Par nesadegšanu 10

Jaunākās ziņas par Izglītības ministra nopietnajām veselības problēmām mani mudināja beidzot uzrakstīt par sadegšanu, par ko esmu aizdomājusies vairāk kārt, regulāri dzirdot par sabiedrībā redzamāku cilvēku, tai skaitā politiķu un valsts vīru un sievu, veselības problēmām. Vēlot viņiem un mums visiem labu veselību, manas pārdomas ir par katra cilvēka atbildību pašam par sevi rūpēties.

Iesaki citiem:

Es uzskatu, ka veselības problēmas nerodas ne no kā. Tās parasti ir sekas tam, ka dažādu iemeslu dēļ cilvēks nav bijis spējīgs par sevi parūpēties. Bieži vien ir bijis pārāk maz laika, lai par sevi rūpētos, jo cilvēks ir iegrimis rūpēs par citiem cilvēkiem (piemēram, rūpējoties par bērniem, ģimenes locekļiem, draugiem) vai cilvēks pārāk daudz strādā (savā uzņēmumā, nevalstiskajā organizācijā vai valsts pārvaldē) vai trakas idejas vārdā aizmirst par sevi parūpēties (piemēram, neizvērtējot spēkus, skrienot maratonu). Dažādi iemesli un rīcības izpausmes, bet tas viss sākas ar nespēju par sevi parūpēties.

Taču diemžēl vai par laimi vairākumam cilvēku (ja vien viņiem nav īpaša vajadzības) par sevi ir jābūt spējīgiem parūpēties pašiem. Mums katram pašam ir jānodrošina, ka mēs ievērojam tādu diētu, kas mums vajadzīga – ēdam tik bieži un tik veselīgi, cik mums katram vajag. Mums katram pašam ir jāzina un jānodrošina tik daudz miegs, cik mums katram nepieciešams. Mums katram pašam ir jāzina un jānodrošina tik daudz fiziskās aktivitātes, cik mums katram nepieciešamas, lai mēs justos labi.

Mums katram pašam jāseko līdz, lai mēs atrodam laiku par sevi parūpēties saskaņā ar to dzīves veidu, kādu mēs esam izvēlējušies. Lai mums ir laiks saviem hobijiem. Lai mums ir laiks sev svarīgākajiem cilvēkiem. Lai ir laiks sev.

Tikai mēs katrs zinām, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs justos labi, tāpēc tas ir mūsu mājas darbs – parūpēties par sevi.

Kad dzirdu vai vēroju situācijas, kurās cilvēki acīmredzot par sevi nav spējuši parūpēties, es vienmēr domāju, kāpēc. Kas ir novedis cilvēku pie secinājuma, ka par savām vajadzībām (veselīgā apjomā) ir jāaizmirst? Vai tā ir atsaukšanās spiedienam – jo darba ir tik daudz, un tas ir jāizdara? Vai tas ir lielāks mērķis, piemēram, reformas? Vai tā ir cerība, ka ieguldītais darbs drīz nesīs augļus, un tad par sevi būs laiks padomāt? Vai tā ir cerība, ka pārpūli kāds novērtēs un apbalvos?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir individuālas izvēles. Mēs katrs izvēlamies, cik daudz iegrimstam darbos un cik daudz aizmirstam par sevi parūpēties. Jā, priekšā var būt darbu kalni. Jā, darbu izdarīšanu var gaidīt pasūtītāji, priekšnieki, sabiedrība. Mēs paši varam būt tik aizrauti, entuziastiski, ka vēlamies strādāt, lai redzētu darbu augļus. Taču mēs visi esam cilvēki, kuru dienā ir 24 stundas. Protams, ka ikvienā darbā un ikviena dzīvē ir situācijas, kas prasa papildus noslogojumu – sesijas, bērnu dzimšana, darbu nodošana, utt. tāpēc šad un tad ļoti iegrimt rūpēs par darbu vai citiem sanāk, un tas ir normāli. Bet, kad cilvēkam sākas veselības problēmas, tad tas bieži vien norāda uz to, ka cilvēks par sevi nav parūpējies regulāri un pārāk ilgi. Taču mēs visi esam cilvēki, kuru dienā ir 24 stundas.

Arī politiķiem, valsts vīriem un valsts sievām, nevalstisko organizācijās un privātajā sektorā strādājošajiem un arī nestrādājošajiem – mums visiem ir 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā.

Tāpēc mums nav jākļūst par pārcilvēkiem, bet jāatceras: mums katram pašam – vienalga kādu darbu mēs esam izvēlējušies darīt – par sevi ir jāparūpējas, jo neviens cits to labāk par mums nevarēs izdarīt.

