Raksts

Par Pareksa banku un “informācijas laikmetu”


Datums:
01. oktobris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji, lai gan patiesībā pulkstens rāda 00.52, ir agrs rīts. Mani mudina rakstīt Pareksa banka, kuras interneta pakalpojumu veidotāji acīmredzot nav pamanījuši, ka mēs dzīvojam it kā interneta un informācijas sabiedrības laikmetā. Lieta tāda, ka man šonakt bija, kā reizēm gadās, ļoti steidzami vajadzīgs nosūtīt maksājumu. Mūsdienu globālajā pasaulē, un pieļauju, ka to ir pamanījusi arī Pareksa banka, tautsaimniecība darbojas visas diennakts garumā, un ne visur ir pulkstens 00.52. Varu apliecināt, piemēram, ka manas māsas dzīvo vietās, kur patlaban ir 14.52. Ievadīju visus datus. "Ievadīts nepareizs kods," tā man pateica bankas sistēma. Maz kas var gadīties. Ievadīju visus datus atkal. "Ievadīts nepareizs kods." Tad zvanīju uz operatoru numuru, kur man pateica, ka operatori strādā tikai darba laikā. Pēdējo reizi, kad sistēma man par pareizi ievadītajiem koda numuriem pateica "Ievadīts nepareizs kods," es operatorus varēju sazvanīt arī pēc darba stundām, pat precīzi atceros, ka operators saucās Artjoms. Šoreiz sazvanīju citu numuru, operators saucās Kaspars un pateica, ka operatori nestrādā. Viņam sistēma rādījusi, ka ir ievadīts nepareizais kods. Nu, paldies, liels paldies. Arī mana sistēma to rādīja. Pajautāju Kasparam, vai var kaut ko lietas labā darīt. Nē, viņam neesot tādu iespēju. Varbūt ir arī kāds cits, ar kuru varētu aprunāties? Kaspars teica, ka piezvanīs citiem. Pēc laba brīža izrādījās, ka arī viņi vairāk par "ievadīts nepareizs kods" neko nezināja. Pa to laiku biju pamēģinājis maksājumu veikt trešo reizi, un šoreiz tas aizgāja.

Mani iebildumi nav par Kasparu, kurš stāstīja man to, ko priekšnieki viņam bija likuši pateikt, jo patiesībā, izrādās, Pareksa bankas operatori kā tādi nakti nestrādā, viņš bija maksājumu karšu operators, un tas laikam Pareksa bankai ir būtiskāk, nekā vienkārši maksājumi internetā. Iebildumi ir pret to, ka Pareksa bankā ir interneta sistēma, kura no pilnīgi pareizi ievadītiem cipariem izkalkulē, ka “ievadīts nepareizs kods.” Es par to nerakstītu, ja tas nebūtu šoreiz noticis kādu trešo vai ceturto reizi. Vienreiz, atceros (un tas bija darba laikā, vismaz tādā, kā to saprot Pareksa banka), meitene man stāstīja, ka būs jāpārstartē sistēma. Tā arī tas notika, un maksājums aizgāja. Šoreiz tas trešajā piegājienā aizgāja pats no sevis. Jautājums ir par to, kāda Pareksa bankā ir interneta sistēma, jo varu apzvērēt, ka man nudien šonakt bija vajadzīgs pārskaitīt naudu, varu apzvērēt, ka man nudien kontā bija vajadzīgā nauda, un varu apzvērēt, ka ievadīju interneta sistēmā visus tos ciparus, kurus uzrādīja man izsniegtais Pareksa bankas aparātiņš. Tas pats, kurš šodien “darba stundu” laikā nodrošināja divus atsevišķus maksājumus, ar kuriem problēmas nebija. Gribu jautāt — kāpēc? Gribu lūgt lasītājus pateikt, vai arī viņiem ir bijušas problēmas ar Pareksa bankas interneta sistēmu. Man tepat mājās ir cilvēks, kurš ir apliecinājis, ka arī viņam gluži tāpat ir bijusi “ievadīts nepareizais kods” problēma. Viņš, tāpat kā es, uzskata, ka varbūt “ievadīts nepareizais kods” mūsdienās (atkārtoju — dzīvojam modernā laikmetā) nav adekvāta informācija. Adekvāta informācija varbūt būtu “Jūs neievadītāt to ciparu, kāds ir aparātiņā” vai “Jūs neievadījāt precīzu konta numuru”. Vai varbūt arī “Mēs uzskatām, ka Jūs esat nenormāls un tāpēc neprotat ievadīt pareizos ciparus.” Bet nudien ne “ievadīts nepareizais kods.”

Te ir sasaiste ar valsti, kura tikai tagad šķiet saprotam, ka dzīvojam elektroniskā laikmetā. E-lietu sekretariāts tagad nodarbojas ar skolu informatizāciju, lai gan tas ir process, kurš sākās jau visai sen, un varu apliecināt, ka tas ir darbojies pat ļoti labi. Nešaubos, ka arī Pareksa bankā ir ļoti, pat ļoti, ļoti labas informācijas sistēmas. Bet acīmredzot ne vienmēr. Kaspars nevarēja pateikt, kāpēc. Gribu cerēt, varbūt kāds varēs pateikt — kāpēc.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!