Par pantiem 1

Trīs krimināli sodāmas darbības piecās dziesmas rindiņās – izrādās, arī tāds var būt latviešu dziedātais mantojums, jo jurista acij aiz ziņģu pantiem skaidri saskatāmi Civillikuma un Krimināllikuma panti.

Iesaki citiem:
Pipetajas 255x203
Foto:AFI

Latvieši ir dzejnieku un dziesminieku tauta. Tautas dziesmas un ziņģes skan tuvu draugu pulkā un visas tautas svētkos, tās zina visi, lai gan neviens vairs nezina, kas tās sacerējis. Kādas vērtības mūsu tauta nodod no paaudzes paaudzē, kāda ir mūsu tautas domāšana, mentalitāte un jūtas?

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē;
Kurzemniece man solīja
Sav’ meitiņu malējiņ’.
Solīt sola, bet nedeva,
Teic man lielu dzērājiņ’.

Pacta sunt servanda - līgumi ir jāpilda: viena no svarīgākajām tiesību normām, kas pastāv jau gadsimtus un ir ietverta arī Latvijas Civillikumā: “Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto.” Šķiet, kurzemniecei ir bijis cits viedoklis šajā jautājumā. Un ne tikai viņai:

Dzintara gredzenu solīja saldi
Dziļjūras vārava visskaistākā.
Gredzens un devēja - putas un maldi,
Krastā tik viļņi dej: raidaidaidā.

Civillikums regulē arī kļūmīgas dzīves situācijas:

Ar vistrakākām sievietēm varu
Dienām naktīm es trakot kā velns.
Tad es nezinu vairāk, ko daru,
Un ap acīm viss sagriežas melns.
Bet, kad pāriet šīs kaislību alkas,
Ne man gribas vairs dziedāt, ne smiet.
Viens pats sēžu es kaut kur uz malkas,
Un cik labi, ka garām viss iet.

Šādā izmisuma gadījumā, kad cilvēks vairs pats netiek galā ar savu dzīvi, var līdzēt Civillikuma 217.pants - pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ nodibina aizgādnību.

Tomēr biežāk dziesmās atspoguļojas gadījumi, kas ir klajā pretrunā ar Krimināllikuma normām. Bet kam gan būtu derīgs likums, ja neviens to nepārkāptu?

Mīļā meitiņ, atver logu,
Visi sen jau dus.
Dziedot še sāk rīkle kalst man,
Nāc pie manas sirds.

Viss pie debess velves tumšs jau,
Tavas acis spīd.
Dziedāt var tāds vīrs, kas dumjš nav,
Katru acu brīd’.

Krimināllikuma 231.pants: Par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, t.i., huligānismu, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Vai cits piemērs:

Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņā
Pretim nāca jauni puiši, sasit meitai zaļo krūzi.

Par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

Senatnē dziedāja:

Tur es dzēru, tur man tika, tai mazāi krodziņā.
Izdzer alu, sasit kannu, nobučoju nesējiņ’.

Laiki mainās, bet tikumi saglabājas:

Pilsētā, kurā piedzimst vējš,
Dzintara latvieši krogos sēž,
Paēd, padzer un traukus plēš
Pilsētā, kurā piedzimst vējš.

Atbilstoši Krimināllikumam, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

Ir arī traģiskāki sižeti:

Reiz bij viens puisēns vārdā Ģirts,
Kam bēdu pilna bija sirds.
Viņš iet pie šās un saka tā:
“Es mīlu tev, visdaiļākā.”
Bet šī tam atbild tā pār plec:
“Jūs ir priekš man par zem un vec,
Par nesmuku un nabagu
Nemūžam es jūs neprecu!”
Tad Ģirts ņem rokā revolver
Viņš liek to ieroc sev pie krūts
Un tad tā mašiņ taisa “būc”.

