Raksts

Par ministru “atšaušanu” — godmaniska iztēle


Datums:
04. februāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!"Mūs pa vienam atšauj" -- tā valdības vadošā persona ir reaģējusi uz faktu, ka par savu demisiju ir paziņojis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jā, viņš ir jau otrs ministrs, no kura sabiedrība pēdējo mēnešu laikā ir paguvusi atbrīvoties, atceramies, ka pirms kāda laiciņa no amata aizgāja arī kultūras ministre Helēna Demakova. Ja kāds ir ar ļoti spilgtu iztēli, tad varbūt var arī runāt par "atšaušanu."

Katrā ziņā abi censoņi nonāca kritikas krustugunī — Demakova par nebeidzamu augstprātību un dažādām šmucēm viņas dārziņā (paslepenais līgums par koncertzāles projektēšanu, naudas skandāls Kultūras fondā), Roze par visnotaļ nevīžīgu (maigi teikts) attieksmi pret savu jomu. Taču abos gadījumos, kā arī Godmaņa teiktajā, ir redzama viena no pašreizējās valdošās “elites” lielākajām kļūmēm — runa ir par absolūtu un kliedzošu paškritikas trūkumu. Jo i Demakova, i Roze aizejot pateica, ka kļūdas nekādas īpašās nav bijušas, Demakova demisionēja veselības dēļ, bet Roze — tāpēc, ka lauksaimnieku prasības esot kļuvušas pārāk “politiskas,” un tas, lūk, valdības pārstāvim neesot pieņemami.

Droši vien būtu par daudz prasīts no ļaudīm, kuri ir ieraduši darboties pilnīgi brīvi, ar “gāzi grīdā” un ar piemēru, kuru radījis kādreizējais “stabilitātes garants,” atzīt, ka dažos gadījumos tā nu droši vien nevajadzēja, ka kļūdas tomēr ir bijušas, un tās ir bijušas gana, gana nopietnas un graujošas. Bet Godmanim derētu pacelt galvu no papīriem, palūkoties sev apkārt, un nokonstatēt, ka pie valdības galda (un, ja kas, arī Saeimā) ir vēl viens otrs tips un tipiņš, kuru derētu “atšaut” (un vārdu “atšaut” es, protams, lietoju tikai metaforiskā nozīmē, Dievs pas’). Arī “nasing spešal” ministrs ar mazo smaidiņu uz lūpām nekad nav pateicis, ka nevajadzēja piekrist intervijai valodā, kuru viņš neprot, nemaz nerunājot par atbildību, kāda būtu jāuzņemas par valsts novešanu līdz bankrota robežai. “Buldozers” ministrs par sevi ir pašpārliecināts arī tad, ja viņam oponē Valsts kontrole, Eiropas komisija, visa vides aizsardzības pasaule, pat pats Godmanis, kā arī veselais saprāts.

Arī jaunākie piemēri nav tālu jāmeklē. Nupat kā abi LPP/LC spīdekļi ir nosprieduši, ka liela problēma ir tā, ka Rimi un Maksima veikaliem ir pārāk liela tirgus daļa un tāpēc ir jānosaka, ka neviens mazumtirgotājs nedrīkst kontrolēt vairāk, kā 10 procentus tirgus. Derētu abiem džentlmeņiem aizčāpot uz bibliotēku un atrast kādu grāmatu par jēdzienu “tirgus ekonomika.” Turpat blakus varētu būt kāds traktāts par jēdzienu “starptautiskas saistības,” jo Rimi un Maksima tomēr nav pilnīgi pašmāju ražojums. Protams, ja minētie veikali sazvērējas, lai mākslīgi uzturētu cenas, pret to ir jācīnās Konkurences padomei. Bet pateikt, kā to ir darījis ministrs “kombains,” ka ir nejēdzīgi maksāt lauksaimniecības pabalstus, ja veikalu iepirkumu cenas ir zemas? No tā laikam izriet, ka ministrs “triecienraķete” uzskata, ka par pārtiku Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā vēl vairāk, nekā patlaban. Un vēl vairāk, kā to šorīt atzīmē Dienas Bizness — ja abiem tirgus spečukiem izdosies uzlikt šādus noteikumus mazumtirgotājiem pārtikas preču jomā, tad kas liegs to pašu darīt arī citās jomās, piemēram, telekomunikācijās, kuģošanā, naftas tranzītā, nemaz nerunājot par elektrības un gāzes piegādi…

Vispār šiem ļaudīm vajag rīkoties tā, kā to dara mūsu visu iemīļotais Maestro. Maestro, kurš Saeimā tagad ir nosēdējis jau daudzus gadus un gandrīz nepārtraukti ir zūdījies, ka viņu neviens nesaprot un visi dauza no visām pusēm, jo arī viņš, lūk, nekad un nekur un nekādīgi nav kļūdījies, tagad ir pateicis viss, vairāk viņš nekandidēs ne uz pašvaldību, nedz arī uz Saeimu. Kā esmu rakstījis citreiz, ja reiz cilvēks ir tik ļoti noguris un sašļucis, vēl pareizāks variants būtu vienkārši nolikt mandātu un ļaut vietā nākt kādam citam. Taču solījums atteikties no politikas vispār ir cēla lieta. Arī tiem, kuru darbs patiešām ir “nasing spešal.”

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!