Manuprāt, pārāk daudz strādāt un to darīt regulāri arī nav profesionāli, jo, strādājot pārāk daudz, cilvēks pārdeg un viņa perspektīva par to, kas dzīvē ir svarīgs, mainās - un ne uz to labāko pusi, jo cilvēks aizmirst padomāt par ēšanu, miegu, kā arī laiku sev svarīgākajiem cilvēkiem un nodarbēm. Vērojot citus, normāli strādājošus cilvēkus, pārdegušais cilvēks var pat sākt domāt, ka citi strādā pārāk maz, vai, ka viņš uzņemas bīdīt tādus kalnus, par kuru bīdīšanu viņš būtu pelnījis pārējo uzslavas, apbalvojumus un citus bonusus. Aizmirstot par sevi parūpēties, sākas veselības problēmas, arī problēmas attiecībās ar tuvākajiem (jo pārdegušajam ir cita pasaules uztvere), un beigu beigās cilvēks riskē nonākt situācijā, kad veselības vai citu problēmu dēļ pārdegšana viņam neļauj būt par tādu cilvēku, kāds viņš vēlas būt un darīt to darbu, ko ne tikai viņš vēlas, bet ko no viņa arī sagaida pasūtītāji, priekšnieki, sabiedrība.

Skaidrs, ka daļai sabiedrības ir ļoti lielas prasības pret tiem, kas strādā valsts pārvaldē, un, iespējams, ka daļa sabiedrības pat gribētu, lai šie cilvēki strādā daudz ilgākas stundas nekā citi un atņem sev laiku par sevi, sev svarīgākajiem un svarīgāko parūpēties.

Iespējams, ka kāds pat uzsvērs – viņi taču paši izvēlējās strādāt sabiedrības labā, tad lai strādā bez brīvdienām!


Taču arī politiķi, valsts vīri un valsts sievas ir tikai cilvēki, un arī viņiem ir jābūt spējīgiem vispirms parūpēties par sevi, lai arī viņi tad varētu darīt to darbu, ko viņi ir izvēlējušies. Bet mums – sabiedrībai – ir jāpalīdz ikvienam, arī politiķiem un valsts vīriem un valsts sievām, neaizmirst par sevi parūpēties, neprasot no citiem cilvēkiem vairāk nekā iespējams.

Vēlreiz vēlu mums visiem labu veselību un spēju par sevi parūpēties!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars

Jā, katram ir sava veselība, un katram ir jādomā par to, lai tiktu saglabāts balanss. Nedrīkst ļaut nogurumam un stresam uzkrāties, tā ir.

Tomēr, man šis raksts šķiet paštaisns. Neesmu redzējis, ka, strādājot 8 h diennaktī, kaut kas nopietns tiktu izdarīts. Parasti kaut ko ievērības cienīgu izdara tie cilvēki, kas nežēlo sevi, ejot uz savu mērķi.

Ja autore būtu veikusi kaut ko analoģisku izglītības sistēmas reformai, iekļaujoties darba laikā, tad es savus vārdus ņemtu atpakaļ. Bet komentēt jau var jebkurš.

Image011
Dace Akule

Kaspar, kāpēc Jūs izmantojat ad hominem argumentu, vērtējot mana bloga saturu, kurā es tieši spilgti uzsveru cilvēku darba izvēļu daudzveidību, kas neviena nav mazāk svarīga par citu? Nav mazāk svarīgi cept maizi kā reformēt izglītības sistēmu. Katram cilvēkam ir savs darbs, ko viņš/ viņa ir izvēlējies. Viens vēlas cept maizi, otrs reformēt valsti, bet uzdevums - pašiem par sevi rūpēties, lai mēs būtu veseli un varētu darboties mūsu izvēlētajā jomā - ir mums visiem.
Jūs liekat domāt, ka maizes cepšana ir mazāk svarīga par reformēšanu, kas ir Jūsu vērtību spriedums, ko es arī pieņemu kā daudzveidības izpausmi, taču palikšu pie savas pārliecības, ka cilvēki un viņu izvēles (arī kādu darbu darīt) ir vienlīdz svarīgas.
Tāpat palikšu pie pārliecības, ka lielus darbus var paveikt, strādājot 8 stundu darba dienas (ar izņēmumiem, kas blogā arī ir pieminēti), kas ļauj paturēt balansu starp darba un pārējo dzīvi. Vesels, līdzsvarā dzīvojošs cilvēks šajās 8 stundās spēj būt ļoti produktīvs un nogāzt (pozitīvā nozīmē) tādus kalnus, kurus būs grūti nogāzt regulāri virsstundas strādājošam un izdegšanas riskam pakļautam cilvēkam. Esmu šo atziņu guvusi no savas padsmit gadu darba pieredzes, un pie tās arī palikšu, cienot Jūsu izvēli domāt citādi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Neticis

Intensīvs darbs ir vēl viens no sabiedrības noslāņošanās veidiem. Piemēram, privātajā sektorā praktiski nekad nav iespējams ar darba devēju vienoties strādāt pusslodzi. Vai nu skrien līdz krīti, vai arī tavā vietā būs cits. Tieši tāpēc es esmu pārgājis no labi atalgota darba lielā IT firmā, uz daudz sliktāk atalgotu pašnodarbinātību, jo tad darba/pārējās dzīves līdzsvaru varu saglabāt daudz labāk.