Likums neatstātu vainīgo bez soda arī šādā gadījumā: Par personas novešanu līdz pašnāvībai, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Turklāt, nav jau nemaz jānoved līdz pašnāvībai - pietiek ar novešanu dzīvībai bīstamā stāvoklī:

Vecais Taizels gāja ik dienas
Irbes krogā alu dzert.
Voilalā, Voilalā, kā tik nu būs,
Kā tik nu būs, kā tik nu būs?
Krogus Jūle alu dod saldu,
Divus dučus galdā liek.
Vecais Taizels mājup nu soļo,
Pīpi lepni kūpinot.
Dūšīgs pats, bet kājas vecas,
Grāvim pāri nenes to.
Lūk, ļaudis, skatat, kā dzērājam iet!
Tā viņam der, tā viņam der!

Krimināllikuma 141.pants nosaka: Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējams saglabāt sevi vecuma dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību vai arī vainīgais pats (Jūle) viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Jā, dziesmas daudz stāsta, kā latvieši dažkārt izturas pret veciem cilvēkiem, sievietēm un maziem bērniem:

Maziņš biju mīlulītis, liels izaugu pļēgurītis.
Krogā gāju, alu dzēru, mājās visus pieklapēju:
Sievu situ kulakiemi, bērnus koka karotēmi.
Savu veco sievas māti sviesta ķērnē iespundēju.
Sviesta ķērnē iespundēju un pa kalnu ripināju.

Kas to varētu domāt, ka šajās piecās rindiņās ir ietverti veseli trīs noziedzīgu nodarījumu sastāvi:

1) sistemātiska sišana, kam ir spīdzināšanas raksturs;
2) cietsirdīga apiešanās ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas ciešanas un ja tās nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs;
3) un vēl trešais nodarījums - ir veikta arī nelikumīga brīvības atņemšana, kas izdarīta cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā, un tā saistīta ar fizisku ciešanu nodarīšanu.

Prettiesiska rīcība raksturīga abu dzimumu pārstāvjiem:

Man māmiņa piesacīj, meitiņ, veci nebučo!
Kamēr māte grozījās, es vecīti nobučoj.
Pati gāju uz krodziņ, veci slēdzu tīnītē.

Par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu, soda ar arestu vai naudas sodu.

Kundzes un jaunkundzes ir veikušas arī citus nodarījumus pret personas dzīvību un veselību:

Rozālija bij mācīta ar zirgiem jāt un zvērus šaut.
To Edvards zināt dabūja, viņš zvēra ādā ieģērbās.
Rozālija to nezina un iešauj zvēram mugurā.
Tā zvēra ādu vaļā ver un Edvard beigtu ierauga.

Par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci vai citā vispārbīstamā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Sodāmi ir arī draudi:

Jukums Grietu spiež pie krūts,
Šķībais Ješka glūn aiz kūts:
Kā tu drīksti manu brūt’
Spiest pie savu spalvain’ krūt?
Ja tu darīs tādu post, sitīš tev kā suni nost!

Par draudiem izdarīt slepkavību, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.

Dziesmās ir aplūkoti arī noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu:

Puiši, puiši, kas tie puiši, kas tos puišus nezināja.
Rīgā zaga pīpes kātus, Cēsīs zelta lukturīšus.
Valmierāi cauriedami, leišam cūku nozaguši.

Lai ir meitas, kur ir meitas, kaimiņos ir daiļas meitas
Rīgā zagti zābaciņi, Valmierāi lindraciņi
No Rēzeknes pārnākdamas, žīdam nastu nozagušas
Kalna kroga istabāi tur to mantu dalījušas.

Tā ir zādzība, kas izdarīta atkārtoti, un to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par to Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.

Ak, ir arī romantiskākas dziesmas:

Augu nakti pogo lakstīgala, augu nakti baltas laivas slīd.
Es pēc tevis ilgojos bez gala, ievas zied un lauztas nenovīst.
Baltos ziedus pielauzīšu klēpjiem,
Tavos matos sabirs smaržīgs sniegs.

Dziesmas tālākajā tekstā teikts, ka darbība risinās Gaujas krastā, visdrīzāk - Gaujas Nacionālā Parka teritorijā. To var kvalificēt kā patvaļīgu koku vai citu stādījumu iznīcināšanu vai bojāšanu valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai ūdeņu aizsargjoslā, un par to saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Ziņģes nenoveco: paralēļu ar mūsdienām tajās netrūkst. Arī - korupcija…

Pati nāve pie man’ nāk
Un ar mani runāt sāk:
“Atstāji šo pasauli,
Nāc man līdz uz viņsauli.”

“Mīļo nāvīt, vai tu dzirdi,
Nešķel pušu manu sirdi,
Ņem šo alus glāzīti,
Ļauj man dzīvot mūžīgi!”

Nāve ātri kausu tvēra
Un pie lūpām tukšu dzēra:
“Par šo alus glāzīti
Vari dzīvot mūžīgi.”

Kad par dakteri es kļūšu,
Atcerēšos tavu dūšu,
Pus no saviem pacientiem
Došu tev par procentiem!

Jā - latvieši ir dziesminieku un arī juristu tauta: tas skaidri redzams ik gadu iestājeksāmenu laikā, kuri ir ne mazāk kupli apmeklēti kā Dziesmu svētku noslēguma koncerts.
Dzīvē viss ir līdzsvarā - katram savi panti: vieniem - dziesmu, otriem - likuma.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 28.02.2002 06:19
Selsenick, Trummelnick ...



Labra lege daiļās dāmas! Patīkama izklaide salīdzināt tautas dziesmu tradicījas ar šī laika likumiem un regulācijām. Tautu dziesmām tomēr ir attaisnojams licentia vatum, dzejnieku tiesība, kaut to var uzskatīt un pieņemt kā lucus a non lucendo, kas ir dzīves paradokss.



Tautas dziemas vairāk nosaka ikdzīves parādības un attīstības sastopamas parastos apstākļos. Ja tiešām mūsu likumradītāji vēlētos piesieties tad varētu konstatēt kad lielākā daļa latvju tauta sēdētu aiz restēm. To jau var salīdzinā ar basketbola sportu, kur tiesnesis nošvilpas tikai lai piespriestu sodu kādam sportistam par to kad garām skrejot ar bumbu tas sķībi šķielēja viņam virsuu kā pārdarījumu.



Ievērosim kas varētu būt pieņemams un likumīgs vienā laikmetā ir nelikumīgs apstāklis citā laikmetā. Likums ir ierobežojums pret sabiedrisku izdarību, bet nepret domu jeb izteikto kaut gan tas būtu netieš draudējums. Lai tiesātu likumu pārkāpumus vajag būt pierādijumi. Vispār tautas dziesmu mantojums mums nāk ārpus politiskas brīvības. Tā tad tautai nebija savi juridiski likumi un ierobežojumi.

Bija laiks kad mūsu dzejniecēm un dzejniekiem tika piespriests un izpildīts nāves sods sadegot pie sārta. Prof. K. Straubergs savā 1952.g. rakstā, “Tautas Dziesmas un to Dziedāšana” piemin raganu prāvas (vācu valodā) 1584. g. un pirmo tautas dziesmu tekstu -- Selsenick, Trummelnick, (dzelzenieki, trumelnieki [bundzenieki]) -- Adtsle Selse warde, (atslēdz dzelžu vārtus) -- Noseklesze wannesinge (nosakliedze vanadziņš) -- Selse Warde, daesdedan (dzelžu vārti dārdēdam).



Tie laiki bija melnais traips tiesniecībā un jurisprudencē.



Caur dziesmām latvieši pastāvēja; caur dziesmām brīvību guva. Lai atskan dziesmas, pat tās nerātnās, bet cietumā sēdēt gan nebūtu vietā. :~))