunākais - vai nu līdzstrādnieks, vai asistents - neko būtisku jau nevar pateikt/izgudrot utl. Un tāpēc dažas iestādes/kolektīva vadītājs uzstājoties publiski par kādu jaunumu runā, kā personīgo, nepieminot, ka atklājums veikts viņa kolektīvā. Šī "pašsaprotamā" lieta, lūk, manuprāt, ir arī novedusi pie tā, ka mierīgi var paņemt cita darbu un nopublicēt, vai ar to uzstāties, kā ar savējo. Un tā - jaunatne mācās no piemēriem.
Cik atceros no savas jaunības, tad nekad senāk profesors vai docents, ziņojot par ko jaunu, neaizmirsa pieminēt darba patieso autoru. Pat tad, kad gan profesora, gan docenta pienesums šajā kopējā darbā bija būtisks. Parādot cieņu jaunākam kolēģim, vecākais vairoja gan cieņu pret sevi, gan savu autoritāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Petermanis 28.05.2010 21:47
Paldies ar labo ieguldījumu diskusijā par plaģiātu.

Mani pārsteidz DacesA pielaidīgums gadījumā ar neseno darbu, kas jau esot iesniegts tipogrāfijā. Pat pirmajā kursā studentam ir jāprot nošķirt savas no cita domām, kur nu vēl vēlāk dzīvē, saucoties par pētnieku vai ekspertu. Un apelēt pie kādām tehnoloģiskām nebūšanām, kā dēļ pazudušas atsauces ir "5.klases" līmenis.

Paša saskare ar plaģiātu - vienā LV augstskolā studentiem bija jātaisa kolēģu bakalaura darbu peer review. Manis caurskatāmais darbs bija "pārspiests" iepriekšējā naktī no kāda interneta žurnāla, pat atstājot dažādo interneta teksta formatējumu. Tas bija pirmais, kas pievērsa manu uzmanību, pirms vispār sāku iedziļināties tekstā. Toreiz ar kolēģi vienojāmies, ka bakalaurs tiek aizstāvēts nākamajā gadā un "seja saglabāta".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Linda - Andrim2 28.05.2010 21:37
Andri, tad es saprotu, ka līdz brīdim, kad nebūs izskaustas nelegālas programmas un filmas, ir ok pabeigt universitāti ar izcilību ar diplomdarbu, kurš pilnībā pārrakstīts no grāmatas? Jūsu argumentos ir spēks, tomēr tie daudzējādā ziņā ir tik ļoti tipiski mūsu ierastajai diskusijai: "Tu duraks - pats duraks". Manuprāt par abām šīm lietām ir vērts runāt, bet ne pretnostatīt vai samērot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nesapratu... 28.05.2010 21:36
"nav OK pie vārds vārdā pārkopētas mana pētījuma rindkopas ... vienkārši pielikt atsauci uz manu pētījumu;

???
Kaa man riikoties ja veelos citeet rindkopu no juusu darba vai patiesiibaa kaada darba vispaar?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 28.05.2010 21:20
Zog visi un visur. Diemžēl.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 28.05.2010 21:16
Man atkal "lec acīs", ka Andra2 uztverē tikai viņam vienīgajam ir tainība un pārējie tikai ataino viņa nekļūdīgumu.Tā, sakot, katrs otrā saredz sevi, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 28.05.2010 18:11
Andrim_2: piekrītu Jūsu kritikai par to, ka es blogā neierakstīju, ka neviens - tai skaitā arī es - nav perfekts, un ka nevaru 100% pateikt, ka esmu bijusi - kā jūs sakāt - "sterila" kopš dzimšanas. Taču es arī šobrīd neceru un nespiežu citiem pasauli mainīt, bet gan aicinu par šo jautājumu aizdomāties, pastāstot par tiem soļiem, kādus es ar savu rīcību esmu spērusi, lai dzīvotu tādā pasaulē, kādu es vēlos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 28.05.2010 17:53
Es arī sen neesmu 15-gadīgs, tāpēc labi apzinos, kāda ir pasaule. Teikšu pat vairāk - esmu jau vecumā, kad esmu apjautis - pasauli nevar likt pārtaisīt citiem, bet var padarīt labāku tikai par savas personīgās rīcības tiesu.
Jūsu rakstītajā man "ieleca acīs", ka Jūs uzskatāt sevi tik augstu esam un paģērēt no citiem godprātīgu atsauci uz autorību, bet Jūsu rakstītajā nesamanīju kaut niecīgu pašu atsauci uz godprātību.
Jūsu atbildē manai replikai ir tas, kas man uzreiz pietrūka pašā rakstā - sak: "arī man ne viss vienmēr sanāk "sterili"... mp3, filmas, programmas... bet darīsim, kas kura spēkos..."
Tad man nebūtu pieticis spēka pārvarēt savu dabisko slinkumu un uzmākties Jums ar savām piebildēm. Visi dzīvi cilvēki vien esam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 28.05.2010 17:35
Andrim_2 - es nenoliedzu, ka problēmas nav tikai ar intelektuālo īpašumu tekstos, bet arī izgudrojumos, ražojumos. Tas ir tas, ko es mēģinu pateikt ar cieņu pret cita darbu. Bet atzīšu, ka izmantotais citāts neveicina problēmas risinājumu - tas man drīzāk izklausās kā aicinājums klusēt, ja vien nevaru būt 100% pārliecināta, ka nekad un nekur neesmu, piemēram, strādājusi uz datora bez licensētām programmām vai neesmu klausījusies nokopētu disku. Man arī nav vairs 15 gadi, lai fiziski ar tādām situācijām es nevarētu būt saskārusies. Bet jautājums ir par to, pie kādiem secinājumiem es esmu nonākusi. Tā kā es esmu nonākusi pie secinājuma, ka labi ir novērtēt autora darbu, tad tā arī dzīvoju un cenšos uz to aicināt arī citus. Nemetu akmeņus, bet aicinu negrēkot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 28.05.2010 16:29
“Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu”(Jņ.8:7)

Cien. autore, vai uz datora, ar kura palīdzību tapa šodienas ieraksts blogā, 100% visa programmatūra ir licencēta un atbilstoši licencēm apmaksāta?!
Ticu, ka jā un tāpēc Jūs no sirds apsveicu ar ārkārtīgu panākumu un veiksmīgu LINUX OP-sistēmas lietojumu!
Vienkārši manā gandrīz 20-gadīgajā datoriķa ērkšķu ceļā, sastopoties ar daudziem simtiem "zem Win" un "savādāk" strādājošiem datoriem, pirmajiem NEKAD nav bijis iespēja uzlīmēt karodziņu "te nekā zagta nav!".
Protams es esmu pārliecināts, ka Jūs nešķirojat intelektuālo īpašumu pētnieku radītajā, kuru zagt ir slikti un programmatūras veidotāju radītajā, kuru zog visi un tāpēc tā nav zagšana.

Laimi un veselību vēlot, vienmēr aicinu atcerēties to citātu, ar kuru šodien iesāku savu repliku!

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule