Labrīt, lasītāji!Lūk, teikums no laikrakstā Diena publicēta materiāla par to, ka kandidātu skaits Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam ir sarucis no 17 līdz 14, jo viens kandidāts ir atteicies pats, bet divi ir atsijāti tāpēc, ka viņi neatbilda likuma prasībām: "Atklājās arī, ka viens no pretendentiem lūdzis neizpaust informāciju par viņa personas datiem, tāpēc viņa vārds nav publiskots."
Ko?! Kā to saprast? Valdība taču šajā procesā ir solījusi maksimālu atklātību, Godmanis ir gluži vai ģīmi izvalbījis, apgalvojot, ka viss būs caurskatāmi un sabiedrībai saprotami. Un nu izrādās, ka procesā piedalās arī kāds slepens kandidāts??? Neizbēgami, ņemot vērā mūsu valsts politiskās “elites” attieksmi pret dzīvi, tas uzjundī nebūt nepamatotas aizdomas, ka ir piemeklēts “pareizais” cilvēks, proti — cilvēks, kurš KNAB darbā valdošo bandu “netraucēs.” Vēl vairāk tas uzjundī aizdomas, ka te kārtējo reizi kāds tiek izvilkts no atvilktnes, tā, kā pirms pusotra gada no tādas tika izvilkts dakteris, kuru “gudrās galvas” padarīja par prezidentu par spīti tam, ka tā tika “uzmesti” valdošo partiju izbazūnētie kandidāti un apliecināts “princips,” ka mūsu valstī nav jāmaksā nodokļi par visiem ienākumiem.
Valsts kancelejas interneta lapā par KNAB direktora meklējumiem neko neatradu (vispār, sadaļā “jaunumi” nav neviena ieraksta, kurš būtu jaunāks par 30. decembrī rakstītu, un “aktuālais jautājums,” kādu valsts pārvalde šajos apstākļos vēlas uzdot lapas apmeklētājiem ir par to, kā ļaudis atzīmēja Jauno gadu…). Taču nedrīkst šis būt process, kurā kāds piedalās slepeni, lai veiksmes gadījumā parādītos uz skatuves kā lielais nezināmais. Un lieki teikt vēlreiz, ka visu kandidātu, gan zināmo, gan nezināmo starpā tā viena kandidāte, kura ir visgatavākā minētajam darbam un kuru normālos apstākļos izvēlētos bez jebkāda jautājuma, ir KNAB direktora vietniece Juta Strīķe. Lūk, kā!
***
Ai, šī Demakova! Šodien Latvijas Avīzē pagaidām vēl kultūras ministre publicējusi pagaru rakstu, kurā viņa paskaidro savas likstas ar veselību un nāk ar lūk, kādu apgalvojumu: “Jāteic, man būtu daudz kas sakāms pēdējās dienās aktuālajā diskusijā par Rīgas koncertzāles projektu, taču liktenīgā sakritība manu piedalīšanos sabiedriski politiskajās sarunās padara neiespējamu.” Pirmkārt, acīmredzot gluži neiespējama šī piedalīšanās nav, ja ņem vērā aizvakar Dienā publicēto Demakovas atbildi Aivara Ozoliņa komentāram. Un otrkārt, piedalīšanās “sabiedriski politiskajās sarunās” mūsdienās nudien neprasa fizisku klātbūtni, divi avīžraksti trīs dienās to apliecina pat ļoti labi.
Demakova ir hrestomātisks piemērs par politikāņiem, kuriem statuss ir sakāpis galvā. Īsi pirms Jaunā gada ministre uzstājās radio un paziņoja, ka Latvijas aizsardzības ministra un finanšu ministra reputācija ir slikta nevis tāpēc, ka viņi paši ir slikti, bet tāpēc, ka viņiem ir slikti sabiedrisko attiecību konsultanti. Tas nu ir teksts no Demakovas pārstāvētās “Tautas” partijas bībeles — mēs esam vienkārši perfekti, bet mēs nemākam sevi paskaidrot. Tas nekas, ka par pirmo ministru, tā ziņots, ņirgājas vai visas militārās aprindas, bet par pēdējo, pateicoties “nasing spešal” intervijai — visa pasaule. Visa problēma ir sabiedriskajās attiecībās. Murgs.
Vēl raidījums “Nekā personīga” nesen ziņoja, ka Demakovai un viņas radiem Siguldas pusē pieder īpašums, kurā, iespējams, būtu veidojams mikroliegums, jo tajā ligzdojot pietiekami reti sastopamais melnais stārķis. Kāda uz šo vēsti bijusi ministres reakcija? Portāls postfactum.lv: “Kultūras ministre dienu pirms raidījuma izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka Nekā Personīga veido melīgu sižetu, pārstāv zviedru lielkapitālistu īpašnieku vēlmes pēc sensācijas un atbalsta ornitologus, kas atbalsta sazvērestības pret viņu kā politisku personu.” Zviedru lielkapitālistu īpašnieku sazvērestība, un nevis patiešām pamatots jautājums par vienu no Latvijas vides dārgumiem? Ornitologi diversantu lomā? Piedodiet, bet šķiet, ka ministrei steigšus ir jāārstē ne vien slimais locītavas kauls, par kuru viņa ir stāstījusi, bet arī telpa starp ausīm. Par to jau liecināja viņas uzstājība, ka valdības sēdes protokolā (!) ir jāieraksta atzinums, ka visas avīzes Latvijā pēc kārtas ir dzeltenas, vien Latvijas Avīze ne — tātad, arī Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis, Izglītība un kultūra, Sporta Avīze un Katoļu Baznīcas Vēstnesis. Minētie piemēri, manuprāt, to apliecina vēl vairāk.
Jauku visiem dienu!