Image011
Dace Akule

Galvenais ir izvēles iespējas dzīvot tādā dzīves kvalitātē, kādā cilvēks vēlas (darba un pārējās dzīves līdzsvars). Kādam cilvēkam labāks līdzsvars būs prioritāte, citam - augstāks ienākumu līmenis, savu robežu izzināšana (cik ilgi var skriet).

Dsc 0051
Andris Dukurs

,,tas ir mūsu mājas darbs...".'Vai tik šis teikums,ko gan tu,gan citi parasti lieto runājot ar, un par Eiropas savienības attiecībām,neliecina par sadegšanas simptomiem...Tjipa neesi par daudz saaugusi ar globāliem politikas jautājumiem.---tas tā prikolam.
Manuprāt, tomēr ir atšķirība -skrienot maratonu=puiciskums.
Mēģinājums reformēt izglītības sistēmu=donkihotisms./Misijas apziņa/
cerams ne mesijas apziņa. Parpūlēties , vai nobrucināt jumtu nav iespējams tikai tad,ja dari sev tīkamu/nav svarīgi-novērtētu,nenovērtētu,labi apmaksātu,slikti apmaksatu radošu darbu.
p.s. lai tev izdodas pārvest mājas ,,ārzemniekus".

Image011
Dace Akule

Protams, ka iemesli, kāpēc cilvēki par sevi nav spējuši vai ir izvēlējušies nespēt parūpēties ir daudzveidīgi. Cik daudzveidīgi cilvēki, tik arī viņu izvēles ir daudzveidīgas. Tas, ko es saku (jo tā ir mana pārliecība) ir - tās ir cilvēku izvēles, kam parasti nav labas sekas (pārdegšana). Arī pildot mājas darbus (vienalga kādā jomā), jāatceras par savu pienākumu pret savām vajadzībām (veselīgā apjomā). Vai nu tā būtu 10 minūte domām par sevi dienasgrāmatas papildināšanai, vai saruna, vai sports, utt, jo cilvēks nav tikai darba darītājs.
Paldies par laba vēlējumiem :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris Tertats

Es saprotu par ko ir runa, bet, tomer pastavosais uzskats, seviski "grutajos laikos" ari nav izveles un gimenes loka pavadosa noskana un ar merki jaunako paaudzi stimulet, saglabajas idejas ar pazistamo frazem: "jo vairak dara, jo vairak iemacas", vai ari, "tikai daudz un smagi stradajot var klut bagats ", " tikai intensiva un smaga darba var kautko sasniegt...", "vienmer var izdarit vairak..". Milziga darba konkurence, nu jau var teikt, plasaka skatijuma, daudz sevi ieguldot un darot kada svariga merki - nemaz nevar to nedarit, lai ko sev vertigu sasniegtu. Ka tad so sauc? Kur ir ta robeza, starp izdegsanu un ilgstoss, daudz un merktiecigs ieguldijums, lai tas rezultetos ? Piemeram, ka to labi sporta pieradija Zelta Medalas ieguveji.. Vai tas ir personigs merkis vai valsts parvaldes kopigs ieguldijums, kura daudz jaiegulda..vai Zemnieku saimniecibas...vai arsts, operacijas pavada daudz stundas...Visos gadijumos jaizverte savi speki un uzdevuma "smagums" un aktualitate, un to sabalanseta procesu vadisana, lauj iespejas "paslinkot", atpusties un uzticet kadam citam, ietaupot savus fiziskos un garigos spekus..

Image011
Dace Akule

Paldies par komentāru! Tieši tā - mēs katrs esam ar savām spējām, savu veselību, savu enerģiju un savu izvēlēto darbu un tā specifiku. Mums katram jāvērtē, kā vislabāk sabalansēt mūsu profesionālo dzīvi ar privāto dzīvi, un visos darbos ir intensīvāks un mazāk intensīvs laiks, tāpat kā dzīvē, kas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz 'slinko' darbā vai privātajā dzīvē :) Esmu par līdzsvaru!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
anonīms lietotājs

Dace, Paldies par rakstu. Atgādināja padomāt par sevi. Jo taisnība ir- skrienot to var aizmirst, un par to nepadomās arī tie, kuru labā tu strādā.

Image011
Dace Akule

Tieši tā! Neviens cits nezina, kas mums ir vajadzīgs un tas ir mūsu mājas darbs par sevi parūpēties. Ja mēs to nedarām, tad nevaram patiesi dot savu enerģiju, mīlestību, darbu nevienam citam. To spējam tikai tad, kad paturam veselīgu cieņu pret savām vajadzībām :)

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule